REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā
4.3.2015 - (2015/2564(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Roberta Metsola, Monika Hohlmeier, Tadeusz Zwiefka, Elissavet Vozemberg, Michał Boni, Jeroen Lenaers, Anna Maria Corazza Bildt, Kinga Gál, Traian Ungureanu, József Nagy, Lara Comi, Theodoros Zagorakis, Maria Spyraki, Barbara Matera, Alessandra Mussolini, Emil Radev PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0217/2015
B8‑0217/2015/rev.
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI,
– ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu[1],
– ņemot vērā Eiropola 2014. gada ziņojumu par novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā (iOACTA),
– ņemot vērā 2015. gada 12. februāra plenārsēdes debates par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā bērni ir visneaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa un likumu veidotājiem ir jāpievērš viņiem īpaša uzmanība, lai viņus aizsargātu;
B. tā kā pret bērniem vērsta seksuāla vardarbība un bērnu seksuāla izmantošana ir nopietns pamattiesību pārkāpums un tādēļ ir jāīsteno visaptveroša pieeja, kurā iekļauta likumpārkāpēju saukšana pie atbildības, cietušo bērnu aizsardzība un šīs parādības nepieļaušana;
C. tā kā publiskā informācijas izpaušanā ir jāpievērš īpaša uzmanība pareizai terminoloģijas izmantošanai saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu;
D. tā kā sava starptautiskā rakstura dēļ vardarbība, kas vērsta pret bērniem, un bērnu seksuāla izmantošana internetā, kas ietver arī bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu materiālu izplatīšanu internetā un kiberlenkšanu, joprojām ir nopietna problēma, kas jārisina tiesībaizsardzības iestādēm, un pārkāpumi svārstās no seksuāla rakstura izspiešanas un iedraudzināšanas līdz pat bērnu izmantošanu atainojošu, pašuzņemtu materiālu izplatīšanai un bērnu izmantošanas straumēšanai tiešraidē, turklāt šādus noziegumus ir ārkārtīgi grūti izmeklēt, jo inovatīvas tehnoloģijas ļauj noziedzniekiem, tostarp kiberlencējiem, vieglāk un ātrāk piekļūt šāda veida materiāliem;
E. tā kā vairumā bērnu seksuālas izmantošanas un pret bērniem vērstas vardarbības jomu — lielākā mērā nekā citos noziegumu veidos — nākas saskarties ar cietušo pastāvīgu nepietiekamu ziņošanu un bieži nekonsekventiem ierakstiem krimināltiesvedības procesā; tā kā tādēļ ir grūti precīzi noteikt seksuālās izmantošanas apmēru un cietušo un noziedznieku skaitu ES;
F. tā kā nav precīzu datu par gadījumiem, kad ir notikusi pret bērniem vērsta vardarbība un bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē, šie dati ir nepilnīgi vai ir apslēpti citās izmantošanas vai noziegumu kategorijās, vai arī par tiem nav saņemti ziņojumi;
G. tā kā tiešsaistes vidē seksuālai vardarbībai var būt dažādi veidi, pārliecinot vai piespiežot jauniešus nosūtīt vai publicēt nepārprotami seksuālus attēlus ar sevi, piedalīties seksuālās darbībās ar tīmekļkameru vai viedtālruni, vai iesaistīties seksuālās sarunās ar teksta ievadi vai tiešsaistē, kuru rezultātā izmantotāji un kiberlencēji spēj izteikt draudus par attēlu, video vai sarunu kopiju nosūtīšanu jauniešu draugiem un ģimenei, ja vien viņi nepiedalās turpmākās seksuālās darbībās; tā kā attēli un/vai video var palikt apskatāmi ilgi pēc seksuālās izmantošanas beigām un turpina būt brīvi pieejami apskatīšanai tiešsaistē, tādējādi saglabājot nebeidzamu risku cietušos atkārtoti padarīt par upuriem un stigmatizēt;
H. tā kā NVO pauž bažas par aizvien izplatītāku iedraudzināšanu tiešsaistē, parādību, pieaugušajiem izmantojot sociālo plašsaziņas līdzekļu lapas, tūlītējas ziņojumapmaiņas lietotnes, tostarp pusaudžu iepazīšanās lietotnes, vai tiešsaistes spēļu platformas, lai sazinātos ar jauniešiem vai bērniem un izveidotu ar viņiem attiecības seksuālas izmantošanas nolūkā;
I. tā kā saskaņā ar Interneta uzraudzības fonda (IWF) sniegto informāciju par tīmekļa lapām, kurās ir bērnu seksuālo izmantošanu attēlojošs materiāls, vairāk nekā 80% no upuriem nav sasnieguši 10 gadu vecumu; tā kā Starptautiskās interneta tiešo līniju asociācijas dati parāda, ka pieaug no seksuālas izmantošanas un no ārkārtīgi cietsirdīga un sadistiska rakstura seksuālas izmantošanas cietušo bērnu skaits;
J. tā kā ir novērota īpaši vardarbīga un satraucoša tendence pēc rietumnieku pieprasījuma tiešraidē kameras priekšā straumēt bērnu izmantošanu, jo īpaši straumēt ārvalstu bērnu izmantošanu, un tiek ziņots, ka šī tendence varētu pieaugt;
K. tā kā ir jāpauž bažas par cilvēku tirgoņiem, kas seksuālai izmantošanai tiešsaistē izmanto bērnus, kuriem nav juridiskas identitātes un kuri ir „neredzami” varas iestādēm;
L. tā kā internets un plašākas informācijas un sakaru tehnoloģijas pašlaik ir pārliecinoši iekļāvušās mūsu bērnu ikdienas dzīvē Eiropas Savienībā un tās īpaši spēcīgi saistītas ar bērnu izklaidi, izglītību un sociālo dzīvi; tā kā patlaban ES ir palielinājies bērnu pieejamības risks likumpārkāpējiem tiešsaistē, jo 91% bērnu dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir pieejams internets; tā kā 12 līdz 15 gadus vecu bērnu tiešsaistē pavadīto stundu skaits ir palielinājies no 14,9 stundām 2011. gadā līdz 17,1 stundai 2012. gadā, pieaugot gandrīz par 15%;
M. tā kā internets piedāvā bērniem iespēju izmantot atšķirīgu identitāti, izlikties par jebkuru citu sev vēlamu personu un samierināties ar risku, ko viņi nekad nepieļautu bezsaistē, padarot nopietnākas jebkuras izmantošanas sekas, kuras var radīt likumpārkāpēji, kas izmanto nodalīto un šķietami anonīmo tiešsaistes vidi, lai slēptu savu identitāti, izliktos par bērnu un tad tērzētu un „sadraudzētos” ar bērniem, kuri ir viņu darbību mērķis;
N. tā kā aizvien vairāk likumpārkāpēju izmanto Darknet tīkla struktūru, kurā tie ir izveidojuši anonīmas kopienas ar slēptām diskusiju grupām, tīmekļa vietņu pakalpojumiem, sociālo tīklu platformām un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tieši ar bērnu seksuālo izmantošanu atainojošiem materiāliem, tādējādi ļaujot un atvieglojot viņiem seksuāli izmantot bērnus praktiski neizsekojamā veidā; tā kā daudzi likumpārkāpēji izmanto šifrēšanu, virtuālo naudu un citus aizsargpasākumus, lai nodrošinātu savu darbību, radot nopietnus sarežģījumus tiesībaizsardzības iestāžu veiktajai izmeklēšanai;
O. tā kā Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2013. gada 18. decembrim un tā kā līdz šim to pilnībā ir izdarījusi mazāk nekā puse dalībvalstu,
1. uzsver, ka aizsargāt un nodrošināt drošu vidi bērniem ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu uzdevumiem;
2. uzskata, ka ir pienācīgi jāaizsargā bērnu personas dati tiešsaistē un ka bērni nepiespiestā un draudzīgā veidā ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar viņu personas datu izmantošanu tiešsaistē, un par šādas izmantošanas sekām; uzsver, ka būtu jāaizliedz bērnu profilēšana tiešsaistē; uzskata, ka visiem bērniem vajadzētu būt tiesībām izmantot veselīgu un drošu tiešsaistes vidi un piekļuvi internetam;
3. uzskata, ka būtu pareizi pārtraukt lietot maldinošo terminu „bērnu pornogrāfija”, lai aprakstītu vai atsauktos uz bērnu seksuālas izmantošanas attēliem, un izmantot atbilstošu apzīmējumu, proti, „bērnu seksuālu izmantošanu atainojošs materiāls”;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt un nostiprināt resursus, kas atvēlēti cietušo identificēšanai un cietušajiem vajadzīgo pakalpojumu sniegšanai, un prasa steidzami izveidot attiecīgas platformas un nostiprināt visas tās, kuras pastāv Eiropolā; turklāt uzsver tūlītēju nepieciešamību uzlabot palīdzību bērniem, kuri ir cietuši no izmantošanas, ar personalizētām atveseļošanas un reintegrācijas programmām; aicina visas dalībvalstis īstenot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;
5. uzskata, ka ir jāturpina darbs pie tā, lai apkarotu centienus ar interneta palīdzību iegūt bērna uzticību ļaunprātīgos nolūkos, un ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, skolotājiem un jauniešu un bērnu organizācijām jāuzņemas aktīva loma izpratnes par šo jautājumu veicināšanā, sagatavojot pamatnostādnes, apmainoties ar paraugpraksi un izveidojot sociālās platformas sadarbībai un informācijas apmaiņai šajā jautājumā;
6. pauž nožēlu, ka daudzas dalībvalstis vēl nav transponējušas Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu; tādēļ aicina Komisiju stingri raudzīties, lai direktīva būtu pilnībā un efektīvi īstenota, un savus secinājumus laikus darīt zināmus Parlamentam un jo īpaši tā atbildīgajai komitejai, kā arī veikt visus nepieciešamos pasākumus pret dalībvalsti, kas nepilda šo pienākumu; apņemas sagatavot īstenošanas ziņojumu par šo tiesību aktu pārraudzības nolūkā;
7. mudina Komisiju palielināt tiesisko veiktspēju, tehniskās iespējas un finanšu resursus nolūkā uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, tostarp ar Eiropolu, kā arī ar Eurojust, lai efektīvāk izmeklētu un iznīcinātu bērnu seksuālo izmantotāju tīklu, vienlaikus prioritāti piešķirot šādos noziegumos cietušo bērnu tiesībām un drošībai; šajā nolūkā turpina uzsvērt nepieciešamību stiprināt un paplašināt tādu specializētu centru darbību kā Eiropola Kibernoziedzības apkarošanas centrs, lai sekmētu šo centru vērtīgo darbu, nosakot šausminošo tiešsaistes bērnu seksuālās izmantošanas un vardarbības noziegumu draudu veidus un tendences;
8. aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesībaizsardzības iestādes ar nepieciešamo finansējumu, cilvēkresursiem, izmeklēšanas pilnvarām un tehniskajās iespējām, lai tās varētu nopietni un efektīvi pievērsties likumpārkāpēju vajāšanai un saukšanai pie atbildības, cita starpā nodrošinot arī atbilstošu apmācību tiesu iestāžu un policijas vienību spēju veidošanai; tāpat mudina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu saskaņotas izmeklēšanas spējas un minimālos obligātos standartus saukšanai pie atbildības nolūkā efektīvi atklāt šos noziegumus atbilstīgi Direktīvai 2011/92/EK;
9. uzsver, ka jāuzlabo starptautiskā sadarbība un transnacionālas izmeklēšanas darbības šajā jomā, īstenojot sadarbības nolīgumus un veicinot starptautisko datu apmaiņu par šiem noziegumiem un likumpārkāpējiem, tostarp arī ar Eiropola līdzdalību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē kopīgo iniciatīvu, kuru ES ir apņēmusies īstenot ar 55 citām pasaules valstīm, kas apvienojušās Vispasaules aliansē pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā, un kuras mērķis ir glābt vairāk cietušo bērnu, nodrošināt efektīvāku kriminālvajāšanu, palielināt izpratni un panākt, lai tiešsaistē būtu pieejams krietni mazāk bērnu seksuālas izmantošanas attēlu; aicina Komisiju biežāk ziņot par šīs alianses sasniegumiem;
10. prasa īstenot efektīvu partnerību un informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, IKT uzņēmumiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS), banku nozari un nevalstiskajām organizācijām, tostarp jauniešu un bērnu organizācijām, tā garantējot, ka tiek ievērotas un aizsargātas bērnu tiesības tiešsaistē un ka nelikumīgs saturs nekavējoties tiek dzēsts un par to tiek ziņots tiesībaizsardzības iestādēm ; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izpilddirektoru koalīciju (CEO Coalition), kas padarīja internetu par labāku vietu bērniem, kā arī darbu, ko veic Eiropas Finanšu koalīcija pret bērnu seksuālu ekspluatāciju tiešsaistē (EFC);
11. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu un palielinātu bērnu ziņošanu par seksuālu izmantošanu, un apsvērt sistemātisku ziņošanas mehānismu, piemēram, „trauksmes pogas” lietotnes ierīkošanu datoros un mobilajās ierīcēs, pilnībā sadarbojoties ar attiecīgajām nozarēm un privātajiem uzņēmumiem; atbalsta karsto tālruņa līniju izveidi bērniem, lai viņi anonīmi varētu paziņot par seksuālu izmantošanu;
12. uzskata, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jāuzlabo tehniskās zināšanas un operatīvā gatavība jaunu augsto tehnoloģiju spēju apgūšanai, lai varētu veiksmīgi analizēt milzīgo bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlu vai materiāla apjomu, kas šifrētā vai slēptā veidā atrodas Darknet tīkla struktūrās, un izsekotu un ar tiesu orderi sauktu pie atbildības likumpārkāpējus, pievēršot lielāko uzmanību nopietnākajiem likumpārkāpējiem, kas rada tūlītējus draudus bērna integritātei;
13. aicina Komisiju uzsākt atbilstošu izpratnes palielināšanas kampaņu, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus, lai bērni varētu izprast tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu riskus un zināt, kā rīkoties, un lai atbalstītu vecākus un pedagogus, aizsargājot bērnus tiešsaistes vidē, atbalstīt dalībvalstis, veidojot tiešsaistes seksuālās izmantošanas novēršanas programmas, veicināt izpratnes palielināšanas kampaņas atbildīgai uzvedībai sociālajos plašsaziņas līdzekļos un mudināt lielākās meklētājprogrammas un sociālos plašsaziņas līdzekļus aktīvi aizsargāt bērnu drošību tiešsaistē;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0070.