REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā
4.3.2015 - (2015/2564(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Birgit Sippel, Miriam Dalli, Silvia Costa, Viorica Dăncilă S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0217/2015
B8‑0218/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI,
– ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas Vispārīgo norādījumu Nr. 14 (2013) par to, ka bērnam ir tiesības uz to, lai vienmēr tiktu ievērotas viņa intereses,
– ņemot vērā 2011. gada februārī pieņemto ES plānu par bērna tiesībām,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),
– ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, īpaši tās noteikumus par finansējuma piešķiršanu, lai varētu izstrādāt vadlīnijas bērnu aizsardzības sistēmām un vadlīnijas par apmaiņu ar labu praksi,
– ņemot vērā 2015. gada 12. februāra plenārsēdes debates par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana, tostarp bērnu seksuālas izmantošanas materiāli, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību, kā tas noteikts 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;
B. tā kā attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem, ir īstenojama vispusīga pieeja, kas nodrošina pārkāpumu izmeklēšanu, likumpārkāpēju saukšanu pie kriminālatbildības, cietušo bērnu aizsardzību un šādas parādības izskaušanu;
C. tā kā, veicot jebkādus pasākumus, lai cīnītos pret šiem nodarījumiem, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām;
D. tā kā internetā bērni var būt pakļauti specifiskiem riskiem –– ar tā palīdzību rodas iespēja piekļūt vai saņemt bērnu seksuālās izmantošanas materiālu vai tikt iekļautam tādu materiālu apmaiņā, kas ataino vardarbību, pazemošanu, iebiedēšanu vai uzmākšanos;
E. tā kā jautājums par nepilngadīgo aizsardzību digitālajā pasaulē ir jārisina gan likumdevēja un sabiedrības līmenī, veicot efektīvākus pasākumus, kas cita starpā nodrošina arī tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar attiecīgo nozari atbilstoši pienācīga tiesas procesa principam, gan izglītības un apmācības līmenī, izglītojot bērnus, vecākus un skolotājus, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā un mācītu viņiem to izmantot droši;
F. tā kā bērnu izmantošana, tostarp seksuāla izmantošana, tiešsaistē pēc būtības ir starptautiska problēma, kura aptver simtiem dažādu valstu un uz kuru attiecas simtiem dažādu jurisdikciju, tādēļ tai nepārprotami ir nepieciešams starptautisks risinājums;
G. tā kā joprojām trūkst datu par izdarīto noziegumu skaitu gan valsts, gan starptautiskā līmenī un tā kā tas nozīmē, ka attiecīgais politikas novērtējums ne vienmēr atspoguļo patieso problēmas apmēru;
H. tā kā bērnu izmantošana un bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē — arī bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšana un kiberlenkšana internetā — joprojām ir nopietna problēma, kas jārisina tiesībaizsardzības iestādēm, un pārkāpumiem ir plašs diapazons — no seksuāla rakstura izspiešanas un ļaunprātīgas iedraudzēšanās līdz pat pašuzņemtu bērna vardarbīgas izmantošanas materiālu izplatīšanai un straumēšanai tiešraidē, turklāt šādus noziegumus ir ārkārtīgi grūti izmeklēt, jo inovatīvas tehnoloģijas ļauj noziedzniekiem vieglāk un ātrāk piekļūt šāda veida materiāliem;
I. tā kā aizvien vairāk likumpārkāpēju izmanto Darknet tīkla struktūru, kurā tie ir izveidojuši anonīmas kopienas ar slēptām diskusiju grupām, tīmekļa vietņu pakalpojumiem, sociālo tīklu platformām un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tieši ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāliem;
J. tā kā pasākumi, ko dalībvalstis ir veikušas, lai novērstu nelegālu saturu tiešsaistē, nav bijuši pietiekami efektīvi;
K. tā kā dalībvalstīm Direktīva 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu bija jātransponē līdz 2013. gada 18. decembrim un tā kā līdz šim to pilnībā ir izdarījusi mazāk nekā puse dalībvalstu;
1. stingri uzsver, ka Eiropas Savienības un tās dalībvalstu viens no galvenajiem uzdevumiem ir aizsargāt un nodrošināt bērniem un to attīstībai drošu vidi;
2. uzskata, ka ir pienācīgi jāaizsargā bērnu personas dati tiešsaistē un ka bērni nepiespiestā un draudzīgā veidā ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar viņu personas datu izmantošanu tiešsaistē, un šādas izmantošanas sekām; atkārtoti uzsver nepieciešamību pabeigt Eiropas datu aizsardzības reformu arī šajā jomā;
3. uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša un koordinēta Eiropas pieeja, lai nodrošinātu konsekvenci politikas veidošanā un no tā izrietošo rīcību, kas ietver cīņu pret noziedzību, pamattiesību, privātuma un datu aizsardzību, kiberdrošību, patērētāju aizsardzību un e-komerciju;
4. uzskata, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, lai apkarotu uzmākšanos internetā, un ka Komisijai kopā ar valstu valdībām, pilsonisko sabiedrību, sociālo mediju uzņēmumiem, skolotājiem, skolu medmāsām, sociālajiem darbiniekiem, bērnu aizsardzības speciālistiem, pediatriem un bērnu un jauniešu organizācijām būtu jāiesaistās aktīvās darbībās, lai uzlabotu informētību par šo jautājumu, izmantojot noteiktas vadlīnijas, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, veidojot sociālās sadarbības platformas un likumīgu informācijas apmaiņu, lai apzinātu iespējamos riskus un draudus bērniem;
5. uzsver nepieciešamību veidot starptautisko sadarbību ar ES stratēģiskajiem partneriem un tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē, lai cīnītos pret bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu materiālu izplatīšanu; uzsver nepieciešamību uzlabot starptautisko sadarbību un starpvalstu izmeklēšanu šajā jomā, izmantojot savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumus un sadarbības līgumus un veicinot likumīgu starptautisko tiesībaizsardzības datu apmaiņu par šiem noziegumiem un likumpārkāpējiem, tostarp iesaistot Eiropolu;
6. šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un 55 citu pasaules valstu, kas apvienojās Pasaules aliansē pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, kopīgo iniciatīvu, lai sniegtu palīdzību vairākiem cietušajiem, nodrošinot efektīvāku kriminālvajāšanu un panākot vispārēju bērnu seksuālas izmantošanas materiālu samazinātu pieejamību tiešsaistē; aicina Komisiju biežāk ziņot par šīs alianses sasniegumiem;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar Eiropola un Eiropas Kibernoziegumu centra (EK3) starpniecību, lai efektīvāk izmeklētu un likvidētu bērnu seksuālas izmantošanas noziegumu tīklus un sauktu pie atbildības par šādiem pārkāpumiem, vienlaikus par prioritāti nosakot tajos iesaistīto bērnu tiesības un drošību;
8. uzskata, ka ir svarīgi saistībā ar noziegumiem pret bērniem, tostarp aprakstot attēlus, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, izmantot pareizo terminoloģiju un izmantot atbilstošu apzīmējumu, proti, „bērnu seksuālas izmantošanas materiāls”, nevis „bērnu pornogrāfija”;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stiprināt cietušo identificēšanai un uz cietušajiem vērstiem pakalpojumiem atvēlētos resursus un aicina steidzami izveidot ar to saistītas platformas;
10. aicina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, kuras varētu būt spējīgas izdarīt 3. līdz 7. pantā minētos nodarījumus, vajadzīgā gadījumā, ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu šādu nodarījumu izdarīšanas iespējamību;
11. mudina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus resursus valstu kontaktpunktiem, lai tie varētu ziņot par kriminālu un kaitīgu saturu un uzvedību tiešsaistē;
12. aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamos līdzekļus, cilvēkresursus, izmeklēšanas pilnvaras un tehniskās iespējas, lai veiktu pienācīgu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības pārkāpējus, tostarp nodrošinātu atbilstošu apmācību, lai pilnveidotu tiesu iestāžu un policijas vienību kompetenci;
13. ar bažām atzīmē pašreizējās tendences un bērnu seksuālās izmantošanas tiešsaistē komercializāciju, tostarp jaunos komerciālas izplatīšanas biznesa modeļus un jauna veida darījumus ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāliem, jo īpaši izmantojot Darknet tīkla struktūru un ļaunprātīgas izmantošanas straumēšanu par maksu;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt sadarboties ar alternatīvo maksājumu sistēmu pārstāvjiem, lai konstatētu līdzekļus labākai sadarbībai ar tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp apmācību efektīvākai tādu maksājumu procesu identifikācijai, kas saistīti ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālu komerciālu izplatīšanu;
15. aicina veidot efektīvu partnerību un likumīgas informācijas apmaiņas sistēmu starp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari, interneta pakalpojumu sniedzējiem, banku sektoru un nevalstiskajām organizācijām, tostarp jauniešu un bērnu organizācijām, lai nodrošinātu bērnu tiesības un aizsardzību tiešsaistē un pārkāpumu izmeklēšanu, kā arī sauktu pārkāpējus pie atbildības; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu aicināt visas dalībvalstis rīkoties, lai novērstu visa veida kibermedīšanu un iebiedēšanu internetā;
16. uzsver, ka visiem pasākumiem, kas ierobežo pamattiesības internetā, ir jābūt nepieciešamiem un samērīgiem, kā arī saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem; tā kā nelegāls interneta saturs ir nekavējoties jādzēš, pamatojoties uz pienācīgu tiesisko procedūru; uzsver informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares un interneta pakalpojumu sniedzēju nozīmi nelegāla interneta satura ātrā un efektīvā dzēšanā pēc atbildīgo tiesībaizsardzības iestāžu prasības;
17. uzstājīgi aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav pilnībā transponējušas Direktīvu 2011/92/ES, to izdarīt bez jebkādas kavēšanās; tādēļ aicina Komisiju stingri uzraudzīt tās pilnīgu un efektīvu īstenošanu, par saviem secinājumiem savlaicīgi ziņojot Parlamentam un jo īpaši tā atbildīgajai komitejai;
18. uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai turpināt uzraudzīt Direktīvas 2011/92/ES īstenošanu un veikt pašreizējās politikas cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu padziļinātu analīzi, sagatavojot direktīvas īstenošanas ziņojumu un viena gada laikā ziņojot par to plenārsēdē;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.