Rezolūcijas priekšlikums - B8-0220/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0220/2015

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā

    4.3.2015 - (2015/2564(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

    Laura Ferrara, Kristina Winberg, Peter Lundgren, Valentinas Mazuronis, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0217/2015

    Procedūra : 2015/2564(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B8-0220/2015
    Iesniegtie teksti :
    B8-0220/2015
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B8-0220/2015

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā

    (2015/2564(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tās papildprotokolus,

    –       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

    –       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,

    –       ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,

    –       ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,

    –       ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

    –       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI,

    –       ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 14 (2013) par bērna tiesībām uz to, lai vispirms tiktu ņemtas vērā viņa intereses,

    –       ņemot vērā 2011. gada februārī pieņemto ES programmu attiecībā uz bērna tiesībām,

    –       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

    –       ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

    –       ņemot vērā ANO rīcības plānu „Bērniem piemērota pasaule”,

    –       ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu,

    –       ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, it īpaši tās noteikumus par finansējuma piešķiršanu vadlīniju par bērnu aizsardzības sistēmām un par apmaiņu ar paraugpraksi izstrādei,

    –       ņemot vērā 2015. gada 12. februāra plenārsēdes debates par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā,

    –       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    A.     tā kā seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija, ir 1989. gada ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību, it īpaši bērnu tiesību uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un rūpēm, nopietns pārkāpums;

    B.     tā kā smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādiem kā bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija, nepieciešama vispusīga pieeja, kas ietver noziedznieku kriminālvajāšanu, noziegumā cietušo bērnu aizsardzību un attiecīgās parādības novēršanu;

    C.     tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām, veicot jebkādus pasākumus šo noziedzīgo nodarījumu apkarošanai, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses;

    D.     tā kā, izmantojot jaunās tehnoloģijas un internetu — kas nodrošina lietotāju anonimitāti —, to attēlu skaits un izplatība, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem un citi īpaši smagi pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas veidi, aizvien vairāk pieaug, palielinot bērnu pakļautību specifiskiem riskiem, tādiem kā bērnu pornogrāfija, apmaiņa ar materiāliem par vardarbību, kibernoziedzība, iebiedēšana, terorizēšana un cenšanās iegūt bērna uzticību ļaunprātīgos nolūkos;

    E.     tā kā jautājums par nepilngadīgo aizsardzību digitālajā pasaulē jārisina regulatīvā un parasto cilvēku līmenī, izmantojot efektīvākus pasākumus, tostarp iesaistot attiecīgo nozari, lai tā uzņemtos savu daļu atbildības, kā arī izglītības un apmācības līmenī, izglītojot bērnus, vecākus un skolotājus, lai nepieļautu nelikumīga satura materiālu pieejamību nepilngadīgajiem;

    F.     tā kā bērnu izmantošana, tostarp seksuāla izmantošana, internetā, kura aptver simtiem valstu, kā arī to jurisdikciju un tiesībaizsardzības iestāžu, sava starptautiskā rakstura dēļ ir starptautiska problēma, kurai nepieciešams starptautisks risinājums;

    G.     tā kā lielākajā daļā bērnu seksuālas izmantošanas un pret bērniem vērstas vardarbības jomu — lielākā mērā nekā citu noziegumu veidu gadījumā — pastāvīgi nākas saskarties ar neziņošanu tiesībaizsardzības iestādēm; tā kā tādēļ pieejamie dati par izdarīto noziegumu skaitu neprecīzi atspoguļo šīs problēmas patieso apmēru;

    H.     tā kā liels skaits noziedznieku izmanto t. s. „tumšo tīklu” (Darknet), kas kā tāds ļauj viņiem seksuāli izmantot bērnus praktiski neizsekojamā veidā un pat atvieglo šo izmantošanu, kā rezultātā tiek ierobežota tiesībaizsardzības iestāžu spēja izmeklēt smagus seksuālās izmantošanas veidus;

    I.      tā kā dalībvalstīm Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu bija jātransponē līdz 2013. gada 18. decembrim un tā kā līdz šim to pilnībā ir īstenojusi mazāk nekā puse dalībvalstu;

    J.      tā kā saskaņā ar Eiropola jaunāko pārskatu par kibernoziedzību lielākā daļa materiālu, kuros attēlota bērnu izmantošana, joprojām tiek nekomerciālā veidā izplatīta atklātajā tīmeklī, izmantojot savstarpēju necentralizētu savienojumu (P2P) tehnoloģiju; tā kā bērnu izmantošanas straumēšana tiešraidē par maksu ir jauna tendence, kas rada īpašas bažas, un tāpēc tiesībaizsardzības iestādēm tai ir jāpievērš lielāka uzmanība, kā arī ir nepieciešama sistemātiska izlūkinformācijas vākšana un efektīva sadarbība preventīvo pasākumu jomā,

    1.      stingri uzsver, ka aizsargāt un nodrošināt drošu vidi bērniem un viņu attīstībai ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu uzdevumiem;

    2.      uzskata, ka ir pienācīgi jāaizsargā bērnu personas dati tiešsaistē un ka bērni nepiespiestā un draudzīgā veidā ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar viņu personas datu izmantošanu tiešsaistē, un šādas izmantošanas sekām;

    3.      uzsver — lai nodrošinātu konsekvenci politikas veidošanā un rīcībā, ir nepieciešama visaptveroša un Eiropas mērogā koordinēta pieeja, kas ietver cīņu pret noziedzību, kiberdrošību, patērētāju aizsardzību, pamattiesības, bērna tiesības un intereses, datu aizsardzību un e-komerciju;

    4.      uzskata, ka ir jāturpina darbs pie tā, lai apkarotu mēģinājumus ar interneta palīdzību iegūt bērna uzticību ļaunprātīgos nolūkos, un ka Komisijai līdz ar dalībvalstu valdībām, pilsonisko sabiedrību, sociālo plašsaziņas līdzekļu sabiedrībām, skolotājiem, skolu medmāsām, sociālajiem darbiniekiem, bērnu aizsardzības institūciju darbiniekiem, pediatriem un jauniešu un bērnu organizācijām jāuzņemas aktīva loma izpratnes par šo jautājumu veicināšanā;

    5.      uzsver — lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju, ir nepieciešama starptautiska sadarbība ar ES stratēģiskajiem partneriem un tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē; uzsver, ka ir jāuzlabo starptautiskā sadarbība un starpvalstu izmeklēšana šajā jomā, tostarp iesaistot Eiropolu;

    6.      šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un 55 citu pasaules valstu, kas apvienojušās Vispasaules aliansē pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, kopīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir izglābt vairāk cietušo bērnu, nodrošinot efektīvāku kriminālvajāšanu un panākot tiešsaistē pieejamo bērnu seksuālas izmantošanas attēlu skaita vispārēju samazināšanu; aicina Vispasaules aliansi uzlabot reaģēšanu uz jaunajām sarežģītajām problēmām un draudiem un nodrošināt spēju reaģēt savlaicīgi un elastīgi; aicina dalībvalstis aktīvi īstenot šīs alianses noteiktos politikas mērķus;

    7.      uzskata arī, ka bērnu pornogrāfijas definīcija būtu jāprecizē un labāk jāsaskaņo ar starptautiskos instrumentos ietverto definīciju;

    8.      aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stiprināt resursus, kas atvēlēti cietušo identificēšanai un viņiem paredzētajiem pakalpojumiem, tostarp resursus, kas paredzēti ziņošanai par noziedzīgu uzvedību un intervences programmām;

    9.      mudina Komisiju palielināt tiesisko veiktspēju, tehniskās iespējas un finanšu resursus nolūkā uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, tostarp ar Eiropolu, lai palielinātu bērnu seksuālo izmantotāju tīklu izmeklēšanas un izjaukšanas efektivitāti, vienlaikus prioritāti piešķirot šādos noziegumos cietušo bērnu tiesībām un drošībai un pamatojoties uz pienācīgu tiesisko procesu;

    10.    aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesībaizsardzības iestādes ar nepieciešamo finansējumu, cilvēkresursiem un tehniskajās iespējām, lai tās varētu nopietni pievērsties likumpārkāpēju atklāšanai un kriminālvajāšanai, tostarp nodrošinot atbilstošu apmācību tiesu iestāžu un policijas vienību veiktspējas palielināšanas nolūkā;

    11.    ar bažām atzīmē komerciālas bērnu seksuālās izmantošanas tiešsaistē, tostarp bērnu izmantošanu attēlojošu materiālu izplatīšanai un pirkšanai un pārdošanai izmantoto jauno līdzekļu, it īpaši izmantojot Deep Web un Darknet tīklu, attīstību un šīs parādības paplašināšanās tendenci, un it īpaši bērnu izmantošanas straumēšanu tiešraidē par maksu;

    12.    prasa izveidot efektīvas darba attiecības starp tiesībaizsardzības aģentūrām, atbilstoši likumam — ar tiesu iestādēm, IKT nozari, interneta pakalpojumu sniedzējiem, banku sektoru un nevalstiskajām organizācijām, ievērojot pienācīgu juridisko un tiesas pārraudzību un to, kas ir likumīgi un bērna interesēs;

    13.    aicina dalībvalstis pilnībā transponēt un īstenot Direktīvas 2011/93/ES noteikumus, nodrošinot bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē efektīvu izmeklēšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt šīs direktīvas izvērtēšanu un ziņot par tās rezultātiem Parlamentam;

    14.    uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai turpināt izvērtēt un novērot jaunākās izmaiņas attiecīgajā jomā un veikt pašreizējā politikas satvara cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē padziļinātu analīzi, sagatavojot Direktīvas 2011/93/ES īstenošanas ziņojumu, un gada laikā ziņot par to plenārsēdē;

    15.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.