REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
4.3.2015 - (2015/2573(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Knut Fleckenstein, Tanja Fajon, Victor Boștinaru, Richard Howitt, Birgit Sippel, Claude Moraes, Liisa Jaakonsaari, Jeppe Kofod, Marlene Mizzi, Alessia Maria Mosca, Kashetu Kyenge, Victor Negrescu, Viorica Dăncilă S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0215/2015
B8‑0222/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par arābu valstīm,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju (2006. gada 20. septembra rezolūcija 60/288, 2008. gada 5. septembra rezolūcija A/RES/62/272 un 2010. gada 8. septembra rezolūcija 64/297),
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par terorisma apkarošanu, jo īpaši 2015. gada februārī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmes, jo īpaši 2014. gada jūnija Atēnu sanāksmi,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par cīņu pret ekstrēmismu un terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā saprašanās memorandu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Arābu valstu līgas (AVL) ģenerālsekretariātu, kas 2015. gada 19. janvārī tika parakstīts Briselē, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu pēc viņas tikšanās ar AVL ģenerālsekretāru Dr. Nabil El Araby,
– ņemot vērā ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem, kas tika pieņemta 2014. gada 20. oktobrī, jo īpaši saistībā ar ārvalstu teroristiskajiem kaujiniekiem, kā arī ES paziņojumu par Magribu,
– ņemot vērā ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī organizācijas „Islāma valsts” (ISIS) radīto apdraudējumu,
– ņemot vērā Eiropadomes locekļu paziņojumus, jo īpaši pēc valstu un valdību vadītāju 2015. gada 12. februāra neformālās sanāksmes,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši rezolūcijas 2170 un 2178 (2014. gads),
– ņemot vērā NATO augstākā līmeņa sanāksmes 2014. gada 5. septembra deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms ir viens no lielākajiem draudiem drošībai un brīvībai visā pasaulē;
B. tā kā terorisms apdraud ne tikai cilvēku drošību, bet arī vārda brīvību un sabiedrības daudzveidību;
C. tā kā terorisms ir globāls apdraudējums, kas jānovērš, valstu valdībām un reģionālajām un starptautiskajām organizācijām rīkojoties saskaņoti; tā kā jāuzsver, ka tikai pasaules mēroga alianse var efektīvi novērst šo apdraudējumu, turklāt vienlaikus pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, pamatvērtības un starptautiskos cilvēktiesību standartus;
D. tā kā drošības situācija Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījusies, jo ES tuvākajās kaimiņvalstīs radušies jauni konflikti un satricinājumi, strauji attīstās jaunas tehnoloģijas un satraucoši pieaug radikalizācija, izraisot vardarbību un terorismu gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā;
E. tā kā ar ES ārējām attiecībām ir jāsniedz ieguldījums cīņā pret terorisma apdraudējumu, kas turpina pieaugt vairākos ES līdzās esošos reģionos, jo īpaši Sīrijā un Lībijā; tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu Savienības teritorijā, bet arī integrēt terorisma pamatcēloņu novēršanu;
F. tā kā 2015. gada 19. janvārī tika parakstīts saprašanās memorands starp EĀDD un AVL ģenerālsekretariātu, kura mērķis ir cita starpā stiprināt sadarbību politikas un drošības jautājumos tādās jomās kā agrīnā brīdināšana un reaģēšana krīzes situācijās, terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas nepieļaušana;
G. tā kā ES saskaras ar nepārtrauktiem un arvien pieaugošiem terorisma draudiem, un pēdējo desmit gadu laikā terors skāris vairākas Savienības dalībvalstis, notiekot mērķtiecīgiem uzbrukumiem gan šo valstu iedzīvotājiem, gan arī Savienības pamatā esošām vērtībām un brīvībām;
H. tā kā teroristu propagandas izplatīšanu atvieglo interneta un sociālo mediju izmantošana; tā kā kiberterorisms ļauj teroristu grupējumiem veidot un uzturēt sakarus bez robežu radītiem fiziskiem kavēkļiem, un tādējādi mazinās viņu vajadzība veidot bāzes vai atbalsta punktus dažādās valstīs;
I. tā kā ES saskaras ar nopietniem un pieaugošiem terorisma draudiem, ko rada tā saucamie ES ārvalstu kaujinieki, proti, personas, kas no dalībvalstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu valsti, lai tur veiktu vai plānotu terora aktus, apmācītu teroristus vai paši piedalītos šādās mācībās, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; tā kā aptuveni 3500 līdz 5000 ES dalībvalstu valstspiederīgo ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada milzīgas problēmas ES iedzīvotāju drošībai,
1. atzinīgi vērtē ES un arābu valstu pastāvīgos un vienotos centienus kopīgi risināt problēmas, kas skar abu pušu intereses, šajā sakarā norādot uz regulārām Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmēm un parakstīto saprašanās memorandu starp EĀDD un Arābu valstu līgas ģenerālsekretariātu;
2. atzinīgi vērtē ES un AVL stratēģiskā dialoga uzsākšanu, tostarp viedokļu apmaiņu par politikas un drošības jautājumiem un ES Politikas un drošības komitejas un arābu valstu pastāvīgo pārstāvju regulāru sanāksmju rīkošanu, kā arī pauž gandarījumu par panākto attiecībā uz agrīno brīdināšanu un reaģēšanu krīzes situācijās, jo īpaši pilnībā īstenojot projektu par agrīno brīdināšanu un reaģēšanu krīzes situācijās;
3. atzinīgi vērtē to, ka Eiropā parādās arvien vairāk iniciatīvu, kuru mērķis ir apvienot dažādas kopienas un reliģiskās grupas cīņai pret ekstrēmismu un pamatvērtību, brīvību un visu iedzīvotāju drošības aizstāvībai, un atzinīgi vērtē ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu, kurš piešķir daudzpusēju dimensiju šim dialogam un sadarbībai;
4. norāda, ka džihādistu ekstrēmisms ir viens no galvenajiem iemesliem pašreizējiem terorisma draudiem Eiropas Savienībā un arābu valstīs; atbalsta viedokli, ka radikalizācijas mazināšanas un terorisma apkarošanas politika nevar būt efektīva, ja tajā aktīvi neiesaistīties musulmaņu kopienas Eiropā un netiks īstenots dialogs un cieša sadarbība ar musulmaņu valstīm ārpus Eiropas;
5. uzsver, cik svarīga ir sadarbība humānās palīdzības jautājumos, apmainoties ar informāciju par krīzes situācijām; norāda, ka nepieciešamības gadījumā ir svarīgi apmainīties ar novērtējumiem un labāko praksi, kā arī sadarboties, nosakot praktiskus pasākumus apdraudējumu novēršanā, tostarp īstenojot efektīvāku rīcību, lai nepieļautu radikalizāciju un teroristu un ārvalstu kaujinieku vervēšanu un pārvietošanos, kā arī rīkotos attiecībā uz tiem kaujiniekiem, kuri atgriežas savās mītnes vietās;
6. aicina sadarboties starptautiskās organizētās noziedzības, tostarp cilvēku un narkotisko vielu tirdzniecības apkarošanā, kā arī robežu drošības uzlabošanā; aicina ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju 2133 par izpirkuma maksājumiem teroristu grupām;
7. atkārtoti apliecina, cik nozīmīga ir sadarbība starp ES un AVL cilvēktiesību jomā, un uzsver nepieciešamību arī turpmāk veicināt cilvēktiesības un nodrošināt to ievērošana attiecībā uz visiem cilvēkiem, tajā skaitā tiesības uz ekonomisko un sociālo attīstību, vārda brīvību un reliģijas vai pārliecības brīvību, vienlaikus veicinot iecietību un līdzāspastāvēšanu starp dažādām reliģijām, kā arī vērsties pret izstumšanu, ekstrēmismu, musināšanu un naida un vardarbības izplatīšanu;
8. asi nosoda teroristu grupu un individuālu teroristu nesenos uzbrukumus Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā; uzsver, ka terorisms rada tiešus draudus visām valstīm un visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības;
9. uzsver nepieciešamību padarīt terorisma apkarošanu par svarīgu tēmu ES politiskajā dialogā ar trešām valstīm, jo īpaši ar arābu un Āfrikas valstīm, un veicināt starptautisko sadarbību un attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanu;
10. atgādina, ka ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 60/288 pieņemta ANO Vispārējā terorisma apkarošanas stratēģija, un tajā starptautiskā sabiedrība apņēmusies veikt pasākumus, lai pamats cīņai ar terorismu būtu tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana attiecībā uz visiem cilvēkiem, turklāt šajā dokumentā dalībvalstis apņēmušās veikt pasākumus, ar kuriem novērst labvēlīgus apstākļus terorisma izplatībai, tostarp tiesiskuma trūkumu un cilvēktiesību pārkāpumus, un nodrošināt, ka visos pasākumos terorisma apkarošanā tiek ievērotas to saistības atbilstoši starptautiskajām tiesībām, jo īpaši tiesību aktiem cilvēktiesību, bēgļu un starptautisko humanitāro tiesību jomā;
11. uzsver nepieciešamību līdztekus ES centieniem apkarot terorismu arī pareizi noteikt šīs parādības ekonomiskos un kultūras iemeslus un pievērsties to novēršanai; stingri atbalsta nepieciešamību sadarbības valstīs rūpīgi pārliecināties par politiskās sistēmas raksturu, lai nodrošinātu cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu;
12. aicina ES sadarbībā ar Arābu valstu līgas valstīm izstrādāt īpašu mehānismu, kura mērķis būtu ierobežot ieroču tirdzniecību, jo īpaši vēršoties pret valstīm, no kurām nāk terorisma draudi vai kurās teroristi tiek apmācīti; aicina ES rūpīgi uzraudzīt ieroču eksportu, jo īpaši saistībā ar divējāda lietojuma tehnoloģijām, kuras var nonākt teroristu rīcībā;
13. aicina veikt mērķtiecīgu un paplašinātu dialogu par drošības un terorisma apkarošanas jautājumiem ar Alžīriju, Ēģipti, Irāku, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Libānu, Saūda Arābiju, Tunisiju un Persijas līča sadarbības padomi; aicina stiprināt politisko dialogu ar Arābu valstu līgu, Islāma sadarbības organizāciju, Āfrikas Savienību un citām attiecīgām reģionālām koordinācijas struktūrām, piemēram, Sāhelas G5 grupu;
14. aicina īstenot sadarbību terorisma apkarošanas jomā, kuras mērķis būtu tieši vērsties pret ISIS radīto apdraudējumu, jo šī kustība kļuvusi par lielu terorisma atbalstītāju gan pašas kontrolētajās teritorijās, gan ārpus tām; uzsver, ka cīņa pret terorismu nozīmē ISIS apkarošanu, kur tā darbojas;
15. pauž atbalstu starptautiskām ierosmēm cīņai ar radikalizāciju un terorismu, piemēram, pirmajam izcilības centram cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu „Hedayah” Abū Dabī un Globālās kopienu iesaistes un noturības fondam (GCERF) Ženēvā; atzīmē, ka sekmīgi strādājošais ES Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) nodrošina zinātību par attiecību veidošanu ar vietējām kopienām, kā arī ar trešām valstīm;
16. aicina Komisiju un EĀDD sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem rīkoties, lai mazinātu terorisma draudus un draudus stabilitātei, un īstenot visaptverošu pieeju, kurā tiktu apvienoti diplomātiskie, sociāli ekonomiskie, attīstības, konfliktu novēršanas, miera uzturēšanas un krīžu pārvaldības instrumenti;
17. prasa uzlabot sadarbību ar svarīgākajiem partneriem un valstīm cīņā ar terorisma finansēšanu; aicina ES iesaistīties dialogā ar partnervalstīm par cīņu ar terorisma finansēšanu, īpašu uzmanību pievēršot ISIS finansēšanai, un šajā svarīgajā jautājumā cieši sadarboties ar partneriem, tostarp koalīciju, kas cīnās ar ISIS;
18. uzsver nepieciešamību novērst radikalizāciju veicinošos faktorus un visā arābu pasaulē atbalstīt iniciatīvas attiecībā uz jaunatni, izglītību, profesionālo izglītību, nodarbinātības iespējām, pilsonisko sabiedrību, drošības sektora reformu un sieviešu lomu;
19. uzsver to, cik svarīgi ir uzlabot stratēģisko komunikāciju, attīstīt informēšanas stratēģiju attiecībā uz arābu pasauli, tostarp izstrādāt atbildes vēstījumus teroristu propagandai, veicināt pamattiesības un, ņemot vērā interneta arvien biežāko izmantošanu radikalizācijas nolūkam, aktīvi izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un uzlabot saziņu arābu valodā;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, EĀDD, dalībvalstu parlamentiem, Arābu valstu līgai, Islāma sadarbības organizācijai un Āfrikas Savienībai.