Procedūra : 2015/2573(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0223/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0223/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.7
CRE 12/03/2015 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0077

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 151kWORD 75k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0215/2015
4.3.2015
PE550.025v01-00
 
B8-0223/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā (2015/2573(RSP))


Fabio Massimo Castaldo, Laura Ferrara, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā (2015/2573(RSP))  
B8‑0223/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 6. pantu,

–       ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par terorisma apkarošanu, jo īpaši 2015. gada 9. februārī pieņemtos secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmes, jo īpaši 2014. gada jūnija Atēnu sanāksmi,

–       ņemot vērā 2015. gada 19. jūlijā noslēgto saprašanās memorandu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu un Arābu valstu līgas Ģenerālsekretariātu,

–       ņemot vērā AP/PV preses konferencē pēc 2015. gada 19. janvāra Ārlietu padomes izteiktās piezīmes,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju Nr. 2178 (2014) par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai,

–       ņemot vērā 2005. gada ES pretterorisma stratēģiju,

–       ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi”(1),

–       ņemot vērā pārskatīto ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju,

–       ņemot vērā ES iekšējās drošības stratēģiju,

–       ņemot vērā ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, terorisma apkarošanu un ārvalstu kaujiniekiem, kas tika pieņemta 2014. gada 20. oktobrī, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu teroristiskajiem kaujiniekiem, kā arī ES paziņojumu par Magribu,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana”,

–       ņemot vērā neformālo Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmi Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–       ņemot vērā 2015. gada 10. februāra rezolūciju par pretterorisma pasākumiem un to, ka terorisma mērķis – graut plurālistiskas pilsoniskās sabiedrības — nopietni apdraud starptautisko mieru, drošību un demokrātiju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms būtiski apdraud drošību un brīvības pasaules līmenī un tā kā pamattiesību ievērošana ir īpaši nozīmīgs veiksmīgu pretterorisma politikas virzienu elements;

B.     tā kā pasaules līmenī aizvien pieaug terorisma apdraudējums; tā kā teroristu uzbrukumi ir tikuši vērsti gan pret Eiropu, gan arābu pasauli un Arābu valstu līgas dalībvalstīm;

C.     tā kā Eiropa un arābu pasaule saskaras ar kopējām problēmām, tostarp pašreizējo situāciju arābu pasaulē, jo īpaši Lībiju, Irāku, Sīriju, Jemenu, Tuvo Austrumu miera procesu un sevišķi Da’esh izraisīto terorisma apdraudējumu;

D.     tā kā ES saskaras ar nopietniem un pieaugošiem terorisma draudiem, ko rada tā saucamie ES ārvalstu kaujinieki, proti, personas, kas no dalībvalstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu valsti, lai tur veiktu vai plānotu terora aktus, apmācītu teroristus vai paši piedalītos šādās mācībās, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; tā kā aptuveni 3500 līdz 5000 ES dalībvalstu valstspiederīgo ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada milzīgas problēmas ES iedzīvotāju drošībai, tā kā nesenos terora aktus Parīzē un Kopenhāgenā veica ES valstspiederīgie;

E.     tā kā ES un Arābu valstu līgai ir kopējas intereses īstenot ilgtermiņa risinājumus, lai nodrošinātu reģionā mieru un stabilitāti;

F.     tā kā pastāv nepieciešamība nodrošināt ciešāku sadarbību un spēcīgāku dialogu par politiskiem un ar drošību saistītiem jautājumiem, sadarbību pretterorisma jomā, cīņu pret organizēto noziedzību un krīzes pārvaldību, kā arī intensīvāku kultūras dialogu starp ES un Arābu valstu līgu;

G.     tā kā ES augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece 2015. gada 19. janvārī tikās ar Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru un parakstīja saprašanās memorandu, lai stiprinātu sadarbību starp EĀDD un Arābu valstu līgu;

H.     tā kā no terorisma sekām cieš ne tikai Eiropa, bet arī arābu un musulmaņu pasaule;

I.      tā kā Arābu valstu līgas reģions saskaras ar nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp stingriem vārda brīvības ierobežojumiem, masveidīgu uzraudzību no valsts puses un cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu vajāšanu, ļaunprātīgu tiesībaizsardzības praksi, neatkarīgas tiesu varas neesamību un procesuālajiem pārkāpumiem;

1.      saistībā ar pieaugušo apdraudējumu uzsver nepieciešamību pastiprināt pretterorisma pasākumus, taču atgādina, ka efektīvi pretterorisma pasākumi un cilvēktiesību ievērošana nav pretrunā viens otram, bet ir papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi;

2.      īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Eiropas Savienības ārējai darbībai starptautiskā terorisma apkarošanā pirmām kārtām ir jābūt vērstai uz preventīviem pasākumiem un ka ir jāveicina dialogs, iecietība un sapratne starp dažādām kultūrām un reliģijām;

3.      uzsver to, ka terorisms ir starptautisks daudzdimensionāls apdraudējums un ka līdz ar to ir jāstājas tam pretī kopā ar galvenajiem sabiedrotajiem un citām valstīm; atzinīgi vērtē saprašanās memoranda parakstīšanu 2015. gada 19. maijā starp ES un Arābu valstu līgu un uzskata, ka tas ir būtisks solis uz priekšu, lai risinātu daudzus abām pusēm kopīgus problēmuzdevumus;

4.      uzskata, ka ir nepieciešama visaptveroša stratēģija, kas aptver iekšējo un ārējo drošību terorisma apkarošanā; prasa īstenot pretterorisma politikas virzienu demokrātisku un tiesisku uzraudzību un uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu uzņemties lomu šīs uzraudzības īstenošanā; uzsver, ka represīvas darbības nerada risinājumu un ka diskriminācija var pastiprināt radikalizāciju un vardarbības tendences;

5.      prasa ES un Arābu valstu līgai vērsties pret ekstrēmisma pamatcēloņiem, ko bieži izraisa valstu sociālekonomiskā, kultūras un politiskā situācija, nevis veicinot vai atbalstot represīvas tendences, bet pastiprinot centienus atbalstīt iekļaujošas, plurālistiskas un funkcionējošas valstis, kas spēj saviem iedzīvotājiem garantēt tiesiskumu un drošību un risināt reliģiskā ekstrēmisma problēmu atbilstīgi tiesību aktiem cilvēktiesību jomā;

6.      uzskata, ka Arābu valstu līgai kopā ar ES vajadzētu būt īpašai lomai starpniecības procesā konfliktu gadījumos arābu pasaulē un ka tām kopā ar dalībvalstīm būtu jāstrādā, lai samazinātu spriedzi starp sunnītiem un šiītiem;

7.      brīdina nepaļauties kārdinājumam drošības, stabilitātes un cīņas pret ekstrēmismu vārdā atgriezties pie iepriekšējās tuvredzīgās un neefektīvās prakses slepeni vienoties ar autoritāriem režīmiem; uzskata, ka ir būtiski vērst uzmanību uz atbalstu tām valstīm un dalībniekiem, piemēram, Tunisijai, kuri ir patiesi apņēmušies īstenot kopējas vērtības un reformas;,

8.      atzinīgi vērtē sadarbību drošības jomā ar trešām valstīm un uzstāj, ka šādā sadarbībā — no apmaiņas ar izlūkdatiem līdz sadarbībai tiesiskuma un tieslietu sistēmas reformas jomā un kriminālās tiesvedības programmās — būtu stingri jāievēro starptautiskie tiesību akti un tai nevajadzētu būt svarīgākai par citiem ārpolitikas mērķiem, jo īpaši cilvēktiesību, tiesiskuma un demokratizācijas veicināšanu;

9.      īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējās darbības terorisma apkarošanai vispirms vajadzētu vērst uz terorisma novēršanu, cīņu pret to un vainīgo saukšanu pie atbildības par to;

10.    prasa pastiprināt dialogu starp ES un Arābu valstu līgas attīstības un drošības ekspertiem; atgādina, ka ir īpaši būtiski pievērsties vardarbībai un nestabilitātei pamatā esošajiem faktoriem, piemēram, konfliktiem, nabadzībai, ieroču izplatībai un valsts nestabilitātei, kas paver iespējas teroristu grupu attīstībai; uzsver nepieciešamību novērst radikalizāciju un cīnīties ar to ar rīcības plānu un ES un Arābu valstu līgas valstu politiskā dialoga starpniecību un ieviest politikas virzienus, lai nepieļautu sociālo atstumtību un atvieglotu integrāciju nolūkā nepieļaut radikalizācijas procesu, tostarp strādājot kopīgi ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem cīņā pret teroristisku un radikālu propagandu;

11.    atzinīgi vērtē Padomes ieceri terorisma apkarošanu pilnībā iekļaut ES ārpolitikā; prasa iespējami drīz īstenot visas saistītās iniciatīvas, vienmēr ievērojot cilvēktiesības un ANO Drošības padomes rezolūcijas;

12.    uzskata, ka informācijas apmaiņa ir īpaši būtiska cīņā ar terorismu, ar noteikumu, ka tiek ievērotas starptautiskās tiesības un cilvēktiesību standarti; atzinīgi vērtē sadarbību starp ES un Arābu valstu līgu un prasa EĀDD, Komisijai un visām ES aģentūrām izstrādāt informācijas apmaiņas sistēmu un veidus, kā ES aģentūrām stratēģiskāk veidot attiecības ar šā reģiona valstīm saskaņā ar Padomes secinājumiem terorisma apkarošanas jomā;

13.    aicina PV/AP iesniegt ziņojumu par Komisijas dienestu veiktajiem ex-ante un ex-post novērtējumiem par cilvēktiesību ietekmi uz terorisma apkarošanas programmām ar Arābu valstu līgas valstīm, kā arī šajās programmās iestrādātajām garantijām, lai nodrošinātu cilvēktiesību standartu ievērošanu;

14.    uzskata, ka ir īpaši būtiski veikt pretpasākumus terorisma finansēšanai, tos koordinējot ar attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp Arābu valstu līgu un tās dalībvalstīm; prasa ES noteikt sankcijas visiem tiem dalībniekiem (valdībām, valsts vai privātiem uzņēmumiem), kas tieši vai netieši iesaistīti teroristu grupu finansēšanā, tostarp Da’esh kontrolētajās teritorijās iegūtās naftas transportēšanā, transformācijā, pārstrādē un tirdzniecībā, vienlaikus īstenojot finanšu plūsmu stingru kontroli, lai neļautu Da’esh labā veikt ekonomiskas darbības un izmantot nodokļu oāzes; prasa Arābu valstu līgai darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka tās dalībvalstis netieši nefinansē teroristu grupu, un uzraudzīt tās dalībvalstu atbilsmi ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 2161 (2014) un Nr. 2170 (2014), kurās ir nosodīta jebkāda tieša vai netieša tirdzniecība ar IS un saistītajām grupām;

15.    prasa Arābu valstu līgai sadarboties ar tās dalībvalstīm, lai nepieļautu tiešu vai netiešu ietekmi, kas varētu apgrūtināt konfliktā Lībijā, Sīrijā, Irākā un Jemenā iesaistītajām pusēm panākt politisku risinājumu; uzskata, ka būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nepieļautu ārēju spēju vadītu karadarbību;

16.    uzskata, ka pasažieru datu reģistrs varētu būt lietderīgs papildu līdzeklis terorisma apkarošanā, ciktāl tas tiek īstenots, nepārkāpjot pamattiesības, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus un neapdraudot iedzīvotāju privātumu;

17.    uzskata, ka panākumi miera procesā Tuvajos Austrumos sniegtu ieguvumus reģionam kopumā un ka ES un Arābu valstu līgai vajadzētu kopīgi strādāt, lai veicinātu divu valstu risinājumu saskaņā ar 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Palestīnas valsts statusa atzīšanu;

18.    prasa ES un Arābu valstu līgai kopīgi strādāt, lai nepieļautu idejas par civilizāciju sadursmi starp islāma pasauli un Rietumvalstīm izplatīšanos, jo šādai retorikai ir potenciāls radikalizēt jauniešus un piesaistīt viņus teroristiskām organizācijām; šajā sakarībā aicina pastiprināti sadarboties, lai veidotu sociālās integrācijas un iekļaušanas politikas virzienus un programmas ar mērķi veicināt starpkultūru dialogu;

19.    uzskata, ka ES būtu cieši jāsadarbojas ar musulmaņu kopienu un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, piemēram, Persijas līča Sadarbības padomi, Āfrikas Savienību un Islāma sadarbības organizāciju;

20.    atzinīgi vērtē lēmumu izveidot drošības atašeja amatu Eiropas Savienības delegācijās attiecīgajās valstīs, kā arī lēmumu uzlabot saziņu ar arābu valodā runājošiem iedzīvotājiem; šajā sakarībā uzskata, ka ir īpaši būtiski sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai uzklausītu viedokļus no arābu pasaules;

21.    stingri uzskata, ka jebkuras sadarbības pamatā starp ES un Arābu valstu līgu vajadzētu būt cilvēktiesību ievērošanai, tiesiskumam un attiecīgajām ANO rezolūcijām;

22.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un ES un Arābu valstu līgas dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0577.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika