REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
4.3.2015 - (2015/2573(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Marie-Christine Vergiat, Sabine Lösing, Paloma López Bermejo, Marina Albiol Guzmán, Sofia Sakorafa, Kostas Chrysogonos, Fabio De Masi, Martina Michels, Kateřina Konečná GUE/NGL grupas vārdā
B8‑0224/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2015. gada 19. janvārī Briselē parakstīto saprašanās memorandu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu un Arābu valstu līgas Ģenerālsekretariātu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) un Arābu valstu līgas deklarāciju, kas pieņemta Atēnās 2014. gada 11. jūnijā notikušajā ES un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmē,
– ņemot vērā secinājumus, kuri pieņemti Arābu valstu līgas padomes ministru līmeņa sanāksmes ārkārtas sēdē, kas notika Kairā 2015. gada 15. janvārī, un jo īpaši šajā sanāksmē pieņemto deklarāciju „Arābu valstu nacionālās drošības aizsargāšana un terorisma apkarošana”,
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā ESAO pamatnostādnes par terorisma novēršanu,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2170 un Rezolūciju Nr. 2178,
– ņemot vērā 2012. gada novembrī pieņemto un 2014. gadā atjaunināto ES un Arābu valstu līgas kopīgo darba programmu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Arābu cilvēktiesību hartu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (UNCAT),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pamattiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas būtisks elements; tā kā valstīm un starptautiskiem dalībniekiem ir jāsadarbojas drošības jautājumos, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības,
B. tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Arābu valstu līgas Ģenerālsekretariāts nesen ir parakstījuši saprašanās memorandu, lai sadarbotos terorisma apkarošanas jomā;
C. tā kā ES un Arābu valstu līgas saprašanās memoranda mērķis ir nostiprināt sadarbību starp pusēm un apspriest politiskos un drošības jautājumus agrās brīdināšanas un reaģēšanas uz krīzi jomās, apkarot terorismu un transnacionālo organizēto noziedzību un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu;
D. tā kā abas puses ir vienojušās par pieredzes, informācijas un prakses apmaiņu ar dažādu mehānismu palīdzību, piemēram, izveidojot iestāžu saziņas kanālus, organizējot konsultatīvas sanāksmes, uzlabojot apspriešanos, veidojot kopīgas darba grupas un rīkojot seminārus un/vai konferences;
E. tā kā nesenā rasistisko tendenču, tostarp islāmfobijas un antisemītisma, pastiprināšanās rada ārkārtīgi lielas bažas un neveicina konstruktīvas debates par iekļautību, bet gan rada vēl dziļāku polarizāciju;
F. tā kā Arābu valstu līga ir atkārtoti paudusi stingru nosodījumu Irākas un Sīrijas Islāma valstij, al-Nusra frontei, visiem ar al-Qaeda saistītajiem grupējumiem un citām teroristiskām organizācijām un grupējumiem, kas nogalina nevainīgus civiliedzīvotājus, iznīcina arheoloģisko izrakumu vietas un reliģiskus objektus, grauj stabilitāti un pilsonisko mieru un ierobežo valsts iestāžu darbību; tā kā Arābu valstu līga ir atkārtoti apstiprinājusi arī to, ka terorisms un teroristu grupējumu izdarītie uzbrukumi nav jāsaista ar konkrētu reliģiju, valstspiederību vai kultūru;
G. tā kā Arābu valstu līga savā 143. kārtējā sēdē, kas notiks Kairā 2015. gada 9. un 10. martā, apspriedīs jautājumu par arābu valstu nacionālās drošības aizsardzību un terorisma apkarošanu,
1. brīdina neļauties vilinājumam drošības, stabilitātes un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas vārdā atgriezties pie iepriekšējās tuvredzīgās un neefektīvās prakses slepeni vienoties ar dažiem autoritāriem režīmiem, kuri ir Arābu valstu līgas dalībnieki; pauž bažas par to, ka pastiprinās sadarbība ar ārkārtīgi represīvām valstīm, kas pret saviem iedzīvotājiem izdara plašus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp piemēro nāvessodus par dažādiem noziegumiem, veic spīdzināšanu, fizisku sodīšanu, patvaļīgus nāvessodus un apcietināšanas, rīko masveida militārās prāvas, apspiež sabiedrības protestus vai okupē citas teritorijas;
2. noraida nepareizo drošības un brīvības pretstatījumu; uzskata, ka personiskā brīvība un pamattiesību ievērošana ir ikvienas sabiedrības drošības pamats un sabiedrības drošības priekšnoteikums;
3. ļoti kritiski vērtē lomu, kāda pēdējo gadu laikā dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi personu radikalizācijā, jo īpaši Tuvējos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā būtu jāizbeidz;
4. aicina ES un Arābu valstu līgas dalībvalstis izbeigt politiski, ekonomiski vai militāri atbalstīt režīmus vai teroristu grupējumus, kas iesaistās vai līdzdarbojas terorismā; īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un Arābu valstu līgas partnervalstu starptautiskā terorisma, tāpat kā citu noziedzības veidu, apkarošanas stratēģiju pamatā jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējai darbībai starptautiskā terorisma apkarošanā galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz preventīviem pasākumiem un uz politiku, kas noraida jebkāda veida militāru intervenci, pamatīgi pārskatot ES nostāju starptautiskās sarunās, un uzsver nepieciešamību veicināt politisku dialogu, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām, civilizācijām un reliģijām;
5. atkārtoti pauž aicinājumu abām līgumslēdzējām pusēm visaptveroši novērtēt pašreizējos terorisma apkarošanas un drošības pasākumus, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Arābu cilvēktiesību hartā;
6. uzsver, ka ir jāpārbauda ikviena tāda pasākuma nepieciešamība un samērība, kurš ierobežo pamattiesības; atkārtoti pauž stingru prasību par demokrātiskās un tiesiskās uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu piemērošanu pretterorisma politikas virzieniem, uzsverot, ka ir jāatceļ pasākumi, kuri, no retrospektīva viedokļa raugoties, terorisma apkarošanai nebija vajadzīgi un bija neefektīvi un nesamērīgi; uzsver arī to, ka pamattiesību pārkāpumi ir jāizmeklē un jākompensē un ir jāizstrādā jauni demokrātiskas kontroles veidi;
7. pauž pārliecību par to, ka ikvienas sabiedrības galvenais uzdevums, lai novērstu strauju radikalizāciju, ir veicināt iekļautību, kā arī savstarpējo izpratni par kultūras un reliģijas atšķirībām, tādējādi sekmējot tolerances noturību;
8. uzsver, ka diskriminācija pastiprina radikalizāciju un tieksmi uz vardarbību; uzsver, ka vienlīdzības un nediskriminācijas standarti jāpapildina ar īpašām politikas stratēģijām cīņai pret visu veidu rasismu, tostarp islāmfobiju un antisemītismu;
9. pauž atbalstu pasākumiem, kas ļauj etniskajām un reliģiskajām minoritātēm iesaistīties savu kopienu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanā vidējā termiņā un ilgtermiņā;
10. atgādina, ka ikvienam drošības un terorisma apkarošanas pasākumam vajadzētu būt vērstam uz personiskās brīvības garantēšanu, pilnībā jāatbilst tiesiskumam un pamattiesību ievērošanas saistībām, tostarp tām, kas saistītas ar privātuma un datu aizsardzību, un ar tiem vienmēr jānodrošina tiesiskā aizsardzība;
11. pauž bažas par to, ka ES terorisma apkarošanas politikā galvenā uzmanība veltīta militāriem „risinājumiem”, kā rezultātā ir izveidotas daudzas autoritāriem režīmiem paredzētas militārās palīdzības programmas, kuru mērķis ir šo režīmu militāro spēju nostiprināšana, tādējādi atbalstot to represīvo politiku;
12. uzskata, ka saistībā ar pašreiz notiekošo Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu ES būtu krasi jāpārskata sava ārpolitika, jo īpaši tās stratēģija attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, ņemot vērā to, ka tā nav izdevusies; prasa ES izveidot tādu jaunu sistēmu attiecībām ar šīm valstīm un reģioniem, kuras pamatā būtu neiejaukšanās to iekšējās lietās un suverenitātes ievērošana un kuras mērķis ir atbalstīt kaimiņu reģionu attīstību un veicināt nodarbinātību un izglītību, nevis balstīties uz asociācijas nolīgumiem, kas galvenokārt kalpo brīvās tirdzniecības zonu izveidošanai Eiropas puses korporatīvajās interesēs;
13. iebilst pret pašreizējo paranoisku baiļu radīšanas atmosfēru, lai īstenotu turpmākos terorisma apkarošanas pasākumus, pirms tiek novērtēta to juridiskā nepieciešamība vai tiek izvērtēts patlaban spēkā esošo terorisma apkarošanas pasākumu kopums;
14. uzskata, ka cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret ieroču nelegālo tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu;
15. pauž asu kritiku par dažu ES dalībvalstu intensīvo ieroču tirdzniecību ar dažādām ārkārtīgi represīvām Arābu valstu līgas dalībvalstīm, piemēram, Saūda Arābiju, Ēģipti vai Maroku; šajā sakarībā aicina Padomi pārbaudīt, vai nav pārkāpts ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu, un pieņemt stingrus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis šo kodeksu pilnībā ievēro; prasa apturēt un aizliegt asaru gāzes un pūļa kontroles līdzekļu eksportu uz Arābu valstu līgas dalībvalstīm, kamēr nav izmeklēti to neatbilstošā pielietojuma gadījumi un attiecīgās vainīgās personas nav sauktas pie atbildības;
16. atgādina par to, ka ES un Arābu valstu līgas dalībvalstīm būtu jāvēršas pret vardarbīga ekstrēmisma pamatcēloņiem, risinot tos tādā veidā, kas atbilst cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām, nevis iedrošinot vai atbalstot represīvos režīmus vai grupējumus šajās valstīs;
17. nosoda Hartumas procesu, kā arī jebkādu sadarbību migrācijas jomā ar valstīm, kas pārkāpj cilvēktiesības; nosoda, ka migrācijas politika tiek izmantota par aizbildinājumu cīņai pret terorismu;
18. pauž pārliecību par to, ka drošības jomā ES sava darbība būtu jāierobežo ar sadarbības programmām, kas vērstas uz radikalizācijas mazināšanu un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu, un jāatturas no savu ekonomisko vai politisko ideju uzspiešanas suverēnām valstīm, izmantojot politikas virzienus ar ārēju dimensiju;
19. aicina ES un Arābu valstu līgas dalībvalstu iestādes ievērot spīdzināšanas aizliegumu, jo tas ir īpaši uzsvērts Konvencijā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru lielākā daļa dalībvalstu ir parakstījušas un ratificējušas; atgādina, ka spīdzināšanas laikā iegūtās piespiedu atzīšanās nav derīgas, un nosoda šo praksi ES un Arābu valstu līgas dalībvalstīs; stingri iebilst pret bezpilota lidaparātu izmantošanu par terorismu aizdomās turēto personu nogalināšanai bez tiesas sprieduma un pieprasa noteikt aizliegumu izmantot šos lidaparātus minētajā nolūkā;
20. pieprasa palielināt ar terorisma apkarošanu saistīto ārpolitikas lēmumu pārredzamību un pārskatatbildību; tādēļ aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri un izsmeļoši informēt Parlamentu par šā saprašanās memoranda īstenošanu;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai un Padomei, Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas dalībvalstīm un ANO Ģenerālasamblejas locekļiem.