Procedūra : 2015/2564(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0226/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0226/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/03/2015 - 9.18
CRE 11/03/2015 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0070

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 152kWORD 210k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0217/2015
4.3.2015
PE552.201v01-00
 
B8-0226/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā (2015/2564(RSP))


Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Gérard Deprez, Petr Ježek, Cecilia Wikström, Javier Nart, Juan Carlos Girauta Vidal, Dita Charanzová ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā (2015/2564(RSP))  
B8‑0226/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tai pievienotos protokolus,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,

–       ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI,

–       ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 14 (2013) par bērna tiesībām uz to, lai vispirms būtu ņemtas vērā viņa intereses,

–       ņemot vērā 2011. gada februārī pieņemto ES plānu par bērna tiesībām,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

–       ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

–       ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, jo īpaši tās noteikumus par finansējuma piešķiršanu, kas ļautu izstrādāt vadlīnijas bērnu aizsardzības sistēmām un vadlīnijas par apmaiņu ar labāko praksi,

–       ņemot vērā 2015. gada 12. februāra plenārsēdes debates par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām uz viņa labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību, kā tas noteikts ANO 1989. gada Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

B.     tā kā attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, ir īstenojama vispusīga pieeja, kas nodrošina likumpārkāpēju saukšanu pie kriminālatbildības, cietušo bērnu aizsardzību un šādas parādības izskaušanu;

C.     tā kā, veicot pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret šiem nodarījumiem, pirmkārt ir jāņem vērā bērna intereses, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

D.     tā kā internets var pakļaut bērnus īpašiem riskiem, iesaistot viņus tādās darbībās kā bērnu pornogrāfija, vardarbību atspoguļojošu materiālu apmaiņa, kibernoziegumi, pazemošana, iebiedēšana, uzmākšanās, bērnu iespējas piekļūt ar likumu ierobežotām vai vecumam neatbilstīgām precēm un pakalpojumiem, pakļaušana vecumam nepiemērotai, agresīvai vai maldinošai reklāmai, krāpšana, identitātes zādzība, viltošana un līdzīgiem finansiāliem riskiem, un tam var būt traumējoša iedarbība;

E.     tā kā cīņa pret bērnu ļaunprātīgu izmantošanu internetā būtu jāiekļauj plašākā stratēģijā, kura īstenojama, lai izskaustu jebkādu seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, jo to vēl arvien neattiecina uz nodarījumiem tiešsaistē, bet gan galvenokārt uz noziedznieku tīkla un atsevišķu personu nodarījumiem, kas ar nolūku pastrādāti ārpus interneta vides;

F.     tā kā jautājums par nepilngadīgo aizsardzību digitālajā pasaulē ir jārisina gan likumdevēja un sabiedrības līmenī, veicot efektīvākus pasākumus, kas cita starpā nodrošina arī tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar attiecīgo nozari atbilstoši kopīgas atbildības un pienācīga tiesas procesa principiem, gan izglītības un apmācības līmenī, izglītojot bērnus, vecākus un skolotājus, lai nepieļautu, ka nepilngadīgajiem ir pieejami nelikumīga satura materiāli;

G.     tā kā bērnu izmantošana, tostarp seksuāla izmantošana, tiešsaistē pēc būtības ir starptautiska problēma, kura aptver simtiem dažādu valstu, uz kuru attiecas simtiem dažādu jurisdikciju un ar kuru cīnās simtiem dažādu tiesībaizsardzības iestāžu, tādēļ tai ir nepieciešams starptautisks risinājums;

H.     tā kā joprojām trūkst datu par pastrādāto noziegumu skaitu gan valsts, gan starptautiskā līmenī un tas nozīmē, ka attiecīgais politikas novērtējums ne vienmēr atspoguļo patieso problēmas apmēru;

I.      tā kā bērnu izmantošana un bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē — arī bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšana internetā un kiberlenkšana — joprojām ir nopietna problēma, kas jārisina tiesībaizsardzības iestādēm, un pārkāpumiem ir plašs diapazons — no seksuāla rakstura izspiešanas un uzmākšanās līdz pat pašuzņemtu bērna vardarbīgas izmantošanas materiālu izplatīšanai un straumēšanai tiešraidē, turklāt šādus noziegumus ir ārkārtīgi grūti izmeklēt, jo inovatīvas tehnoloģijas ļauj likumpārkāpējiem, tostarp kiberlencējiem, vieglāk un ātrāk piekļūt šāda veida materiāliem;

J.      tā kā aizvien vairāk likumpārkāpēju izmanto Darknet tīkla struktūru, kurā tie ir izveidojuši anonīmas kopienas ar slēptām diskusiju grupām, tīmekļa vietņu pakalpojumiem, sociālo tīklu platformām un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tieši ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāliem;

K.     tā kā dalībvalstu veiktie pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelikumīgu saturu tiešsaistē, ne vienmēr ir efektīvi, un tie neizbēgami ir saistīti ar atšķirīgu pieeju kaitīga satura novēršanai;

L.     tā kā Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2013. gada 18. decembrim un tā kā līdz šim to pilnībā ir izdarījusi mazāk nekā puse dalībvalstu,

1.      stingri uzsver, ka aizsargāt un garantēt drošu vidi bērniem un viņu attīstībai ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu uzdevumiem;

2.      uzskata, ka ir pienācīgi jāaizsargā bērnu personas dati tiešsaistē un ka bērni nepiespiestā un draudzīgā veidā ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar viņu personas datu izmantošanu tiešsaistē, un par šādas izmantošanas sekām;

3.      uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša un ES līmenī saskaņota pieeja, kas nodrošinātu konsekventu politikas veidošanu un konsekventu rīcību, kura ietver cīņu pret noziedzību, kiberdrošību, patērētāju aizsardzību, pamattiesību un datu aizsardzību, kā arī e-komerciju;

4.      uzskata, ka arī turpmāk ir jāveic pasākumi, lai apkarotu uzmākšanos internetā, un ka Komisijai kopā ar valstu valdībām, pilsonisko sabiedrību, sociālo mediju uzņēmumiem, skolotājiem, skolu medmāsām, sociālajiem darbiniekiem, bērnu aizsardzības speciālistiem, pediatriem un bērnu un jauniešu organizācijām būtu aktīvi jāiesaistās darbībās, kuru mērķis ir palīdzēt labāk izprast šo jautājumu ar konkrētu vadlīniju palīdzību, tādēļ cita starpā nodrošinot arī labākās prakses apmaiņu un veidojot sociālās platformas sadarbībai un likumīgai informācijas apmaiņai par šo jautājumu, jo tas ļautu identificēt iespējamos riskus un draudus bērniem;

5.      uzsver, ka ir nepieciešama starptautiska sadarbība ar ES stratēģiskajiem partneriem un tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē, lai cīnītos pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā; uzsver, ka starptautiskā sadarbība un transnacionālas izmeklēšanas darbības šajā jomā ir jāuzlabo, īstenojot sadarbības nolīgumus un veicinot likumīgu starptautisko tiesībaizsardzības datu apmaiņu par šiem noziegumiem un likumpārkāpējiem, tostarp arī ar Eiropola līdzdalību;

6.      šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu, kuru ES ir apņēmusies īstenot kopā ar 55 citām pasaules valstīm, kas apvienojušās Vispasaules aliansē pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā, un kuras mērķis ir glābt vairāk cietušo bērnu, nodrošināt efektīvāku kriminālvajāšanu un panākt, lai tiešsaistē būtu pieejams krietni mazāk bērnu seksuālas izmantošanas attēlu; aicina Komisiju biežāk ziņot par šīs alianses sasniegumiem;

7.      atzinīgi vērtē iniciatīvu, ko 2011. gadā apņēmās īstenot Komisija, izveidojot koalīciju, kas strādā, lai veidotu bērniem labāku un drošāku internetu, un kas vieno lielākos tehnoloģiju un mediju uzņēmumus (kopskaitā 31 šādu uzņēmumu), un pieprasa, lai šī koalīcija turpinātu strādāt un darītu to vēl vērienīgāk;

8.      aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar Eiropola un Eiropas Kibernoziedzības centra (EC3) starpniecību, lai efektīvāk izmeklētu un likvidētu bērnu seksuālas izmantošanas noziedznieku tīklus, vienlaikus par prioritāti nosakot cietušo bērnu tiesības un drošību;

9.      uzskata, ka attiecībā uz noziegumiem pret bērniem ir svarīgi lietot pareizu terminoloģiju, tostarp arī aprakstot attēlus, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, un izmantot atbilstošu jēdzienu, proti, „bērnu seksuālas izmantošanas materiāls”, nevis „bērnu pornogrāfija”;

10.    aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt un nostiprināt resursus, kas atvēlēti cietušo identificēšanai un cietušajiem vajadzīgo pakalpojumu sniegšanai, un prasa steidzami izveidot attiecīgas platformas;

11.    stingri iesaka dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, vairs nevilcināties un pilnībā transponēt Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu; tādēļ aicina Komisiju stingri raudzīties, lai direktīva būtu pilnībā un efektīvi īstenota, un savus secinājumus savlaicīgi darīt zināmus Parlamentam un jo īpaši tā atbildīgajai komitejai;

12.    atgādina — dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai cilvēkiem, kuri baidās, ka varētu pastrādāt ar seksuālu vardarbību un seksuālu izmantošanu saistītu noziegumu, attiecīgā gadījumā būtu pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kuru mērķis ir izvērtēt un novērst šādu noziegumu pastrādāšanas risku;

13.    mudina dalībvalstis izveidot valsts kontaktpunktus, kas ziņotu par kriminālu un kaitīgu saturu un uzvedību internetā;

14.    aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesībaizsardzības iestādes ar nepieciešamo finansējumu, cilvēkresursiem, izmeklēšanas pilnvarām un tehniskajās iespējām, lai tās varētu nopietni pievērsties likumpārkāpēju vajāšanai un saukšanai pie atbildības, un cita starpā nodrošināt arī atbilstošu apmācību tiesu iestāžu un policijas vienību spēju veidošanai;

15.    ar bažām norāda, ka aizvien spēcīgāka un plašāka kļūst tendence tirgoties ar bērnu seksuālu izmantošanu internetā un ka cita starpā rodas aizvien jauni līdzekļi, ar kuriem tiek izplatīti bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāli un slēgti attiecīgi darījumi, sevišķi Deep Web un Darknet tīkla struktūrā, un tas jo īpaši attiecas uz ļaunprātīgas izmantošanas straumēšanu tiešraidē par maksu;

16.    aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties ar alternatīvu maksājumu sistēmu pārstāvjiem, lai noteiktu, kā uzlabot sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, nepārkāpjot pienācīga tiesas procesa principu, un šajā nolūkā rīkot kopīgas mācības, kas ļautu labāk atpazīt tos maksāšanas procesus, kuri saistīti ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālu komerciālu izplatīšanu;

17.    prasa, lai tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes, IKT uzņēmumi, interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), banku nozare un nevalstiskās organizācijas, tostarp jauniešu un bērnu organizācijas, īstenotu efektīvas partnerības pieeju un nodrošinātu likumīgu informācijas apmaiņu, tā garantējot, ka tiek ievērotas un aizsargātas bērnu tiesības tiešsaistē un ka pret bērniem, kas saskaņā ar likumu ir neaizsargātas personas, ir nodrošināta atbilstoša izturēšanās; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un aicināt visas dalībvalstis rīkoties, lai izskaustu jebkādu kiberlenkšanu un kiberiebiedēšanu;

18.    uzsver, ka visiem pasākumiem, ar ko tiek ierobežotas pamattiesības internetā, ir jābūt vajadzīgiem un samērīgiem un tiem ir jābūt saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem; atgādina, ka par nelikumīgu atzīts saturs internetā ir nekavējoties jādzēš, pamatojoties uz pienācīgu tiesas procesu; uzsver IKT un IPS darbības nozīmi, jo tie var nodrošināt ātru un efektīvu nelikumīga satura dzēšanu internetā;

19.    uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai vēl pamatīgāk izvērtēt un novērot jaunākās norises un sagatavot ziņojumu par Direktīvas 2011/93/ES īstenošanu, tajā padziļināti analizējot politikas sistēmu, kas jau ir izveidota cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, un par paveikto gada laikā ziņot plenārsēdē;

20.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika