Procedūra : 2015/2572(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0231/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0231/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0079

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 184kWORD 111k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0228/2015
4.3.2015
PE551.206v01-00
 
B8-0231/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES 2015. gada prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomē (2015/2572(RSP))


Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Laura Agea, Rolandas Paksas, Giulia Moi, Valentinas Mazuronis EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES 2015. gada prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomē (2015/2572(RSP))  
B8‑0231/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, tostarp Konvenciju par bērnu tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–       ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

–       ņemot vērā rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(1),

–       ņemot vērā Ārlietu Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–       ņemot vērā gaidāmo UNHRC 28. sesiju, kas notiks 2015. gada 2.–27. martā,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.     tā kā cilvēktiesības izmanto visi cilvēki neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas vai jebkādas citas pazīmes, un tā kā šo tiesību ievērošana noteikta ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar tiem sekojošajām cilvēktiesību konvencijām, deklarācijām un rezolūcijām;

C.     tā kā visas cilvēktiesības — pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības — ir nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un tā kā jebkuru šo tiesību zaudēšana tieši un nelabvēlīgi ietekmē visas pārējās;

D.     tā kā cilvēktiesību neievērošana un likumīgas demokrātiskas līdzdalības trūkums izraisa nestabilitāti, valstu sabrukumu, humānās krīzes un bruņotus konfliktus;

E.     tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā atkārtoti uzvērts universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, un paredzēta cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes principa ievērošana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

F.     tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un saistības veikt konkrētus pasākumus šo tiesību ievērošanas uzlabošanai valsts līmenī un sadarboties starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

G.     tā kā ANO Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas (UNHRC), īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas situācijai konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un ievērošanai;

H.     tā kā diemžēl patlaban ir atzīts, ka daži no UNHRC locekļiem ir starp smagākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem un ar sliktu reputāciju attiecībā uz sadarbību ar ANO īpašajām procedūrām un prasībām ziņošanas jomā ANO Cilvēktiesību līguma iestādēm;

ANO Cilvēktiesību padome

1.      atzinīgi vērtē ES prioritātes UNHRC 28. kārtējai sesijai, kas izklāstītas Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumos;

2.      atzinīgi vērtē sūtņa Joachim Ruecker iecelšanu par UNHRC 2015. gada priekšsēdētāju;

3.      apsveic Zeid Ra'ad Zeid Al-Hussein ar viņa iecelšanu Augstā cilvēktiesību komisāra (UNHCHR) amatā un atkārtoti izsaka stingru atbalstu viņa pūliņiem un viņa pilnvarām;

4.      atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini piedalīšanos šajā UNHRC augsta līmeņa sesijā, kas sūta pareizu signālu par ES stingro atbalstu daudzpusīgai cilvēktiesību sistēmai;

5.      atzinīgi novērtē UNHCHR ziņojumu ANO Ģenerālajai Asamblejai par laika posmu no 2013. gada decembra līdz 2014. gada novembrim un izsaka pilnīgu atbalstu viņa biroja neatkarībai un integritātei; uzsver, ka ir svarīgi aizstāvēt šo neatkarību, lai UNHCHR varētu turpināt veikt šo pienākumu efektīvi un objektīvi; uzsver, ka UNHCHR nepieciešams pienācīgs finansējums;

6.      atgādina par Eiropas Parlamenta un tās Cilvēktiesību apakškomisijas apņēmību atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā esošu spēcīgu daudzpusēju cilvēktiesību sistēmu, kas ietver Ģenerālās asamblejas Trešo komiteju, Cilvēktiesību padomi un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, un tādu saistīto ANO specializēto aģentūru, kā Starptautiskā Darba organizācijas (ILO), kā arī ANO īpašo procedūru darbu;

7.      mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo īpaši ar ES delegāciju starpniecību Ņujorkā un Ženēvā, paaugstināt ES koherenci, izmantojot savlaicīgas un substantīvas konsultācijas, lai izteiktu vienotu ES nostāju; atkārtoti pauž savu nostāju, ka Ņujorkā un Ženēvā ANO Ģenerālās Asamblejas, Trešās Komitejas un Cilvēktiesību padomes kontekstā veiktais darbs ir jāintegrē attiecīgās ES iekšējās u ārējās darbībās, lai nodrošinātu koherenci;

8.      atkārtoti pauž atbalstu vispārējo regulāro pārskatu (UPR) mehānismam un tā vērtīgā darba novērtējumam un aicina dalības valstis aktīvi sagatavot savus vispārējos regulāros pārskatus, arī ar pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, lai iesaistītos interaktīvā dialogā regulāro pārskatu sesijas laikā un īstenot tās rekomendācijas un veikt konkrētus pasākumus savu cilvēktiesību saistību ievērošanas un aizstāvēšanas uzlabošanai;

9.      aicina ES un tās dalībvalstis turpināt vispārējo regulāro pārskatu rekomendāciju pēcpasākumus visos ES politikas dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai meklētu veidus, kā tās atbalstīt šo rekomendāciju īstenošanā;

10.    atkārtoti pauž atbalstu speciālajām procedūrām un pilnvaru turētāju neatkarības statusam, kas dod iespējas pilnīgi objektīvi viņiem veikt savus pienākumus, un aicina visas valstis sadarboties ar šīm procedūrām;

11.    uzskata, ka ir svarīgi nosūtīt parlamentārās delegācijas uz UNHRC sesijām un uz citām atbilstošām ANO Ģenerālās Asamblejas sesijām;

12.    pauž nožēlu par to, ka joprojām samazinās pilsoniskās sabiedrības sadarbības iespējas ar UNHRC un ka šajās sesijās nevalstiskajām organizācijām ir arvien mazākas iespējas izteikties; mudina ES un UNHRC nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējami pilnīgu līdzdalību UNHRC 28. sesijas darbā, kā arī vispārējo regulāro pārskatu procesā un citos ANO cilvēktiesību mehānismos, nebaidoties par represijām pēc atgriešanās savā dzimtenē;

Pilsoniskās un politiskās tiesības

13.    atkārto, ka vārda brīvība, kas ir katras brīvas un demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, ir ikviena cilvēka pamattiesības; asi nosoda 12 cilvēku, tostarp avīzes Charlie Hebdo karikatūristu un 4 cilvēku košera lielveikalā noslepkavošanu 2015. gada janvārī Francijā, kā arī kinorežisora un apsarga noslepkavošanu pie sinagogas Kopenhāgenā, ko paveica teroristi, vēršoties pret vārda un ticības brīvību;

14.    nosoda ekstrēmistu un džihādistu grupu piekopto reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu visās valstīs un jo īpaši Sīrijā, Irākā, Lībijā, Mjanmā, Nigērijā un Centrālāfrikā ar tādiem paņēmieniem kā apšaudes un bombardēšana, pašnāvnieku uzspridzināšanās, cilvēku nolaupīšana un citiem vardarbīgiem aktiem, kas terorizē iedzīvotājus; uzskata, ka terorisma apkarošanā jāvēršas pret tā pamatcēloņiem, tostarp sociālo atstumtību, politisko marginalizāciju un nevienlīdzību; aicina veltīt lielākus pūliņus reliģiskajām minoritātēm piederīgo cilvēku tiesību aizsardzībai;

15.    izsaka bažas par visiem pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežošanas gadījumiem, tostarp par pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizliegšanu, krimināli sodāmas goda aizskaršanas tiesību un citu ierobežojošu tiesību agresīvu izmantošanu, pārlieku stingras prasības reģistrācijas un ziņošanas jomā, pārmērīgus ierobežojumu attiecībā uz finansēšanu no ārvalstīm un atkārto, ka mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ir cilvēktiesību pamatelementi;

16.    aicina visas valdības atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju darbību un ļaut viņiem darboties bez bailēm, represijām un iebiedēšanas, sadarboties ar UNHRC un vispārējo regulāro pārskatu mehānismu un nodrošināt, ka par represijām pret cilvēktiesību aktīvistiem atbildīgās valstis tiek sauktas pie atbildības, jo īpaši par represijām ar letālu iznākumu, tādām kā, piemēram, Ķīnas cilvēktiesību aktīvista Cao Shunli nāve 2014. gada martā pēc tam, kad viņš 2013. gada septembrī mēģināja iekāpt lidmašīnā, lai apmeklētu Cilvēktiesību padomi Ženēvā;

17.    atkārtoti izsaka nosodījumu nāvessoda izmantošanai un stingri atbalsta moratorija noteikšanu nāvessodam, kas ir solis tā atcelšanas virzienā;

18.    atgādina, ka ir svarīgi cīnīties pret spīdzināšanu un citu veidu vardarbību un ka ES apņēmusies piešķirt šim jautājumam prioritāti, tostarp attiecībā uz bērniem, un sniegt atbalstu ANO īpašā referenta darbam; mudina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis demonstrēt apņēmību kopīgi izskaust spīdzināšanu un sniegt atbalstu upuriem, jo īpaši turpinot — vai attiecīgos gadījumos sākot — atbalstu ANO brīvprātīgajam Spīdzināšanas upuru fondam un speciālajam fondam, kas izveidots ar Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu;

19.    pauž bažas par pastāvīgo un plaši izplatīto migrantu, tostarp patvēruma meklētāju un bēgļu, diskrimināciju un viņu tiesību pārkāpumiem; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt darbu, ko veic ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos un īstenot viņa rekomendācijas; aicina valstu valdības ievērot migrantu cilvēktiesības un cilvēka cieņu, izbeigt patvaļīgus arestus un aizturēšanu, un, lai novērstu nelegālo migrantu pārmērīgi ilgu aizturēšanu, pārskatīt aizturēšanas termiņus gadījumos, kad tas ir nepieciešams, un izmantot alternatīvas aizturēšanai; aicina valstu valdības jebkādos apstākļos ievērot neizraidīšanas principu un pilnībā ievērot savas starptautiskās saistības jautājumā par migrantu izraidīšanu; aicina valstis izveidot sistēmas un procedūras, ja to vēl nav, lai nodrošinātu savu starptautisko saistību pilnīgu ievērošanu cilvēktiesību jautājumos ar visām to programmām un institūcijām migrācijas jomā;

20.    atbalsta UNHRC īpašā referenta jaunāko ziņojumu un secinājumus par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības mūsdienīgajiem veidiem; aicina ES un tās dalībvalstīm īstenot īpašā referenta rekomendācijas savos iekšpolitikas virzienos, kas vērsti uz cīņu pret rasu, etniska un ksenofobiska naida izplatīšanos un kūdīšanu internetā un sociālo mēdiju tīklos, veicot atbilstošus pasākumus un pilnīgi ievērojot pārējās pamattiesības, piemēram, vārda un uzskatu brīvību;

21.    atzīst, ka informācijas un sakaru tehnikas straujā attīstība visā pasaulē ir pārveidojusi izteiksmes brīvības vidi, radot gan būtiskas priekšrocības, gan nopietnas bažas; šajā sakarā atzinīgi novērtē Padomes 2014. gada maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un nosoda visus digitālās komunikācijas ierobežojumus, arī vēršanos pret pilsoniskās sabiedrības darbiniekiem; atgādina par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību žurnālistu un blogeru tiesībām;

22.    mudina UNHRC turpināt debates par tiesībām uz privātumu un šim nolūkam iecelt ANO īpašo referentu par tiesībām uz privātumu, īpaši attiecībā uz digitālo komunikāciju;

Sociālās un ekonomiskās tiesības

23.    norāda, ka mērķis ANO programmai laikposmam pēc 2015. gada attiecībā uz tūkstošgades attīstības mērķiem ir nabadzības izbeigšana līdz 2030. gadam ar holistisku pieeju ekonomiskiem, sociāliem un vides jautājumiem; atzinīgi novērtē ANO ģenerālsekretāra kopsavilkuma ziņojumu pirms ANO īpašās augstākā līmeņa sanāksmes par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada; atbalsta ANO Ģenerālsekretāra aicinājumu uz pieeju, kas vērsta uz cilvēku vajadzībām un tiesībām, lai izbeigtu nabadzību;

24.    uzskata, ka ir svarīgi pievērsties pieaugošai un ārkārtējai nevienlīdzībai, lai cīnītos ar nabadzību vispār un veicināt sociālās un ekonomiskās tiesības, atvieglojot piekļuvi pārtikai, ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei un pienācīgiem mājokļiem; šajā sakarā norāda, ka arvien lielāka problēma, kas jārisina, ir zemes īpašumu sagrābšana;

25.    uzskata, ka korupcija, izvairīšanās no nodokļiem, sabiedriskā labuma nepareiza pārvaldība un pārskatatbildības trūkums veicina cilvēktiesību pārkāpumus, jo tādējādi tiek aizvirzīti līdzekļi prom no investīcijām ļoti nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumos, piemēram izglītībā, veselības aprūpes pamatpakalpojumos un citā sociālajā infrastruktūrā, tādējādi veicinot nabadzības apburtā loka turpināšanos; atgādina, ka saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām valstīm ir pienākums ievērot savu pilsoņu tiesības, darot pieejamus vajadzīgos resursus; šajā sakarā uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš to cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kas nodarbojas ar ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību veicināšanu;

26.    atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm atbalstīt ANO īpašā referenta amata izveidošanu finansiālo noziegumu, korupcijas un cilvēktiesību jautājumos;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

27.    stingri atbalsta ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu efektīvu un visaptverošu izplatīšanu un īstenošanu ES iekšienē un ārpus tās; aicina visus interesentus aktīvi iesaistīties ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 11. sesijā un atbalstīt centienus to politikas nostādnes pielāgot ESAO pamatnostādnēm daudznacionālo uzņēmumu jomā un ANO pamatprincipiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; atkārto prasību Komisijai līdz 2015. gada beigām sniegt ziņojumu par to, kā ES dalībvalstis īsteno ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

28.    pieprasa, lai Komisija un EĀDD rosinātu ES delegācijas visā pasaulē sadarboties ar ES uzņēmumiem, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un nodrošinātu, ka „uzņēmējdarbība un cilvēktiesības” tiek iekļautas Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) galvenajos tematos vietējos piedāvājumu konkursos; aicina ES un tās dalībvalstis iesaistīties jaunajās debatēs par juridiski saistošu starptautisku instrumentu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ANO sistēmā;

Sieviešu tiesības

29.    atkārtoti izsaka atbalstu 1995. gada Pekinas Deklarācijai un Pekinas Rīcības platformai; atzinīgi vērtē Pekinas Deklarācijas vispusīgu pārskatīšanu, kas veikta sakarā ar Ceturtās Pasaules sieviešu konferences 20. gadadienu un 15. gadadienu, kopš pieņemta ANO rezolūcija par vardarbību pret sievietēm; uzskata, ka šī pārskatīšana ir laba iespēja novērtēt un identificēt sasniegto un ierobežojumus, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību un ar konkrētiem pasākumiem turpinātu veicināt dzimumu vienlīdzību;

30.    konstatē, ka neraugoties uz līdz šim sasniegto vīriešu un sieviešu vienlīdzības panākšanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm, sievietes vēl joprojām kļūst par seksuālās vardarbības un masveidīgas izvarošanas upuriem bruņotu konfliktu zonās un ka joprojām katru dienu neviena vien sieviete nomirst pēc vardarbības ģimenē, kas ir patiešām šausmīgi; aicina visas valdības spert konkrētus soļus, lai apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un atkārto aicinājumu ES dalībvalstīm ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

31.    norāda, ka dzimumu līdztiesības integrētā pieeja, ko izmanto politikas veidošanā iesaistītie un kurā ietilpst politikas virzienu reorganizācija, uzlabošana, izstrādāšana un novērtēšana, lai nodrošinātu, ka vienādu iespēju pieeja, kas ir svarīgs instruments dzimumu līdztiesības panākšanai, ir iekļauta visos — visu līmeņu un visu posmu — politikas virzienos;

Bērnu tiesības

32.    pauž bažas par to, ka, neraugoties uz panākto pēc Bērna tiesību aizsardzības konvencijas pieņemšanas 1989. gadā, vismaz 58 milj. bērnu neapmeklē skolu, galvenokārt meitenes, bērni no nabadzīgām ģimenēm, bērni invalīdi un bērni konfliktu zonās, un daudz bērnu joprojām cieš no slimībām, kuras varētu viegli novērst, savukārt citi ir iesaistīti bērnu nodarbinātībā;

33.    aicina visas valstis apņemties izskaust 3. pantā SDO Konvencijā Nr. 81 definētos necilvēcīgākos bērnu darba veidus, tostarp bērnu verdzību, bērnu tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju, kā arī bērniem kaitīgu darbu, kas ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību;

34.    atgādina, ka viens no valsts galvenajiem pienākumiem ir nodrošināt izglītību visiem bērniem, paplašinot iespējas, izveidojot attiecīgas institūcijas un novēršot vispārējas pamatizglītības būtisko šķēršļu strukturālos cēloņus, tostarp risinot mācības priekšlaikus pārtraukušo skolēnu lielā īpatsvara problēmu, kas joprojām ir būtisks šķērslis vispārējai pamatizglītībai;

35.    aicina nodrošināt pienācīgu ES finansējumu ar bruņotiem konfliktiem saistīto bērnu un bērnu‑kareivju demobilizācijas un reintegrācijas programmām; atgādina par stingru atbalstu kampaņai „Bērni, nevis kareivji”, kas tika izteikts 2014. gada 3. decembrī tāda paša nosaukuma uzklausīšanas laikā Cilvēktiesību apakškomisijā; atzinīgi novērtē ANO īpašās pārstāves jautājumos par bērniem bruņotos konfliktos un ANO īpašā pārstāvja jomā, kas saistīta ar vardarbību pret bērniem, kā arī īpašās referentes par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju iesniegtos gada ziņojumus;

Klimata pārmaiņas un cilvēktiesības

36.    uzsver, ka uz mazāk aizsargātajām grupām un personām klimata pārmaiņu ietekme ir liela, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem, piekrastes valstīs un valstīs uz zemām salām, kurām trūkst ekonomisko resursu, lai pielāgotos lielām vides pārmaiņām;

37.    atzinīgi vērtē UNHRC atzinumu, ka vides pārmaiņām ir nevēlama ietekme uz iedzīvotāju iespējām nodrošināt savu eksistenci, un ir šķērslis starptautiski atzītu pamattiesību realizācijai; tāpēc mudina valstis, kas ir tās locekles, nākamajā 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē pieņemt neatliekamus un vērienīgus ietekmes mazināšanas un pielāgošanas pasākumus;

Cīņa ar nesodāmību un Starptautiskā Krimināltiesa (ICC)

38.    atkārtoti norāda, ka pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu, tai pildot savu uzdevumu, lai darītu galu to personu nesodāmībai, kas vainojami smagākajos noziegumos, kuri skar starptautisko sabiedrību, un nodrošinātu taisnīgumu kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā cietušajiem; saglabā modrību attiecībā uz jebkādiem centieniem iedragāt Starptautiskās Krimināltiesas leģitimitāti vai neatkarību; mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar šo tiesu un tai sniegt stingru diplomātisku, politisku un finansiālu atbalstu, tostarp arī ANO; aicina ES, tās dalībvalstis un tās īpašos pārstāvjus aktīvi veicināt Starptautiskās Krimināltiesas darbību, tās lēmumus, cīņu pret nesodāmību par Romas Statūtos paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;

Pirmiedzīvotāji

39.    aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilnvaru pārskatīšanu Ekspertu mehānismam par pamatiedzīvotāju tiesībām saskaņā ar Pasaules konferences par pirmiedzīvotājiem noslēguma dokumentu (ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcija 69/2), lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu ANO deklarācijas par pirmiedzīvotāju tiesībām īstenošanu; mudina dalībvalstis pieprasīt, lai visi speciālo procedūru pilnvaru turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt sistēmisku pasākumu plānu par pirmiedzīvotājiem, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu;

Starptautiski kultūras un sporta pasākumi un cilvēktiesības

40.    nosoda arvien pieaugošo praksi atļaut autoritārām valstīm rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, tādējādi vairojot šo valstu starptautisko leģitimitāti, kas tajā pašā laikā turpina ierobežot vietējo opozīciju; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi ierosināt izskatīt šo jautājumu, tostarp UNHRC, un uzsākt dialogu ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par praktiskajiem apsvērumiem viņu dalībai šādos pasākumos, tostarp pirmajās Eiropas spēlēs Baku 2015. gadā un FIFA Pasaules kausā Krievijā 2018. gadā;

ES cilvēktiesību ievērošana

41.    aicina ES veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību, tostarp pilsoniskās tiesības un politiskās, ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības, saskaņā ar Lisabonas līguma 21. pantu un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību;

42.    aicina ES, dalībvalstis, Komisiju un EĀDD nostiprināt cilvēktiesības savās ārpolitikas jomās sadarbībai ar trešām valstīm; uzsver arī to, ka ES cilvēktiesību politikai ir jānodrošina iekšējās un ārējās politikas koherence saskaņā ar ES Līgumā noteiktajām saistībām, un jānovērš dubultstandarti cilvēktiesību jautājumos;

43.    aicina ES pieņemt uz tiesībām balstītu pieeju un integrēt cilvēktiesību ievērošanu tirdzniecības, investīciju un attīstības sadarbībā un kopējā drošības un aizsardzības politikā;

ES prioritātes ar atsevišķām valstīm saistītos jautājumos

Ukraina

44.    pauž nopietnas bažas par vardarbības eskalāciju un bruņoto konfliktu dienvidaustrumu separātiskajos reģionos; nosoda visu konfliktā iesaistīto pušu pastrādātos plašos cilvēktiesību pārkāpumus un pilnībā atbalsta ANO cilvēktiesību uzraudzības misiju un EDSO īpašo novērošanas misiju Ukrainā; joprojām pauž bažas par diskrimināciju un plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti pret Ukrainas vietējiem iedzīvotājiem;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

45.    atzinīgi vērtē plānoto pilnvaru pagarināšanu ANO īpašajam referentam par stāvokli cilvēktiesību jomā Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR); atzinīgi vērtē arī ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ar ko ANO Drošības padomi mudina attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu atbildību, tostarp apsverot iespēju saistībā ar stāvokli KTDR vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā;

Irāna

46.    atzinīgi vērtē UNHRC 2014. gada marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irākas Islāma Republikā un īpašā referenta pilnvaru termiņa pagarināšanu, un aicina Irānu ļaut ANO īpašajam referentam iebraukt valstī, jo tas ir svarīgs rādītājs, kas apliecina tās gribu spert soļus dialoga sākšanai par stāvokli cilvēktiesību jomā; atkārtoti nosoda nāvessoda piemērošanu Irānā un to, ka ir liels nāvessoda piemērošanas gadījumu skaits; atbalsta ANO īpašo procedūru pilnvaroto personu 2014. gada augusta kopīgo paziņojumu, ar ko nosoda pret pilsoniskās sabiedrības subjektiem vērstos plaša mēroga arestus un tiesas spriedumus Irānā; aicina ES un UNHRC arī turpmāk cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju un nodrošināt, ka cilvēktiesības joprojām ir galvenā prioritāte vienmēr, kad ir darīšana ar Irānas valdību;

Mjanma/Birma

47.    atbalsta ANO īpašā referenta ziņojumu ANO Ģenerālās Asamblejas 69. sesijai par cilvēktiesību situāciju Mjanmā, kurā atzīts, ka līdz šim ir panākts zināms progress, un norādītas atlikušās jomas, par kurām ir lielas bažas; aicina tās valdību visās politikas jomās iekļaut cilvēktiesības valsts institucionālajā un tiesiskajā regulējumā un ievērot vārda un pulcēšanas brīvību tā, lai cilvēki varētu brīvi paust savus viedokļus par valdības politiku bez bailēm, iebiedēšanas vai vajāšanas;

Baltkrievija

48.    pauž dziļas bažas par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā; nosoda trīs nāvessodu izpildīšanu 2014. gadā, cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu, neatkarīgo žurnālistu vajāšanu, interneta saziņas pilnīgu cenzūru un ierobežojošus tiesību aktus par nevalstiskajām organizācijām; aicina atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras un aicina Baltkrievijas valdību piešķirt pilnīgu piekļuvi ANO speciālo procedūru pilnvaru turētājiem, tostarp īpašajam referentam;

Bahreina

49.    atkārtoti pauž bažas par pilsoniskās sabiedrības domstarpībām Bahreinā, un cilvēktiesību aizstāvju un politiskās opozīcijas aktīvistu stāvokli šajā valstī; aicina visas puses Bahreinā sākt konstruktīvas un iekļaujošas sarunas ar mērķi panākt patiesu samierināšanos un ievērot visu Bahreinas kopienu cilvēktiesības; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un miermīlīgos protestētājus, un pauž atbalstu ANO īpašo procedūru pilnvaroto personu 2015. gada 4. februāra kopīgajam paziņojumam par ievērojama opozīcijas politiķa arestu un tam sekojošo demonstrāciju izklīdināšanu; pieprasa ES dalībvalstīm un citām UNHRC loceklēm turpināt rūpīgi novērot cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, pievēršot uzmanību tam, kā Bahreina pilda solījumus, kurus tā pauda vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesa laikā, un Bahreinas karaļa atbalstītās Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ieteikumu izpildi;

Ēģipte

50.    atzinīgi vērtē 2014. gada novembrī veikto Ēģiptes UPR procesu un gaida tā pieņemšanu nākamajā UNHRC sesijā; mudina Ēģipti nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kuras aizturētas par vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības miermīlīgu izmantošanu; pieprasa arī Ēģiptes valdībai pieņemt starptautiskajiem standartiem atbilstošus tiesību aktus un aizsargāt Ēģiptes konstitūcijā nostiprināto biedrošanās brīvību, tostarp tiesības saņemt un tērēt finansējumu, atcelt 2013. gada novembrī pieņemto Protestu likumu un ieviest jaunus tiesību aktus, kas garantētu pulcēšanās brīvību; mudina Ēģiptes valdību veikt tiesas izmeklēšanu, lai noteiktu to personu identitāti, kas ir atbildīgas par nelikumīgas nogalināšanas pasūtīšanu un izpildīšanu laikā, kad tika apspiestas visumā mierīgas demonstrācijas, kas notika kopš 2013. gada 3. jūlija, kā arī izklīdinot demonstrācijas 2013. gada 14. augustā Raba laukumā un Nahda laukumā, kad tika nogalināti daudzi protestētāji;

Mali

51.    atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO neatkarīgais eksperts par cilvēktiesību situāciju Mali un aicina UNHRS pagarināt viņa pilnvaru termiņu; atzinīgi vērtē Mali valdības panākto tiesiskuma atjaunošanā vairākās valsts daļās un veikto izmeklēšanu par 21 elites karavīra spīdzināšanu un nogalināšanu 2012. gadā, kā arī Patiesības, taisnīguma un izlīguma komisijas izveidošanu; atkārtoti pauž bažas par drošības situācijas pasliktināšanos un to, ka joprojām notiek bērnu‑kareivju izmantošana un vervēšana, aicina Mali valdību veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības visus tos karojošo grupējumu dalībniekus, kas ir atbildīgi par 2012.‑2013. gada bruņotajā konfliktā pastrādātajiem kara noziegumiem un nodrošināt, ka jebkāds miera līgums turpmāk aicina uz pārskatatbildību, patiesības noskaidrošanas komisijas nostiprināšanu un drošības spēku personāla pārbaudi;

Dienvidsudāna

52.    aicina Āfrikas Savienību publiskot tās Cilvēktiesību pārkāpumu un Dienvidsudānas visu karojošo pušu pastrādāto ļaunprātību izmeklēšanas komisijas ziņojumu kā soli tiesvedības virzienā par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš konflikta sākuma;

Šrilanka

53.    ņem vērā jaunievēlētās Šrilankas valdības solījumus un aicina valdību veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu atbildību par nodarīto, tostarp nopietnas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kā arī citus pasākumus, kuru mērķis būtu risināt vispārējo nesodāmības un cilvēktiesību pārkāpumu problēmu, un pilnībā sadarboties ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un tā starptautisko izmeklēšanu par Šrilanku;

Meksika

54.    mudina Meksikas valdību turpināt izmeklēšanu pēc 43 pedagoģijas studentu pazušanas Meksikas pilsētā Igualā, lai sauktu pie atbildības šajos noziegumos vainīgos, un pastiprināt cīņu pret korupciju, nesodāmību un organizēto noziedzību, cieši sadarboties ar ANO īpašajām procedūrām un līguma struktūrām šā UNHCR kontekstā un ar reģionālajiem cilvēktiesību mehānismiem, kas seko šai lietai, un tos nodrošināt ar visu nepieciešamo viņu veiktās uzraudzības turpināšanai;

55.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO Ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās Asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam un ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)...

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika