Procedūra : 2015/2572(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0233/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0233/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0079

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 173kWORD 100k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0228/2015
4.3.2015
PE552.208v01-00
 
B8-0233/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ES 2015. gada prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC) (2015/2572(RSP))


Charles Tannock ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES 2015. gada prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC) (2015/2572(RSP))  
B8‑0233/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, tostarp Konvenciju par bērnu tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–       ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–       ņemot vērā 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

–       ņemot vērā rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(1),

–       ņemot vērā Ārlietu Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–       ņemot vērā gaidāmo UNHRC 28. sesiju, kas notiks 2015. gada 2.–27. martā,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā cilvēktiesību ievērošana un veicināšana ir Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma daļa viens no galvenajiem Eiropas ārpolitikas mērķiem;

B.     tā kā cilvēktiesības izmanto visi cilvēki neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas vai jebkādas citas pazīmes, un tā kā šo tiesību ievērošana noteikta ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar tiem sekojošajām cilvēktiesību konvencijām, deklarācijām un rezolūcijām;

C.     tā kā cilvēktiesības ir nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un jebkuras no šīm tiesībām atņemot, tam ir tieša nevēlama ietekme uz visām pārējām;

D.     tā kā nestabilitātes, neizdevušos valstu, humāno krīžu un bruņotu konfliktu vieni no galvenajiem cēloņiem ir cilvēktiesību un tiesiskuma neievērošana un leģitīmas demokrātiskas līdzdalības trūkums;

E.     tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Līguma par Eiropas Savienību 21. pants, kurā atkārtoti uzvērts universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

F.     tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un veikt konkrētas darbības, lai veicinātu šo tiesību ievērošanu valsts līmenī; un starptautiska sadarbība, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

G.     tā kā Cilvēktiesību padomes regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas situācijai konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un ievērošanai;

H.     tā kā diemžēl patlaban ir atzīts, ka daži no UNHRC locekļiem ir starp smagākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem un ir slikta reputācija attiecībā uz sadarbību ar ANO īpašajām procedūrām un prasībām ziņošanas jomā ANO Cilvēktiesību līguma iestādēm;

ANO Cilvēktiesību padome

1.      ņem vērā ANO Cilvēktiesību padomes 28. sesijas darba kārtību, kas tiek sasaukta laikā, kad notiek daudzi konflikti un jo īpaši ES kaimiņvalstīs; tāpēc ar vilšanos konstatē, ka tajā nav nekādu norāžu uz Krievijas atbalstīto konfliktu Ukrainā;

2.      atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 28. kārtējās sesijas ES prioritātes, kas izklāstītas Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumos; prasa ES objektīvi pieiet darba kārtības tematiem un aicina ANO dalībvalstis rīkoties tieši tāpat;

3.      atzinīgi vērtē sūtņa Joachim Ruecker iecelšanu par UNHRC 2015. gada priekšsēdētāju;

4.      apsveic Zeid Ra'ad Zeid Al-Hussein ar viņa iecelšanu Augstā cilvēktiesību komisāra (UNHCHR) amatā un atkārtoti izsaka stingru atbalstu viņa pūliņiem un viņa pilnvarām;

5.      atzinīgi novērtē UNHCHR ziņojumu ANO Ģenerālajai Asamblejai par laika posmu no 2013. gada decembra līdz 2014. gada novembrim un izsaka pilnīgu atbalstu viņa biroja neatkarībai un integritātei; uzsver, ka ir svarīgi aizstāvēt šo neatkarību, lai Augtais komisārs varētu turpināt veikt savus pienākumus efektīvi un objektīvi;

6.      atgādina par savu apņēmību atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā esošu spēcīgu daudzpusēju cilvēktiesību sistēmu, kas ietver Ģenerālās asamblejas Trešo komiteju, Cilvēktiesību padomi un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, un saistīto ANO specializēto aģentūru, kā arī ANO īpašo procedūru darbu;

7.      uzskata, ka cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu sistemātiska iebiedēšana un apcietināšana vairākās valstīs, kas ir UNHRC locekles, apdraud tās uzticamību; atkārtoti pauž nostāju par to, ka UNHRC locekļi jāievēlē no tām valstīm, kuras nodrošina cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu un kas ir piekritušas pagarināt pastāvīgos ielūgumus visām īpašajām procedūrām; pieprasa pieņemt cilvēktiesību ievērošanas kritērijus, kas jāizpilda visām valstīm, lai tās varētu tikt ievēlētas par UNHRC loceklēm; mudina dalībvalstis veicināt pārredzamu, atklātu un konkurējošu procesu atbalstīšanu, ievēlot UNHRC locekļus;

8.      atkārtoti pauž atbalstu vispārējo regulāro pārskatu (UPR) mehānismam un tā vērtīgā darba novērtējumam un aicina dalības valstis aktīvi sagatavot savus vispārējos regulāros pārskatus, arī ar pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, lai iesaistītos interaktīvā dialogā regulāro pārskatu sesijas laikā un īstenot tās rekomendācijas un veikt konkrētus pasākumus savu cilvēktiesību saistību ievērošanas un aizstāvēšanas uzlabošanai;

9.      aicina ES un ES dalībvalstis turpināt vispārējo regulāro pārskatu rekomendāciju pēcpasākumus visos ES politikas dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai meklētu veidus, kā tās atbalstīt šo rekomendāciju īstenošanā;

10.    atkārtoti pauž atbalstu speciālajām procedūrām un pilnvaru turētāju neatkarības statusam, kas dod iespējas pilnīgi objektīvi viņiem veikt savus pienākumus, un aicina visas valstis sadarboties ar šīm procedūrām;

11.    pauž bažas par to, ka joprojām samazinās pilsoniskās sabiedrības sadarbības iespējas ar UNHRC un ka UNHRC sesijās nevalstiskajām organizācijām ir arvien mazākas iespējas izteikties; mudina ES un ANO cilvēktiesību padomi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējami pilnīgu līdzdalību ANO cilvēktiesību padomes 28. sesijas darbā, kā arī vispārējo regulāro pārskatu procesā un citos ANO cilvēktiesību mehānismos, nebaidoties par represijām pēc atgriešanās savā dzimtenē;

12.    brīdina par pastāvīga cilvēktiesību saraksta paplašināšanas un ideoloģiski vai politiski pretrunīgu jautājumu iekļaušanas neparedzamajām sekām, jo tādējādi var samazināties vispārējs atbalsts pašai idejai par cilvēktiesību universālumu un nedalāmību;

Pilsoniskās un politiskās tiesības

13.    atkārto, ka vārda brīvība, kas ir katras brīvas un demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, ir ikviena cilvēka pamattiesības; asi nosoda 12 cilvēku, tostarp avīzes Charlie Hebdo karikatūristu un 4 cilvēku ebreju lielveikalā noslepkavošanu 2015. gada janvārī Francijā, kā arī kinorežisora un apsarga noslepkavošanu pie sinagogas Kopenhāgenā, ko paveica teroristi, vēršoties pret vārda un ticības brīvību;

14.    nosoda ekstrēmistu un džihādistu grupu piekopto reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu visās valstīs un jo īpaši Sīrijā, Irākā, Lībijā, Mjanmā, Nigērijā un Centrālāfrikā ar tādiem paņēmieniem kā apšaudes un bombardēšana, pašnāvnieku uzspridzināšanās, cilvēku nolaupīšana un citiem vardarbīgiem aktiem; uzskata, ka terorisma apkarošanā jāvēršas pret tā pamatcēloņiem, tostarp sociālo atstumtību, politisko marginalizāciju un nevienlīdzības palielināšanos; aicina veltīt lielākus pūliņus reliģiskajām minoritātēm piederīgo cilvēku tiesību aizsardzībai;

15.    izsaka bažas par visiem pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežošanas gadījumiem, tostarp par pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizliegšanu, krimināli sodāmas goda aizskaršanas tiesību un citu ierobežojošu tiesību agresīvu izmantošanu, pārlieku stingras prasības reģistrācijas un ziņošanas jomā, pārmērīgus ierobežojumu attiecībā uz finansēšanu no ārvalstīm un atkārto, ka mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ir cilvēktiesību pamatelementi;

16.    aicina visas valdības atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju darbību un ļaut viņiem darboties bez bailēm, represijām un iebiedēšanas, sadarboties ar Cilvēktiesību padomi un vispārējo regulāro pārskatu mehānismu un nodrošināt, ka valstis tiek sauktas pie atbildības par represijām pret cilvēktiesību aktīvistiem, jo īpaši par represijām ar letālu iznākumu, tādu kā, piemēram, Ķīnas cilvēktiesību aktīvista Cao Shunli nāve 2014. gada martā pēc tam, kad viņš 2013. gada septembrī mēģināja iekāpt lidmašīnā, lai dotos uz Cilvēktiesību padomes sanāksmi Ženēvā;

17.    atgādina, ka ir svarīgi cīnīties pret spīdzināšanu un citu veidu vardarbību un ka ES apņēmusies piešķirt šim jautājumam prioritāti, tostarp attiecībā uz bērniem, un sniegt atbalstu ANO īpašā referenta darbam; mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis uzskatāmi apliecināt savu apņēmību izskaust spīdzināšanu un sniegt atbalstu upuriem;

18.    atbalsta UNHRC īpašā referenta jaunāko ziņojumu un secinājumus par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības veidiem mūsdienās; aicina ES un tās dalībvalstis īstenot īpašā referenta rekomendācijas savos politikas virzienos, kas vērsti uz cīņu pret rasu, etniska un ksenofobiska naida izplatīšanos un kūdīšanu internetā un sociālo mēdiju tīklos, veicot atbilstošus pasākumus un pilnībā ievērojot pārējās pamattiesības;

19.    atzīst, ka informācijas un sakaru tehnikas straujā attīstība visā pasaulē ir pārveidojusi izteiksmes brīvības vidi, radot gan būtiskas priekšrocības, gan nopietnas bažas; šajā sakarā atzinīgi novērtē Padomes 2014. gada maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un nosoda visus digitālās komunikācijas ierobežojumus, arī vēršanos pret pilsoniskās sabiedrības darbiniekiem; atgādina par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību žurnālistu un blogeru tiesībām;

Sociālās un ekonomiskās tiesības

20.    norāda, ka ANO darba kārtībā laikposmam pēc tūkstošgades ir nabadzības izbeigšana līdz 2030. gadam ar holistisku pieeju ekonomiskiem, sociāliem un vides jautājumiem; atzinīgi novērtē ANO ģenerālsekretāra kopsavilkuma ziņojumu pirms ANO īpašās augstākā līmeņa sanāksmes par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada; atbalsta Ģenerālsekretāra aicinājumu uz cilvēku vajadzībām centrētu pieeju un tiesībām, lai izbeigtu nabadzību;

21.    uzskata, ka ir svarīgi pievērsties ārkārtējai nevienlīdzībai, lai cīnītos ar nabadzību vispār un jo īpaši atvieglotu piekļuvi pārtikai, ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei un pienācīgiem mājokļiem; šajā sakarā arvien lielāka problēma, kas jārisina, ir zemes īpašumu sagrābšana;

22.    uzskata, ka korupcija, izvairīšanās no nodokļiem, sabiedriskā labuma nepareiza pārvaldība un pārskatatbildības trūkums veicina cilvēktiesību pārkāpumus, jo tādējādi tiek aizvirzīti līdzekļi prom no investīcijām ļoti nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumos, tādējādi veicinot nabadzības apburtā loka turpināšanos; atgādina, ka saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām valstīm ir pienākums ievērot savu pilsoņu tiesības, darot pieejamus vajadzīgos resursus; šajā sakarā uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš to cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kas nodarbojas ar ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību veicināšanu;

23.    atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm atbalstīt ANO īpašā referenta amata izveidošanu finansiālo noziegumu, korupcijas un cilvēktiesību jautājumos;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

24.    atbalsta ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu izplatīšanu un īstenošanu ES iekšienē un ārpus tās; aicina visus interesentus aktīvi iesaistīties ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 11. sesijā un atbalstīt centienus to politikas nostādnes pielāgot ESAO pamatnostādnēm daudznacionālo uzņēmumu jomā un ANO pamatprincipiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; atkārto prasību Komisijai līdz 2015. gada beigām sniegt ziņojumu par to, kā ES dalībvalstis īsteno ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

25.    aicina ES delegācijas visā pasaulē sadarboties ar ES uzņēmumiem, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un nodrošinātu, lai vietējos piedāvājumu konkursos „uzņēmējdarbība un cilvēktiesības” tiktu iekļautas Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta galvenajos tematos;

26.    uzskata, ka uzņēmējdarbība un cilvēktiesības var viens otru savstarpēji nostiprināt, veidojot tādu uzņēmējdarbības potenciālu reģionos, kuriem visvairāk vajadzīgas ilgtspējīgas un atbildīgas investīcijas, un dodot vispārīgu ieguldījumu cilvēktiesību ievērošanā jaunattīstības valstīs;

Sieviešu tiesības

27.    konstatē, ka neraugoties uz līdz šim sasniegto vīriešu un sieviešu vienlīdzības panākšanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm, sievietes vēl joprojām kļūst par seksuālās vardarbības un masveidīgas izvarošanas upuriem bruņotu konfliktu zonās, un joprojām katru dienu neviena vien sieviete nomirst pēc vardarbības ģimenē, kas ir patiešām šausmīgi; aicina visas valdības spert konkrētus soļus, lai apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un atkārto aicinājumu ES dalībvalstīm ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

28.    uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir spīdzināšanas veids; uzsver, ka joprojām ES ir jāsadarbojas ar trešām valstīm, lai izbeigtu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi; atgādina, tām dalībvalstīm, kuru valsts tiesību aktos sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir atzīta par krimināli sodāmu nodarījumu, būtu jārīkojas saskaņā ar šiem tiesību aktiem gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tā veikta to pilsoņiem;

29.    atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) dzimumnoziegumus, tostarp izvarošanu, seksuālos uzbrukumus un pazemošanu ieteikusi uzskatīt par kara noziegumiem;

Bērnu tiesības

30.    pauž bažas par to, ka, neraugoties uz panākto pēc Bērna tiesību aizsardzības konvencijas pieņemšanas 1989. gadā, vismaz 58 milj. bērnu neapmeklē skolu, galvenokārt meitenes, bērni no nabadzīgām ģimenēm, bērni invalīdi un bērni konfliktu zonās, un daudz bērnu joprojām cieš no slimībām, kuras varētu viegli novērst, savukārt citi ir iesaistīti bērnu nodarbinātībā;

31.    aicina visas valstis apņemties izskaust 3. pantā SDO Konvencijā Nr. 81 definētos necilvēcīgākos bērnu darba veidus, tostarp bērnu verdzību, bērnu tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju, kā arī bērniem kaitīgu darbu, kas ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību;

32.    atgādina, ka viens no katras valsts galvenajiem pienākumiem ir nodrošināt izglītību visiem bērniem, izveidojot attiecīgas institūcijas un novēršot strukturālos cēloņus šķēršļiem uz vispārēju pamatizglītību;

33.    aicina nodrošināt pienācīgu ES finansējumu ar bruņotiem konfliktiem saistīto bērnu un bērnu‑kareivju demobilizācijas un reintegrācijas programmām; atgādina par stingru atbalstu kampaņai „Bērni, nevis kareivji”, kas tika izteikts 2014. gada 3. decembrī tāda paša nosaukuma uzklausīšanas laikā Cilvēktiesību apakškomisijā; atzinīgi novērtē ANO īpašās pārstāves jautājumos par bērniem bruņotos konfliktos un ANO īpašā pārstāvja jomā, kas saistīta ar vardarbību pret bērniem, kā arī īpašās referentes par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju iesniegtos gada ziņojumus;

Cīņa ar nesodāmību un Starptautiskā Krimināltiesa (ICC)

34.    atkārtoti norāda, ka pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu, tai pildot savu uzdevumu, lai darītu galu to personu nesodāmībai, kas vainojami smagākajos noziegumos, kuri skar starptautisko sabiedrību, un kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā cietušajiem nodrošinātu taisnīgumu; saglabā modrību attiecībā uz jebkādiem centieniem iedragāt tās leģitimitāti vai neatkarību; mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar šo tiesu un tai sniegt stingru diplomātisku, politisku un finansiālu atbalstu, tostarp arī ANO; aicina ES, tās dalībvalstis un tās īpašos pārstāvjus aktīvi veicināt Starptautiskās Krimināltiesas darbību, tās lēmumus, cīņu pret nesodāmību par Romas Statūtos paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;

Pirmiedzīvotāji

35.    aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilnvaru pārskatīšanu Ekspertu mehānismam par pamatiedzīvotāju tiesībām saskaņā ar Pasaules konferences par pirmiedzīvotājiem noslēguma dokumentu (ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcija 69/2), lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu ANO deklarācijas par pirmiedzīvotāju tiesībām īstenošanu; mudina dalībvalstis pieprasīt, lai visi speciālo procedūru pilnvaru turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt sistēmisku pasākumu plānu par pirmiedzīvotājiem, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu;

Starptautiski kultūras un sporta pasākumi un cilvēktiesības

36.    nosoda arvien pieaugošo praksi atļaut autoritārām valstīm rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, tādējādi vairojot šo valstu starptautisko leģitimitāti, kas tajā pašā laikā turpina ierobežot vietējo opozīciju; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi ierosināt izskatīt šo jautājumu, tostarp UNHRC, un uzsākt dialogu ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par praktiskajiem apsvērumiem to dalībai šādos pasākumos, tostarp pirmajās Eiropas spēlēs, kas notiks Baku 2015. gadā un FIFA Pasaules kausā Krievijā 2018. gadā;

ES cilvēktiesību ievērošana

37.    aicina ES veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību saskaņā ar Lisabonas līguma 21. pantu un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

38.    aicina ES, dalībvalstis, Komisiju un EĀDD iekļaut cilvēktiesības savās ārpolitikas jomās sadarbībai ar trešām valstīm;

ES prioritātes ar atsevišķām valstīm saistītos jautājumos

Ukraina

39.    pauž nopietnas bažas par situāciju dienvidaustrumu separātiskajos reģionos; nosoda konflikta laikā pastrādātos plašos cilvēktiesību pārkāpumus un neseno kauju smagās cilvēktiesību sekas; pilnībā atbalsta ANO cilvēktiesību uzraudzības misiju un EDSO Īpašo pārraudzības misiju Ukrainā; joprojām pauž bažas par diskrimināciju un plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Krimas vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši Krimas tatāriem; aicina ES dalībvalstis atbalstīt visus iespējamos centienus ANO līmenī, lai cīnītos pret nesodāmību un veiktu objektīvu izmeklēšanu par vardarbības uzliesmojumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar demonstrācijām Maidana laukumā, Krimas nelikumīgo aneksiju un Krievijas atbalstīto bruņoto konfliktu valsts dienvidaustrumu reģionos;

Irāka un Sīrija

40.    joprojām izsaka ārkārtīgi nopietnas bažas par vardarbīgajiem konfliktiem, kas plosās Irākā un Sīrijā; nepārprotami nosoda Bashar al-Assad režīma un ISIS/Da’esh, kā arī citu šajā konfliktā iesaistīto grupējumu pastrādātos kara noziegumus; turklāt nosoda arī ISIS/Da’esh mēģinājumus eksportēt savu ekstrēmisma ideoloģiju un vardarbību uz citām reģiona valstīm un ārpus tā; mudina visas valstis, kas ir ANO locekles, paust skaidru nostāju pret vardarbību un jo īpaši atbalstīt minoritāšu tiesības; uzskata, ka kristiešu un citu reģiona vietējo iedzīvotāju ciešanu un masveida izceļošanas izbeigšanai ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams šā reģiona politisko un reliģisko līderu paziņojums, kurā atbalstīta viņu turpmāka klātbūtne un viņu kā savu valstu pilsoņu pilnīgas un vienlīdzīgas tiesības;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

41.    atzinīgi vērtē plānoto pilnvaru termiņa pagarināšanu ANO īpašajam referentam par stāvokli cilvēktiesību jomā Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR); atzinīgi vērtē arī ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ar ko ANO Drošības padomi mudina attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu atbildību, tostarp apsverot iespēju saistībā ar stāvokli KTDR vērsties ICC;

Irāna

42.    atzinīgi vērtē UNHRC 2014. gada rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irākas Islāma Republikā un īpašā referenta pilnvaru termiņa pagarināšanu, un aicina Irānu ļaut ANO īpašajam referentam iebraukt valstī, jo tas ir svarīgs rādītājs, kas apliecina tās gribu spert soļus dialoga sākšanai par stāvokli cilvēktiesību jomā; atkārtoti nosoda nāvessodu Irānā, tostarp arī nepilngadīgajiem, ko bieži vien izpilda pēc tiesvedības, kas neatbilst starptautiski atzītu standartu minimumam attiecībā uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā; atkārtoti pauž bažas par nāvessodu izpildes augsto līmeni; atbalsta ANO īpašo procedūru pilnvaroto personu 2014. gada augusta kopīgo paziņojumu, ar ko nosoda pret pilsoniskās sabiedrības subjektiem vērstos plaša mēroga arestus un tiesas spriedumus Irānā; aicina ES un UNHRC arī turpmāk cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju un nodrošināt, ka cilvēktiesības joprojām ir galvenā prioritāte vienmēr, kad ir darīšana ar Irānas valdību;

Mjanma/Birma

43.    atbalsta ANO īpašā referenta ziņojumu ANO Ģenerālās Asamblejas 69. sesijai par cilvēktiesību situāciju Mjanmā, kurā atzīts, ka līdz šim ir panākts zināms progress, un norādītas atlikušās jomas, par kurām ir lielas bažas; aicina tās valdību visās politikas jomās valsts institucionālajā un tiesiskajā regulējumā iekļaut cilvēktiesības un ievērot vārda un pulcēšanas brīvību tā, lai cilvēki varētu brīvi paust savu viedokli par valdības politiku bez bailēm, iebiedēšanas vai vajāšanas;

Baltkrievija

44.    pauž dziļas bažas par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, tostarp cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu, neatkarīgo žurnālistu vajāšanu, interneta saziņas pilnīgu cenzūru un ierobežojošiem tiesību aktiem par NVO; aicina atjaunot ANO īpašā referenta pilnvaras un aicina Baltkrievijas valdību piešķirt pilnīgu piekļuvi ANO speciālo procedūru pilnvaru turētājiem, tostarp īpašajam referentam;

Mali

45.    atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO neatkarīgais eksperts par cilvēktiesību situāciju Mali un aicina UNHRC pagarināt viņa pilnvaru termiņu; atzinīgi vērtē Mali valdības panākto tiesiskuma atjaunošanā vairākās valsts daļās un veikto izmeklēšanu par 21 elites karavīra spīdzināšanu un nogalināšanu 2012. gadā, kā arī par patiesības, taisnīguma un izlīguma komisijas izveidošanu; atkārtoti pauž bažas par drošības situācijas jaunu pasliktināšanos un bērnu‑kareivju izmantošanas un iesaukšanas turpināšanos; aicina Mali valdību veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības visus tos karojošo grupējumu dalībniekus, kas ir atbildīgi par 2012.‑2013. gada bruņotajā konfliktā pastrādātajiem kara noziegumiem un nodrošināt, ka jebkāds miera līgums turpmāk aicina uz pārskatatbildību, patiesības noskaidrošanas komisijas nostiprināšanu un drošības spēku personāla pārbaudi;

Dienvidsudāna

46.    aicina Āfrikas Savienību publiskot tās Cilvēktiesību pārkāpumu un Dienvidsudānas visu karojošo pušu pastrādāto ļaunprātību izmeklēšanas komisijas ziņojumu kā soli tiesvedības virzienā par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš konflikta sākuma;

***

47.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO Ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās Asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam un ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)...

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika