Rezolūcijas priekšlikums - B8-0238/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0238/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā

5.3.2015 - (2015/2582(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Andrew Lewer, Ashley Fox, Beatrix von Storch, Branislav Škripek, Roberts Zīle ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0236/2015

Procedūra : 2015/2582(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0238/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0238/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0238/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

(2015/2582(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Venecuēlā, tostarp 2014. gada 18. decembra rezolūciju par demokrātiskās opozīcijas vajāšanu Venecuēlā[1],

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

–       ņemot vērā ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2014. gada 26. augusta atzinumu,

–       ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–       ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2015. gada 19. februārī tika arestēts Karakasas mērs Antonio Ledezma, kura pilnvaras valdība bija ievērojami samazinājusi, izvirzot patvaļīgu apsūdzību sazvērestībā ar nolūku gāzt valdību, un šis arests norāda uz skaidru režīma represijas kampaņas eskalāciju, gatavojoties parlamentārajām vēlēšanām, kuras paredzētas 2015. gada otrajā pusē;

B.     tā kā saskaņā ar Venecuēlas Mēru asociācijas vadītāju Carlos Ocariz pret 33 no 78 opozīcijas mēriem, kuri ievēlēti kopš 2012. gada decembra, ir uzsākta tiesvedība;

C.     tā kā ir nepieņemama sliktā apiešanās ar Leopoldo López un citiem ieslodzītajiem opozīcijas līderiem un studentiem, kuri piedalījās iepriekšējā gada protestos;

D.     tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2014. gada 8. oktobrī Leopoldo López aizturēšanu raksturoja kā nelikumīgu, patvaļīgu un politiski motivētu un pieprasīja Leopoldo López un visu joprojām nepamatoti aizturēto personu atbrīvošanu; tā kā 2014. gada 20. oktobrī ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein mudināja Venecuēlas valdību nodrošināt visu tiesas procesu atbilstību starptautiskajiem standartiem saistībā ar likumā paredzēto kārtību;

E.     tā kā 2015. gada 24. februārī policija brutāli nošāva pusaudzi Kluivert Roa, kurš piedalījās studentu protestā pret korumpētas valdības postošo politiku, kas izraisījusi pārtikas un zāļu trūkumu, milzīgu inflāciju un nepieredzētu kriminālnoziedzības un nedrošības līmeni;

F.     tā kā pat parastajiem iedzīvotājiem, kuri iebilst režīmam, netiek atļauts strādāt valsts sektorā vai saņemt valdības pabalstus,

1.      nosoda valdības spēku nepārtraukto vardarbību un iebiedēšanu attiecībā uz opozīcijas politiķiem un studentu līderiem, kuri tiek vajāti un apcietināti, un aicina nekavējoties viņus atbrīvot;

2.      nosoda Kluivert Roa no Sankristobalas nošaušanu un pauž līdzjūtību viņa ģimenei un pārējo 6 nogalināto studentu ģimenēm;

3.      uzsver, cik svarīga ir demokrātija un pilnvaru nošķiršana politisko tiesību nodrošināšanā, kā arī nevainības prezumpcijas princips un pienācīga tiesas procesa pilnīga ievērošana, kā arī pauž nožēlu, ka izpildvaras pārstāvji Venecuēlā dod rīkojumus, vada un pilnībā kontrolē valsts varu;

4.      aicina Venecuēlas varas iestādes nekavējoties atbruņot un izformēt nekontrolētās bruņotās asociācijas un grupas, kas atbalsta valdību, un darīt galu to nesodāmībai;

5.      mudina Venecuēlas iestādes iesaistīties miermīlīgā dialogā ar Venecuēlas sabiedrību par visnopietnākajām problēmām, ar kurām saskaras valsts, ievērot pamata cilvēktiesības, izbeigt ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem un ļaut gaidāmajām vēlēšanām noritēt taisnīgā un pārredzamā veidā;

6.      mudina Venecuēlas reģionālos partnerus, piemēram, UNASUR un Amerikas Valstu organizāciju, veicināt sarunas;

7.      atgādina par savu prasību iespējami drīz nosūtīt Eiropas Parlamenta ad hoc delegāciju uz Venecuēlu situācijas novērtēšanai un dialogam ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm;

8.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.