Procedūra : 2015/2592(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0248/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0248/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.4
CRE 12/03/2015 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 142kWORD 60k
9.3.2015
PE552.227v01-00
 
B8-0248/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā (2015/2592(RSP))


Merja Kyllönen, Helmut Scholz, Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā (2015/2592(RSP))  
B8‑0248/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Krievijas zinātnieks, valstsvīrs un viens no nozīmīgākajiem liberālās opozīcijas politiķiem Boriss Ņemcovs tika nošauts uz tilta netālu no Kremļa 2015. gada 27. februāra vēlā vakarā; tā kā Krievijas iestādes ir apgalvojušas, ka slepkavība varētu būt izdarīta pēc pasūtījuma; tā kā desmitiem tūkstoši cilvēku piedalījās opozīcijas līdera Borisa Ņemcova piemiņas gājienā;

B.     tā kā pēc pilsoniskās sabiedrības pastiprinātās mobilizācijas un masu demonstrācijām 2011. un 2012. gadā ir pieņemti jauni likumi par politisko partiju reģistrāciju, NVO finansēšanu, tiesībām pulcēties, ekstrēmismu, apmelošanu un interneta ierobežojumiem, veicot tā satura filtrēšanu, un tas ir ievērojami veicinājis stāvokļa pasliktināšanos attiecībā uz patiesi pilsoniskas sabiedrības attīstību Krievijā; tā kā tā dēvētais ārvalstu aģentu likums joprojām ir jautājums, kas raisa īpašas bažas;

C.     tā kā Krievijā ārpusparlamenta opozīcijas stāvoklis ir kļuvis ārkārtīgi sarežģīts; tā kā dažos iepriekšējos gados vairāki tiesas procesi un tiesvedība, tostarp Magņicka, Hodorkovska un Navaļnija lietās, kā arī nespēja atrast un tiesāt Annas Poļitkovskas slepkavas rada šaubas par Krievijas politiķu un sabiedrības gatavību izveidot patiesi demokrātisku sistēmu, kurā ir iespējas paust dažādus politiskos uzskatus,

1.      stingri nosoda Borisa Ņemcova noslepkavošanu un pauž dziļu līdzjūtību viņa ģimenei un draugiem;

2.      aicina Krievijas iestādes darīt visu iespējamo, lai tiesātu slepkavas; uzstāj, ka izmeklēšanai jābūt pārredzamai, rūpīgai un rezultatīvai;

3.      pauž dziļas bažas par pašreizējo naida un neiecietības gaisotni daudzviet Eiropā, tostarp Krievijas Federācijā; prasa visiem atbildīgajiem politiskajiem spēkiem kopīgi censties pārtraukt šo bīstamo tendenci; uzsver, ka ir jāatsāk konstruktīvs dialogs starp ES un Krieviju, tādējādi veicinot šā mērķa sasniegšanu;

4.      uzsver, ka nav tāda politiska mērķa, kas attaisnotu cilvēka slepkavību politisku interešu dēļ; kā politiski bezatbildīgu rīcību nosoda tūlīt pēc opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības pausto liberālā politiķa Garija Kasparova atjaunoto aicinājumu Krievijā veikt piespiedu valsts apvērsumu; aicina visus politisko spēkus atturēties izmantot B. Ņemcova slepkavību savu politisko mērķu sasniegšanai;

5.      nepārprotami kritizē pašreizējo kampaņu, ko Eiropas Savienībā sākuši daži plašsaziņas līdzekļi un politiķi, izmantojot B. Ņemcova slepkavību savu politisko mērķu sasniegšanai; šajā saistībā atgādina par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu;

6.      pauž dziļas bažas par propagandas karu starp Krieviju un Ukrainu, ES un ASV un par šīs gaisotnes ietekmi uz attiecīgo valstu sabiedrību; steidzami aicina valdības un parlamentus pārtraukt šo propagandas karu un radīt apstākļus plašsaziņas līdzekļu plurālismam;

7.      pauž dziļu nožēlu par to, ka Krievijas iestādes nav reaģējušas uz Krievijas Federācijā un starptautiskajās aprindās pausto kritiku par tā dēvēto ārvalstu aģentu likumu, un par to, ka noteikumi ir pieņemti nevis grozījumu veidā, bet kā likums, kas vēl vairāk ierobežo nekomerciālu organizāciju rīcības iespējas un pēc savas būtības ir diskriminējošs; stingri aicina Krieviju pārskatīt attiecīgo tiesību aktu, lai izpildītu savas starptautiskās saistības cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā;

8.      pauž dziļas bažas par to, ka Krievijā krasi pasliktinās pilsoniskās sabiedrības apstākļi; stingri aicina Krievijas valdību un parlamentu apturēt pašreizējo tendenci un iesaistīties kritiski domājošas pilsoniskās sabiedrības veicināšanā;

9.      uzsver, ka Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un ir parakstījusi un ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Protokolu Nr. 6, kurā noteikts skaidrs starptautisks pienākums aizliegt nāvessodu; pauž bažas par Krievijas parlamenta deputātu sākto diskusiju par Krievijas konstitūcijas izmaiņām, kas ļautu Krievijas Federācijas iestādēm atcelt saistības, kas šai valstij ir obligātas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un no jauna ieviest nāvessodu par tā dēvētajiem politiskajiem noziegumiem;

10.    prasa nekavējoties pārtraukt, tostarp tiesu līmenī, visas politiski motivētas vajāšanas darbības; tādēļ uzstāj, ka visām tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp to dalībniekiem un pārstāvjiem, kas aizstāv cilvēktiesības, veicina līdztiesību un pēc definīcijas nevar būt rasistiskas, ksenofobiskas vai neofašistiskas organizācijas, ir jānodrošina iespēja veikt likumīgās darbības bez jebkādas iejaukšanās;

11.    uzsver, ka pašreizējā pret Krieviju vērstā ES politika un Krievijas izolācija veicina un sekmē cilvēktiesību ideoloģisku un politiski motivētu interpretāciju, padarot cilvēktiesības par varas cīņas objektu, un tāpēc tā nesniedz gaidīto rezultātu un būtu jāpārtrauc; atkārto, ka Krievijas Federācija joprojām ir ES un tās dalībvalstu stratēģiskā partnere, jo īpaši ņemot vērā to, ka jārisina arvien lielāka skaita globālas, kā arī Eiropas problēmas un jācenšas kopīgiem spēkiem saglabāt pasaules mieru, mazināt saspīlējumu un novērst jaunu bruņošanās sacensības kārtu;

12.    aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisiju un dalībvalstis atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu vēl vairāk pastiprināt un saasināt pašreizējo nestabilo politisko stāvokli Krievijā, un no jauna atvērt visus esošos dažādos sarunu kanālus un formātus, lai sāktu plašu politisko dialogu ar Krieviju;

13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika