REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krieviju, jo īpaši Borisa Ņemcova lietu
9.3.2015 - (2015/2592(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Jussi Halla‑aho, Ruža Tomašić ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0239/2015
B8‑0249/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krieviju, jo īpaši Borisa Ņemcova lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību — Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas „Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā[2],
– ņemot vērā Austrumu partnerības Viļņas augstākā līmeņa 2013. gada 29. novembra sanāksmes kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā noteikts, ka tiesu Krievijas Federācijā spriež tikai tiesas, un 120. pantu, kurā noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jautājumos,
– ņemot vērā Krievijas Federācijas Cilvēktiesību ombuda Vladimira Lukina 2014. gada 4. marta paziņojumu par publiskām demonstrācijām Maskavā un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajiem pasākumiem,
– ņemot vērā organizācijas „Transparency International” 2014. gadā noteikto korupcijas uztveres indeksu un korupcijas līmeni publiskā sektora iestādēs Krievijā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2015. gada 27. februārī Maskavā, netālu no Kremļa, tika nošauts Krievijā labi pazīstamais politiķis un prezidenta Vladimira Putina opozicionārs Boriss Ņemcovs;
B. tā kā Borisa Ņemcova slepkavība ir pierādījums tam, ka Krievijā joprojām turpinās politiskās opozīcijas nicināma apspiešana, un Krievijā arvien pasliktinās demokrātiskums un tiesiskums;
C. tā kā B. Ņemcovs bija viens no Kremļa visnīstākajiem opozīcijas līderiem un līdzautors ziņojumiem par korupcijas gadījumiem un par varas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, ko veic Vladimirs Putins un viņam pietuvinātas personas, un tā kā viņš grasījās publiskot savu visjaunāko ziņojumu par Krievijas karavīru līdzdalību darbībās Ukrainas teritorijā; tā kā tūlīt pēc B. Ņemcova nāves Krievijas drošības dienests iekļuva viņa dzīvoklī un birojā un konfiscēja dokumentus un cietos diskus;
D. tā kā prezidenta V. Putina kritizētāju Annas Poļitkovskas, Aleksandra Ļitviņenko, Zeļimhana Jandarbijeva, Staņislava Markelova, Natālijas Estemirovas, Sergeja Juščenkova un Jurija Ščekočihina slepkavības un Sergeja Magņicka nāve liecina par to, ka demokrātijas stāvoklis Krievijā ir satraucošs;
E. tā kā stāvoklis cilvēktiesību jomā Krievijā pēdējos gados ir pasliktinājies un Krievijas iestādes ir pieņēmušas vairākus likumus, kuru noteikumi ir dažādi interpretējami un tiek izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un mazinātu vārda un pulcēšanās brīvību;
F. tā kā stāvoklis Krievijas tiesu iestādēs ir šausmīgs, jo tiesnešiem trūkst neatkarības un viņi ir neobjektīvi, turklāt gandrīz pilnībā tiek ignorētas apsūdzēto personu tiesības;
G. tā kā Krievijas rīcībā joprojām ir 2010. gada aprīlī netālu no Smoļenskas avarējušās Polijas valdības lidmašīnas „Tu-154” atliekas un melnās kastes (šajā katastrofā gāja bojā Polijas prezidents un augstas politisko, militāro un kultūras aprindu amatpersonas); tā kā, neraugoties uz atkārtotiem lūgumiem, Krievijas iestādes atsakās atdot Polijai gan lidmašīnas atlūzas, gan melnās kastes;
H. tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekle un ir apņēmusies īstenot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus;
I. tā kā Krievijas iestādes paplašina savas masu novērošanas programmas, aprīkojot tās ar ļoti jaudīgu rīku, kuru var izmantot, lai uzraudzītu un apspiestu opozīciju,
1. kategoriski nosoda Borisa Ņemcova slepkavību un atgādina, ka Krievijā tā ir kārtējā slepkavība, kas izdarīta politisku motīvu dēļ, lai apklusinātu prezidenta Vladimira Putina kritizētājus un citus pazīstamus Krievijas opozīcijas politiķus;
2. prasa veikt B. Ņemcova slepkavības starptautisku izmeklēšanu, uzskatot, ka tas ir vienīgais veids, kā saukt pie atbildības vainīgās personas; uzsver to, ka gan slepkavības apstākļi, gan slepkavības vieta — Maskavas rajons, kuru pastāvīgi novēro īpašie drošības dienesti, — norāda uz to, ka slepkavību veikuši labi apmācīti profesionāļi;
3. norāda, ka Krievijas iestādes ir paziņojušas par četru čečenu izcelsmes aizdomās turētu personu apcietināšanu;
4. aicina Krievijas valdību ievērot visu iedzīvotāju tiesības īstenot savas pamatbrīvības, piemēram, uzskatu un vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību un universālās cilvēktiesības;
5. atgādina Krievijai, ka ir svarīgi, lai tā, būdama Eiropas Padomes un EDSO organizācijas locekle, pilnībā ievērotu savas starptautiskās juridiskās saistības un cilvēka pamattiesību un tiesiskuma principus, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);
6. pauž neizpratni par to, ka joprojām nav panākts progress, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainojami cilvēku, tostarp Sergeja Magņicka, nāvē; mudina Padomi izskatīt un atbildēt uz Parlamenta 2012. gada oktobra ieteikumu, kurā prasīts piemērot mērķtiecīgas ES sankcijas pret personām, kas nes atbildību par S. Magņicka nāvi, un pret citiem, kas iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos;
7. prasa nekavējoties atbrīvot Nadju Savčenko un citus Ukrainas un Eiropas valstspiederīgos, kuri nelikumīgi tiek turēti apcietinājumā Krievijā;
8. mudina Krievijas tiesu un tiesībaizsardzības iestādes savus pienākumus veikt neatkarīgi un objektīvi;
9. uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta Krievijas konstitūcijas 31. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, kuru Krievija ir parakstījusi, tādēļ Krievijas iestādēm ir pienākums to ievērot;
10. aicina Krievijas iestādes nekavējoties nodot Polijas valdības avarējušās lidmašīnas „Tu‑154” atlūzas un visas melnās kastes Polijai; uzsver, ka Krievijas tiesu iestāžu atkarības līmenis no varas iestādēm mazina objektīvas un godīgas izmeklēšanas iespējas; prasa veikt starptautisku izmeklēšanu Polijas valdības lidmašīnas „Tu‑154” katastrofas lietā atbilstoši lēmumiem un pasākumiem, kas pieņemti pēc „Malaysian Airlines” reisa MH17 lidmašīnas notriekšanas;
11. aicina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos turpināt cieši sekot līdzi visām lietām, kas pamatotas uz politiski motivētām apsūdzībām, aktualizēt šos jautājumus dažādos formātos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;
12. mudina Padomi izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, kurā būtu noteikts, ka 28 ES dalībvalstīm un ES iestādēm jāpauž spēcīgs kopējs vēstījums par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi ES un Krievijas attiecībās un ka jāizbeidz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības apspiešana Krievijā;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0039.