Rezolūcijas priekšlikums - B8-0251/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0251/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā

9.3.2015 - (2015/2592(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Kristina Winberg, Peter Lundgren EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2015/2592(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0251/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0251/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0251/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā

(2015/2592(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju,

 

−      ņemot vērā 2013. gada 11. decembra rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[1],

−      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos  runaspersonas 2014. gada 30. decembra paziņojumu par Alekseja Navaļnija un viņa brāļa Oļega Navaļnija notiesāšanu Zamoskvoreckas tiesā,

−      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2015. gada 4. marta paziņojumu par Nadjas Savčenko ilgstošo turēšanu apcietinājumā,

−      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2015. gada 4. marta paziņojumu par Igaunijas policijas darbinieka nolaupīšanu un nelikumīgu ilgstošu turēšanu apcietinājumā,

−      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2015. gada 3. marta paziņojumu par liegumu ļaut ieceļot Krievijas Federācijas teritorijā EP deputātei Sandrai Kalnietei,

−      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2015. gada 28. februāra paziņojumu par Borisa Ņemcova slepkavību,

−      ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem un ANO Deklarāciju par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un pienākumu veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības,

−      ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

−      ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 19. decembra, 29. janvāra un 9. februāra sanāksmju secinājumus,

−      ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā teikts, ka tiesu Krievijā spriež tikai tiesas, un 120. pantu, kurā teikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas Konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem;

−      - ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurus Krievija ratificēja 1973. gadā,

−      ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un apturētās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Boriss Ņemcovs bija liberāls Krievijas politiķis un Krievijas Republikāniskās partijas — Tautas brīvības partijas (RPR-PARNAS) līdzpriekšsēdētājs, kura ir reģistrēta politiskā partija, kas nav pārstāvēta Valsts Domē un kuras viens pārstāvis ir ievēlēts reģionālā parlamentā;

B.     tā kā Boriss Ņemcovs bija Krievijas premjerministra vietnieks 1997.–1998. gadā Borisa Jeļcina prezidentūras laikā; tā kā viņš bija Vladimira Putina politiskais oponents un atklāts kritiķis kopš 1999. gada, kad kā līdzdibinātājs atbalstīja Labējo spēku savienību — liberāli demokrātisku koalīciju, kas 1999. gada decembra parlamenta vēlēšanās ieguva gandrīz 6 miljonus balsu (8,6 % no visām balsīm);

C.     tā kā Boriss Ņemcovs bija aktīvs organizētājs un dalībnieks Citādi domājošo gājienā, pilsoniskajā kustībā "Stratēģija–31", mītiņos "Par godīgām vēlēšanām" un opozīcijas protestos kopš 2006. gada un tā kā viņš tika arestēts 2007., 2010. un 2011. gadā demonstrāciju laikā;

D.     tā kā saskaņā ar oficiālo policijas versiju Borisu Ņemcovu, kurš gāja kopā ar sievieti, 2015. gada 27. februārī Maskavā uz tilta blakus Kremlim un Sarkanajam laukumam nogalināja uzbrucējs baltā automašīnā, raidot vairākus šāvienus B. Ņemcovam mugurā;

E.     tā kā šī slepkavība notika dienu pirms B. Ņemcova plānotā protesta pret prezidentu Vladimiru Putinu un tā kā šis pasākums pārtapa par tūkstošiem cilvēku gājienu, lai godinātu politisko līderi pēc viņa noslepkavošanas;

F.     tā kā Boriss Ņemcovs intervijā izdevumā Financial Times izteicās, ka strādā pie ziņojuma par Krievijas kareivjiem Ukrainā, un tā kā citā intervijā, kas publicēta 2015. gada 10. februārī Krievijas interneta ziņu portālā Sobesednik, viņš pauda bažas par to, ka varētu tikt nogalināts;

G.     tā kā Krievijas iestādes ir izveidojušas izmeklēšanas komiteju, lai noskaidrotu B. Ņemcova slepkavības apstākļus, un tā kā šī komiteja ir nākusi klajā ar virkni aizdomās turamo personu, tostarp minot ultranacionālistus, islāma ekstrēmistus, personīgus ienaidniekus un ar politiku saistītas grupas;

H.     tā kā nav skaidru pierādījumu par to, kurš ir atbildīgs par šo slepkavību, un par šīs slepkavības iemesliem;

I.      tā kā saskaņā ar Federālā Drošības dienesta (FSB) vadītāja Aleksandra Bortņikova sniegtajām ziņām ir arestēti vairāki saistībā ar šo noziegumu aizdomās turēti vīrieši un izmeklēšana turpinās;

J.      tā kā ārpus Krievijas politiķi, kas ir opozīcijā Vladimiram Putinam, sākotnēji izteica aizdomas par viņa iesaisti šajā slepkavībā, taču Kremļa pārstāvji noraidīja visas apsūdzības, apgalvojot, ka šādi izteikumi ir "neloģiski" un "nepieņemami", jo B. Ņemcovs neapdraudēja prezidentu; tā kā Kremļa pārstāvji ir izteikušies, ka šī slepkavība var būt "provokācija" ar mērķi destabilizēt Krievijas valdību un valsti;

K.     tā kā starptautiskā sabiedrība ir nosodījusi šo slepkavību un prasījusi veikt pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai atklātu patiesību;

L.     tā kā visticamāk šai slepkavībai ir politiski iemesli un tā kā vārda brīvība un politiskās darbības iespējas ir jānodrošina visiem Krievijas iedzīvotājiem atmosfērā bez aizspriedumiem un bailēm;

M.    tā kā ir vairākkārt pausta kritika par "ārvalstu aģentu tiesību akta" pieņemšanu, kas ikvienai NVO, kura saņem finansējumu no ārvalstīm un ir iesaistīta neskaidri noteiktās "politiskās darbībās", uzliek par pienākumu reģistrēties kā "organizācijai, kas veic ārvalstu aģenta funkcijas";

N.     tā kā 2013. gada jūnijā tika ieviests federāls tiesību akts, ar kuru tiek aizliegta "netradicionālu seksuālu attiecību propaganda nepilngadīgo vidū";

O.     tā kā saskaņā ar organizācijas Amnesty International ziņojumu "Vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības pārkāpumi Krievijā" pastāvīgi pieaug to žurnālistu skaits, pret kuriem Krievijā ir vērsti uzbrukumi vai kuri ir nogalināti;

P.     tā kā ir jānodrošina gan vārda brīvība, gan tiesību aktu un noteikumu ievērošana, taču tajā pašā laikā Krievijas valdība nevēlas, lai to destabilizētu ārēji dalībnieki, piemēram, trešās valstis;

Q.     tā kā attiecībās starp ES un Krieviju ir jāmazina spriedze un jāatjauno mierīgas un miermīlīgas sadarbības apstākļi,

1.      nosoda Borisa Ņemcova slepkavību un izsaka līdzjūtību bojā gājušā radiniekiem un daudzajiem gājiena dalībniekiem, kurš notika pēc šīs slepkavības;

2.      aicina Krievijas iestādes veikt izmeklēšanu pārredzamā un skaidrā veidā, lai pēc iespējas drīz atklātu B. Ņemcova slepkavu un slepkavības iemeslus;

3.      aicina Krievijas iestādes garantēt, ka izmeklēšana notiek neatkarīgi un neitrāli, lai izslēgtu jebkādu ar valsti saistītu personu līdzdalību;

4.      tā kā ir svarīgi nodrošināt vārda brīvību un politiskās darbības iespējas, ļaujot cilvēkiem brīvi paust idejas, organizēt pasākumus un vajadzības gadījumā rīkot protestus un citas demonstrācijas bez vardarbības, piespiešanas, vajāšanas un draudiem, kas vērsti pret demonstrāciju rīkotājiem un dalībniekiem;

5.      uzsver, ka opozīcijas spēku pastāvēšana ir svarīga, lai nodrošinātu pastāvīgas debates un viedokļu apmaiņu politikā un likumdošanas procesā Krievijā;

6.      aicina Krievijas valdību nodrošināt vārda , pulcēšanās un biedrošanās brīvību Krievijā, garantējot personu brīvu izvēli neatkarīgi no viņu valstspiederības, seksuālās orientācijas vai politiskajiem uzskatiem saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un standartiem cilvēktiesību jomā un Krievijas konstitūciju;

7.      aicina Krievijas valdību veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļi netiek cenzēti;

8.      pauž nosodījumu par visu veidu iebiedēšanu un vajāšanu, kas vērsta pret žurnālistiem, kā arī neapmierinošajiem izmeklēšanu rezultātiem par agrākajiem uzbrukumiem;

9.      aicina Krievijas valdību veicināt godīgas un brīvas politiskās debates, nepieļaujot nekādu neiecietības atmosfēru pret publiskiem protestiem;

10.    aicina Krievijas iestādes nodrošināt, ka tiek ievērotas visu minoritāšu tiesības un tās tiek pārstāvētas visās sabiedriskās dzīves jomās politiskā, sociālā, kultūras un ekonomikas līmenī;

11.    uzsver, ka Eiropas Savienības iestādēm un Krievijai vajadzētu sadarboties, lai atjaunotu savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz cilvēku un preču brīvu kustību, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības;

12.    pauž cerību, ka attiecības starp Krieviju un ES balstīsies uz cilvēktiesību ievērošanu miera un saskaņas apstākļos;

13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, EĀDD, EDSO un Eiropas Padomei.