Rezolūcijas priekšlikums - B8-0346/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0346/2015
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu

13.4.2015 - (2015/2590(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Takis Hadjigeorgiou, Neoklis Sylikiotis, Barbara Spinelli, Curzio Maltese, Patrick Le Hyaric, Younous Omarjee, Fabio De Masi, Josu Juaristi Abaunz, Miloslav Ransdorf, Kostas Chrysogonos, Kostadinka Kuneva, Lidia Senra Rodríguez, Martina Michels GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0342/2015

Procedūra : 2015/2590(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0346/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0346/2015
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8‑0346/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu

(2015/2590(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā ANO hartu,

–       ņemot vērā ANO 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–       ņemot vērā 1987. gada 18. jūnija rezolūciju par armēņu jautājuma politisku risinājumu[1], kurā tika atzīts armēņu genocīds,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1998. gada 24. aprīļa rezolūciju, ar kuru pieminēja „pirmo 20. gadsimta genocīdu” un „noziegumu pret cilvēci”, kas izdarīts pret armēņu tautu,

–       ņemot vērā rezolūciju par 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[2], un jo īpaši tās 77. pantu,

–       ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–       ņemot vērā ANO 1068. gada 26. novembra Konvenciju par noilguma nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci,

–       ņemot vērā 2000. gada 15. novembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos[3],

–       ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju[4],

–       ņemot vērā daudzu ES dalībvalstu, ka arī citu valstu, likumdevēju un valdību rezolūcijas un paziņojumus,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2015. gadā aprit simts gadi kopš armēņu genocīda Osmaņu impērijā pēc lēmuma iznīcināt armēņus, kā rezultātā dzīvību zaudēja 1,5 miljoni cilvēku;

B.     tā kā šā genocīda dēļ, kurā notika īpašumu atņemšana, slepkavības, etniskā tīrīšana un armēņu kultūrvēsturiskā mantojuma iznīcināšana, arī bēgļi, jo īpaši Eiropas kontinentā, izjuta nopietnas ilgtermiņa sekas;

C.     tā kā Eiropas Parlaments savā 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā atzina, ka traģiskie 1915.–1917. gada notikumi, kas skāra Osmaņu impērijā dzīvojošos armēņus, uzskatāmi par genocīdu, kā to izprot saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 9. decembrī pieņemto Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

D.     tā kā līdz šim brīdim Turcijas valdība atsakās atzīt 1915. gada genocīdu un ar šādu rīcību atsakās izlīgt ar daļu no valsts vēstures, tādējādi nemācoties no savas vēstures;

E.     tā kā pēdējos gados Turcijā aktīvisti, žurnālisti un rakstnieki kopā ar citiem ir izteikušies par labu tam, lai Turcija atzītu armēņu genocīdu; tā kā Turcijas konstitūcija to joprojām uzskata pa sodāmu darbību; tā kā cilvēki, piemēram, žurnālists Hrant Dink, ir samaksājuši ar savām dzīvībām par genocīda denonsēšanu;

F.     tā kā ANO 1985. gadā atzina armēņu genocīdu un tā rīkojās arī daudzas valstis un parlamenti, tostarp ES dalībvalstis;

G.     tā kā armēņu genocīda atzīšana no Turcijas valdības puses palīdzētu mazināt spriedzi un uzlabot Turcijas un Armēnijas divpusējās attiecības,

1.      piedalās pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtas atceres pasākumos un godina to 1,5 miljonu nevainīgo civiliedzīvotāju piemiņu, kuri gāja bojā;

2.      aicina ES dalībvalstu parlamentus un valdības un pilsonisko sabiedrību piedalīties šīs simtās gadskārtas atceres pasākumos; norāda, ka piedalīšanās atceres pasākumos palīdzētu pārtraukt klusēšanas sazvērestību, ko Turcija īsteno attiecībā uz šo genocīdu, kā arī attiecībā uz to, kāda valstī ir attieksme pret kurdiem, Kipras okupāciju ,kura turpinās, un mudināšanu un iesaistīšanos krīzē Sīrijā;

3.      aicina Turciju izmantot 100 gadu atceres gadadienu, lai atzītu Osmaņu impērijas izdarīto armēņu genocīdu un izlīgtu ar šo valsts vēstures daļu, jo tikai patiesība ļaus valstij panākt patiesu demokrātiju un virzīties uz priekšu bez šā sloga, un attīstīt labas kaimiņattiecības ar Armēniju;

4.      aicina Turcijas iestādes darīt pieejamus visus arhīvu materiālus, kuri nodrošinās vēsturniekiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pētniekiem iespēju skaidrot šos traģiskos notikumus un sākt patiesi pārredzamas debates visos līmeņos, lai panāktu klusēšanas politikas izbeigšanu un šā genocīda atzīšanu;

5.      mudina valdības un parlamentus paust cieņu pret upuriem un atzīt, ka armēņu genocīds ir tumša lappuse pasaules civilizācijas vēsturē;

6.      uzskata, ka vēsture, ieskaitot armēņu genocīdu, būtu jāmāca tās patiesajā gaismā, lai nepieļautu tās atkārtošanos;

7.      ierosina noteikt armēņu genocīda piemiņas dienu;

8.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Armēnijas prezidentam un parlamentam un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika