Procedūra : 2015/2590(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0347/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0347/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/04/2015 - 16.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0094

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 158kWORD 62k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0342/2015
13.4.2015
PE555.099v01-00
 
B8-0347/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu (2015/2590(RSP))


Knut Fleckenstein, Victor Boștinaru, Richard Howitt, Vincent Peillon, Arne Lietz, Gilles Pargneaux, Sylvie Guillaume, Nikos Androulakis, Demetris Papadakis, Nicola Caputo, Tonino Picula, Marlene Mizzi, Zigmantas Balčytis, Ana Gomes, Tanja Fajon, Siôn Simon, Goffredo Maria Bettini, Andrejs Mamikins, Miroslav Poche, Neena Gill, Soraya Post, Elisa Ferreira, Liisa Jaakonsaari, Pier Antonio Panzeri S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu (2015/2590(RSP))  
B8‑0347/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju(1),

–       ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–       ņemot vērā Parlamenta 1987. gada 18. jūnija rezolūciju par armēņu jautājuma politisku risinājumu(2);

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas apvienošanās kustības virzītājspēkiem un viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām ir vēlme nepieļaut karu un noziegumu pret cilvēci atkārtošanos Eiropā;

B.     tā kā 1915. gadā neilgi pēc Osmaņu impērijas iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā Vienotības un progresa komitejas (VPK) režīms centrāli plānotā operācijā izdeva pavēli par vairāk nekā miljona Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu masu deportāciju un iznīcināšanu un viņu kultūras iznīcināšanu, kā arī īstenoja šo operāciju; tā kā Eiropas Parlaments savā 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā atzina, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

C.     tā kā 2015. gadā aprit simts gadi kopš armēņu genocīda Osmaņu impērijā;

D.     tā kā vienlaikus simtiem tūkstošu Osmaņu impērijas musulmaņu gāja bojā Pirmajā pasaules karā bada un slimību rezultātā, kā arī mērķtiecīgas nogalināšanas dēļ; tā kā tas nemazina faktu, ka Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu masu iznīcināšana bija lielākā zvērība, kas tika pastrādāta Pirmajā pasaules karā;

E.     tā kā Turcijas Republikas dibinātājs Mustafa Kemal Atatürk atzina Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu masveida slaktiņu, nosaucot to par „apkaunojošu rīcību”; tā kā Turcijas Republika nespēja turpināt šo atzīšanos un ieskatīties savas valsts vēstures tumšākajās lappusēs, tā vietā īstenojot citus oficiāla nolieguma veidus, un turpināja Armēnijas kultūras mantojuma iznīcināšanu; tā kā genocīda noliegšana ir pēdējais genocīda posms;

F.     tā kā kopš 21. gadsimta sākuma notiekošās Turcijas sabiedrības izmaiņas un reformas, kas tiek veiktas, lai uzsāktu sarunas par pievienošanos ES, radīja apstākļus atklātākām un brīvākām diskusijām par Turcijas vēsturiskajiem jautājumiem, tostarp armēņu jautājumu; tā kā tas ļāva izveidot daudzas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un Turcijas un Armēnijas apmaiņas kultūras jomā; tā kā vairākas Turcijas NVO un daži inteliģences pārstāvji gatavojas publiski atzīmēt armēņu genocīda simto gadadienu Stambulā;

G.     tā kā Turcija un Armēnija ir uzsākušas diplomātisko attiecību normalizēšanas procesu, 2009. gadā Ženēvā parakstot protokolus par attiecību nodibināšanu un attīstīšanu, tostarp robežu atvēršanu; tā kā kopš tā laika šis process tomēr ir apstājies;

H.     tā kā Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan ir izteicis līdzjūtību armēņu genocīda upuru ģimenēm, nosaucot masu slepkavības par „necilvēcīgām”; tā kā Turcijas premjerministrs Ahmet Davutoğlu ir paziņojis, ka Turcija „izjūt armēņu ciešanas”, aicinājis lauzt tabu, pievēršoties „milzīgajai traumai, kas apstādināja laiku 1915. gadā”, un apņēmies „pienācīgi atzīt Armēnijas kultūras mantojumu Turcijā”;

I.      tā kā Eiropas Parlaments savā 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni, jo bez patiesības, piemiņas un taisnīguma izlīgums nav iespējams,

1.      apstiprina dalību pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtas atceres pasākumos, apliecinot solidaritāti un taisnīgumu, un godina šā genocīda nevainīgo upuru piemiņu; aicina Komisiju un Padomi piedalīties 100. gadskārtas atceres pasākumos; pauž pateicību visiem, kuri sekmēja armēņu genocīda izmeklēšanu, atzīšanu un upuru piemiņu;

2.      uzsver, ka savlaicīga genocīdu un noziegumu pret cilvēci nepieļaušana un efektīva sodīšana par tiem būtu jāuzskata par vienu no starptautiskās kopienas un Eiropas Savienības svarīgākajām prioritātēm;

3.      atzinīgi vērtē prezidenta Recep Tayyip Erdoğan un premjerministra Ahmet Davutoğlu paziņojumus par līdzjūtības apliecinājumiem un zvērību atzīšanu pret Osmaņu impērijā dzīvojošajiem armēņiem kā soli pareizajā virzienā; mudina Turciju izmantot pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtas atceres pasākumus kā svarīgu iespēju, lai pieņemtu pagātnes notikumus, atzītu armēņu genocīdu un tādējādi liktu pamatu patiesam turku un armēņu izlīgumam;

4.      pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas Turcijas sabiedrības diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem, tostarp armēņu genocīdu, ir nesaraujami saistītas ar demokratizācijas procesu, jo veselīgu un nobriedušu demokrātiju nevar uzbūvēt, noliedzot vēsturiskus faktus un atbildību; šajā sakarībā atzīst, ka Turcijas demokratizācijas veicināšanā būtiska nozīme bija pievienošanas procesa ES uzsākšanai; tādēļ aicina atdzīvināt sarunu procesu ar ES, jo tas var būt svarīgs katalizators atklātākām un brīvākām diskusijām par vēsturiskiem jautājumiem, tostarp Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu iznīcināšanu;

5.      aicina Turciju un Armēniju atjaunot centienus, lai normalizētu attiecības, bez priekšnoteikumiem ratificējot protokolus par diplomātisko attiecību nodibināšanu un robežu atvēršanu; uzsver sociālos, cilvēciskos, kultūras un ekonomiskos ieguvumus, ko Turcijas un Armēnijas attiecību normalizēšanās sniegtu abu šo valstu iedzīvotājiem, tostarp iznīcinot attiecīgos stereotipus un aizspriedumus, kas pastāv starp abām pusēm;

6.      stingri atbalsta Turcijas un Armēnijas akadēmisko aprindu pārstāvju, NVO un kultūras darbinieku darbu, veicinot turku un armēņu dialogu un samierināšanu; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) konsekventi un aktīvi atbalstīt šos pasākumus;

7.      aicina Turcijas iestādes, politiķus un plašsaziņas līdzekļus visos līmeņos atturēties no naidu kurinošiem paziņojumiem par minoritātēm, tostarp armēņiem, un darīt visu iespējamo, lai apkarotu naida kurināšanu un aizspriedumus pret minoritātēm, cita starpā novācot nievājošus un diskriminējošus izteikumus no skolu mācību materiāliem un pieņemot visaptverošus diskriminācijas nepieļaušanas tiesību aktus, tostarp diskriminācijas aizliegumu etniskās un reliģiskās piederības dēļ;

8.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Armēnijas prezidentam un parlamentam un Turcijas prezidentam un parlamentam.

(1)

OV C 227 E, 21.9.2006., 163. lpp.

(2)

OV C 190, 20.7.1987., 119. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika