REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu
13.4.2015 - (2015/2590(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Kazimierz Michał Ujazdowski, Marek Jurek, Angel Dzhambazki, Mark Demesmaeker, Bas Belder, Kosma Złotowski, Sajjad Karim ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0342/2015
B8‑0348/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1987. gada 18. jūnija rezolūciju par armēņu jautājuma politisku risinājumu[1],
– ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu[2],
– ņemot vērā 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā,
– ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju[3],
– ņemot vērā Euronest Parlamentārās asamblejas 2015. gada 17. marta rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas apvienošanās kustības virzītājspēkiem ir vēlme nepieļaut karu un noziegumu pret cilvēci atkārtošanos Eiropā;
B. tā kā 2015. gadā aprit simts gadi kopš armēņu genocīda Osmaņu impērijā, kā rezultātā tika izsūtīti 2 miljoni armēņu, no kuriem dzīvību zaudēja 1,5 miljoni;
C. tā kā līdztekus Osmaņu impērijā dzīvojošajiem armēņiem no šīs iznīcināšanas politikas cieta arī Osmaņu impērijā dzīvojošie Pontijas grieķi, asīrieši, jezīdi un citi etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvji;
D. tā kā Eiropas Parlaments 1987. gada 18. jūnija rezolūcijā atzina, ka traģiskie 1915.–1923. gada notikumi, kas skāra Osmaņu impērijā dzīvojošos armēņus, uzskatāmi par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;
E. tā kā armēņu genocīdu ir atzinušas un nosodījušas daudzas citas valstis, tostarp Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Kanāda, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija, Vācija un Zviedrija; tā kā Turcija joprojām atsakās to darīt;
F. tā kā Pirmā pasaules kara 100. gadadienas atceres kontekstā armēņu genocīdam ir vēl jo lielāka nozīme;
1. piedalās pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtas atceres pasākumos, apliecinot Eiropas brālību, solidaritāti un taisnīgumu;
2. uzsver, ka genocīda un citu pret cilvēci vērstu noziegumu noliegšana, kā arī rasisma, ksenofobijas vai reliģiskā naida motivētu darbību noliegšana ir nepārprotams cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpums un tādēļ ir nosodāma;
3. atzinīgi vērtē, ka aizvien vairāk ES dalībvalstu, to parlamentu un trešo valstu atzīst armēņu genocīdu; mudina ES dalībvalstis ņemt vērā šo faktu un kopā ar ES iestādēm veicināt to, lai armēņu genocīdu atzītu arī citi starptautiskās sabiedrības locekļi; atkārto aicinājumu Turcijai atzīt armēņu genocīdu;
4. uzsver, ka ir svarīgi pieņemt nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai nepieļautu armēņu genocīda noliegšanu;
5. ierosina noteikt Eiropas atceres dienu genocīdu upuru piemiņai, lai vēlreiz atgādinātu par visu pasaules tautu un nāciju tiesībām uz mieru un cieņpilnu attieksmi pret tām;
6. godina to nevainīgo upuru piemiņu, kas gājuši bojā visos genocīdos un noziegumos pret cilvēci;
7. aicina Turciju ievērot un pilnībā izpildīt juridiskās saistības, kuras tā uzņēmusies, tostarp attiecībā uz kultūras mantojuma aizsardzību, un jo īpaši aicina labticīgi veikt to armēņu un citu kultūras mantojumu uzskaiti, kas tika iznīcināti vai izpostīti pagājušajā gadsimtā;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Armēnijas prezidentam un parlamentam, kā arī Turcijas prezidentam un parlamentam.