Procedūra : 2015/2574(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0360/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0360/2015

Debates :

PV 30/04/2015 - 4
CRE 30/04/2015 - 4

Balsojumi :

PV 30/04/2015 - 10.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0184

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS
PDF 164kWORD 89k
22.4.2015
PE555.118v01-00
 
B8-0360/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0109/2015, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par “World Expo 2015” Milānā "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" (2015/2574(RSP))


Paolo De Castro Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par “World Expo 2015” Milānā "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" (2015/2574(RSP))  
B8-0360/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Starptautiskā Izstāžu biroja lēmumu organizēt Pasaules izstādi Milānā no 2015. gada 1. maija līdz 30. oktobrim par tēmu "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei",

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. maija lēmumu par Komisijas piedalīšanos 2015. gada Pasaules izstādē Milānā (C(2013)2507),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. maija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES dalība “World Expo 2015” Milānā “Paēdināt planētu: Enerģija dzīvei” (COM(2013) 0255),

–       ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta atbalstītās Eiropas Savienības zinātniskās koordinācijas komitejas darbu, kas tika sākts 2014. gada 21. martā, lai sniegtu ekspertu konsultācijas par problēmām pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, kā arī lai sniegtu padomus saistībā ar Expo 2015 pasākumu programmu,

–       ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kurus ANO pieņēma 2000. gada septembrī, un Ilgtspējīgas attīstības mērķu projektu, kuru 2015. gada septembrī pieņems nākamā ANO Ģenerālā asambleja,

–       ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publikāciju "Pasaules lauksaimniecība ceļā uz 2030/2050 — 2012. gada pārskats",

–       ņemot vērā, ka 2014. gadu FAO bija noteikusi par Starptautisko ģimenes lauksaimniecības gadu,

–       ņemot vērā, ka 2015. gadu FAO bija noteikusi par Starptautisko augsnes gadu,

–       ņemot vērā 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par to, kā novērst pārtikas izšķērdēšanu — stratēģijas efektīvākas pārtikas ķēdes nodrošināšanai ES(2),

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 25. pantu, kurā tiesības uz pārtiku atzītas par vienām no tiesībām pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanai,

–       ņemot vērā jautājumu Komisijai par “World Expo 2015” Milānā "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" (O-000016/2015 – B8-0109/2015),

–       ņemot vēra Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Expo 2015 Milānā tēma ir "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" un šis pasākums var būtiski aktivizēt debates par to, kā uzlabot pārtikas ražošanu un izplatīšanu, kā novērst tās izšķērdēšanu un veicināt, un attīstīt jau esošās atzinīgi vērtējamās pieejas pārtikas nodrošinājuma trūkuma, uztura nepietiekamības, nepilnvērtīga uztura problēmas risinājumam, un kā panākt līdzsvaru starp piedāvājumu un patēriņu;

B.     tā kā Expo 2015 Milānā tēma mums nodrošina iespēju apsvērt un apspriest dažādas pieejas globalizētās pasaules paradoksu risināšanai, kurā, no vienas puses, apmēram 870 miljoniem cilvēku ir nepietiekams uzturs un viņi cieš badu, bet, no otras puses, apmēram 2,8 miljoni cilvēku mirst no veselības traucējumiem, kas saistīti ar nepilnvērtīgu uzturu, aptaukošanos un lieko svaru;

C.     tā kā Expo 2015 Milānā sakrīt gan ar TAM mērķgadu, gan ANO Starptautisko augsnes gadu, un tai jāiedvesmo debates par jaunajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kuru galīgais projekts šobrīd tiek apspriests sarunās, un tā kā lauksaimniecība, pārtikas un uztura nodrošinājums ir šā pasākuma centrālā tēma;

D.     tā kā Expo 2015 gatavo „Milānas hartu”, dokumentu, kas jāiesniedz ANO ģenerālsekretāram kā Expo 2015 mantojums, un devumu starptautiskajās debatēs par Tūkstošgades attīstības mērķiem;

E.     tā kā Expo 2015 tematika galvenokārt ir saistīta ar lauksaimniecības nozari, kas joprojām ir Savienības ekonomikas stūrakmens, ņemot vērā, ka lauksaimniecības eksports ir divas trešdaļas no tās kopējā ārējās tirdzniecības apjoma, ka Savienība joprojām ir lielākā lauksaimniecības preču eksportētāja pasaulē un ka ES pārtikas ražošanas nozares gada apgrozījums ir gandrīz 1 triljons euro, un tajā nodarbināti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku;

F.     tā kā ES Expo 2015 Zinātniskā koordinācijas komiteja paredz, ka nepieciešams rast jaunas zināšanas dažās konkrētās nozarēs, un, izmantojot izglītību un saziņu, veicināt sabiedrības labāku izpratni par pārtiku un pārtikas ražošanu lauksaimniecības nozarē, lai cilvēki saprastu to, kāda globāla ietekme ir viņu lēmumiem par pārtikas izvēli;

G.     tā kā pilsoniskās sabiedrības pieredze un tās ieguldījums debatēs par Expo 2015 jautājumiem ir izšķiroši svarīgs, un tās pieredzes un kustības ir jāmudina izvērst būtiskas starptautiskas debates un izstrādāt vadlīnijas, lai rastu risinājumus starptautiskajām krīzēm, kas saistītas ar pārtiku un uzturu;

H.     tā kā veselīga augsne ir ne vien pamatprasība, lai varētu ražot pārtiku, degvielu, šķiedras un zāles, bet arī ir būtiski svarīga mūsu ekosistēmām, jo tai ir milzīga nozīme oglekļa ciklā, kā arī ūdens uzkrāšanā un filtrēšanā, un palīdzībā pārvarēt plūdus un sausumu;

I.      tā kā, lai nodrošinātu pilnīgu „Expo 2015” pārredzamību, „Open EXPO” platforma atklāti publicē visu informāciju attiecībā uz pasākuma pārvaldību, organizēšanu un norisi, tādējādi to var uzskatīt par labu paraugu pārredzamības jomā;

J.      tā kā saskaņā ar FAO aplēsēm, iedzīvotāju skaitam pieaugot no 7 miljardiem līdz 9,1 miljardam, pārtikas piegādes līdz 2050. gadam būs jāpalielina par 70 %, un vienlaikus šīs pašas prognozes rāda, ka ar ražošanas pieaugumu vien nebūtu pietiekami, lai garantētu pārtikas nodrošinātību ikvienam;

K.     tā kā saskaņā ar FAO datiem to cilvēku skaits, kas cieš badu, 2010. gadā sasniedza 925 miljonus; vairāk nekā viena trešdaļa nāves gadījumu bērniem, kuri nav sasnieguši piecu gadu vecumu, ir attiecināma uz uztura nepietiekamību;

L.     tā kā FAO lēš, ka izmantotās aramzemes apjoms 2050. gadā būs palielinājies tikai par 4,3 %;

M.    tā kā ienākumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju jaunietekmes valstīs izraisa uztura paradumu maiņu — tiek vairāk patērēti produkti ar augstu proteīna, tostarp dzīvnieku izcelsmes proteīna, saturu un apstrādāti produkti, veicinot uztura konverģences procesu visā pasaulē, kā to jau pieredzējušas bagātākās valstis;

N.     tā kā uzturs, kura saturā lielu daļu aizņem dzīvnieku izcelsmes produkti, prasa patērēt ievērojami vairāk resursu nekā tāds uzturs, kurā proporcionāli lielu daļu ieņem augu izcelsmes produkti;

O.     tā kā lauksaimniecība nodrošina darbu un iztiku vairāk nekā 70 % darbaspēka jaunattīstības valstīs, galvenokārt sievietēm; tā kā Pasaules Banka lēš, ka izaugsme lauksaimniecības nozarē divas reizes efektīvāk samazina nabadzību nekā izaugsme citās nozarēs;

P.     tā kā Eiropas Savienībā ir sastopams pārtikas nodrošinājuma trūkums, un 79 miljoni ES iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā, savukārt 124,2 miljoni cilvēku jeb 24,8 % sastopas ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku — salīdzinājumā ar 2011. gada datiem: 24,3 %;

Q.     tā kā tikai puse no visām jaunattīstības valstīm (62 no 118) ir ceļā uz TAM sasniegšanu;

R.     tā kā vispārējas tiesības uz pārtiku un labu uzturu ir izšķiroši svarīgas, lai sasniegtu TAM; tā kā uztura nodrošināšana ir saistīta ar lielāko daļu, ja ne visiem, TAM, kuri arī ir savstarpēji cieši saistīti;

S.     tā kā dažādos starptautisko tiesību instrumentos tiesības uz pārtiku ir saistītas ar citām cilvēktiesībām, jo īpaši cilvēku tiesībām uz dzīvību, iztikas līdzekļiem, veselību, īpašumu, izglītību un ūdeni;

T.     tā kā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) daļa, kas starptautiski paredzēta lauksaimniecībai, pēdējos trīsdesmit gados ir dramatiski samazinājusies;

U.     tā kā nodrošinātība ar pārtiku un uzturvielām nenozīmē tikai pārtikas piegāžu pieejamību, bet arī tiesības uz pārtiku, uz precīzu informāciju par to, ko mēs ēdam, un ilgtspējīgu veselīga uztura pieejamību visiem, kas ietver arī tādus faktorus, kā sanitārija, higiēna, vakcinācija un attārpošana;

V.     tā kā bads un nepietiekams uzturs ir galvenie cilvēku nāves cēloņi un lielākie draudi pasaules mieram un drošībai;

W.    tā kā pārtikas cenu nestabilitāte negatīvi ietekmē pārtikas nodrošinājumu un pārtikas apgādes ķēdi;

X.     tā kā pasaules ekonomikas krīze un pārtikas un degvielas cenu paaugstināšanās ir pasliktinājusi pārtikas situāciju daudzās jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, tādējādi daļēji zaudējot pagājušā desmitgadē nabadzības samazināšanā sasniegto;

Y.     tā kā vāji lauksaimniecības preču tirgi jaunattīstības valstīs padara pārtikas apgādi ārkārtīgi neaizsargātu pret dabas katastrofām, konfliktiem un sabiedrības veselības krīzēm;

Z.     tā kā pārtikas sistēma gan saasina klimata pārmaiņas, gan cieš no tām, un to ietekmē samazinās dabas resursu pieejamība un mainās lauksaimniecības un industriālās ražošanas apstākļi;

AA.  tā kā dabas katastrofas, ko izraisa klimata pārmaiņas, spēcīgi ietekmē ES dalībvalstis un aizjūras teritorijas, apdraudot nodrošinājumu ar pārtiku un pārtikas neatkarību jo īpaši situācijās, kuras jau ir neaizsargātas;

AB.  tā kā Komisija lēš, ka 30 % no pārtikas pasaulē tiek zaudēti vai izšķērdēti un tā kā pārtikas izšķērdēšanas gada rādītāji Eiropas Savienībā — aptuveni 89 miljoni tonnas jeb 179 kg uz vienu iedzīvotāju — ja netiks veiktas preventīvas darbības un pasākumi, līdz 2020. gadam pieaugs līdz 126 miljoniem tonnu, kas nozīmē 40 % palielinājumu;

AC.  tā kā labāka pārtikas nozares pārvaldība nozīmētu efektīvāku zemes izmantošanu, labāku ūdens resursu pārvaldību un pozitīvu ietekmi uz visu lauksaimniecības nozari pasaulē, kā arī atbalstu cīņā pret nepietiekamu un nepilnvērtīgu uzturu jaunattīstības valstīs;

AD.  tā kā bads, nepilnvērtīgs uzturs un uztura nepietiekamība pastāv vienlaicīgi ar paradoksāliem aptaukošanās līmeņiem un slimībām, ko izraisa nelīdzsvarots uzturs, kam ir sociālas un ekonomiskas sekas, dažkārt dramatiski ietekmējot cilvēku veselību;

AE.   tā kā ieguldījumu līgumiem var būt nevēlama ietekme uz nodrošinājumu ar pārtiku un pilnvērtīgu uzturu, ja aramzemes līzinga vai pārdošanas dēļ privātam investoram vietējie iedzīvotāji zaudē piekļuvi ražošanas resursiem, kas nepieciešami viņu iztikai, vai arī liela daļa pārtikas tiek eksportēta un pārdota starptautiskajos tirgos, tādējādi uzņemošo valsti padarot vairāk atkarīgu no — un arī vairāk neaizsargātu pret — preču cenu svārstībām starptautiskajos tirgos;

AF.   tā kā badu pasaulē nav iespējams ilgtspējīgi izbeigt, vienkārši piegādājot pietiekamu pārtikas daudzumu ikvienam; tā kā to sasniegt var vienīgi dodot iespēju maza apjoma lauksaimniekiem paturēt savu zemi un strādāt uz tās, uzturot godīgas tirdzniecības sistēmas un daloties ar zināšanām, inovācijām un ilgtspējīgu praksi;

AG.  tā kā pienākas atzīt, ka globālajā nodrošinātībā ar pārtiku izšķirošā loma ir lauksaimniekiem un jo īpaši ģimenes lauku saimniecībām;

AH.  tā kā pienākas atzīt daudzveidīgās funkcijas, ko pilda lauksaimniecība un mežkopība, kam līdzās pārtikas ražošanai ir izšķirīga nozīme attiecībā uz sabiedrības labsajūtu tādā aspektā, kā ainavas kvalitāte, sugu daudzveidība, klimata stabilitāte un dabas katastrofu, piemēram, plūdu, sausuma un ugunsgrēku, samazināšana,

1.      uzsver — lai atrisinātu pārtikas nodrošinājuma problēmu, izšķiroši svarīgi ir šādi aspekti: spēcīga un noturīga lauksaimniecības nozare visā ES, plaukstoša un dažādota lauku ekonomika, tīra vide un ģimenes lauksaimniecība, ko atbalsta spēcīga, godīgāka, starptautiski ilgtspējīga un pienācīgi finansēta kopējā lauksaimniecības politika;

2.      uzskata, ka vides ilgtspēja ir iespējama, un centieni pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt būs veiksmīgi, tikai tad, ja saimniecības darbojas ekonomiski ilgtspējīgi un lauksaimniekiem tiek sniegta piekļuve zemei, kredītiem un apmācībai;

3.      mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot Expo 2015 tematiku "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei", lai noteiktu saistības nodrošināt tiesību uz pienācīga, veselīga, ilgtspējīga un uz informētu izvēli balstīta pārtikas patēriņa ievērošanu;

4.      aicina Komisiju nodrošināt, ka Expo 2015 ES paviljonā tiek veicināta izpratne par to, ka nepieciešams risināt neatliekamās problēmas visā pārtikas apgādes ķēdē, tostarp saistībā ar pārtikas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa ilgtspējību, ka jānovērš pārtikas izšķērdēšana un jācīnās pret tādām problēmām, kā uztura nepietiekamība, nepilnvērtīgs uzturs un aptaukošanās;

5.      uzsver, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēka pamattiesības un ka tās var uzskatīt par ievērotām vienīgi gadījumā, kad visiem cilvēkiem ir iespēja piekļūt pienācīgai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai, lai apmierinātu uztura vajadzības aktīvai un veselīgai dzīvei;

6.      uzsver, ka pārtikas pieejamība ir priekšnoteikums nabadzības un nevienlīdzības samazināšanai, kā arī TAM sasniegšanai;

7.      uzsver, ka cīņu pret uztura nepietiekamību un vispārējas pienācīgas un uzturvielām bagātas pārtikas pieejamības nodrošināšanu vajadzētu saglabāt kā vienu no vissvarīgākajiem programmas mērķiem pēc 2015. gada saskaņā ar mērķi pārtraukt badu, īpaši aicinot līdz 2030. gadam pārtraukt visu veidu uztura nepietiekamību;

8.      uzskata, ka pārtikas tirgu aizvien lielākā nestabilitāte rada problēmas ilgtspējībai, tāpēc mums ir jāpastiprina pasākumi pārtikas piegāžu drošības uzlabošanai un pārtikas ražošanas ilgtspējībai vides jomā, risinot dabas resursu trūkuma problēmu un veicinot pētniecību, kā arī inovāciju lauksaimniecībā;

9.      uzskata, ka atbilstīgas institucionālas, regulatīvas un uzraudzības sistēmas var veicināt tādas vides izveidi, kura ir labvēlīga izturīgām, ilgtspējīgām, godīgām, finansiāli pieejamām un daudzveidīgām lauksaimniecības tirgus sistēmām;

10.    uzskata, ka neliela mēroga, kā arī bioloģiskā lauksaimniecība un lauksaimniecība ar augstu dabas vērtību, kā arī tāda, kurā ražu iegūst no kokiem, būtu jāveicina, kā īpaši efektīvi modeļi, lai nodrošinātu ilgtspējību pārtikas ražošanā pasaulē;

11.    aicina Komisiju veicināt efektīvāku lauksaimniecības praksi, kā, piemēram, agroekoloģisko un diversifikācijas pieeju, kā arī ilgtspējīgās lauksaimniecības resursu pārvaldības pilnveidošanu, lai: samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmaksas un barības vielu izšķērdēšanu, veicinātu zināšanu un inovācijas tālāknodošanu, veicinātu resursefektivitāti, kā arī palielinātu kultūraugu daudzveidību un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējību;

12.    aicina Komisiju atbalstīt pētniecību zemes pārvaldības un ilgtspējīgas intensifikācijas jomā, veicinot barības vielu, ūdens un enerģijas efektīvāku izmantošanu; lielāku uzmanību veltot ūdens un augsnes resursu saglabāšanai; vairāk pieņemot kaitēkļu kontroles bioloģiskos pasākumus (integrētā augu aizsardzība); un veicinot pētniecību ar mērķi uzlabot ražīgumu, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi;

13.    pauž bažas par zemes sagrābšanu un tās ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs, kā arī uz lauksaimniecības un lauksaimnieku nākotni;

14.    aicina Komisiju uzlabot informētību dalībvalstīs un mudināt tās izmantot zemes resursus nolūkā nodrošināt ilgtspēju, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu nodrošinātības ar pārtiku un pareiza uztura mērķus, pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu, un veicinātu ilgtspējīgu attīstību kopumā;

15.    uzsver, ka ir būtiski risināt zemes noplicināšanās problēmu, kas vēl vairāk padziļina nabadzību un pārtikas nepietiekamību;

16.    aicina Komisiju mudināt visā pasaulē īstenot ANO FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes, zvejas vietu un mežu lietošanas atbildīgu pārvaldību gan no investoru, gan saņēmējvalstu puses;

17.    aicina Komisiju palīdzēt pasaules līmenī sasniegt FAO mērķus, lai atbalstītu lauksaimniecības, vides un sociālās politikas virzienus, kas veicina ilgtspējīgas ģimenes saimniecības;

18.    uzsver, ka pašreizējā nelīdzsvarotība pārtikas apgādes ķēdē apdraud pārtikas ražošanas ilgtspējību, un prasa šajā ķēdē nodrošināt lielāku pārredzamību un taisnīgumu, kā arī izskaust negodīgās tirdzniecības prakses un citus tirgus traucējumus, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, taisnīgu peļņu un cenu godīgu noteikšanu visā pārtikas apgādes ķēdē, kā arī, lai nodrošinātu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju, tādējādi panākot nodrošinātību ar pārtiku; tāpēc aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, cik drīz vien iespējams;

19.    uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsekmē politikas virzieni, kuru mērķis ir apkarot negodīgu praksi, kuras pastāvēšana ir atzīta Komisijas augsta līmeņa forumā pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai;

20.    uzsver — lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, ir nesaudzīgi jācīnās pret laukaimniecības zemes zaudēšanu un nomaļu lauksaimniecības teritoriju pamešanu;

21.    uzsver, cik izšķiroša nozīme ir lauku attīstībai, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo izaugsmi laukos, un prasa atbalstīt jaunos lauksaimniekus;

22.    aicina Komisiju strādāt pie vērienīga starptautiska nolīguma, kurā būtu paredzēti noteikumi par pārtikas ražošanu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, ņemot vērā starptautiskās apspriedes Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferencē Parīzē, 2015. gadā;

23.    aicina Padomi atzīt visas lauksaimniecības nozares nozīmi, gan lai mazinātu klimata pārmaiņas, gan pielāgotos tām;

24.    aicina Komisiju cīnīties pret pārtikas izšķērdēšanu, izstrādājot vērienīgus, precīzus un saistošus mērķus, lai mudinātu dalībvalstis veikt pasākumus cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu visos pārtikas apgādes ķēdes līmeņos — no lauka līdz galdam;

25.    mudina dalībvalstis izglītot iedzīvotājus, veicināt un izplatīt labāko praksi, veikt izpēti un ierosināt sociālās un izglītības kampaņas skolās jautājumos par pārtikas izšķērdēšanu, kā arī par veselīga, līdzsvarota uztura nozīmību, prioritāti piešķirot vietējo saimniecību produkcijai, un nosakot 2016. gadu par Eiropas gadu cīņai pret pārtikas izšķērdēšanu;

26.    uzskata, ka ir svarīgi ierosināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka nepārdota un nekaitīga, uzturam piemērota pārtika tiek sistemātiski darīta pieejama labdarības organizācijām;

27.    mudina dalībvalstis un Komisiju aizvien vairāk jau skolās pēc iespējas agrīnākā vecumā popularizēt veselīgu pārtiku, saprātīgu pieeju uztura jautājumiem, kā arī uztura kvalitātes un ilgtspējības standartus, izmantojot pētniecību un izglītību, lai veicinātu atbildīgu un veselīgu dzīvesveidu, pastiprināti izstrādājot politikas virzienus uztura nepietiekamības, nepilnvērtīga uztura un aptaukošanās novēršanai;

28.    uzsver, ka ir būtiski veicināt izglītību par veselību un līdzsvarotu uzturu, tostarp veicinot izpratni par vietējiem produktiem un tradicionālu uzturu, kā arī popularizējot tos;

29.    stingri ierosina, lai visa pārtikas sistēma, kuras sastāvdaļa ir lauksaimniecība, līdz ar tirdzniecības, veselības aizsardzības, izglītības, klimata un enerģētikas politiku darbotos saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir cilvēktiesības un kuras atbalsta priekšgalā vajadzētu būt Savienībai;

30.    tādēļ prasa ietvert dzimumu dimensiju un veicināt sieviešu ietekmes palielināšanu visos politikas virzienos, ar kuriem ir paredzēts cīnīties pret pārtikas nepietiekamību;

31.    atkārto, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību pasaulē un atbilstošu daļu ES ārvalstīm paredzētās oficiālās attīstības palīdzības piešķirt lauksaimniecības nozarei; pauž nožēlu par lauksaimniecībai piešķirto attīstības palīdzības līdzekļu būtisko samazinājumu kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība šo tendenci mainīt;

32.    uzskata, ka ir būtiski uzlabot sieviešu apstākļus lauksaimniecībā, jo īpaši Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, jo sieviešu ietekmes palielināšana un ieguldījumi lauku sievietēs ir apliecinājuši ievērojamu ražīguma pieaugumu, kā arī bada un nepietiekamu uztura samazināšanos;

33.    aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt prioritāti sadarbības programmām, kuru pamatā ir mikrokredīti, lai palīdzētu nelielām un vides jomā ilgtspējīgām saimniecībām nodrošināt pārtiku vietējiem iedzīvotājiem;

34.    aicina Komisiju nodrošināt, ka ES pārtikas politika veicina lielāku ilgtspēju visā pārtikas piegādes ķēdē, sekmējot bioloģisku un biodinamisku pārtikas ražošanu un pēc iespējas īsāku izplatīšanas ceļu;

35.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu, kas piedalās Expo 2015 Milānā, atbildīgajiem komisāriem.

 

 

(1)

OV C 136 E, 11.5.2012., 8. lpp.

(2)

OV C 227, 6.8.2013., 25. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika