Procedūra : 2015/2589(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0368/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0368/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.66
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0175

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 173kWORD 85k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0363/2015
27.4.2015
PE555.142v01-00
 
B8-0368/2015/rev

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli Bangladešas ilgtspējas pakta īstenošanā (2015/2589(RSP))


Victor Boștinaru, Jörg Leichtfried, David Martin, Bernd Lange, Linda McAvan, Richard Howitt, Viorica Dăncilă, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Emmanuel Maurel, Marlene Mizzi, Victor Negrescu, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Martina Werner, Elena Valenciano, Afzal Khan, Alessia Maria Mosca, Maria Arena, Eric Andrieu, Pedro Silva Pereira, Norbert Neuser, Josef Weidenholzer, Liisa Jaakonsaari, Arne Lietz, Zigmantas Balčytis, Neena Gill, Momchil Nekov, Michela Giuffrida, Nicola Danti, Sorin Moisă, Enrique Guerrero Salom, Enrico Gasbarra, Andi Cristea S&D grupas vārdā

par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli Bangladešas ilgtspējas pakta īstenošanā (2015/2589(RSP)) Eiropas Parlaments,  
B8-0368/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā EK un Bangladešas 2001. gada sadarbības nolīgumu,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši tās, kas tika pieņemtas 2014. gada 14. janvārī(1), 2013. gada 21. novembrī(2) un 2013. gada 14. martā(3),

–       ņemot vērā atjauninātās ESAO 2011. gada pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem,

–       ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

–       ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo paktu par cilvēktiesībām, darbu, vidi un korupcijas apkarošanu,

–       ņemot vērā Paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā,

–       ņemot vērā ANO Johannesburgas Deklarāciju par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu nolūkā veicināt sociālo un ekonomisko attīstību,

–       ņemot vērā ANO Pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ar kuriem valdībām un uzņēmumiem tiek noteikts cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas satvars un kurus Cilvēktiesību padome apstiprināja 2011. gada jūnijā,

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme”(4) un „Korporatīvā sociālā atbildība — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu”(5),

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi nolūkā tiesību aktos transponēt ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām,

–       ņemot vērā 2013. gada oktobrī sākto SDO Darba apstākļu uzlabošanas programmu Bangladešai,

–       ņemot vērā likumprojektu par mātesuzņēmumu un galveno līgumdarbu uzņēmumu pienākumu veikt pienācīgu pārbaudi (Nr. 2578), ko Francijas Nacionālā asambleja 2015. gada 30. martā pieņēma pirmajā lasījumā,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2013. gada 24. aprīlī, sabrūkot Rana Plaza ēkai Sabhārā, Bangladešā, bojā gāja vairāk nekā 1100 cilvēku, un vairāki tūkstoši guva traumas;

B.     tā kā 2012. gada 24. novembrī Dakā, Ašūlijas reģionā Bangladešā, rūpnīcā Tazreen notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā 112 cilvēki un 2012. gada septembrī Karači, Pakistānā, liesmās gāja bojā 289 cilvēki;

C.     tā kā sabrukusī Rana Plaza rūpnīcas ēka bija uzbūvēta nelikumīgi un neatbilda drošuma standartiem; tā kā pēc šīs traģēdijas Bangladešā ievērojamu bažu par drošumu dēļ 29 rūpnīcas ir tikušas slēgtas pilnībā, bet 17 — daļēji; tā kā ievērojamā skaitā rūpnīcu joprojām vēl nav pietiekams drošuma līmenis;

D.     tā kā Bangladešas gatavo apģērbu nozare pēdējos dažos gadu desmitos ir ievērojami augusi, kļūstot par otro lielāko pasaulē, tomēr, neraugoties uz lielo ražotņu un strādājošo skaita pieaugumu, algas nozarē ir samazinājušās;

E.     tā kā gatavo apģērbu nozare Bangladešā nodarbina apmēram 4 miljonus cilvēku, no kuriem apmēram 80 % ir sievietes, un netieši nodrošina iztikas līdzekļus līdz pat 40 miljoniem cilvēku jeb apmēram vienai ceturtdaļai Bangladešas iedzīvotāju;

F.     tā kā traģisko Rana Plaza fabrikas notikumu rezultātā un pēc Eiropas Parlamenta izteiktā aicinājuma rīkoties ES sadarbībā ar Bangladešas valdību, ASV un SDO 2013. gada jūlijā izveidoja Paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā (ilgtspējas pakts), kurā formulēja konkrētas saistības attiecībā uz darba ņēmēju tiesību, jo īpaši biedrošanās brīvības un tiesību uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, ievērošanas uzlabošanu, ēku konstrukciju stiprības uzlabošanu un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu;

G.     tā kā 2014. gada oktobrī pakts tika pirmoreiz pārskatīts, secinot, ka, neraugoties uz panākto progresu, Bangladešas valdībai ir jāveic vēl vairāki svarīgi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz Darba likuma uzlabošanu un īstenošanu, darba tiesību stāvokļa uzlabošanu eksporta pārstrādes zonās (EPZ) un lielāka darba inspektoru skaita pieņemšanu darbā; tā kā pakta otrā pārskatīšana tiks veikta 2015. gada rudenī;

H.     tā kā 2013. gada 13. maijā 187 apģērbu ražotāji, globālās un vietējās arodbiedrības, NVO un darba ņēmēju tiesību aizstāvības grupas parakstīja Bangladešas Vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību, un 2013. gada 9. jūlijā 26 uzņēmumi, kuru izcelsme galvenokārt ir Ziemeļamerikā, noslēdza nolīgumu par darba drošību Bangladešā;

I.      tā kā vairāk nekā 5000 bojā gājušo un Rana Plaza traģēdijā cietušo apgādājamie joprojām ir saņēmuši tikai 70 % no kompensācijas, kas tiem pienākas un ko veido globālo uzņēmumu ziedojumi, Bangladešas premjerministra fonda un arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības līdzekļi, kas darīti pieejami pēdējā gada laikā;

J.      tā kā neraugoties uz to, ka ir panākta vienošanās par atlikušo 30 % prasītāju prasītās summas samaksu, galīgo maksājumu neļauj veikt finansējuma trūkums 8,5 miljonu ASV dolāru apmērā, kas nozīmē, ka daudziem neaizsargātiem prasītājiem nāksies gaidīt;

K.     tā kā pēc traģēdijas Eiropas patērētājiem ir radusies nepieredzēta interese par viņu iegādāto ražojumu izcelsmi un apstākļiem, kādos tie ražoti, ko pierāda nesen iesniegts aicinājums uzņēmumam „Benetton” samaksāt kompensācijas un uzlabot darba apstākļus, ko parakstīja 1 miljons cilvēku un kas tika uzklausīts;

L.     tā kā, neraugoties uz dažām pozitīvi vērtējamām reformām, pārskatītais Bangladešas 2013. gada Darba likums joprojām neatbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā norādīts SDO ekspertu komitejas komentāros par Konvencijām Nr. 87 un Nr. 98, tostarp likumā ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām pilnīgi brīvi ievēlēt savus pārstāvjus, daudzi ierobežojumi attiecībā uz streikošanas tiesībām un plašas administratīvas pilnvaras anulēt arodbiedrības reģistrāciju, un tā kā valdība ir vairākas reizes paziņojusi, ka nav iecerējusi izskatīt papildu grozījumus;

M.    tā kā Bangladešas valdība vēl nav izdevusi Bangladešas 2013. gada Darba likuma īstenošanas noteikumus, neraugoties uz vairākkārtējiem solījumiem to izdarīt, kas apdraud pāreju uz ilgtspējīgu apģērbu nozari;

N.     tā kā arodbiedrības informē, ka Bangladešas valdība, aizbildinoties ar noteikumu neesamību, aktīvi liek šķēršļus to darba ņēmēju un darba devēju ceļā, kuri atbilstīgi Bangladešas vienošanās prasībām vēlas dibināt savas drošuma komitejas;

O.     tā kā arodbiedrību diskriminācija joprojām ir ļoti nopietna problēmas, kas nemitīgi saasinās, jo darba devēji tagad var atlaist no darba aktīvus arodbiedrību dalībniekus, izliekoties, ka nav zinājuši, ka darbinieki ir iesnieguši arodbiedrības izveides pieteikumu;

P.     tā kā Bangladešai kā vismazāk attīstītai valstij ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum attiecībā uz visiem tās produktiem saskaņā ar iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas attiecas uz 55 % no Bangladešas eksporta, no kura lielākā daļa ir apģērbi un tekstilmateriāli, tāpēc šai valstij ir pienākums nodrošināt vairāku ANO/SDO konvenciju cilvēktiesību un darba tiesību jomā reālu īstenošanu;

Q.     tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība globālajās piegādes ķēdēs būs nozīmīgs darba kārtības punkts SDO 2016. gada konferencē;

R.     tā kā Eiropas Komisija pasākumu kopumā „Eiropas Attīstības gads (2015. gads)” uzsāks ES pamatiniciatīvu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu nozarē, kas tieši izriet no iedzīvotāju bažām par traģiskajiem notikumiem,

1.      Rana Plaza traģēdijas otrajā gadadienā piemin tajā cietušos; atgādina, ka ugunsgrēks Rana Plaza ēkā bija viena no visu laiku smagākajām rūpniecības katastrofām, un izsaka līdzjūtību ievainotajiem un bojā gājušo ģimenēm;

2.      pauž satraukumu par Bangladešas valdības izrādīto apņemšanās trūkumu ieviest patiesas izmaiņas, tostarp nepieciešamo grozījumu neveikšanu Bangladešas 2013. gada Darba likumā, kurā joprojām ir ietverti daudzi šķēršļi biedrošanās brīvībai un tiesībām uz koplīguma slēgšanas sarunām, arodbiedrību darbības aizliegums EPZ, kā arī trūkst iedarbīgas darba inspekcijas, kura nodrošinātu darba standartu izpildi;

3.      aicina Bangladešas valdību prioritārā kārtā aktīvi īstenot visas paktā paredzētās saistības nolūkā atrisināt daudzās pastāvīgās problēmas gatavo apģērbu nozarē;

4.      aicina Bangladešas valdību steidzami iesniegt Bangladešas Darba likuma īstenošanas noteikumus, pilnībā apspriežoties ar trīspusējo konsultatīvo padomi, īpašu uzmanību pievēršot SDO Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un Nr. 98 par tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, un bez izņēmuma nodrošinot šo konvenciju piemērošanu arī eksporta pārstrādes zonās (EPZ);

5.      pauž lielas bažas par to, ka tiek ziņots par jaundibināto arodbiedrību diskriminēšanu, reģistrācijas anulēšanu un vajāšanām; pauž dziļu sašutumu par to, ka Bangladešā joprojām plaši izplatīta ir arodbiedrību diskriminēšana, ko apstiprina dokumentētas pret arodbiedrībās iesaistījušos darbiniekiem vērstas represijas, kā arī fiziskas vardarbības akti pret arodbiedrību vadītājiem un aktīvistiem, tostarp arodbiedrības vadītāja Aminul Islam slepkavība; aicina Bangladešas valdību prioritārā kārtībā arestēt un saukt pie atbildības pret arodbiedrībās iesaistītajām personām vērstajos noziedzīgo uzbrukumu izdarītājus, lai izbeigtu nesodāmību par šiem noziegumiem un skaidri paustu to, ka vardarbība pret arodbiedrībās iesaistītajām personām netiks pieciesta;

6.      pauž bažas par to, ka valdība likumā nenoteiktu apsvērumu dēļ ir noraidījusi lielāko daļu 2015. gadā iesniegto arodbiedrību reģistrācijas pieteikumu un šķiet, ka tādā veidā tā vēršas pret neatkarīgām arodbiedrībām, kurām līdz šim ir bijušas vislielākās sekmes arodbiedrību organizēšanā; aicina Bangladešas valdību reģistrēt neatkarīgas arodbiedrības un nodrošināt to aizsardzību pret diskrimināciju;

7.      pauž nožēlu par to, ka kompensāciju samaksai Rana Plaza katastrofā cietušajiem joprojām trūkst 8,5 miljoni ASV dolāru, kaut gan kompensāciju maksātāji ir uzņēmumi, kuru peļņa mērāma miljardos dolāru; aicina par katastrofu atbildīgos starptautiskos uzņēmumus, Bangladešas valdību un Bangladešas nozares pārstāvjus nekavējoties rīkoties, lai risinātu minēto problēmu un bez turpmākas kavēšanās samaksātu cietušajiem un viņu apgādājamajiem trūkstošo kompensāciju;

8.      pauž dziļu nožēlu par to, ka pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās uzņēmums „Benetton” tikai tagad ir paziņojis, ka Rana Plaza Dāvinātāju trasta fondam ziedos 1,1 miljonu ASV dolāru, neraugoties uz to, ka šim uzņēmumam, pamatojoties uz tā maksātspēju un apmēru, kādā tas bija iesaistīts Rana Plaza objektā, būtu jāmaksā daudz vairāk; tāpat pauž nožēlu, ka visu Rana Plaza ēkā iesaistīto uzņēmumu ziedojumi ir bijuši nepietiekami un tādējādi tie nav izpildījuši savu pienākumu pret cietušajiem; starp šiem uzņēmumiem ir „Mango”, „Matalan” un „Inditex”, kas atsakās izpaust ziedojuma apmēru, savukārt citi, piemēram, „Walmart” un „The Children’s Place”, ir ziedojuši tikai nelielas summas;

9.      pieņem zināšanai, ka patlaban notiek sarunas par kompensācijām attiecībā uz Tazreen ugunsgrēku pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Rana Plaza gadījumā; pauž dziļu nožēlu par sarunu aizkavēšanos un pieprasa kompensācijas samaksāt savlaicīgi;

10.    atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek veikti, lai Bangladešā izveidotu pastāvīgu Darba traumu apdrošināšanas shēmu un aicina Eiropas Komisiju atbalstīt šādus centienus, tomēr norāda, ka tikmēr, kamēr pašreizējie kompensācijas pasākumi nav veikti, kavēsies virzība šajā jomā;

11.    aicina Bangladešas valdību, pilnībā apspriežoties ar arodbiedrībām, palielināt minimālo algu apģērbu ražošanas nozarē, lai panāktu, ka darbiniekiem maksā vismaz pienācīgu minimālo algu, un mudina valdību nodrošināt to, ka apģērbu rūpnīcas reāli maksā darbiniekiem pienākošos algu;

12.    aicina Komisiju un ES valstu valdības un citas puses apsvērt iespēju izteikt priekšlikumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai tā, lai piekļuve tiesiskajai palīdzībai un kompensācijām tiktu nodrošināta, pamatojoties uz vajadzībām, nevis tikai uz kampaņu grupu spēju publiskot un nosodīt vainīgos;

13.    atzinīgi vērtē to, ka Bangladešas vienošanās par ugunsdrošību un ēku drošību dalībnieki ir veikuši intensīvas rūpnīcu inspekcijas visā Bangladešā un ka daudzās ražotnēs tiek veikts remonts; atbalsta SDO svarīgo darbu, lai palīdzētu to nodrošināt;

14.    atzinīgi vērtē 2014. gada janvārī Bangladešas valdības izteikto apņemšanos stiprināt rūpnīcu un uzņēmumu inspekciju departamentu un uzlabot tās veikto inspekciju kvalitāti; tomēr norāda, ka arī šie pasākumi joprojām ir nepietiekami, tāpat kā ar papildus darbā pieņemtajiem 200 inspektoriem ir par maz, lai spētu veikt 4 miljonu darbinieku darba apstākļu inspekcijas; norāda arī uz to, ka inspekciju datu bāzei nav svarīgu datu un informācijas apmaiņas iespēju; aicina Komisiju un starptautiskos partnerus sniegt tehnisko palīdzību un dalīties ar paraugpraksi, lai palīdzētu DIFE pārveidē; aicina Bangladešas valdību pildīt saistības attiecībā uz darba inspekcijām un ievērot SDO konvenciju Nr. 81, un šajā sakarā ņemt vērā SDO uzraudzības sistēmas novērojumus, un aicina valdību nodrošināt praktiski iedarbīgu inspekciju veikšanu;

15.    joprojām pauž bažas par apgalvojumiem par endēmisku korupciju daudzās Dienvidāzijas valstīs, kurās veselības aizsardzības un drošības inspektori sadarbojas ar apģērbu rūpnīcu īpašniekiem, un aicina paveikt vairāk, lai šādu praksi apkarotu;

16.    atzinīgi vērtē to, ka daudzi lielākie modes un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuri izmanto gatavo apģērbu piegādes no Bangladešas, ir parakstījuši vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību, lai koordinētu savus centienus palīdzēt uzlabot drošību Bangladešas rūpnīcās, kas tos apgādā; šajā sakarā mudina citus uzņēmumus, tostarp MVU, arī parakstīt vienošanos un savu spēju robežās to īstenot; uzsver vajadzību pienācīgi iesaistīt visas ieinteresētās puses, lai vienošanos reāli īstenotu;

17.    aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar starptautiskajiem uzņēmumiem, ES uzņēmumiem un mazumtirgotājiem, lai padziļinātu diskusijas par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas atbilst starptautiski atzītām pamatnostādnēm; sagaida, ka ES uzņēmumi, tostarp preču zīmju īpašnieki un mazumtirgotāji, savā vērtības veidošanas ķēdē nodrošinās SDO darba pamatstandartu un valstu tiesību aktu pilnīgu ievērošanu atbilstīgi ANO Pamatprincipiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ESAO pamatnostādnēm daudznacionālo uzņēmumu jomā un SDO trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionālajiem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī iesaistīsies jēgpilnā dialogā ar vietējām darbinieku organizācijām un pārstāvjiem;

18.    uzskata, ka informācijas nepieejamība apģērbu nozarē ir nozīmīgs šķērslis cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai globālajā piegādes ķēdē, un ka ir vajadzīga obligāta ziņošanas sistēma, kas sniegtu informāciju, kura vienotu visus viena ražojuma vērtības ķēdē iesaistītos dalībniekus no ražotnes līdz mazumtirgotājiem;

19.    uzskata, ka ir vajadzīgi jauni ES tiesību akti, lai izveidotu juridiskas saistības ievērot korporatīvās cilvēktiesības tiem ES uzņēmumiem, kuri ražošanu pārvietojuši uz trešām valstīm, tostarp saistošus pasākumus, lai nodrošinātu izsekojamību un pārredzamību, izmantojot tiesību aktus, ar kuriem saskaņā uzņēmumiem, kas vēlas darboties Eiropas tirgū, ir jāveic pienācīga pārbaude un jāsniedz informācija par visu to produktu piegādes ķēdi atbilstīgi ANO pamatprincipiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

20.    aicina Komisiju ievērot tās pienākumu uzraudzīt to, vai Bangladeša ievēro vispārējo preferenču sistēmā paredzētās cilvēktiesības un konvencijas darba tiesību un vides aizsardzības jomā un, ja valdība līdz 2015. gada jūlijam nebūs izpildījusi ilgtspējas pakta noteikumus, mudina Komisiju uzsākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir notikuši nopietni un sistemātiski ar VPS aizsargāto darba tiesību pārkāpumi;

21.    aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt, ka ES tirdzniecības atašeji, ja tie darbojas ES pārstāvniecībās, tiek regulāri apmācīti uzņēmumu sociālās atbildības jautājumos, jo īpaši attiecībā uz ANO sistēmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošanu, un lai ES pārstāvniecības darbotos kā Savienības kontaktpunkti sūdzību iesniegšanai par ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem;

22.    mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi F. Mogherini un komisāri C. Malmström arī turpmāk sarunās ar Bangladešu un citām valstīm par preferenciālās tirdzniecības turpināšanu ietvert prasības par SDO pamatstandartu ratifikāciju, veselības un drošības pārbaudēm un pulcēšanās brīvību;

23.    atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pamatiniciatīvu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu nozarē, ņemot vērā jau esošās valstu iniciatīvas Vācijā, Nīderlandē, Dānijā un Francijā; uzskata, ka ES, reaģējot uz Eiropas patērētāju nepieredzēto interesi, ir iespēja un pienākums būt vadošajās pozīcijās pasaulē attiecībā uz atbildību piegādes ķēdē;

24.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei un Bangladešas valdībai un parlamentam.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0045.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0516.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0049.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0050.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika