Procedūra : 2015/2660(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0384/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0384/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.67
CRE 29/04/2015 - 10.67
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0176

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 175kWORD 82k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0367/2015
27.4.2015
PE555.158v01-00
 
B8-0384/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm (2015/2660(RSP))


Gianni Pittella, Tanja Fajon, Jörg Leichtfried, Birgit Sippel, Sylvie Guillaume, Viorica Dăncilă, Victor Negrescu, Renato Soru, Péter Niedermüller, Josef Weidenholzer, Demetris Papadakis, Hugues Bayet, Adam Gierek, Louis-Joseph Manscour, Pier Antonio Panzeri, Marc Tarabella, José Blanco López, Flavio Zanonato, Jonás Fernández, Peter Simon, Victor Boștinaru, Andi Cristea, Silvia Costa, Luigi Morgano, Siôn Simon, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Alessia Maria Mosca, Tibor Szanyi, Sergio Gutiérrez Prieto, Krystyna Łybacka, Theresa Griffin, Patrizia Toia, Daniele Viotti, Doru-Claudian Frunzulică, Nikos Androulakis, Soraya Post, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Elly Schlein, Marlene Mizzi, Renata Briano, Elena Gentile, Pina Picierno, Nicola Danti, Claudia Tapardel, Mercedes Bresso, Liisa Jaakonsaari, Eric Andrieu, Michela Giuffrida, Clare Moody, Jutta Steinruck, Roberto Gualtieri, Tonino Picula, Iliana Iotova, Monika Flašíková Beňová, Ana Gomes, Damiano Zoffoli, Biljana Borzan, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Francisco Assis, Enrico Gasbarra, Jakob von Weizsäcker, Zigmantas Balčytis, Udo Bullmann, Pedro Silva Pereira, Miriam Dalli, Sorin Moisă, Neena Gill, Eider Gardiazabal Rubial, Nicola Caputo, Kati Piri, Paul Tang, Elena Valenciano, Isabella De Monte, Caterina Chinnici, Goffredo Maria Bettini, Javi López, Afzal Khan, Simona Bonafè S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm (2015/2660(RSP))  
B8-0384/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–       ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolu,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 23. aprīlī pieņemto secinājumu rezultātus,

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūciju par situāciju Vidusjūrā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai(1) (2014/2907(RSP))

–       ņemot vērā runu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs teica savas vizītes laikā, apmeklējot Lampedūzu 2014. gada 2. un 3. oktobrī, lai atzīmētu 2013. gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas gadadienu,

–       ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās delegācijas 2011. gada novembra vizīti uz Lampedūzu, 2013. gada novembra vizīti uz Jordāniju nolūkā izvērtēt situāciju, kādā atrodas bēgļi no Sīrijas, un 2014. gada janvāra vizīti uz Bulgāriju nolūkā izvērtēt situāciju, kādā atrodas patvēruma meklētāji un bēgļi, jo īpaši — no Sīrijas,

–       ņemot vērā debates, kas risinājās Parlamenta 2013. gada 9. oktobra plenārsēdēs par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,

–       ņemot vērā debates, kas kopš pašreizējā sasaukuma sākuma notikušas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un jo īpaši 2014. gada 22. jūlijā saistībā ar paziņojuma par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu īstenošanu; 2014. gada 4. septembrī par Frontex darbībām Vidusjūras reģionā un par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupu; 2014. gada 24. septembrī par Komisijas Piekto gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2013. gads)(2) un par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2013. gads),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. decembra paziņojumu par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu (COM(2013)0869),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra secinājumus,

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 22. maija darba dokumentu par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu (SWD(2014)0173),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros tā noteica likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā,

–       ņemot vērā jaunā Komisijas sastāva politiskās pamatnostādnes, ar kurām priekšsēdētājs Ž. K. Junkers iepazīstināja Parlamenta 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Eiropas imigrācijas politikas nostādnēm,

–       ņemot vērā migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisāra D. Avramopula pausto apņemšanos Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rīkotajā komisāra amata kandidātu uzklausīšanā 2014. gada 30. septembrī,

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus par rīcību migrācijas plūsmu labākai pārvaldībai,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–       ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos gada ziņojumus, jo īpaši 2013. gada aprīlī publicēto ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kā arī 2014. gada aprīlī publicēto ziņojumu par migrantu darbaspēka ekspluatāciju,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā iepriekšējās divās nedēļās Vidusjūrā ir gājuši bojā vairāk nekā tūkstotis migrantu, turklāt, iespējams, ka šā gada laikā Vidusjūrā ir gājuši bojā vairāk nekā 30 000 cilvēku, un šie dati ir iegūti no Starptautiskās Migrācijas organizācijas, vēlreiz norādot, ka dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai glābtu briesmās nonākušo cilvēku dzīvības, un ka dalībvalstīm ir jāievēro savas starptautiskās saistības attiecībā uz glābšanu jūrā;

B.     tā kā 2015. gada februārī konstatēts, ka visvairāk patvēruma meklētāju nāk no Sīrijas, Afganistānas un Irākas, un tā kā vairāk nekā divas trešdaļas no tiem ir tiesīgi uz patvērumu vai alternatīva statusa saņemšanu(3);

C.     tā kā Komisijas un ārlietu un iekšlietu ministru 2015. gada 20. aprīlī izsludinātais desmit punktu plāns un Eiropadomes 2015. gada 23. aprīļa sanāksmes secinājumi rada vilšanos;

D.     tā kā operācija Mare Nostrum, kas ir paredzēta vienīgi meklēšanai un glābšanai tāljūrā nolūkā papildināt humanitārās glābšanas darbības Vidusjūrā, 364 dienu laikposmā ir izglābusi 150 810 migrantus(4); tā kā nepamatots bija pieņēmums, ka šī operācija varētu palielināt migrantu pieplūdumu, un līdz ar to šādas operācijas pārtraukšana samazinātu migrantu skaitu, kuri cenšas šķērsot Vidusjūru — kā arī migrantu skaitu, kuri šādā veidā varētu iet bojā —, jo to personu skaits, kas līdz šim brīdim ir ieradušies 2015. gadā, ievērojami pārsniedz to personu skaitu, kāds šādā laikposmā ieradās 2014. gadā;

E.     tā kā Frontex koordinētā kopīgā operācija Triton pilnībā sāka darboties 2014. gada 1. novembrī, un tās sākotnējais budžets bija tikai EUR 2,9 miljoni mēnesī, salīdzinot ar apmēram EUR 9 miljoniem, kas atvēlēti operācijai Mare Nostrum,

1.      pauž dziļu nožēlu par Vidusjūrā traģiski zaudētajām dzīvībām;

2.      atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve un Latvijas prezidentūra nekavējoties Luksemburgā sasauca ārlietu un iekšlietu ministru apvienoto ārkārtas padomi, kurā pirmoreiz notika plašas debates par iespējām glābt dzīvības, cīnīties pret kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem un sadalīt starp dalībvalstīm atbildību par migrantu uzņemšanu un aizsardzību;

3.      atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis nekavējoties sasauca ārkārtas samitu, lai rastu kopīgus risinājumus, reaģējot uz krīzes situāciju Vidusjūrā; tomēr pauž nožēlu, ka veiktie pasākumi joprojām ir nepietiekami, un mudina visas dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai reaģētu uz krīzes situāciju Vidusjūrā, un šādas rīcības pamatā ir jābūt solidaritātei un atbildības taisnīgam sadalījumam, kā tas minēts LESD 80. pantā, kā arī holistiskai pieejai, ar ko ņemtu vērā visas šā fenomena dimensijas, tostarp drošu un legālu migrāciju, pamattiesību un pamatvērtību pilnīgu ievērošanu un trešo valstu sadarbību;

4.      aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām tiesībām ievērot neizraidīšanas principu;

5.      atzinīgi vērtē Eiropadomes apņemšanos nostiprināt operāciju Triton, palielinot finansējumu un līdzekļus; mudina ES piešķirt skaidru mandātu operācijai Triton, lai nolūkā glābt grūtībās nonākušo migrantu dzīvības paplašinātu un padarītu intensīvākas ES meklēšanas un glābšanas operācijas tāljūrā ārpus noteiktā 30 jūdžu limita;

6.      pauž nožēlu, ka Eiropadomei neizdevās izveidot uzticamu un ES mērogā saistošu solidaritātes mehānismu, kurā obligāto pārcelšanās shēmu apvienotu ar ārkārtas pārvietošanas pasākumiem, kurus sadalītu starp dalībvalstīm; šajā ziņā ir būtiski sākt Dublinas III regulas pārskatīšanu un noteikt taisnīgu sadalījuma kvotu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz IKP, teritorijas lielumu un iedzīvotāju daudzumu, bezdarba rādītājiem, valstī jau uzņemto bēgļu skaitu un zināmā mērā — konkrēto dalībvalstu izvēli; tikmēr mudina dalībvalstis pilnībā izmantot Dublinas III regulā noteiktos kritērijus, tādus kā nepavadīti nepilngadīgie, ģimenes atkalapvienošanās un diskrecionārās klauzulas;

7.      prasa, lai visas iesaistītās dalībvalstis ātri un pilnībā transponētu un efektīvi īstenotu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tādējādi nodrošinot kopīgus Eiropas standartus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;

8.      uzsver, ka 2014. gadā gandrīz puse no patvēruma meklētājiem, kuri ieradās Eiropā, bija tiesīgi uz patvērumu vai alternatīvo statusu vai arī saņēma atļauju uzturēties humanitāru iemeslu dēļ; tāpēc uzsver, ka lielākā mērā ir jāizmanto droši un legāli iekļūšanas ceļi, tādi kā humanitārās vīzas, un uzticama un stabila ES mērogā obligāta pārcelšanās shēma, tostarp saistoša sadales kvota; uzsver, ka papildus stabilai pārcelšanās shēmai dalībvalstīm ir jāvienojas par citiem legāliem iekļūšanas ceļiem, tādiem kā ģimenes atkalpavienošanās, privātas sponsorēšanas shēmas un elastīgi vīzu režīmi, tostarp mācību un darba nolūkos;

9.      šajā sakarībā aicina Ministru padomi sākt 2001. gada Pagaidu aizsardzības direktīvas vai LESD 78. panta 3. punkta piemērošanu, jo abas minētās normas paredz solidaritātes mehānisma izmantošanu gadījumā, ja notiek milzīgs un pēkšņs pārvietoto personu pieplūdums;

10.    atgādina, ka patvērums ir starptautiskajās tiesībās un pienākumos garantētas cilvēka pamattiesības, kas ir saistošas visām dalībvalstīm; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm plašāk ir jāizmanto to rīcībā esošās procedūras, ar kurām nosaka, kā rīkoties ar neatliekamiem aizsardzības pieprasījumiem, intensīvāk pielietojot spēkā esošo tiesisko regulējumu(5), tostarp to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas iesniegti attiecīgo dalībvalstu konsulātos trešās (ārpussavienības) valstīs;

11.    atgādina, ka trešām valstīm — un sevišķi tām, kurās ir saspīlēta situācija, —ir jāpalīdz ar institucionāliem un veiktspējas palielināšanas pasākumiem un jo īpaši ar atbalstu dzīvotspējīgām un labi funkcionējošām patvēruma sistēmām;

12.    atgādina, ka cieša sadarbība un partnerība ar izcelsmes un tranzīta trešām valstīm ir būtiska nolūkā definēt visaptverošu pieeju ES migrācijas un patvēruma politikai; aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ciešā sadarbībā ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) pastiprināt centienus, lai pašreizējā satvarā atjauninātu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem nolūkā noteikt kopīgas darbības cīņai pret noziedzīgiem tīkliem, attiecībā uz galvenajiem ieceļošanas kanāliem veidot un nostiprināt grūtībās nonākušo migrantu aizsardzību un patvēruma veiktspēju un piedāvāt drošas iespējas cilvēkiem, kas atbilst starptautiskās aizsardzības kritērijiem;

13.    atzinīgi vērtē nodomu sasaukt ES un Āfrikas Savienības samitu Maltā, piedaloties visām galvenajām iesaistītajām Āfrikas valstīm; atgādina, ka samitā ir jāpievēršas ne tikai cīņai pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, bet arī vajadzībai nodrošināt aizsardzības un patvēruma pieejamību un plašākā ziņā — jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem, tostarp nabadzībai, konfliktiem un vajāšanai;

14.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves centienus atbalstīt ANO vadītās sarunas par valdības izveidošanu Lībijā;

15.    atgādina, ka migrācija ir globāls un komplekss fenomens, kam vajadzīga arī ilgtermiņa pieeja, pievēršoties tā pamatcēloņiem, tādiem kā nabadzība, nevienlīdzība, netaisnība un bruņoti konflikti; mudina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību palīdzēt rast ilgtspējīgus politiskos risinājumus konflikta skartajās valstīs un nostiprināt politisko dialogu, ietverot visus cilvēktiesību elementus, nolūkā atbalstīt iekļaujošas un demokrātiskas institūcijas, uzlabot vietējo kopienu izturētspēju un sekmēt sociālo un demokrātisko attīstību izcelsmes valstīs un starp šo valstu tautām;

16.    atzinīgi vērtē nodomu ar EASO darbinieku atbalstu ieviest kopīgu patvēruma pieteikumu izskatīšanu valstīs, kuras visvairāk skārusi migrācija; uzsver, ka ir jāizskata iespējas savstarpēji atzīt patvēruma piešķiršanas lēmumus, kas būtu papildu veids, kā paust solidaritāti;

17.    uzsver, ka papildus iepriekšminētajiem punktiem ciešā sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām ir jāizstrādā kopīgas darbības pret noziedzīgajiem migrantu tirdzniecības tīkliem, ar kurām nepieļaut, ka šie tīkli gūst peļņu, apdraudot migrantu dzīvības; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi pastiprināt sadarbību ar izcelsmes un tranzīta trešām valstīm, sadarbojoties ar attiecīgajām ES un ANO aģentūrām un starptautiskajām organizācijām;

18.    atgādina, ka šīs rezolūcijas mērķis ir reaģēt uz nesenajiem traģiskajiem atgadījumiem Vidusjūrā un Eiropadomes 2015. gada 23. aprīļa secinājumiem un ierosināt neatliekamu pasākumu kopumu, kas jāveic nekavējoties, paturot prātā, ka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja — šo jautājumu kompetentā komiteja — pašlaik izstrādā ziņojumu, kurā tiks atspoguļotas Parlamenta vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas nostādnes par migrāciju;

19.    aicina Komisiju izstrādāt un piedāvāt vērienīgu Eiropas migrācijas programmu, pamatojoties uz holistisku pieeju un solidaritāti, kurā ņemti vērā šajā rezolūcijā ietvertie pasākumi un priekšlikumi;

20.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0105.

(2)

COM(2014)0288.

(3)

https://easo.europa.eu/wp-content/uploads/EASO-Newsletter-March-2015.pdf

(4)

http://www.marina.difesa.it/EN/operations/Pagine/MareNostrum.aspx

(5)

ES galvenā tiesa (EST) 2013. gada beigās jau sniedza nolēmumu Koushkaki lietā, ka ES pašreizējais vīzu kodekss prasa dalībvalstīm izsniegt pieteikumu iesniedzējiem vīzas, ja ir izpildīti vīzu izsniegšanas kritēriji. Saskaņā ar spēkā esošo vīzu kodeksu vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu "izsniedz .. gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts to uzskata par nepieciešamu humanitāru apsvērumu dēļ, valsts interešu nolūkā vai tādēļ, ka ir jāpilda starptautiskās saistības".

Juridisks paziņojums - Privātuma politika