REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kristiešu vajāšanu visā pasaulē saistībā ar islāmistu teroristu grupējuma Al-Shabaab izdarītajām studentu slepkavībām Kenijā
27.4.2015 - (2015/2661(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Lidia Senra Rodríguez, Javier Couso Permuy, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Marina Albiol Guzmán, Ángela Vallina, Sabine Lösing, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Inês Cristina Zuber GUE/NGL grupas vārdā
B8-0385/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kristiešu vajāšanu visā pasaulē saistībā ar islāmistu teroristu grupējuma Al-Shabaab izdarītajām studentu slepkavībām Kenijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2007. gadā pieņemto ES un Āfrikas kopējo stratēģiju,
– ņemot vērā ceļvedi ES un Āfrikas sadarbībai (2014-2017), kas pieņemts ceturtajā ES un Āfrikas samitā 2014. gada aprīlī,
– ņemot vērā pirmo ES Panāfrikas programmu 2014.-2017. gadam,
– ņemot vērā septīto ikgadējo Āfrikas Savienības Komisijas un Eiropas Komisijas sanāksmi, kas notika Briselē šī gada 22. aprīlī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Al-Shabaab grupējuma uzbrukumiem Kenijā, jo īpaši 2015. gada 3. aprīļa un 2014. gada 5. maija paziņojumu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretārs Bana Kimūna paziņojumus par al-Shabaab uzbrukumiem, jo īpaši 2015. gada 2. aprīļa, 2. decembra, 22. novembra, 2014. gada 4. jūnija un 2013. gada 21. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 733/1992, ar ko izveido ieroču embargo Somālijai, kuru atkārtoti apstiprināja vairākās ANO DP rezolūcijās, tostarp jaunākajā no tām, Rezolūcijā Nr. 2182/2014,
– ņemot vērā Āfrikas savienības īpašā pārstāvja 2015. gada 2. aprīļa paziņojumu par Somāliju un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) vadību,
– ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā 1981. gadā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju, kurai Kenija ir pievienojusies,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (UNCAT),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā al-Shabaab teroristu grupējums š.g. 2. aprīlī nogalināja 148 cilvēkus, galvenokārt studentus, uzbrukumā universitātes pilsētiņai Garisā, kas atrodas Kenijā aptuveni 200 km attālumā no Somālijas robežas; tā kā jūnijs 2014. gada jūnijā al-Shabaab veica uzbrukumu Kenijas piekrastē, nogalinot 48 cilvēkus; tā kā 2013. gada septembrī tā veica uzbrukumu Westgate lielveikalā Nairobi, kurā tika nogalināti vismaz 67 cilvēki;
B. tā kā al-Shabaab teroristu grupējuma Kenijā īstenotie uzbrukumi bija apzināti vērsti pret Kenijas kristiešiem; tā kā lielākā daļa no Somālijas iedzīvotāju ir musulmaņi un vairāk nekā 80 % Kenijas iedzīvotāju ir kristieši, bet aptuveni 11 % ir musulmaņi, galvenokārt Kenijā dzīvojoši somālieši;
C. tā kā minētais grupējums nesen īstenoja arī citus nāvīgus uzbrukumus Somālijā, piemēram, 10 cilvēku nogalināšanu šī gada 14. aprīlī bumbas sprādzienā Somālijas izglītības ministrijā vai deviņu cilvēku, tostarp ANO darbinieku, nogalināšanu; tā kā Kenijā notiek arī regulāras apšaudes un sprādzienu uzbrukumi, kas saistīti ar al-Shabaab grupējumu un tiek īstenoti pierobežas rajonos, kuros dzīvo daudzi Kenijas somālieši, un Nairobi;
D. tā kā 2011. gadā Kenijas karaspēks šķērsoja dienvidu Somālijas robežu, lai cīnītos pret al-Shabaab grupējumu; tā kā Kenijas armija pēc tam pievienojās Āfrikas Savienības bruņotajiem spēkiem 22 000 karavīru sastāvā; tā kā al-Shabaab teroristu grupējums ir paziņojis, ka tā patiesā motivācija, rīkojot uzbrukumus Kenijā, ir izdarīt spiedienu uz Kenijas valdību izvest savu karaspēku no Somālijas;
E. tā kā 2012. gada februārī Al-Shabaab grupējuma bijušais vadītāja Ahmed Abdi Godane ir "solījis paklausību" Al-Qaeda grupējumam; tā kā nav informācijas par tā saikni ar citiem islāmistu grupējumiem Āfrikā, piemēram, Boko Haram Nigērijā un Islāma Magribas "Al Qaeda" (AQMI); tā kā grupējums ir izveidojis rekrutēšanas tīklu Kenijā, jo īpaši Mombasas ostas rajonā; tā kā ir saņemti ziņojumi par ārvalstu džihādistiem, kas devušies uz Somāliju, lai iestātos al-Shabaab grupējumā, ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no ASV un ES;
F. tā kā Somālijā jau vairāk nekā 20 gadu nav reālas valsts valdības; tā kā pēc 1992. gada ASV militārās iejaukšanās, tā sauktās "Restore Hope" operācijas, valsts joprojām ir kara zona;
G. tā kā al-Shabaab ir islāmistu grupējums, kas izveidojies saistībā ar Islāma tiesas savienību –– nestabilu islāma tiesu sistēmas veidojumu, kas tika vēl vairāk radikalizēts pēc Etiopijas armijas iebrukuma Somālijā, ko 2006. gadā atbalstīja ASV;
H. tā kā al-Shabaab grupējumam toreiz izdevās savā kontrolē pārņemt lielu daļu valsts, tomēr tas zaudēja lielāko daļu Somālijas tautas atbalsta, kad noraidīja rietumvalstu piedāvāto pārtikas palīdzību, lai 2011. gadā cīnītos ar sausumu un badu; tā kā grupējums 2011. gada augustā bija spiests pamest Mogadišu, bet 2012. gada septembrī Kismājo ostu un, lai gan tagad al-Shabaab ir zaudējis kontroli pār lielāko daļu Somālijas pilsētu, tas joprojām dominē daudzās lauku teritorijās;
I. tā kā liela daļa konfliktu starp Somāliju, Etiopiju un Keniju ir radušies saistībā ar koloniālo robežu noteikšanu, jo Somālijas iedzīvotāji tika galvenokārt sadalīti šajās trijās valstīs, kas savukārt motivēja dažādu konfliktu veidošanos, tostarp vairāku tūkstošu Kenijas somāliešu nogalināšanu, ko Kenijas armija īstenoja 1980. gadā;
J. tā kā Kenija ir lielākā ekonomika Austrumāfrikā, bet, neskatoties uz savu milzīgo resursu bagātību, tā ieņem vienu no zemākajām vietām tautu attīstības indeksa sarakstā; tā kā lielākā daļa Kenijas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa; tā kā Kenijā pastāv endēmiskas ekonomiskās problēmas, ko rada resursu monopolizācija mazākuma īpašumā un bijušās koloniālās pilnvaras galvenā atbildība par valsts dabas resursu izlaupīšanu;
K. tā kā Kenija regulāri cieš no sausuma; tā kā tas vērojams galvenokārt sausajos un daļēji neauglīgo zemju apgabalos valsts ziemeļu daļā, kur dzīvo 5,5 miljoni cilvēku, galvenokārt lopkopji, kuri ir īpaši neaizsargātā stāvoklī hroniskās nabadzības dēļ;
L. tā kā Kenijā mazās saimniecības veido 94,8 % no visām saimniecībām, bet tām ir pieejami tikai 11,7 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī; tā kā Āfrika ir cietusi nesenajā zemes sagrābšanas vilnī, kura laikā lielās korporācijas savā īpašumā ir ieguvušas miljoniem hektāru auglīgās lauksaimniecības zemes, atņemot iztikas līdzekļus desmitiem tūkstošu lauksaimniecības kopienu; tā kā Kenijas galvenās lauksaimniecības eksporta preces uz ES ir tēja, kafija, rozes un neļķes, pupas, zirņi, avokado, Nīlas asari un tunzivis; tā kā Kenijā 500 000 hektāru zemes tiek izmantoti agrodegvielu ražošanai un ar to nodarbojas uzņēmumi no Kanādas, Japānas un Beļģijas, būtiski ietekmējot vidi un vietējās kopienas;
M. tā kā urbanizācija, ieguves rūpniecības, hidroelektrostaciju aizsprosti un daudzi citi milzīgi rūpniecības projekti prasa arvien vairāk lauksaimniecības zemes, meža zemes, ūdens avotu, lauksaimniecības kopienu un pirmiedzīvotāju teritoriju; tā kā kopš paziņojuma par pirmo naftas atradnes atklāšanu 2012. gada martā Kenijā ir atklātas vairākas citas lielas naftas un gāzes atradnes; tā kā 2013. gada novembrī AK uzņēmums "Tullow Oil" un tā izpētes partneris, Kanādas uzņēmums "Africa Oil", paziņoja par naftas atrašanu piektajā izpētes urbumā Turkanas apgabalā, Lokičaras dienvidu baseinā; tā kā valstī ir paredzēts sākt šo dabas resursu masveida ieguvi un naftas ražošanu ir plānots sākt 2016. gadā;
N. tā kā pašreiz lielāko daļu lauksaimniecības darbu Kenijā dara sievietes, viņas ražo un pārdod lielāko daļu pārtikas, tomēr viņas saņem tikai nelielu daļu no gūtajiem ienākumiem un viņām pieder nomināla līdzekļu daļa; tā kā sievietes joprojām tiek izglītotas zemākā līmenī nekā vīrieši, palielinot sieviešu atkarību no viņiem, turklāt viņām visā Kenijā ir noteikti arī ierobežojumi attiecībā uz īpašuma turēšanu, iegūšanu un kontroli neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, reliģiskās vai etniskās piederības; tā kā likums kopš 2011. gada Kenijā aizliedz dzimumorgānu kropļošanu, par to vainīgajiem paredzot trīs gadu cietumsodu un naudas sodu; tā kā dzimumorgānu kropļošana joprojām nemainīga prakse;
O. tā kā Āfrikas rags ir viens no nepietiekamam pārtikas nodrošinājumam visvairāk pakļautajiem reģioniem pasaulē un miljoniem šajā reģionā dzīvojošo cilvēku ir nepietiekams uzturs un viņiem draud bads; tā kā, neraugoties uz Āfrikas ragā pieejamajiem bagātīgajiem dabas resursiem, tas ir viens no pasaulē nabadzīgākajiem reģioniem un tajā atrodas valstis ar zemākajiem sanitārajiem standartiem; tā kā starptautiskā sabiedrība nav risinājusi cilvēku drošības, sausuma un bada problēmas reģionā un pat ir pasliktinājusi situāciju tajā;
P. tā kā pilsoņu karā iesaistītās daudzās karojošās puses, valsts pārvaldes neesamība Somālijā, iztikas trūkums Somālijas zvejniekiem un pirātu aktivitātes pie Somālijas krastiem, spriedze attiecībās starp Sudānu un Dienvidsudānu, starp Etiopiju, Eritreju un Somāliju, kā arī starp Eritreju un Džibutija, Kenijas un citu kaimiņvalstu dalība Āfrikas Savienībā, Somālijā izvietotie spēki, trešo pušu iejaukšanās un intervences un ES un citu Rietumvalstu ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses –– tas viss padara Āfrikas ragu par vienu no konfliktu visvairāk apdraudētiem reģioniem pasaulē, kas rada neiedomājamas cilvēku ciešanas, cilvēku pārvietošanu šajā teritorijā, humanitārās krīzes pasliktināšanos un šķēršļus ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanai; tā kā vairākas puses ir pārkāpušas ANO pasludināto ieroču embargo;
Q. tā kā Kenija uzņem gandrīz 600 000 bēgļu no konfliktu skartajām kaimiņvalstīm, galvenokārt no Somālijas; tā kā 2011. gadā pastiprinājās konflikts un bads uz vietas lika miljoniem cilvēku atstāt Somāliju, un tā rezultātā bija milzīgs bēgļu pieplūdums Dadābā, kur šobrīd ir vairāk nekā 350 000 somāliešu dzīvo bēgļu nometnēs;
R. tā kā izglītība, rakstpratība, sieviešu tiesības, sociālais taisnīgums un valsts ieņēmumu taisnīgs sadalījums sabiedrībā, nevienlīdzības novēršana un korupcijas apkarošana ir galvenie faktori cīņā pret fundamentālismu, vardarbību un neiecietību;
S. tā kā 2014.-2020. gadā ES Kenijai piešķirs EUR 435 miljonus; tā kā ES ar Āfrikas mehānismu ir Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) lielākā finanšu atbalstītāja; tā kā ES veic vairākās civili militārās operācijas šajā reģionā, piemēram, KDAP misiju EUCAP Nestor Āfrikas ragā (kopš 2012. gada), ES NAVFOR (kopš 2008. gada) un "EUTM Somālija" (kopš 2010. gada); tā kā ASV pārvalda militāro jūras bāzi Manda līcī Kenijā;
T. tā kā, reaģējot uz al-Shabaab grupējuma uzbrukumiem, Kenijas valdība 2014. gada decembrī pieņēma pretterorisma likumu; tā kā šis likums paredz priekšlikumu paildzināt laiku, kurā policija var aizturēt par terorismu aizdomās turētu personu, proti, iepriekšējo 90 dienu vietā nosakot gandrīz vienu gadu, turklāt ir paaugstināti sodi, dodot izmeklētājiem plašākas pilnvaras, lai noklausītos sarunas un pieprasītu namīpašniekiem informāciju par īrniekiem; tā kā žurnālistiem var noteikt līdz trīs gadu ilgu ieslodzījumu par to, ka viņu ziņojumi traucē izmeklēšanai vai drošības operācijām, kas saistītas ar terorismu; tā kā Kenijas valdība nolēma arī slēgt vairāk nekā 500 nevalstiskās organizācijas, tostarp 15 no tām par iespējamo līdzekļu piesaisti terorisma organizācijām; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību aktīvistu informāciju šie pasākumi rada draudus pilsoniskajai un vārda brīvībai;
U. tā kā pamattiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas būtisks elements; tā kā valstīm un starptautiskiem dalībniekiem ir jāsadarbojas drošības jautājumos, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības,
V. tā kā pēc teroristu uzbrukuma Garisas Universitātē valsts otrais prezidents Willian Ruto izdeva ultimātu ANO, mudinot UNHCR trīs mēnešu laikā slēgt Dadāba bēgļu nometni, vai arī to slēgs pati Kenijas puse; tā kā UNHCR ir brīdinājusi par iespējamām "ekstremālām humanitāram un praktiskām sekām"; tā kā ANO Bēgļu konvencija aizliedz bēgļu piespiedu nosūtīšanu atpakaļ uz vietām, kur viņu dzīvība vai brīvība ir apdraudēta; tā kā ir ierosināta arī robežmūra būvniecība starp Somāliju un Keniju;
W. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir apsūdzējusi pašreizējo Kenijas prezidentu Uhuru Kenyatta un otro prezidentu Willian Ruto noziegumu pret cilvēci izdarīšanā saistībā ar vardarbību 2007. gada pēcvēlēšanu laikā, kuras rezultātā bojā gāja vairāk nekā 1000 Kenijas iedzīvotāju; tā kā galvenais prokurors 2014. gada 5. decembrī atsauca apsūdzības pret Uhuru Kenyatta, bet apsūdzēja Kenijas valdību par uzmākšanos iespējamiem lieciniekiem un viņu iebiedēšanu,
1. ļoti asi nosoda regulāros cilvēktiesību pārkāpumus, ko izraisījuši al-Shabaab rīkotie terorisma akti; pauž visdziļāko līdzjūtību visu upuru, jo īpaši Garisas universitātes slaktiņā bojā gājušo, ģimenēm; uzsver, ka tie, kas atbildīgi par šādiem noziegumiem, ir jāsauc pie atbildības, izmantojot piemērotus mehānismus;
2. norāda, ka iedzīvotāju arvien lielākā nabadzība, ekonomisko iespēju samazināšanās, pieaugošā nevienlīdzība un ierobežotās izglītības iespējas ir izraisījušas bezdarbnieku skaita būtisku pieaugumu, kas savukārt nodrošina sociāli ekonomisko pamatu al-Shabaab darbību izvēršanai; ar bažām atzīmē arī to, ka daudzos Somālijas un Kenijas reģionos valsts iedzīvotājiem nenodrošina tādus svarīgus sabiedriskos pakalpojumus kā ūdens un sanitārijas apgāde, veselības aprūpe un izglītība; mudina Kenijas un Somālijas iestādes šādos apstākļos novērst sociāli ekonomisko pamatu al-Shabaab darbības attīstībai un cīnīties pret dzīves līmeņa pasliktināšanos, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu;
3. brīdina par reliģiskā kara izcelšanās risku; uzskata al-Shabaab darbības par islāma principu pārkāpumu; ir pārliecināts, ka pretterorisma stratēģiju nevar uzskatīt par cīņu starp civilizācijām vai reliģijām, jo tas radītu rasistiskus un ksenofobiskus pieņēmumus;
4. par ļoti kritisku uzskata ietekmi, ko dažādu Rietumvalstu iejaukšanās pēdējos gados ir radījusi indivīdu radikalizācijas vairošanā Āfrikas ragā; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz; pauž bažas par uzsvaru, kas ES pretterorisma politikā likts uz militāriem "risinājumiem", un par tā rezultātā izstrādātām daudzajām militārās palīdzības programmām attiecībā uz Āfrikas raga valstīm; norāda, ka militārajiem konfliktiem reģionā nav iespējams militārs risinājums; noraida jēdziena "pienākums aizsargāt" izmantošanu, jo ar to pārkāpj starptautiskās tiesības un nepiedāvā pienācīgu juridisko pamatu, lai attaisnotu vienpusējo spēka piemērošanu;
5. īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un Āfrikas Savienības partnervalstu starptautiskā terorisma, tāpat kā citu noziedzības veidu, apkarošanas stratēģiju pamatā jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējās politikas nostādnēm starptautiskā terorisma apkarošanas jomā vajadzētu būt galvenokārt vērstām uz preventīviem pasākumiem un uz politiku, kas noraida jebkāda veida militāru intervenci, pamatīgi pārskatot ES nostāju starptautiskās sarunās, un uzsver nepieciešamību veicināt politisku dialogu, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām, civilizācijām un reliģijām;
6. aicina ES un starptautisko sabiedrību sadarboties ar Āfrikas valstīm un reģionāliem un starptautiskiem dalībniekiem, lai risinātu konfliktus tikai un vienīgi mierīgā ceļā, tostarp pievēršoties šo konfliktu pamatcēloņiem; aicina ES izveidot tādu jaunu sistēmu attiecībām ar Keniju un visām Āfrikas valstīm, kuras pamatā ir neiejaukšanās to iekšējās lietās un suverenitātes ievērošana un kuras mērķis ir atbalstīt kaimiņu reģionu attīstību un veicināt nodarbinātību un izglītību, nevis „asociācijas nolīgumi”, kas galvenokārt kalpo brīvās tirdzniecības zonu izveidošanai rietumvalstu korporatīvajās interesēs;
7. nepiekrīt un pauž noraidījumu ES militārajai pieejai, kas izpaužas kā drošības jomas reforma un apmācības misija „EUTM Somālija” un noraida tādas turpmākas Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misijas kā EUCAP Nestor šajā reģionā; aicina Padomi un Komisiju pārtraukt "EUTM Somālija", jo šķiet neiespējami novērst EUTM apmācīto jaunkareivju iesaistīšanos dažādos tādos grupējumos kā al-Shabaab un jo tādējādi ES lielā mērā veicina konfliktus un reģiona militarizāciju;
8. uzsver, ka attīstības palīdzībai paredzētos līdzekļus, piemēram, EAF līdzekļus, nedrīkst izmantot militāros nolūkos; stingri iebilst EAF izmantošanu militāro spēku apmācībai; stingri iebilst pret attīstības palīdzības izmantošanu, lai stiprinātu stratēģiskas intereses; uzskata, ka EAF noteikti ir jābūt tādam instrumentam, ar kuru finansē centienus izskaust nabadzību un badu jaunattīstības valstīs;
9. uzskata, ka cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret ieroču nelegālo tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu;
10. prasa veikt starptautisku izmeklēšanu ANO aizgādībā, lai noteiktu trešo valsts atbildību teroristu grupu organizēšanā un finansēšanā reģionā un starptautisko uzņēmumu un valdību atbildību par bagātību piesavināšanos un ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības padziļināšanu;
11. mudina ES ievērot pilnībā civilu un miermīlīgu pieeju, lai risinātu konfliktu, un uzņemties neitrālu samierinātāja/starpnieka lomu, lai panāktu ilgstošu mieru Somālijā un visā Āfrikas raga reģionā; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt neitrālu, objektīvu un neatkarīgu humāno palīdzību neaizsargātajiem iedzīvotājiem;
12. atgādina par to, ka ES un Āfrikas raga valstīm būtu jāvēršas pret vardarbīga ekstrēmisma pamatcēloņiem, risinot tos tādā veidā, kas atbilst cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām, nevis iedrošinot vai atbalstot represīvos režīmus vai grupējumus šajās valstīs;
13. pauž nopietnas bažas par pārtikas cenu spekulācijām un zemes sagrābšanu Āfrikā, kā arī par agrodegvielām, kas var pasliktināt vietējo pārtikas nodrošinājumu un izraisīt bada saasināšanos; aicina Āfrikas raga un ES valstu valdības novērtēt lauksaimniecības zemju iegādes pašreizējo ietekmi uz nabadzību laukos un bada krīzi; mudina Komisiju iekļaut zemes sagrābšanas jautājumu savā politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm, lai pārtrauktu atbalstīt šādu politiku; aicina ES palielināt lauksaimniecībai piešķirto oficiālās attīstības palīdzības (OAP) daļu, kā arī OAP, kas paredzēta ieguldījumiem mazās noturīgās saimniecībās un ganību lopkopībā, lai nodrošinātu sīkzemniekiem zemes platību pieejamību, tādējādi nostiprinot vietējo tirgu, un pārtikas nodrošinājuma neatkarību Āfrikas raga iedzīvotājiem, kā arī lai palīdzētu atjaunot ūdens krājumus reģionā, kas ļautu nodrošināt iztiku zvejniekiem un viņu ģimenēm;
14. aicina Kenijas valdību un ieguves uzņēmumu izcelsmes valstu valdības prasīt minētajiem uzņēmumiem piemērot labāko praksi, lai nodrošinātu pārredzamību, pārskatatbildību un sabiedrības līdzdalību un novērstu korupciju ieguves rūpniecības nozarē;
15. aicina Kenijas valdību sekmēt sieviešu svarīgo lomu sabiedrībā, valsts ekonomikā, pārtikas ražošanā un vides aizsardzībā, tostarp veicinot sieviešu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē; aicina valdību pieņemt arī iedarbīgus pasākumus, lai novērstu ablācijas praksi valstī;
16. pauž dziļas bažas par to, ka Kenijas valdība koncentrējas uz drošību valstī, neievērojot cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības; aicina valsti pildītu savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz bēgļu uzņemšanu un aizsardzību;
17. aicina ES un Āfrikas raga valstu iestādes ievērot spīdzināšanas aizliegumu, kā tas ir īpaši noteikts ANO Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu; atgādina, ka piespiedu atzīšanās spīdzināšanā nav spēkā esošas un nosoda šādu praksi; stingri iebilst pret bezpilota lidaparātu izmantošanu un ekstrateritoriālu nogalināšanu un prasa noteikt aizliegumu šos lidaparātus izmantot minētajā nolūkā;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai un Padomei, Eiropas Savienības, Āfrikas raga valstīm, Panāfrikas parlamentam un ANO Ģenerālās asamblejas locekļiem;