REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ungārijā
3.6.2015 - (2015/2700(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marie-Christine Vergiat, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marisa Matias, Younous Omarjee, Marina Albiol Guzmán, Lidia Senra Rodríguez, Kostas Chrysogonos, Kostadinka Kuneva GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0532/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulu, jo īpaši tās otro un ceturto līdz septīto ievilkumu,
– ņemot vērā cita starpā LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro ievilkumu un 6. un 7. pantu, kā arī LES un Līguma par Eiropas Savienības darbību pantus, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību ES,
– ņemot vērā 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (jo īpaši tās 1., 2. un 19. pantu), kas tika izsludināta 2007. gada 12. decembrī un stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī,
– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), tās 13. protokolu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra un Venēcijas komisijas konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas un ziņojumus,
– ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse (saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūciju)[1],
– ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2012. gadā[2],
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),
– ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2014. gada 16. decembra ziņojumu pēc viņa vizītes Ungārijā 2014. gada 1.–4. jūlijā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomē rīkotajā 2014. gada 16. decembra sanāksmē pieņemtos Eiropas Savienības Padomes un dalībvalstu secinājumus par tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2015. gada 22. janvārī rīkoto uzklausīšanu par stāvokli cilvēktiesību jomā Ungārijā,
– ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus, kas sniegti Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra plenārsēdē, par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību sistēmu,
– ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus, kas sniegti Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija plenārsēdē, par stāvokli Ungārijā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Savienības pamatā ir tādas vērtības kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritātēm piederīgu personu tiesību, ievērošana, un tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, nediskriminēšana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība;
B. tā kā nevienam nedrīkstētu piespriest vai izpildīt nāvessodu un tā kā nāvessods būtu jāaizliedz visā pasaulē;
C. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tostarp tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā un sociālā izcelsme, ģenētiskās īpašības, valoda, ticība vai pārliecība, politiskie vai jebkuri citi uzskati, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija;
D. tā kā, pienācīgi ievērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas un tai pievienotā 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu noteikumus un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ir garantētas patvēruma tiesības;
E. tā kā nesenie notikumi Ungārijā, jo īpaši pēdējo 12 mēnešu laikā, ir noveduši pie ievērojamas situācijas pasliktināšanās attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, neiecietības un diskriminācijas apkarošanu, imigrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesībām, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatkarību, minoritāšu tiesībām, kā arī tiesu varas neatkarību;
F. tā kā Ungārijas valdība 2015. gada 24. aprīlī paziņoja, ka uzsāktas valsts līmeņa konsultācijas par imigrāciju, publicējot aptauju ar 12 jautājumiem visiem Ungārijas pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem; tā kā lielākā daļa jautājumu ir nepārprotami uzvedinoši un retoriski un iezīmē neobjektīvu un tiešu saikni starp migrāciju un drošības apdraudējumu;
G. tā kā Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán 2002. gadā izteica līdzīgus uzskatus un 2015. gada 28. aprīlī Pēčā teiktā runā paziņoja, ka būtu jāatgriežas pie jautājuma par nāvessoda atjaunošanu Ungārijā, un tā kā līdzīgu viedokli viņš atkārtoja arī 2015. gada 1. maijā intervijā ar valsts sabiedrisko radiostaciju, piebilstot, ka lēmumam par nāvessoda atjaunošanu vajadzētu būt tikai dalībvalstu kompetencē; tā kā sāktās diskusijas par nāvessodu ir bīstamas un kaitīgas;
H. tā kā līdzās mutiskiem paziņojumiem un deklarācijām presei un sociālajiem medijiem Komisija nav veikusi nekādus oficiālus pasākumus vai darbības attiecībā uz nesenajiem notikumiem Ungārijā un nav publicējusi oficiālu paziņojumu, kas atbildētu uz maldinošo apspriešanu, kuru sākusi Ungārijas valdība, vai uz Ungārijas premjerministra Viktor Orbán izteikumiem par nāvessodu;
I. tā kā Padomes prezidentvalsts Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija plenārsēdes debatēs par stāvokli Ungārijā paziņoja, ka Padome nav apspriedusi stāvokli Ungārijā un tāpēc nav pieņēmusi nekādu oficiālu nostāju šajā jautājumā;
J. tā kā pašreizējo stāvokli Ungārijā vajadzētu skatīt nevis ar mērķi izcelt atsevišķu dalībvalsti vai valdību, bet gan izpildīt visām ES iestādēm un jo īpaši Komisijai kā Līgumu sargātājai kopīgu pienākumu nodrošināt Līgumu un hartas piemērošanu un ievērošanu visā Savienībā un visās dalībvalstīs,
1. stingri uzsver, ka nāvessods nav savienojams ar vērtībām, kuras respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu un uz kurām Savienība ir dibināta, un ka ikviena dalībvalstis, kas atjaunotu nāvessodu, tādējādi pārkāptu Līgumus un ES Pamattiesību hartu; atgādina, ka gadījumā, ja kāda dalībvalsts būtu izdarījusi smagu pārkāpumu saistībā ar LES 2. pantā minētajām vērtībām, tiktu sākta LES 7. pantā paredzētā procedūra;
2. asi nosoda Ungārijas premjerministra Viktor Orbán vairākkārt paustos izteikumus, kas rosina diskusijas par iespējamu nāvessoda atjaunošanu Ungārijā, tādējādi institucionalizējot un popularizējot koncepciju, kas ir klajā pretrunā Savienības pamatvērtībām; nosoda to, ka dalībvalsts valdības vadītājs apzināti apšauba cilvēka cieņa un cilvēktiesību ievērošanu, sākot šādas diskusijas, kuras galvenokārt motivē iekšpolitiski mērķi;
3. pauž milzīgu neapmierinātību par Ungārijas valdības sākto migrācijas sabiedrisko apspriešanu, kuras pamatā ir ksenofobiski nepareizi priekšstati, migrantu, kas meklē patvērumu, pielīdzināšana drošības apdraudējumam, patvēruma meklētāju stigmatizācija ar mērķi viņus iztēlot par sociālo pabalstu tīkotājiem un ES patvēruma un migrācijas politikas tīši nepareiza interpretācija; nosoda to, ka šī sabiedriskā apspriešana, kuru organizē un finansē valdība, lai izplatītu naidīgus apgalvojumus, kas nav savienojami ar vērtībām, uz kurām Savienība ir dibināta, ir tendencioza un tiek izmantota ļaunprātīgi; aicina Ungārijas valdību šo apspriešanu nekavējoties izbeigt;
4. pauž nožēlu par to, ka Padome nav reaģējusi uz jaunākajiem notikumiem Ungārijā, un nosoda to, ka dalībvalstis nepauž apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu, kā norādīts Padomes 2014. gada 16. decembra secinājumos; aicina Eiropas Savienības Padomi un Eiropadomi nākamajā sanāksmē rīkot diskusiju un pieņemt secinājumus par stāvokli Ungārijā;
5. mudina Komisiju izmantot ES sistēmas pirmo posmu, lai nostiprinātu tiesiskumu, un tādēļ nekavējoties sākt padziļinātas uzraudzības procesu attiecībā uz situāciju demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā Ungārijā, novērtējot iespējamos sistemātiskos vai smagos to vērtību pārkāpumus, uz kurām Savienība ir dibināta, kā noteikts LES 2. pantā; aicina Komisiju līdz 2015. gada septembrim iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo jautājumu;
6. aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu izveidots ES rezultātu pārskats par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kura pamatā būtu kopīgi un objektīvi rādītāji, ar kuru katru gadu tiktu veikts novērtējums par pamattiesību un LES 2. pantā noteikto Savienības vērtību ievērošanas situāciju visās dalībvalstīs un kurš ietvertu atbilstošus saistošus un korektīvus pakāpeniskus mehānismus; šajā nolūkā aicina Komisiju ierosināt mainīt ES Pamattiesību aģentūras pilnvaras, lai tai uzticētu arī uzraudzīt pamattiesību situāciju visās dalībvalstīs gan ES tiesību aktu piemērošanā, gan vispār, ņemot vērā starptautisko organizāciju un tiesu secinājumus;
7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Ungārijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0315.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0173.