REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ungārijā
3.6.2015 - (2015/2700(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Monika Hohlmeier, Esteban González Pons, Milan Zver, Jeroen Lenaers PPE grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. un 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. protokolu par nāvessoda atcelšanu,
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 19. maija debates par stāvokli Ungārijā,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2015. gada 28. aprīlī pēc tam, kad kādā pilsētā Ungārijas dienvidos līdz nāvei tika brutāli sadurta pārdevēja, izraisot sabiedrības šoku visā valstī, Ungārijas ministru prezidents Viktor Orbán nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību rīkot publiskas debates par nāvessoda atjaunošanu;
B. tā kā 2015. gada 30. aprīlī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martin Schulz sniedza paziņojumu presei, norādot, ka Viktor Orbán ir viņam apgalvojis, ka Ungārijas valdība nav paredzējusi veikt nekādus pasākumus, lai atjaunotu nāvessodu, un ievēros un pildīs visus Eiropas līgumus un tiesību aktus;
C. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir pilnībā iekļauta Ungārijas konstitūcijā;
D. tā kā sabiedriskā apspriešana ir svarīgs un vērtīgs instruments valdībām tādas politikas izstrādāšanai, kas var gūt sabiedrības atbalstu;
E. tā kā 2015. gada maijā Ungārijas valdība uzsāka sabiedrisko apspriešanu par migrācijas jautājumiem, un jau iepriekš tā bija rīkojusi vairākas līdzīgas apspriešanas par citiem jautājumiem;
F. tā kā, pamatojoties uz Frontex ikgadējo riska analīzi par 2014. gadu, Ungārija 2014. gadā bija otrajā vietā aiz Zviedrijas Eiropā uzņemto bēgļu skaita ziņā un tā kā valsts saskaras ar līdz šim vēl nepieredzētām migrācijas problēmām, ņemot vērā, ka konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits uz Ungārijas un Serbijas robežas 2014. gadā gandrīz trīskārtīgi pārsniedza iepriekšējā gada rādītāju un tādējādi Rietumbalkānu maršruts ierindojās trešajā vietā attiecībā uz to cilvēku skaitu, kas mēģina nelegāli iekļūt Eiropā;
G. tā kā ES saskaras ar dažādām gan iekšējām, gan ārējām problēmām;
H. tā kā Padome, kas pārstāv 28 dalībvalstis, ir viens no diviem likumdevējiem un Eiropas iestāde,
1. atkārtoti pauž nelokāmu pārliecību, ka nāvessoda atcelšana iezīmē pavērsiena punktu pamattiesību attīstībā Eiropā, un no jauna kategoriski norāda, ka nāvessods ir pretrunā ES pamatvērtībām un ES tiesību aktiem un tādēļ tiek uzskatīts par slēgtu jautājumu Eiropas Savienībā;
2. atzinīgi vērtē Ungārijas ministru prezidenta Viktor Orbán pausto apņemšanos neieviest atkal valstī nāvessodu, un uzsver ministru prezidenta kā valdības vadītāja pienākumu veicināt ES vērtības un rādīt priekšzīmi;
3. uzskata, ka visām dalībvalstīm savā likumdošanas un administratīvajā praksē ir pilnībā jāievēro ES tiesību akti un ka visos tiesību aktos, tostarp jebkuras dalībvalsts vai kandidātvalsts primārajos tiesību aktos, ir jānodrošina, lai tiktu atspoguļotas un ievērotas Eiropas pamatvērtības, proti, demokrātijas principi, tiesiskums un pamattiesības;
4. apstiprina dalībvalstu suverēnās tiesības rīkot valsts līmeņa apspriešanas un iesaistīt savus pilsoņus dialogā par jautājumiem, kas ir ļoti būtiski un tieši ietekmē viņus; atgādina, ka apspriešanā būtu jāatspoguļo valdības gatavība īstenot atbildīgu pārvaldību, lai nodrošinātu demokrātiskus politiskos risinājumus un Eiropas pamatvērtību ievērošanu;
5. tomēr uzskata, ka konkrētās Ungārijā par imigrāciju un terorismu rīkotās apspriešanas saturs un izteiksmes veids ir ļoti maldinošs, tendenciozs un nelīdzsvarots; pauž nožēlu par to, ka tajā vaina tiek novelta uz ES iestādēm un to politiku, lai gan atbildība gulstas uz dalībvalstīm, un atgādina, ka dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas ES likumdošanas procesā;
6. sagaida, ka dalībvalstis krīzes laikā sadarbosies un rīkosies saliedēti, un aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt krīzes risinājumus un nostiprināt tiesiskumu;
7. pauž nožēlu par to, ka atkal kļūst vērojams galējs nacionālisms un pie varas atgriežas galēji labējās un kreisās partijas, kas nāk klajā ar vienkāršotiem un bezatbildīgiem politiskajiem apgalvojumiem un neņem vērā faktiskos apstākļus, vienlaikus apdraudot politisko partiju demokrātisko spektru; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka demokrātiskās partijas pret galējām partijām izmanto populistiskus argumentus; uzskata, ka ES valstu valdībām būtu jāuzņemas iniciatīva, lai izjauktu labējo un kreiso ekstrēmistu grupējumus un atspēkotu to vienkāršotās prasības, kas rada šaubas par Eiropas projekta lietderību un apdraud mūsu Eiropas vērtības, kuras ir kalpojušas un arī turpmāk kalpos mums par pamatu miera un labklājības nodrošināšanai;
8. atgādina, ka ES saskaras ar sarežģītām starptautiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešama cieša pārrobežu sadarbība, vēlēšanās īstenot reālu solidaritāti un gatavība rīkoties atbildīgi; uzskata, ka, tikai īstenojot vienotu nostāju vissvarīgākajās jomās, ES var ietekmēt spēcīgus dalībniekus ar to atšķirīgajām vērtībām un politiskajām sistēmām citviet pasaulē;
9. aicina visas dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties pašreizējās diskusijās par Eiropas programmu migrācijas jomā, kas vienlīdz skar ES īstenojamo iekšpolitiku, ārpolitiku un attīstības politiku un tādējādi ietekmē Āfriku un Tuvos Austrumus;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ungārijas Republikas prezidentam.