REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2016. gada darba programmu
1.7.2015 - (2015/2729(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
József Szájer PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0656/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2015. gada darba programma. Jauns sākums” (COM(2014)0910) un tā 1.–4. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā politiskās prioritātes būtu jāsaskaņo ar pieejamajiem finanšu resursiem;
B. tā kā ES politika un rīcība, ievērojot subsidiaritātes principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, var un tai ir arī jāspēj reāli ietekmēt pilsoņu dzīvi, palīdzot viņiem sagatavoties straujajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē un reaģēt uz tām;
C. tā kā Eiropai ir jāievēro saistības attiecībā uz sociālās tirgus ekonomikas modeli, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi, lai nākamajām paaudzēm radītu darbvietas, nevis parādus,
1. DAĻA
1. uzsver, ka ievērojami samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem var tikai, samazinot leģislatīvo aktu priekšlikumu skaitu un attiecīgi lielāko uzmanību veltot galvenajām prioritātēm;
2. atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu par to, kā piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, Savienībai ir pienākums pieņemt tiesību aktus tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un ciktāl tas ir nepieciešams; tāpēc nešaubīgi uzskata, ka darbs ir jākoncentrē uz dažām galvenajām prioritātēm, un aicina Komisiju nepieņemt nebūtiskas iniciatīvas, lai ES rīcība vienmēr būtu vērsta uz galvenajām prioritātēm, kas dod tiešu labumu tās pilsoņiem;
3. atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi ņemt vērā tā dēvēto Kopienas metodi, nodrošināt likumdošanas procesa pārredzamību, demokrātisko leģitimitāti un valstu parlamentu lomu un atbildību;
4. atbalsta metodes maiņu ar mērķi atbrīvoties no nevajadzīgā, lai līdzekļi netiktu izšķērdēti novecojušiem vai neatbilstīgiem leģislatīvo aktu priekšlikumiem, ar kuriem vairs nav iespējams risināt ar ES pilsoņu prioritātēm un bažām saistītos jautājumus;
5. tādēļ prasa birokrātiskā sloga radītās izmaksas samazināt par 25 % un to, lai uz visu politisko ciklu tiktu izveidota neatkarīga ārēja kontroles struktūra, kurā darbotos neatkarīgi eksperti un kura būtu kopīga visām trim iestādēm, lai uzraudzītu to attiecīgos ietekmes novērtējumus nolūkā noteikt jauno priekšlikumu administratīvo slogu un ar tiem saistītās izmaksas, tostarp lai veiktu obligātu MVU testu, jo abi šie pasākumi palīdzēs novērst birokrātismu visos līmeņos, proti, Eiropas, valsts un reģionālā līmenī, un visu ekonomikas dalībnieku un iedzīvotāju interesēs viņu ikdienas dzīvē, tādējādi sekmējot jaunu darbvietu radīšanu;
6. neatlaidīgi prasa pilnībā, ātri un efektīvi īstenot un piemērot esošos tiesību aktus tādās jomās kā vienotais tirgus, vides tiesības, pārskatītā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika (KZP) un kohēzijas politika, kā arī finanšu un banku sektorā; aicina Komisiju veikt uzlabojumus attiecībā uz dalībvalstu īstenošanas sekmju uzraudzību;
7. uzskata, ka ekonomiskās un monetārās savienības turpmākajai attīstībai ir jābūt balstītai uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, uz sešu tiesību aktu kopumu, divu tiesību aktu kopumu un aktiem par banku savienību, un jāpilnveido šie akti, lai to varētu pilnībā un saskaņoti īstenot visās dalībvalstīs, ir jāuzlabo atbildība un demokrātiskā leģitimitāte attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un Eiropas pusgadu un parlamentārā kontrole ir jāīsteno tajā līmenī, kurā tiek pieņemti vai īstenoti lēmumi, dalībvalstu parlamentiem veicot dalībvalstu valdību uzraudzību;
8. aicina saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt konverģences kodeksu, nosakot galveno strukturālo reformu mērķus 5 gadu laikposmam, un papildus gada izaugsmes pētījumam to vajadzētu izmantot par pamatu konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem;
9. uzskata, ka nodokļu politikas pārskatīšana būtu jāuzskata par dalībvalstu strukturālo reformu neatņemamu sastāvdaļu un ka nodokļu un konkurences politika būtu jāuzskata par vienas monētas divām pusēm, nodrošinot pozitīvu ietekmi visiem ES patērētājiem un iedzīvotājiem nolūkā sekmēt darbvietu radīšanu; atbalsta nodokļu sloga pārvirzi no darbaspēka uz citiem ilgtspējīgu nodokļu veidiem;
10. uzskata, ka ES valsts atbalsta kontrole ir svarīgs instruments cīņai pret nodokļu praksi, kas kropļo vienoto tirgu;
11. atzinīgi vērtē nodokļu nolēmumus un uzsver — ja nodokļu nolēmumus izmanto likumīgiem mērķiem, lai veicinātu nodokļu maksāšanu tajās dalībvalstīs, kurās saimnieciskā darbība tiek faktiski veikta un kurās tiek radīta vērtība, tie ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu juridisko noteiktību ekonomikas dalībniekiem un uzņēmumiem, tomēr uzsver, ka nedrīkst pieļaut, lai nodokļu nolēmumi tiktu ļaunprātīgi izmantoti kā sarunu instruments;
12. stingri atbalsta pasākumus, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un uzsver nepieciešamību efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, kā arī veikt turpmākus pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kurai vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm, lai nodrošinātu ES izdevumu likumību; tādēļ uzskata, ka Komisijas darbā būtu jāuzsver krāpšanas apkarošanas pasākumi;
13. ar interesi gaida Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos darba rezultātus, kurus paredzēts izklāstīt starpiestāžu konferencē 2016. gadā; uzsver, ka Komisija ir apņēmusies, pamatojoties uz šiem rezultātiem, izvērtēt, vai jauni pašu resursi ir atbilstīgs risinājums, un ka šo izvērtējumu paredzēts veikt paralēli daudzgadu finanšu shēmas pārstrādāšanai vai pārskatīšanai 2016. gadā; atkārtoti pauž apņemšanos pārveidot ES pašu resursu sistēmu pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas uzsākšanas, lai šī sistēma kļūtu vienkāršāka, taisnīgāka un pārredzamāka;
14. uzsver, ka ir galīgi un neatgriezeniski jāatrisina pastāvīgā problēma ar nesamaksātajiem rēķiniem gada beigās, kas līdz šim ir apdraudējusi ES uzticamību; sagaida, ka, īstenojot 2015.–2016. gada maksājumu plānu, šādi rēķini līdz 2016. gada beigām tiks samazināti līdz ilgtspējīgam līmenim; aicina Komisiju cieši uzraudzīt minētā maksājumu plāna īstenošanu un bez kavēšanās ierosināt budžeta grozījumu, ja atļauto maksājumu līmenis 2016. gadā nebūs pietiekams;
15. atgādina Komisijai par tās apņemšanos cīnīties ar pieaugošo spiedienu uz ES ārējām robežām, tostarp veikt stingrus pasākumus pret nelegālo migrāciju, kā arī cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, un norāda — lai uzlabotu migrācijas pārvaldību, ir jāuzlabo saikne starp ES migrācijas politiku ar tās ārpolitiku;
16. atbalsta Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšanu un ierosināto kopīgo plānošanu ar Komisiju un Padomi, lai uzlabotu likumdošanas procesa efektivitāti;
17. atgādina, ka Komisijai ne vēlāk kā līdz 2016. gada beigām ir jāiesniedz pārskats par to, kā darbojas daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam, un tam jāpievieno likumdošanas priekšlikums par grozījumu izdarīšanu DFS regulā; uzsver, ka DFS obligāta leģislatīva pārskatīšana bija viena no galvenajām Parlamenta prasībām sarunās par DFS; tādēļ uzskata, ka šis process ir ļoti svarīgs, un pauž gatavību konstruktīvi strādāt, lai rastu risinājumus vairākiem neatrisinātiem jautājumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantiju fonda finansēšanu;
2. DAĻA
Jauns impulss darbvietu izveidei, izaugsmei un investīcijām
18. mudina Komisiju pabeigt Eiropas darbaspēka mobilitātes paketi un veikt pasākumus, lai veicinātu darba ņēmēju integrāciju un nodarbinātības iespējas un risinātu ilgtermiņa bezdarbnieku problēmas; neatbalsta nekādas iniciatīvas, kas būtu pretrunā subsidiaritātes principam, piemēram, Eiropas bezdarbnieka pabalstu sistēmas, saistošus sociālos rādītājus dalībvalstīm un Eiropas minimālo algu vai ienākumu līmeni;
19. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunā impulsa darbvietu izveidei sasaisti ar izaugsmi un investīcijām; atgādina, ka visu jauno tiesību aktu priekšlikumos būtu jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp elastību un drošību darba devējiem, no vienas puses, un darba ņēmējiem, no otras puses;
20. pieprasa veikt konkrētas darbības, lai likvidētu nebeidzamo diskrimināciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem, sievietēm, darba ņēmējiem ar invaliditāti un jauniešiem;
21. prasa Komisijai stiprināt un uzlabot ES izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, efektivitāti un pieejamību; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš mūžizglītībai, duālajām sistēmām, diplomu atzīšanai un tādu pasākumu atbalstam, kas paredzēti priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu samazināšanai, lai nodrošinātu to, ka skolēni apgūst rakstpratību, kā noteikts ESAO Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA);
22. aicina Komisiju, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, turpināt centienus, lai radītu darbvietas, piemērojot aprites ekonomikas koncepciju un izveidojot sinerģiju jūras un jūrlietu nozarē kopumā (zilā izaugsme);
23. mudina Komisiju iesniegt daudzgadu pārvaldības plānus, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem reformētās KZP īstenošanai attiecībā uz zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī tiesisko regulējumu par tehniskiem pasākumiem, kuru paredzēts pieņemt jau 2015. gadā, ievērojot parasto likumdošanas procedūru;
24. uzsver, ka mērķis izveidot vienotu Eiropas ekomarķējumu zvejniecības un akvakultūras produktiem, kā paredzēts tirgu kopīgajā organizācijā, ir jānodrošina, sagatavojot Komisijas ziņojumu un priekšlikumu;
25. atgādina Komisijas apņemšanos izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp ES budžetu, lai veicinātu darbvietu radīšanu un izaugsmi, izmantojot pārdomātus ieguldījumus ciešāku partnerattiecību veidošanai ar dalībvalstīm, valstu parlamentiem, reģioniem un pilsētām, lai uzlabotu pašreizējās politikas īstenošanu un darbības efektivitāti uz vietas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu; uzsver, ka kohēzijas politikas jaunais plānošanas periods, kas ir stingri nostiprināts Eiropas pusgada un ekonomikas pārvaldības procesā, joprojām ir galvenais šādu publisko ieguldījumu avots;
26. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku regulējumu, kā arī ierosināto atbilstības pārbaudi un KLP novērtējumu ar mērķi samazināt birokrātiju un likvidēt regulatīvo slogu; prasa iesniegt priekšlikumu, kas palīdz īstenot reformu, lai nodrošinātu, ka administratīvais slogs lauksaimniekiem un dalībvalstu iestādēm ir samazināts līdz minimumam, un ka tiek saglabāta KLP svarīgā loma attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu;
27. prasa efektīvi izmantot ES budžetu, koncentrējoties uz esošo kontroles pasākumu īstenošanas uzlabošanu, pārbaužu izvērtēšanu, pasākumiem, lai pēc iespējas mazinātu birokrātisko slogu, un iespējām nodrošināt efektivitāti un pievienoto vērtību ES nodokļu maksātāju naudas izlietošanā, un uzsver, ka darbības rādītājiem ir jābūt svarīgākiem par budžetā plānoto apropriāciju maksimālu izmantošanu;
28. atbalsta visās notiekošajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās Komisijas īstenotos centienus panākt pozitīvu rezultātu attiecībā uz visaptverošiem un abpusēji izdevīgiem tirdzniecības nolīgumiem 2016. gadā, kas ievērojami uzlabotu ES tirdzniecības perspektīvas un ES uzņēmumu iespējas visā pasaulē; tomēr uzskata, ka ir nepieciešami neatlaidīgi ES centieni, lai izmantotu 2013. gadā ar Bali paketi uzsākto procesu, par kuru tika panākta vienošanās saistībā ar daudzpusējām sarunām Dohas sarunu kārtā un kam būtu jāsekmē pasaules ekonomikas stabilitāte;
29. uzskata, ka tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu likvidēšana visā pasaulē joprojām ir galvenā prioritāte ES tirdzniecības stratēģijā; šajā sakarībā norāda, ka Komisijas 2014. gada ziņojumā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem ir norādīti būtiski un nepamatoti šķēršļi ES tirdzniecības attiecībās ar lielākajām trešām valstīm; tāpēc atkārtoti aicina Komisiju turpināt šo programmu un cīnīties pret nepamatotiem protekcionisma pasākumiem;
Savienots digitālais vienotais tirgus
30. uzsver, ka jaunajam Komisijas priekšlikumam, ar kuru aizstāj priekšlikumu par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem — kā izklāstīts paziņojumā par digitālo vienoto tirgu — ir jābūt balstītam uz Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā;
31. prasa, lai Komisija, pārskatot Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMS) direktīvu, ņemtu vērā nepārtraukto tehnoloģiju konverģenci, sniedzot atbilstīgus ieteikumus nolūkā koriģēt tiesisko regulējumu un pielāgot to turpmākajām vajadzībām;
32. sagaida, ka tiks vērienīgi pārskatīta universālā pakalpojuma direktīva, lai nodrošinātu galalietotāju tiesību pielāgošanu pašreizējām vajadzībām;
Noturīga enerģētikas savienība ar klimata pārmaiņu politiku, kas vērsta uz nākotni
33. prasa laikus pārskatīt Gāzes piegādes drošības regulu un lēmumu par informācijas apmaiņas mehānisma ieviešanu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā;
34. aicina Komisiju iesniegt vairākas leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas ar mērķi noteikt vērienīgu klimata un enerģētikas satvaru 2030. gadam kā ES ieguldījumu, lai noslēgtu globālu vienošanos par klimatu pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām augstākā līmeņa sanāksmes Parīzē;
35. aicina Komisiju pilnībā iesaistīt Parlamentu kopīgos centienus, lai cīnītos pret globālo sasilšanu, nodrošinot, ka klimata politika tiek ņemta vērā visos ES politikas virzienos, pielāgojot tos reālajām klimata pārmaiņām, un aicina iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai īstenotu 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
36. aicina īstenot visaptverošu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) strukturālo reformu pēc 2020. gada, cita starpā īstenojot konkrētus un saskaņotus pasākumus attiecībā uz oglekļa emisiju pārvirzi, lai aizsargātu ES rūpniecību, nodrošinot, ka labākos rādītājus sasniegušajām valstīm nerodas tiešas vai netiešas ETS izmaksas, un ņemot vērā mainīgo ražošanas līmeni;
37. prasa izstrādāt tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz to, kā īstenot laikposmam līdz 2030. gadam paredzētos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus ETS neaptvertajos sektoros, un pārskatīt energoefektivitātes tiesisko regulējumu, tostarp attiecībā uz ēku energoefektivitāti, Energoefektivitātes direktīvu un citus ar pārvaldību saistītus 2030. gada satvara aspektus, kā arī pārskatīt Atjaunojamās enerģijas direktīvu, lai izveidotu ES atbalsta sistēmu atjaunojamajiem energoresursiem, nolūkā uzlabot pašreizējo stāvokli, kam raksturīgas daudzas valsts atbalsta shēmas, kas ir dārgas un neefektīvas attiecībā uz iekšējo enerģijas tirgu;
38. prasa godīgi un efektīvi noteikt cenas attiecībā uz ilgtspējīgu transportu, pārskatot Eurovignette direktīvu un satvaru Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu veicināšanai, kā arī izstrādāt ģenerālplānu kooperatīvo inteliģento transporta sistēmu darbības uzsākšanai;
39. prasa pārskatīt direktīvu par ekoloģiski tīru un energoefektīvu automobiļu izmantošanas veicināšanu, kā arī autotransporta tirgus piekļuves noteikumus nolūkā uzlabot tā energoefektivitāti;
40. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par gaisa kvalitātes tiesību aktu paketi un pašreizējo REACH regulas īstenošanu;
41. aicina īstenot rūpīgāku un līdzsvarotāku pieeju ekodizaina pasākumiem, kas iepriekš veicinājuši arvien lielāku sabiedrības skepticismu par Eiropas līmeņa regulējumu, un uzskata, ka minētā pieeja būtu jāizstrādā, pamatojoties uz enerģijas taupīšanas potenciālu un šādu pasākumu atbilstību tirgum un neskarot iedzīvotāju uzvedības paradumus; stingri atbalsta skaidru enerģijas marķējumu, lai nodrošinātu patērētājiem izvēli, un uzstāj, lai tiktu iesniegts jauns priekšlikums par aprites ekonomikas paketi;
42. uzsver nepieciešamību steidzami pārskatīt Audu un šūnu direktīvu, lai nodrošinātu tās atbilstību Pamattiesību hartai, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgu ziedošanas principu; uzskata, ka tāpat jārīkojas attiecībā uz regulu par uzlabotas terapijas zālēm, kuru arī nepieciešams vairāk attiecināt uz MVU; uzsver nepieciešamību Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz zālēm izveidot vienotāku pieeju veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanai (HTA), kas neradītu papildu administratīvo slogu, bet gan atbrīvotu uzņēmumus un dalībvalstu iestādes no esošā sloga, pieprasot tām veikt šādu novērtējumu tikai vienreiz Eiropas līmenī, nevis 28 dalībvalstīs; sagaida, ka sekundārie tiesību akti, kas paredzēti Tabakas izstrādājumu direktīvā, tiks pieņemti savlaicīgi; uzsver, ka Komisijai antibakteriālās rezistences apkarošana būtu jānosaka par prioritāti, un prasa papildus pašreizējiem priekšlikumiem veterinārijas jomā iesniegt konkrētus likumdošanas priekšlikumus minēto nopietno problēmu risināšanai; prasa arī lielāku uzmanību pievērst cilvēkiem paredzētajām zālēm, piemēram, ierosinot tādu instrumentu cilvēkiem paredzētu antibiotiku reglamentēšanai, kas būtu līdzīgs tam, kāds jau ir ierosināts attiecībā uz antibiotikām veterinārijas jomā;
43. aicina Komisiju — ņemot vērā nopietnās un neatrisinātās problēmas, kas radušās, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tostarp konkurences izkropļošanas problēmas, — pārskatīt šīs regulas zinātnisko pamatu un vajadzības gadījumā likvidēt uzturvielu aprakstu koncepciju vai pilnībā atcelt minēto regulu; uzskata, ka minētās regulas mērķi, piemēram, sniegtās informācijas par pārtikas produktiem patiesuma nodrošināšana un īpašu norāžu sniegšana par tauku, cukura un sāls saturu produktā, nav sasniegti ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem;
44. vēlas, lai tiesību aktu priekšlikumi par dzīvnieku veselību, augu veselību, oficiālajām kontrolēm, jaunu pārtiku, klonēšanu, veterinārajām zālēm un ārstniecisko dzīvnieku barību tiktu pieņemti galīgajā redakcijā;
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
45. prasa veikt padziļinātu analīzi par tirgiem, tostarp analizēt pašreizējās tendences, lai noskaidrotu, vai un kādā veidā var būt nepieciešams risināt jautājumus par šiem pakalpojumiem, vai noskaidrotu, vai spēkā esošo tiesību aktu (tostarp Pakalpojumu direktīvas un Koncesiju direktīvas) piemērošana un jauna interpretācija ir tiešām samērīga;
46. prasa pārskatīt Prospektu direktīvu, priekšlikumu par augstas kvalitātes vērtspapīrošanu un priekšlikumu par finanšu tirgus infrastruktūru sanāciju un noregulējumu;
Pārdomāts un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV
47. uzsver ģeopolitiskās un stratēģiskās iespējas, ko sniedz transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība, kas ir visnozīmīgākais pēdējā laika ASV un ES projekts un kas — ja to sekmīgi īstenos — papildus tās tirdzniecības aspektiem stiprinās transatlantisko partnerību kopumā, un tādējādi tā kļūs par kritēriju ciešākas partnerības izveidei pasaulē, nosakot starptautiskos tirdzniecības noteikumus, lai nākotnē no jauna atsāktu efektīva daudzpusēja liberalizācijas procesa īstenošanu; šajā sakarībā atbalsta ES sarunu vadītāja centienus panākt vērienīgu izdevīgu vienošanos, kas ievērojami samazinās ar tarifiem saistītus un nesaistītus šķēršļus, vienlaikus pilnībā ievērojot ES sociālos, patērētāju drošības un vides standartus;
Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās
48. uzsver, ka ir nepieciešams Komisijas priekšlikums par kopējiem obligātajiem standartiem civilprocesā un par Briseles II regulas pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot vecāku pārrobežu atbildībai;
49. šajā saistībā norāda uz ievērojamo skaitu lūgumrakstu, kuros ziņots par iespējamiem Briseles II regulas pārkāpumiem; tādēļ mudina Komisiju novērst bērnu nolaupīšanu, izmantojot vidutāja sistēmu, un veicināt īpašas mācības vidutājiem un tiesnešiem, kas izskata starptautiskas lietas, kurās ir iesaistīti bērni, un mudina dalībvalstis centralizēt bērnu nolaupīšanas lietas specializētās tiesās;
50. prasa pabeigt Eiropas Pieejamības akta izstrādāšanu;
51. atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek īstenoti ES tiesību akti, ievērojot transponēšanas termiņus, un aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus pret dalībvalstīm, kas nav pienācīgi transponējušas direktīvu par bērnu seksuālu izmantošanu; aicina Komisiju veikt turpmākus likumdošanas pasākumus attiecībā uz bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē;
52. mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt pienācīgu ES tiesību aktu īstenošanu tiesiskuma jomā un censties veikt sistemātiskākus pasākumus saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un Eiropas tiesiskuma telpas turpmāku attīstību;
53. aicina Komisiju risināt gan jautājumu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, gan arvien pieaugošo sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, kuras vidējais rādītājs ES 2014. gadā bija 39 %;
54. sagaida, ka Komisija 2017. gadu pasludinās par gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai un pastiprinās savus centienus, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību un aizsargātu šādas tirdzniecības upurus; šajā sakarībā aicina Komisiju uzsākt procedūru, lai ES pievienotos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas Konvencija);
55. uzstāj, ka ir jāturpina pievērst uzmanību dzimumu līdzsvaram attiecībā uz iesaistīšanos ar ekonomiku saistītu lēmumu pieņemšanas procesā; aicina Komisiju pievērsties faktoriem, kas kavē sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, veicināt piekļuvi finansējumam, mācībām un atbalstīt pakalpojumus sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī veicināt Padomes darbu un palīdzēt tai, lai pieņemtu kopēju nostāju par priekšlikumu direktīvai par sieviešu pārstāvību valdēs;
Virzība uz jaunu migrācijas politiku
56. atkārtoti aicina Komisiju tūlīt pēc izmēģinājuma projekta pabeigšanas iesniegt jaunu likumdošanas priekšlikumu par viedrobežu tiesību aktu kopumu, lai paātrinātu, atvieglotu un nostiprinātu robežpārbaudes procedūras ārvalstniekiem, kuri ceļo uz ES; uzsver, ka ES ir jāorientējas uz modernāku un efektīvāku robežpārvaldību, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzību iedzīvotājiem;
57. uzsver nepieciešamību turpināt Eiropas rīcības uzlabošanu saistībā ar nesenajiem traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, tostarp ieviest stingrākus pasākumus, lai nepieļautu cilvēku bojāeju jūrā, atbalstīt personas, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, nodrošināt ES robežu aizsardzību, vērsties pret cilvēku tirgotājiem un pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm;
Spēcīgāka globālā dalībniece
58. prasa veikt Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, pievēršoties šādiem jautājumiem:
a) skaidri noteikta atšķirība starp paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku,
b) diferencēšanas princips un princips „vairāk par vairāk”,
c) iesaistīšanās procesos ārpus kaimiņvalstu robežām;
d) atbalsts demokrātijai, tiesu reformai, tiesiskumam un institucionālās veiktspējas palielināšanai,
e) daudzveidīgs piedāvājums — prioritārās nozares,
f) drošības aspekts,
g) reģionālās integrācijas veicināšana;
59. uzsver, ka ir svarīgi, lai kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) atbalstam tiktu nodrošināts īstens iekšējais tirgus aizsardzībai un drošībai, padziļināta sadarbība starp Eiropas aizsardzības nozarēm, nodrošināta konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze un īstenota tāda pētniecībai un izstrādei, kā arī iepirkumam drošības un aizsardzības jomā paredzēta pieeja, kas būtu vairāk vērsta uz sadarbību; uzsver, ka Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas mēroga piegādes drošības režīmu, kas ir būtisks, lai attīstītu, uzturētu un nodotu kritiskās aizsardzības spējas, kā arī kalpotu par dalībvalstu savstarpējās solidaritātes un uzticības apliecinājumu; pauž pilnīgu atbalstu, lai uzsāktu sagatavošanas darbību, nolūkā veikt ar KDAP saistītu aizsardzības pētniecību un īstenot izmēģinājuma projektu, ko ierosinājis Parlaments;
60. aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pienācīgi īstenots rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015-2019) „Cilvēktiesības ES pasākumu plāna centrā”;
61. prasa vairāk uzsvērt starpreliģiju dialogu, kura mērķis ir analizēt un izprast ar reliģiju saistītās norises, lai veicinātu toleranci un aktīvu iesaisti ES ārpolitikā, vēršoties pret vardarbību un ekstrēmistu radikalizāciju;
62. uzsver, cik svarīgi ir aktīvi veicināt atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumam un nedalāmībai visās ES delegācijās, vienlaikus ņemot vērā valstu cilvēktiesību stratēģijas;
63. uzsver, ka galvenās prioritātes attiecībā uz aviācijas pasākumu kopumu ir īstenot konkurētspējas stratēģiju, pārskatīt Regulu (EK) Nr. 868/2004, kas attiecas uz negodīgu cenu noteikšanu aviācijas jomā, un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras regulu ((EK) Nr. 216/2008);
64. uzsver, ka regulējums attiecībā uz cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju) ir devis rezultātus un būtu jāturpina īstenot 2016. gadā; aicina Komisiju nodrošināt visu ES politikas virzienu saskaņotību, tostarp attiecībā uz KZP un tirdzniecības politiku;
65. norāda, ka nelikumīga kapitāla plūsma no jaunattīstības valstīm veido USD 1 triljonu gadā, kas gandrīz 10 reizes pārsniedz kopējo piešķirto oficiālo attīstības palīdzību; uzskata, ka tādēļ attīstības palīdzībai ir jābūt vērstai uz centieniem labas pārvaldības veicināšanai, tiesiskuma nodrošināšanai, korupcijas apkarošanai un visu ieinteresēto pušu, tostarp jaunattīstības valstu valdību un privātā sektora, pārredzamības un atbildības palielināšanai; tādēļ prasa, lai Komisija izstrādātu visaptverošu stratēģiju un rīcības plānu minētā jautājuma risināšanai jaunattīstības valstīs;
66. prasa, lai Komisija veiktu pirmo izvērtējumu attiecībā uz tiesībpamatotiem instrumentiem attīstības sadarbības jomā, tostarp attiecībā uz to, kā tie tiek īstenoti, kādi konkrēti pasākumi tiek veikti šajā jomā, un ietekmi, ko rada tiesībpamatotas pieejas izmantošana; atgādina, ka šīs pieejas mērķis ir integrēt visus cilvēktiesību principus ES operatīvajās darbībās attīstības jomā, aptverot gan galvenajā mītnē, gan uz vietas veiktos pasākumus ar mērķi cilvēktiesības sinhronizēt ar attīstības sadarbības darbībām, un izmantot cilvēktiesību dialogus un nosacījumus kā pozitīvu vai negatīvu sviras efektu (veicinošu vai preventīvu līdzekļu veidā), lai veicinātu cilvēktiesību principu un standartu ievērošanu, sasaistot atbalsta sniegšanu ar šādu atbilstību;
67. pauž nožēlu par to, ka izglītība, kas ir līdzeklis bērnu aizsardzībai ārkārtas un krīzes situācijās, tostarp dabas katastrofās, joprojām ir viena no visnepietiekamāk finansētajām jomām, neskatoties uz aplēsēm, kas liecina, ka 101 miljons bērnu pamatskolas vecumā neapmeklē pamatskolu, un no tiem gandrīz 60 miljoni dzīvo 33 valstīs, kurās pašlaik notiek bruņoti konflikti; tādēļ prasa pievērsties nepieciešamībai panākt labāku ES politikas nostādņu saskaņotību, kā arī nepieciešamībai novērst atšķirības starp humāno palīdzību un attīstības palīdzību, sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību;
68. pievērš uzmanību tam, ka MVU ir jaunattīstības valstu darbvietu un bagātības radīšanas dzinējspēks, radot aptuveni 90 % darbvietu; mudina veikt pasākumus, lai samazinātu MVU jaunattīstības valstīs pārmērīgu regulatīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības un novatorisma garu šajā vidē un turpinātu uzlabot piekļuvi mikrokredītiem un mikrofinansējumam;
69. atbalsta invaliditātes aspekta iekļaušanu attīstības sadarbībā atbilstīgi ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), ņemot vērā to, ka jaunattīstības valstīs ir nesamērīgi daudz cilvēku ar invaliditāti, un daudzi no viņiem dzīvo atstumtībā un galējā nabadzībā un nespēj pilnībā izmantot visas cilvēktiesības, un uzsver, ka Eiropas gads attīstībai ir vienreizēja iespēja šajā paaudzē cīnīties par visu cilvēku tiesībām un vajadzībām, tostarp vismazāk aizsargāto un sociāli atstumto personu un jo īpaši cilvēku ar invaliditāti, tostarp bērnu, jauniešu un sieviešu ar invaliditāti, tiesībām un vajadzībām;
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
70. mudina Komisiju visu līdz Lisabonas līguma pieņemšanai neizskatīto (regulatīvās kontroles procedūras piemērošanas jomas) lietu tiesību aktus saskaņot ar Lisabonas līgumu attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem;
71. atkārtoti prasa, lai Komisija, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, iesniegtu priekšlikumu regulai par Eiropas Administratīvā procesa likumu;
72. aicina Komisiju izvērtēt sekmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) zemo īpatsvaru, kas negatīvi ietekmē pilsoņu attieksmi pret šo starptautiskas demokrātiskas līdzdalības instrumentu, un nodrošināt, ka lēmumi par EPI pieņemamību atbilst ES juridiskajai kompetencei, un pauž cerību, ka Komisija veiks pienācīgus pasākumus saistībā ar katru sekmīgo EPI, ja tā būs paudusi šādu apņemšanos, un — plašāk — pievērsīsies trūkumiem un ierobežojumiem saistībā ar minēto instrumentu, nevilcinoties īstenojot EPI regulas pārskatīšanu, lai tā kļūtu par uzticamu programmas veidošanas instrumentu;
73. aicina Komisiju rūpīgāk izvērtēt iespējamos ES tiesību aktu pārkāpumus, par kuriem ziņots lūgumrakstos, vienlaikus pastiprinot Parlamenta un Komisijas kopējās kontroles pilnvaras attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs, cieši un savlaicīgi sadarboties attiecībā uz attiecīgo izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā uzsākt pārkāpumu procedūras, vienlaikus sadarbojoties ar Parlamentu un ievērojot pilnīgu pārredzamību; turklāt uzskata, ka iestāžu nolīgumā valstu iestādēm būtu jānosaka pienākums trīs mēnešu laikā veikt rūpīgus un atbildīgus atbildes pasākumus saistībā ar izmeklēšanu, ko Parlaments veic, pamatojoties uz ES pilsoņu lūgumrakstiem;
74. aicina Komisiju saistībā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) iesniegt vērienīgu tiesību aktu sarakstu un priekšlikumus, kuri jāpārskata vai jāatceļ, ja šķiet, ka tie vairs nav atbilstīgi vai netiek nodrošināta ES pievienotā vērtība;
75. norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos politiskā apņemšanās cieši sadarboties ar Parlamentu, jo īpaši tās Ārlietu komiteja (piemēram, pirms un pēc Ārlietu padomes sanāksmes), tiek realizēta;
76. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.