Procedūra : 2015/2723(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0657/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0657/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.11
CRE 09/07/2015 - 12.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0275

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 155kWORD 74k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0657/2015
1.7.2015
PE559.017v01-00
 
B8-0657/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Burundi (2015/2723(RSP))


Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Geoffrey Van Orden ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Burundi (2015/2723(RSP))  
B8‑0657/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi,

–       ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–       ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–       ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–       ņemot vērā Arušas Miera un samierināšanās līgumu,

–       ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2015. gada 13. jūnija paziņojumu,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2015. gada 28. maija paziņojumu par lēmumu atlikt vēlēšanu novērošanas misijas sūtīšanu uz Burundi,

–       ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2015. gada 5. un 17. jūnija paziņojumu par Burundi,

–       ņemot vērā Padomes 2015. gada 18. maija un 22. jūnija secinājumus par Burundi,

–       ņemot vērā PV/AP 2015. gada 10. jūnija deklarāciju par stāvokli Burundi,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā Burundi no pagājušā gada aprīļa valda krīze saistībā ar prezidenta Nkurunziza piedāvājumu palikt prezidenta postenī vēl uz pieciem gadiem, jau trešo reizi pēc kārtas, kas neatbilst ne Arušas miera līguma un Burundi konstitūcijas noteikumiem;

B.     tā kā šis piedāvājums saglabāt varu radīja nopietnu šķelšanos gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās; tā kā viens no valdošās CNDD-FDD partijas vadošajiem biedriem, valsts prezidenta otrais vietnieks Gervais Rufykiri aicināja prezidentu Burundi iedzīvotāju intereses stādīt augstāk par savējām un atsaukt savu piedāvājumu, jo tas neatbilst valsts konstitūcijai, un meklēt patvērumu Beļģijā;

C.     tā kā apmēram 70 cilvēku ir nogalināti nedēļām ilgajos protestos pret prezidenta trešo pilnvaru laiku un tā kā šie protesti tika brutāli apspiesti, kas izraisīja vairāk nekā 110 000 Burundi iedzīvotāju masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm: Tanzāniju, Ruandu un KDR;

D.     tā kā Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts ir jau piešķīris EUR 1,5 miljonus, lai apmierinātu to Burundi bēgļu akūtākās vajadzības, kas ierodas Ruandā;

E.     tā kā 2015. gada 9. jūnijā sniegtajā paziņojumā ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos pauda bažas par valdību atbalstošo paramilitāro grupēju arvien vardarbīgākajām un draudīgākajām darbībām un mudināja varas iestādes veikt nekavējošus un konkrētus pasākumus šo grupējumu savaldīšanai;

F.     tā kā Burundi valdošā partija ir boikotējusi atsāktās krīzes noregulējuma sarunas, kurās kā starpnieks darbojas ANO;

G.     tā kā gandrīz pret visiem plašsaziņas līdzekļiem tiek vērstas represijas, kuru rezultātā maija vidū tika slēgtas privātās raidorganizācijas, žurnālisti masveidā pameta valsti, bet tiem, kas neaizbrauca, pastāvīgi tiek draudēts;

H.     tā kā 2015. gada 1. jūnijā no amata atkāpās priekšsēdētāja vietnieks un Valsts neatkarīgās vēlēšanu komitejas (INEC) par administratīvajiem un finansu jautājumiem atbildīgais komisārs, paziņojot, ka „valstī valdošā politiskā un drošības situācija nenodrošina nepieciešamos apstākļus”, lai varētu rīkot brīvas, taisnīgas un ticamas vēlēšanas, un ka prezidenta 2015. gada 30. maija dekrēts ir ieviesis tādas izmaiņas INEC lēmumu pieņemšanas procesā, saskaņā ar kurām lēmumu pieņemšanai vairs nav nepieciešama vienprātība;

I.      tā kā Burundi vietējās un parlamenta vēlēšanas tika rīkotas pirmdien, 2015. gada 29. jūnijā, vēl pirms 15.  jūlijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, neraugoties uz Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) brīdinājumu, ka „valstī šobrīd nepastāv vēlēšanu rīkošanai nepieciešamie apstākļi”, un EAC samita aicinājumu atlikt šīs vēlēšanas uz laiku, kas nepārsniedz pašreizējo varas iestāžu pilnvaru termiņu, un apturēt vardarbību, lai radītu apstākļus brīvu, taisnīgu un ticamu vēlēšanu rīkošanai;

J.      tā kā pašreizējā situācija ietekmē Burundi iedzīvotāju ekonomisko un sociālo dzīvi; tā kā valsts galvaspilsētā Bužumburā notiekošo vardarbīgo demonstrāciju dēļ ir slēgta lielākā daļa skolu un universitāšu, valsts valūta ir zaudējusi vērtību, pieaudzis bezdarbs un samazinājušies nodokļu ieņēmumi, jo ir slēgti tirdzniecības centri un sarukusi tirdzniecība ar kaimiņvalstīm,

1.      uzskata, ka Burundi 2015. gada 29. jūnijā rīkotās vēlēšanas nevar uzskatīt par brīvām, taisnīgām, ticamām un iekļaujošām, jo vēlēšanu procesu ļoti negatīvi ietekmēja neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktie ierobežojumi, pārmērīga spēka lietošana pret demonstrantiem, opozīcijas partiju un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšanas gaisotne un uzticības trūkums vēlēšanu iestādēm, un mudina Burundi varas iestādes atlikt 2015. gada 15. jūlijā paredzētās prezidenta vēlēšanas, kā arī iesaistīt visas ieinteresētās personas centienos radīt vidi miermīlīgu, ticamu, brīvu un taisnīgu vēlēšanu rīkošanai;

2.      mudina Burundi ieinteresētās personas pēc iespējas ātrāk atjaunot dialogu par visiem strīdīgajiem jautājumiem, jo tikai dialogs un konsenss, kurā tiktu ievēroti Arušas miera līgums un Burundi konstitūcija, var bruģēt ceļu ilglaicīgam politiskam risinājumam, kas Burundi nostiprinātu un saglabātu mieru un drošību, kā arī stabilitāti Lielo ezeru reģionā, stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un atjaunotu miermīlīgu un drošu vidi, kas veicinātu bēgļu atgriešanos;

3.      atgādina par Kotonū nolīgumā paredzētajiem pienākumiem ievērot cilvēktiesības, demokrātiskās vērtības un tiesiskumu, kā arī iespēju uzsākt nolīgumā, tostarp 96. pantā, paredzētās konsultāciju procedūras;

4.      aicina PV/AP atbalstīt Āfrikas Savienības, EAC un ANO īstenotos starpniecības centienus;

5.      aicina Komisiju nodrošināt, ka tās Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts turpina rūpīgi novērot stāvokli un apsvērt papildu humānās palīdzības sniegšanu, lai nodrošinātu kaimiņvalstīs mītošo Burundi bēgļu vajadzības;

6.      atkārtoti norāda uz Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumos pausto apņemšanos vajadzības gadījumā pieņemt mērķtiecīgus pasākumus pret darbībām, kas varētu būt novedušas vai varētu novest pie vardarbības, represijām un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un/vai varētu kavēt politiska risinājuma meklēšanu atbilstīgi Āfrikas Savienības un EAC ierosinājumiem;

7.      uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Burundi valdībai, Āfrikas Savienībai, Austrumāfrikas valstu kopienai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika