REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Burundi
1.7.2015 - (2015/2723(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Louis Michel, Gérard Deprez, Pavel Telička ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0657/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ĀS hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību (ACDEG),
– ņemot vērā 2000. gada Arušas Miera un samierināšanās nolīgumu,
– ņemot vērā Burundi Republikas konstitūciju,
– ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 16. marta secinājumus par pirmsvēlēšanu politisko situāciju Burundi,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2015. gada 15. aprīļa paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 17. aprīļa paziņojumu par situāciju Burundi un tās 2015. gada 4. jūnija aicinājumu,
– ņemot vērā Austrumāfrikas valstu kopienas valstu vadītāju 2015. gada 31. maija ārkārtas samita paziņojumu par situāciju Burundi,
– ņemot vērā bijušo Burundi valsts augstāko amatpersonu, politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju 2015. gada 28. maijā Budžumburā sagatavoto steidzamo aicinājumu,
– ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 9. jūnija paziņojumu,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2015. gada 13. jūnija rezolūciju un Āfrikas Savienības asamblejas 2015. gada 14. un 15. jūnijā Johannesburgā notikušās 25. kārtējās sesijas rezolūciju,
– ņemot vērā ES dalībvalstu ārlietu ministru 2015. gada 22. jūnijā Luksemburgā pieņemto paziņojumu,
– ņemot vērā ĀKK un EK Apvienotās parlamentārās asamblejas prezidija 2015. gada 14. jūnija lēmumu apturēt asamblejas pilnvarotās Burundi vēlēšanu novērošanas misijas darbību minētajā valstī radušās situācijas dēļ,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2015. gada 26. aprīlī sākās protesti pret prezidenta Pierre Nkurunziza kandidēšanu uz trešo pilnvaru termiņu; tā kā policija demonstrāciju izklīdināšanai izmantoja pārmērīgu spēku, lai gan protestanti izturējās mierīgi un neradīja nekādus redzamus draudus; tā kā policija demonstrāciju laikā nošāva vairākus protestantus; tā kā saskaņā ar policijas datiem laikposmā no 26. aprīļa līdz 12. maijam saistībā ar protestiem tika aizturētas 892 personas, no kurām 568 tika vēlāk atbrīvotas; tā kā 280 no aizturētajiem ir nodoti prokuratūras pārziņā;
B. tā kā protesti kļuva aizvien vardarbīgāki un to apspiešana turpinājās, 78 cilvēkiem ejot bojā demonstrācijās vai to laikā gūto ievainojumu dēļ; tā kā tiek apgalvots, ka ar valdošās partijas jaunatnes līgu saistītie Imbonerakure spēki „Nacionālā padome demokrātijas aizsardzībai — Demokrātijas aizsardzības spēki” (CNDD-FDD) ir piekāvuši demonstrantus un iebiedējuši opozīcijas pārstāvjus;
C. tā kā pastāvīgi nemieri un nepārtrauktas protestantu un policijas sadursmes izraisīja neveiksmīgu militāro apvērsumu 2015. gada 13. maijā, kad prezidents P. Nkurunziza piedalījās Austrumāfrikas valstu kopienas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmē Dāresalamā (Tanzānijā), kas bija veltīta Burundijas krīzes jautājumam;
D. tā kā opozīcijas līderis Zedi Feruzi un viņa miesassargs tika nošauti 2015. gada 23. maijā, uzbrūkot no braucoša transportlīdzekļa; tā kā šīs slepkavības apstākļi vēl nav noskaidroti; tā kā šīs slepkavības dēļ citi opozīcijas līderi, aktīvisti un žurnālisti, kas oponē režīmam, bija spiesti sākt slēpties; tā kā vairāk nekā 100 000 Burundi iedzīvotāju ir devušies prom no valsts, bēgot no vardarbības, kas izplatās ārpus galvaspilsētas Budžumpuras; tā kā šī Burundi bēgļu plūsma rada satraucošu ārkārtas humanitāro situāciju kaimiņvalstīs (Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ruandā un Tanzānijā);
E. tā kā ir notikuši uzbrukumi ar granātām četrām neatkarīgām radio un televīzijas stacijām (Radio PA, Isanganiro, Bonesha un Radio-Télévision Renaissance) un vismaz viena radiostacija ir pilnībā nodedzināta, radot situāciju, ka valsts īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi ir vienīgais informācijas avots daudziem Burundijas iedzīvotājiem, kuri nedzīvo Budžumpurā; tā kā žurnālisti, kas bija minēto uzbrukumu liecinieki, apgalvo, ka uzbrucēji bija valdības slepeno dienestu ierēdņi un policija;
F. tā kā politisko nemieru dēļ Burundi katoļu baznīca ir atsaukusi savus mācītājus, kurus tā bija pilnvarojusi palīdzēt vēlēšanu organizēšanā, paziņojot, ka tā nevar atbalstīt vēlēšanas, kurās ir daudz pārkāpumu; tā kā divi augstu stāvoši vēlēšanu ierēdņi no pieciem Neatkarīgās valsts vēlēšanu komisijas locekļiem, proti, komisijas priekšsēdētāja vietnieks Spes Caritas Ndironkeye un par vēlēšanu pārvaldību un finansēšanu atbildīgais loceklis Illuminata Ndabahagamye ir atkāpušies un pametuši valsti; tā kā parlamenta deputāts un parlamenta Politisko lietu, ārlietu un pārvaldības komitejas priekšsēdētājs Aimé Nkurunziza arī ir pametis valsti, paziņojot, ka viņš neatbalsta valdības īstenoto vēlēšanu falsifikāciju; tā kā Burundi prezidenta otrais vietnieks Gervais Rufyikiri 2015. gada 17. jūnijā devās trimdā uz Beļģiju;
G. tā kā ANO ģenerālsekretārs iecēla jaunu koordinatoru Abdoulaye Bathily, kas aizstāj ANO īpašo sūtni Āfrikas Lielo ezeru reģionā Said Djinnit, kurš ir atkāpies no koordinatora lomas politiskajā dialogā starp valdošo partiju un tiem, kuri nevēlas Pierre Nkurunziza palikšanu prezidenta amatā uz trešo pilnvaru termiņu; tā kā valdošā partija atsakās piedalīties politiskajā dialogā, kas ir atsācies minētā jaunā koordinatora un ANO, Āfrikas Savienības, Austrumāfrikas valstu kopienas un Lielo ezeru reģiona starptautiskās konferences pārstāvju „koordinēšanas” grupas vadībā;
H. tā kā, neraugoties uz neatlaidīgiem starptautiskās sabiedrības pieprasījumiem, valdība atsakās atkārtoti atlikt vēlēšanu datumu; tā kā minētā „koordinēšanas” grupa 2015. gada 24. jūnijā nāca klajā ar galīgo priekšlikumu atlikt vēlēšanas līdz 2015. gada 31. jūlijam;
I. tā kā uzbrukumu ar granātām palielināšanās un pieaugošā spriedze var sasniegt līmeni, kad var sākties brutāla vardarbība, ņemot vērā Burundi etniskās vardarbības vēsturi;
1. pauž dziļas bažas par Burundi esošo situāciju un iespējamo vardarbības palielināšanos, ņemot vērā valsts nesenās vēstures notikumus un lielo iespēju, ka Burundi var atsākties etniskie konflikti, kas apdraudētu 2000. gada Arušas Miera un samierināšanās nolīguma īstenošanu, radot iespējamas katastrofālas sekas visa reģiona drošībai;
2. pauž dziļas bažas par Burundi valdības lēmumu tomēr rīkot vēlēšanas, neraugoties uz nestabilo politisko un drošības vidi;
3. nosoda notiekošās vēlēšanas, kurās nevar piedalīties opozīcijas pārstāvji;
4. pauž dziļu nožēlu par nepārredzamajām, nedemokrātiskajām un netaisnīgajām vēlēšanām un to iznākumu;
5. aicina nekavējoties pārtraukt visa veida vardarbību, padarīt atklātu plašsaziņas līdzekļu telpu, visiem valsti pametušajiem opozīcijas līderiem atgriezties Burundi, bez nosacījumiem atbrīvot visus politiski ieslodzītos un nekavējoties izbeigt vardarbību pret pilsonisko sabiedrību;
6. nosoda valsts apvērsuma mēģinājumu, atgādinot, ka valdības maiņa, izmantojot vardarbību un militāro spēku, ir antikonstitucionāla un nedemokrātiska, un stingri nosoda Imbonerakure kaujinieku uzvedību, jo tie terorizē civiliedzīvotājus, un šaujamieroču un munīcijas izmantošanu pret demonstrantiem; nosoda visa veida vardarbīgas darbības neatkarīgi no to izcelsmes un iniciatora; atkārto, ka visi tie, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, nedrīkst palikt nesodīti, un aicina veikt attiecīgo personu kriminālvajāšanu valsts un starptautiskā mērogā;
7. atzinīgi vērtē Austrumāfrikas valstu kopienas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmes un Āfrikas Savienības augstākā līmeņa sanāksmes paziņojumus un pilnībā atbalsta ANO, Āfrikas Savienības, Austrumāfrikas valstu kopienas un Lielo ezeru reģiona starptautiskās konferences centienus;
8. atbalsta ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon paziņojumus; mudina Burundi valdību nodrošināt ANO novērotāju drošību;
9. mudina Burundi valdību garantēt cilvēktiesību ievērošanu, tostarp uzskatu un vārda brīvību; norāda, ka neatkarīgu viedokļu trūkums nevalstiskos plašsaziņas līdzekļos veicina saspīlējumu; atgādina, ka valdības galvenais uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus no brutālas vardarbības;
10. aicina Burundi valdību, partiju vadītājus, reliģiskās amatpersonas un visus svarīgākos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī plašsaziņas līdzekļu īpašniekus un žurnālistus izmantot to ietekmi, lai novērstu jebkuras darbības, kas varētu palielināt iespējamo vardarbību pret indivīdiem vai grupām, pamatojoties uz to etnisko vai reliģisko identitāti vai politisko piederību; aicina visas puses iesaistīties atklātā dialogā, lai atrisinātu krīzi un mazinātu spriedzi;
11. uzsver nepieciešamību ievērot Arušas nolīgumu, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt ilgstošu mieru un valsts vienotību; atgādina, ka prevalē konstitūcija, kurā paredzēts, ka par prezidentu nedrīkst būt ilgāk kā divus pilnvaru termiņus;
12. aicina Burundi valdību ievērot punktu attiecībā uz visu ar politiskām partijām saistīto bruņoto jauniešu grupu atbruņošanu, īpaši atsaucoties uz Imbonerakure spēkiem, jo tas ir galvenais priekšnoteikums tādas vides izveidei, kas veicina dialoga miermīlīgu atsākšanu, un izvērtēt visus strīdīgos jautājumus, tostarp problemātisko trešā pilnvaru termiņa jautājumu;
13. pilnībā atbalsta Eiropadomes 2015. gada 18. maija secinājumus par Burundi un aicina PV/AP saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām nodrošināt, ka attiecībā uz kritisko situāciju Burundi tiks īstenota skaidra politika, pamatojoties uz cilvēktiesību principiem un risinot to pārkāpumus, kas novēroti kopš prezidenta P. Nkurunziza paziņojuma (pēc kura sākās demonstrācijas un nemieri), ka viņš kandidēs uz trešo pilnvaru termiņu;
14. pauž pilnīgu atbalstu Eiropadomes 2015. gada 22. jūnija secinājumiem par Burundi un atgādina Kotonū nolīgumā paredzētos pienākumus ievērot cilvēktiesības, demokrātiskās vērtības un tiesiskumu, kā arī iespēju sākt konsultāciju procedūras, kas paredzētas minētajā nolīgumā, tostarp tā 96. pantā;
15. pauž atzinību kaimiņvalstīm, kuras uzņem bēgļus no Burundi, un humānās palīdzības organizācijām saistībā ar to sniegto atbalstu; aicina Komisiju apsvērt iespēju palīdzēt pārvietotajiem iedzīvotājiem un bēgļiem, kuri atrodas kaimiņvalstīs;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Burundi valdībai un Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Āfrikas Savienībai, Austrumāfrikas valstu kopienai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.