REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2016. gadam
1.7.2015 - (2015/2729(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Bas Eickhout, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0656/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2015. gadam (COM(2014)0910),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma” (COM(2015)215),
– ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,
– ņemot vērā spēkā esošo Pamatlīgumu par Parlamenta un Komisijas attiecībām, un īpaši tā 4. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā pašreizējās krīzes situācijā Eiropas Savienībai ir vajadzīgi drosmīgi priekšlikumi, lai uzlabotu politisko leģitimitāti, stiprinātu iedzīvotāju uzticību un ciešāku sadarbību sociālajā, ekonomiskajā un monetārajā politikā;
B. tā kā Komisijas priekšsēdētājs pamatoti uzskata, ka pēdējo Eiropas vēlēšanu iznākums ir iedzīvotāju pausts aicinājums uz pārmaiņām un ka ir nepieciešams jauns sākums;
C. tā kā paziņojums par Komisijas 2015. gada darba programmu ir strukturēts kā politiskā programma ap dažiem precīzi definētiem politikas mērķiem, kas patiešām palīdz piešķirt jēgu Eiropas politikas veidošanai un veicina politiski labāku Komisijas darbības izpratni;
D. tā kā šī programma līdz ar kolēģijas pirmā gada darbību skaidri norāda uz stingru neoliberālu ievirzi daudzās svarīgās politikas jomās (tirdzniecība, nodarbinātība, lauksaimniecība u. c.), pat ja tā piedāvā dažus vērtīgus pirmos soļus steidzami risināmās un svarīgās jomās (lobiju reģistrs, nodokļu politika, resursefektivitāte, u. c.);
E. tā kā Komisijas prioritāšu struktūrā, nosaukumos un formulējumā ir ignorētas stingras budžeta politikas postošās sekas un tā skaidri ierindo sociālos un vides jautājumus maznozīmīgu problēmu sarakstā, kuras visas tiek pakārtotas pieņēmumam, ka kādreiz atkal būs izaugsme, nesaskatot kaitējumu, ko sabiedrībai un iedzīvotājiem nodara pieaugošā nevienlīdzība un vides krīze;
F. tā kā šī gandrīz ekskluzīvā uzmanības koncentrēšana uz novecojušām politikas nostādnēm un uz piedāvājumu vērstu ekonomiku aizēno atsaukšanos uz sociālo taisnīgumu un nevienlīdzību, sabiedrības veselību, izglītību, kultūru un daudzām citām jomām, kas ir tikpat izšķirīgi svarīgas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, cik tās ir svarīgas Eiropas sabiedrības pamatam un būtībai;
G. tā kā Komisija ir ES līgumu ievērošanas uzraudzītāja, kuros ir noteikti ilgtspējīgas attīstības, sociālā taisnīguma, solidaritātes principi un Eiropas Savienības iedzīvotāju pamattiesības uz tīru vidi un augstu vides aizsardzības līmeni;
H. tā kā ir pamatotas bažas saistībā ar Komisijas „labāka regulējuma” darba kārtību, jo īpaši, ja runa ir par būtiskiem vides un sociālās jomas tiesību aktiem, ņemot vērā Komisijas, jo īpaši tās priekšsēdētāja pirmā vietnieka Timmermans nostāju;
I. tā kā ir plaši atzīta vēlme samazināt normatīvo slogu gadījumos, kad tas ir lieks vai novecojis, tomēr vairāki ieteikumi nepārprotami liecina par deregulācijas nodomiem, kas grauj svarīgas Eiropas tiesības un/vai standartus;
J. tā kā nav pieļaujama vispārējo uzņēmējdarbības regulējuma izmaksu samazināšana uz veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības rēķina, ko šie tiesību akti paredz Eiropas iedzīvotājiem, strādājošajiem un patērētājiem,
2016. gada prioritātes: ilgtspēja, sociālās un ekonomiskās tiesības, pamattiesības un pilsoņu tiesības, un līdzekļi pastiprinātiem ES pasākumiem
1. atbalsta Komisijas bažas par drūmo situāciju, kādā patlaban atrodas Savienība, un pašreizējo briesmīgo stāvokli un nepieciešamību veikt nopietnas investīcijas esošās stagnācijas pārvarēšanai; tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas minētais jaunais sākums galvenokārt atspoguļo pirmskrīzes Eiropas prioritātes, izvēloties saglabāt to ortodoksālo ekonomikas politikas satvaru, kas noveda pie krīzes, un nespējot pilnībā atzīt 21. gadsimta Eiropas patiesās vajadzības un eiropiešu faktiskās prasības; šajā sakarībā uzsver vajadzību izstrādāt jaunu rūpniecības stratēģiju, piemēram, RISE (Rūpniecības atdzimšana ilgtspējīgai Eiropai), kas apvieno ilgtspēju un konkurētspēju, inter alia saistībā ar enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti;
Ilgtspēja
2. mudina Komisiju noteikt ilgtspēju par pamatu jebkurai stabilai ekonomiskai politikai, kas orientēta uz nākotni un krīzes atrisināšanu, un nodrošināt, ka tai tiek piešķirts saturs šajā un turpmākajās darba programmās, paredzot tai atsevišķu iedaļu, kurā galvenā uzmanība tiktu veltīta visaptverošai un ātrai Septītās vides rīcības programmas īstenošanai un sagatavošanās darbiem jaunai ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai; uzskata, ka šīm prioritātēm ir jāatbilst projektiem, ko Garantiju fonds izraudzījies, pamatojoties uz t. s. „Junkera plānu”; uzsver jaunas vērienīgas un visaptverošas ilgtspējīgas rūpniecības stratēģijas nepieciešamību, jo šai svarīgajai politikas jomai ir veltīts pārāk maz uzmanības, īpaši attiecībā uz aprites ekonomikas paketi; uzstāj, ka, veicot publiskās investīcijas, galvenā uzmanība jāvelta enerģētikas pārkārtošanai, ekoloģijas jomā inovatīviem MVU, pētniecībai un izglītībai; iebilst pret jau ieplānotā ES programmu finansējuma, piemēram, pētniecībai un inovācijām paredzētā programmas „Apvārsnis 2020” finansējuma, novirzīšanu mazāk kvalitatīviem vai ilgtnespējīgiem projektiem;
3. sagaida, ka Komisija 2015. gadā nāks klajā ar priekšlikumu tiesību aktiem saskaņā ar parasto procedūru, lai īstenotu 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, un aicina Komisiju iesniegt to kopumā kā paketi (emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, lēmumam par kopīgiem centieniem, degvielas kvalitātes direktīvai, un tiesību aktiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un citām zemes izmantošanas emisijām); atkārtoti uzsver nepieciešamību precizēt dažādu meža biomasas enerģētisko lietojumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzēm un identificēt lietojumus, ar kuriem var pamākt vislielāko ieguvumu klimata pārmaiņu mazināšanā ar politiku saistītos termiņos, un ierosināt priekšlikumus par ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz biomasas izmantošanu enerģētikā;
4. sagaida, ka saskaņā ar parasto procedūru Komisija laikus ierosinās tiesību aktus, lai izveidotu enerģētikas savienību, tostarp īstenojot 2030. gada klimata un enerģētikas satvaru; atkārtoti izsaka iebildumus pret fosilā kurināmā un kodolenerģijas finansēšanu;
5. aicina Komisiju nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenota Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamiem energoresursiem, kā arī priekšlikumi, tostarp no Parlamenta, par efektīvu regulējumu, lai nodrošinātu vērienīgus un saistošus atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam;
6. aicina Komisiju saskaņā ar saistībām, kas noteiktas 7. Vides rīcības programmā, nākt klajā ar priekšlikumiem, lai paplašinātu prasības attiecībā uz inspekcijām un pagarinātu saistošos kritērijus efektīvām dalībvalstu inspekcijām un uzraudzībai plašākam Savienības vides tiesību aktu kopumam, un nodrošināt reālas iespējas vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem, lai pilnībā īstenotu Orhūsas konvenciju;
7. aicina iespējami drīz pabeigt Energoefektivitātes direktīvas un Direktīvas par ēku energoefektivitāti (ĒEED) novērtējumu, lai Komisija nodrošinātu šo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un ierosinātu priekšlikumus to grozījumiem parastajā procedūrā līdz 2016. gada beigām; šajā sakarībā atgādina par priekšsēdētāja Junkera solījumu attiecībā uz minimālo saistošo 30 % energoefektivitātes mērķi 2030. gadam un, pārskatot šīs direktīvas, prasa Komisijai pilnībā ņemt vērā Parlamenta nostāju šajā jautājumā un principu, ka energoefektivitāte ir pirmais īstenojamais pasākums;
8. aicina Komisiju steidzamības kārtā nākt klajā ar priekšlikumiem īpašai sistēmai, lai novērstu transporta ietekmi uz klimata pārmaiņām; aicina Komisiju pabeigt pārskatīšanu regulai par CO2 emisijām no automobiļiem, un nākt klajā ar vērienīgu priekšlikumu par 2025. gada mērķi; turklāt aicina Komisiju pievērsties lielas kravnesības transportlīdzekļu radītajām emisijām;
9. sagaida, ka Komisija 2016. gadā, pamatojoties uz konsultatīvo paziņojumu 2015. gadā, ierosina jaunus tiesību aktus saskaņā ar parasto procedūru par kopējā enerģijas tirgus struktūru, mazumtirdzniecības tirgu un pašpatēriņu;
10. pauž dziļu vilšanos par to, ka 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumā, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu pārtiku un barību savā teritorijā, nerisina jautājumu par atzīto demokrātijas deficītu Eiropas atļauju izsniegšanas procedūrai attiecībā uz ĢMO, lai gan Komisijas 2015. gada darba programmā bija paredzēts pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ĢMO atļaušanu; sagaida, ka Komisija konstruktīvi sadarboties ar likumdevējiem, lai panāktu atļauju piešķiršanas procesa patiesu demokratizāciju, tostarp arī atļaujas pieteikumiem attiecībā uz ĢMO kultivēšanu;
11. sagaida, ka Komisija konstruktīvi sadarbosies ar Parlamentu, lai analizētu 2013. gada decembra priekšlikumu par klonēšanu un panāktu vienošanos, kas ņem vērā patērētāju vēlmes un bažas par dzīvnieku labturību un tāpēc paredz stingrus noteikumus par pārtiku, kas iegūta no klonētu dzīvnieku pēcnācējiem;
12. aicina nostiprināt un paplašināt ekodizaina prasības produktu tiesību aktos saistībā ar jaunu un vērienīgāku priekšlikumu par aprites ekonomiku, lai palielinātu resursefektivitāti aprites cikla produkta pusē;
Sociālās un ekonomiskās tiesības
13. atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas veltīta zaļām darbvietām, ekoinovācijām, vides preču un pakalpojumu nozarēm, darbaspēka mobilitātes veicināšanas pasākumu kopumam un nodarbināmības veicināšanas pasākumu kopumam, paredzot turpmākus pasākumus saistībā ar Garantiju jauniešiem, tomēr prasa arī konkrētu rīcību; pauž bažas, ka deklarētā darbvietu izveides prioritāte neietilpst Nodarbinātības ĢD kompetences jomā, bet to izstrādā Komisijas struktūrvienības bez iepriekšējas pieredzes nodarbinātības un darbvietu radīšanas jautājumos, lai gan darbvietu izveide faktiski ir nodarbinātības politikas pamats; tādēļ apšauba Komisijas apņemšanos radīt kvalitatīvas darbvietas, kas patiešām sniegs labumu iedzīvotājiem, un pauž bažas par investīciju darbību, kurai nav darbvietu izveides potenciāla;
14. pauž nožēlu par to, ka nav konkrētu priekšlikumu, kā vērsties pret augošo nevienlīdzību un stingras taupības politikas izraisītajām asajām sociālajām problēmām, jo īpaši trijotnes programmas valstīs; aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar „sociālās aizsardzības minimumu”, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem visā dzīves laikā ir iespējams noteiktu sociālās aizsardzības līmeni (piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem, piekļuvi atbilstīgai veselības aprūpei, tiesībām uz bērna aprūpi, minimālos standartus attiecībā uz ienākumu drošību, tostarp pensijas, vai ekvivalentu minimālo sociālo aizsardzību, u. c.);
15. atzinīgi vērtē priekšlikumu par padziļinātu un taisnīgāku EMS; tomēr sagaida vērienīgākus un plašākus priekšlikumus, tostarp ceļvedi virzībai uz jēgpilnu un neciklisku EMS fiskālo kapacitāti, kas varētu attiekties arī uz asimetriskiem satricinājumiem, kā arī turpmākus priekšlikumus, kuru mērķis ir padarīt Eiropas vides un sociālos mērķus par saistošiem, pārskatāmiem un ilgtspējīgām investīcijām piemērotiem budžeta mērķiem;
16. norāda uz pieaugošo uzmanību, kas tiek pievērsta oglekļa „burbuļa” jēdzienam, ko ieviesa Eiropas Centrālā banka un Finanšu stabilitātes padome; aicina Komisiju šo jautājumu iekļaut tās kapitāla tirgu savienībā, un pauž nožēlu, ka tas netika iekļauts attiecīgajā Zaļajā grāmatā; aicina Komisiju noteikt pārredzamības prasības attiecībā uz finanšu investīciju CO2 emisiju apjomu, piemēram, direktīvā par nefinanšu informācijas atklāšanu;
17. atzinīgi vērtē pirmos soļus virzībā uz fiskālā taisnīguma pastiprināšanu, vēršoties pret pastāvīgi praktizētu agresīvu nodokļu plānošanu, dalībvalstīm nostiprinot pienākumu veikt informācijas apmaiņu par nodokļiem, kas Eiropai atņem tās leģitīmos un nepieciešamos budžeta līdzekļus; tomēr uzskata, ka ir ļoti svarīgi ierosināt grozījumus direktīvā par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem un direktīvā par procentu un honorāru maksājumiem, lai novērstu esošās nepilnības;
18. atzinīgi vērtē kopējās konsolidētās uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) atjaunošanu, vienlaikus kā pirmo ātro soli izlabojot lielākos trūkumus Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā un Procentu un honorāru maksājumu direktīvā;
19. aicina Komisiju izmantot ES uzņēmējdarbības tiesību aktus, lai nodrošinātu nodokļu pārredzamību visiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, un piemērotu stingras prasības par fiktīviem uzņēmumiem ar mērķi tos faktiski aizliegt;
20. ar nepacietību gaida iespēju sniegt ieguldījumu stratēģijā atjaunotai un integrētai pieejai preču un pakalpojumu vienotajam tirgum, kurā īpaša uzmanība būtu veltīta nozarēm ar vislielāko ekonomisko potenciālu; tomēr prasa Komisijai šo stratēģiju balstīt uz augstu drošuma, drošības un patērētāju aizsardzības līmeni un nodrošināt patlaban spēkā esošo tiesību aktu savlaicīgu transponēšanu un pienācīgu īstenošanu, pirms tā priekšlaicīgi ierosina jaunus vai pārskatītus tiesību aktus;
21. sagaida Komisijas turpmākos pasākumus saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai dotajiem solījumiem, jo īpaši autortiesību reformām, ģeogrāfisko bloķēšanu un par Universālo pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu un e-privātuma direktīvu; brīdina, ka nevajadzētu apdraudēt sociālos un darba apstākļus, lai samazinātu paku piegādes pakalpojumu izmaksas un atgādina, ka rentabliem piegādes pakalpojumiem jābūt kvalitatīviem gan tiem, kas tos sniedz, gan tiem, kas saņem šādus pakalpojumus; uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp vārda brīvību un tiesu iestāžu pārraudzību un atbildību, cīnoties pret nelikumīgu saturu internetā, vienlaikus izmantojot principu „seko naudai”, īstenojot noteikumus;
22. aicina Komisiju nopietnāk apsvērt, kā digitalizācija var veicināt ekonomikas ekoloģisko un sociālo pārveidošanu un tās sekas;
23. pauž dziļas bažas par reģionālo nevienlīdzību Eiropā, kas kopš krīzes sākuma palielinās, un tādēļ pauž nožēlu, ka ESIF netiks mērķorientēts uz tiem ES reģioniem, kurus vissmagāk skāris investīciju trūkums un augsts bezdarba līmenis; sagaida, ka Komisija paskaidros savu nostāju par urbānās dimensijas nākotni, teritoriālās attīstības programmas/teritoriālo kohēziju un izvērtēs saistību starp ESIF un kohēzijas politiku, agrīnā stadijā novērtējot to darbību un ES garantiju izmantošanu;
Pamattiesības un pilsoņu līdzdalība
24. atzinīgi vērtē 2015. gada 13. maijā pieņemto Eiropas programma migrācijas jomā, koncentrējoties uz virkni iniciatīvu, lai izstrādātu visaptverošu pieeju migrācijai; ļoti iebilst pret apšaubāmo un maldinošo saikni starp migrācijas un drošības jautājumiem, kā tas darīts Augstās pārstāves iniciatīvā veikt militāras darbības cīņā pret cilvēku kontrabandu;
25. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas, bet mudina Komisiju turpināt izstrādāt saistošu instrumentu attiecībā uz cilvēktiesībām balstītu pieeju cilvēkiem, kas ES meklē aizsardzību no kara un vajāšanas, radot reālas likumīgas ieceļošanas iespējas bēgļiem; mudina Komisiju veicināt sloga dalīšanu un solidaritāti starp dalībvalstīm; aicina Komisiju steidzamības kārtā kā daļu no Eiropas programmas migrācijas jomā iesniegt arī plānu par likumīgu darbaspēka migrācijas maršrutu izveidošanu;
26. norāda, ka tiesiskuma mehānisms, ko Komisija ierosināja 2014. gada maijā, nav pietiekams, lai dalībvalstīs novērstu tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumus; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai izveidotu efektīvu ES mehānismu par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kura pamatā ir kopīgi un objektīvi indikatori, lai veiktu objektīvu ikgadējo novērtējumu par situāciju visās dalībvalstīs, iesaistot ES Pamattiesību aģentūru, kā arī attiecīgos saistošos un korektīvos mehānismus, tostarp pārkāpuma procedūras un LES 7. panta procedūru, lai novērstu pastāvošās nepilnības un dotu iespējas automātiski un pakāpeniski reaģēt uz tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas pārkāpumiem dalībvalsts līmenī;
27. aicina Komisiju ierosināt likumdošanas iniciatīvas par cīņu pret visu veidu vardarbību pret sievietēm un uz dzimumu balstītu vardarbību; aicina Komisiju sākt ES pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), uz ko Parlaments jau vairākkārt aicinājis;
28. pauž ciešu atbalstu iniciatīvai par obligātu pārredzamības reģistru, taču pauž dziļas bažas par to, ka tas varētu balstīsies uz starpiestāžu vienošanos un, tā kā šāds reģistrs nav saistošs lobistiem, tas līdz ar to nav obligāts; tādēļ atkārto Parlamenta pieprasījumu par leģislatīvu priekšlikumu; aicina Komisiju turpināt pastiprināt pasākumus cīņai pret korupciju un, konkrētāk, koncentrēties uz ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanos ar nodokļiem Savienībā;
29. atzinīgi vērtē Komisijas pārredzamības iniciatīvu, kas paredz arī publicēt komisāru, viņu biroju locekļu un ģenerāldirektoru kontaktus ar lobistiem; tomēr pauž bažas par publicēšanas izņēmumu lielo skaitu; ierosina Komisijai sākt publicēt informāciju par šādām sanāksmēm vienā centrālā vietnē, nevis 89 dažādās tīmekļa vietnēs;
30. uzskata, ka EKI regulas ir steidzami jāpārskata, lai atvieglotu administratīvās un tehniskās prasības, pārveidotu parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu, lai tā būtu lietotājdraudzīga un pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, lai harmonizētu atbalsta verifikācijas sistēmu katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu pilsoņu komiteju labāku tiesisko aizsardzību, apsvērt EKI finansēšanu no ES budžeta, lai varētu veikt nepieciešamos pēcpasākumus pēc sekmīgas EPI, un citu Eiropas valstu iedzīvotāji varētu parakstīt uzņēmējā valstī, jo administratīvās procedūras ir kļuvušas tik sarežģītas un grūti saprotamas, ka tas tikai palielina naidīgumu pret Eiropas projektu;
31. atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu dalībvalstu izglītības ministru iniciatīvai (2015. gada 17. marts, Parīze) par labas prakses apmaiņu izglītības, pilsonības un radikalizācijas novēršanas jautājumos; mudina Komisiju sekot līdzi un veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo deklarāciju, uzraugot darbības, ko veic dalībvalstu līmenī, un īpašu uzmanību pievēršot Eiropas skolu projektiem no programmas „Erasmus +”, kas līdz šim jaunajā regulējumā ir atstāta novārtā;
32. mudina Komisiju labāk atbalstīt programmu „Eiropa pilsoņiem” ar vairāk līdzekļiem, jo tā ir vienīgā programma tiešu kontaktu uzturēšanai ar NVO un iedzīvotājiem, kas iesaistīti ES sabiedrības problēmu un jautājumu risināšanā;
Pastiprināti līdzekļi ES rīcībai
33. prasa pēcvēlēšanu periodā plānoto pilnīgo DFS pārskatīšanu, nevis tikai tehnisku pārskatīšanu, kā līdzekli ES budžeta mobilizēšanai un tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanai, nodrošinot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu, atbalstot ES starptautiskās saistības pēc 2015. gada, un strukturāli risināt maksājumu pieaugošo problēmu;
34. mudina Komisiju pieņemt visas darbības programmas 2020. — 2014. gada finansēšanas periodam, un, ja to pieņemšana kavējas, mobilizēt visus savus resursus, lai palīdzētu attiecīgajām dalībvalstīm;
Atsaukšana, REFIT un „labāka regulējuma programma”
35. saistībā ar REFIT kopumā pauž dziļas bažas par to, ka regulējuma vienkāršošana ir kļuvusi par aizbildinājumu tādu prasību pazemināšanai, kas ir būtiski svarīgas strādājošo un patērētāju drošībai un labklājībai vai vides aizsardzībai; uzskata, ka vienkāršošana ir saistīta ar kvalitāti un iebilst pret jebkāda veida kvantitatīvu mērķi šajā jomā;
36. uzskata, ka ietekmes novērtējumi noteikti nedrīkst aizstāt politiskus lēmumus vai radīt kavējumus likumdošanas procesā, un galvenā uzmanība nav jāvelta tikai izmaksu un cenu konkurētspējai un potenciālajiem zaudētājiem tirgū, bet arī sabiedriskajam labumam, inovācijām, potenciālajiem ieguvējiem tirgū un pamattiesībām;
37. stingri iebilst pret prioritātes režīmu likumdošanas procesa vienkāršošanai un regulatīvā sloga mazināšanai, jo par prioritātēm būtu jāuzskata tiesību akti, kas vērsti uz iedzīvotāju politisko un sociālo tiesību palielināšanu un veselības un vides uzlabošanu;
38. norāda, ka Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva ir iekļautas atbilstības pārbaudē līdz 2016. gada beigām; uzsver, ka kopumā šo procesu nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai atteiktos no vērienīgiem mērķiem jomās, kas ir īpaši svarīgas vides aizsardzībai un jo īpaši to, ka minētās direktīvas ir stūrakmens Eiropas centieniem apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot degradētās ekosistēmas, un to tiesiskais regulējums ir elastīgs un mūsdienīgs, un ir izveidots satvars, kurā uzņēmumi var pielāgoties un sekmīgi darboties; tādēļ iebilst pret šo direktīvu atvēršanu pārskatīšanai;
39. atzinīgi vērtē Komisijas gatavību apsvērt 2030. gada klimata un enerģētikas paketes ietekmi uz direktīvu par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamām emisijām (NEC); tomēr uzskata, ka grozīts priekšlikums nav nepieciešams, bet jautājums par klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu būtu jārisina turpmākās iestāžu sarunās; atgādina, ka NEC direktīvu vajadzēja pārskatīt jau pirms 10 gadiem un ka jebkāda turpmāka vilcināšanās varētu tikai pazemināt iedzīvotāju un vides aizsardzības līmeni;
40. aicina iespējami drīz pabeigt Degvielas kvalitātes direktīvas un regulas par vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanu novērtēšanu, lai Komisija 2015. gadā varētu iesniegt šo tiesību aktu grozījumu priekšlikumus; mudina Komisiju labāk integrēt savā transporta politikā ES klimata aizsardzības un enerģijas patēriņa mērķus, jo īpaši autotransporta gaisa satiksmes un jūras transporta nozarēs;
41. mudina Komisiju aktivizēt darbu tiesību aktu labākas izstrādes un izpildes par pasažieru tiesībām, kas balstās uz godīgu konkurenci starp transporta veidiem un ietvertu kritēriju saskaņotu sistēmu, lai sakārtotu cenas un internalizētu ārējās izmaksas, iekļaujot autotransporta paketes priekšlikumos, kā arī pastiprinot pasākumus bojā gājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanai atbilstoši ES ceļu satiksmes drošības mērķiem; prasa Komisijai, lai tad, kad tā sagatavos pārskatīšanu Baltajai grāmatai par transportu, tā izvērtētu arī savu darbu pie 2011. gada Baltajā grāmatā iekļautajiem mērķiem un 40 iniciatīvām;
42. asi kritizē Komisijas paziņojumu atsaukt savu priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 92/85/EEK par strādājošām grūtniecēm un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un tās nodomu pakļauties uzņēmumu prasībām; uzsver vajadzību pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85/EEK, lai visā ES panāktu atbilstošu minimālo standartu noteikšanu attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesībām un tādējādi veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tādējādi risinot demogrāfiskās problēmas un vienlaikus samazinot arī nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm; atzīmē Eiropas Kopienu Tiesas 2015. gada 13. aprīļa spriedumu par Komisijas tiesībām atsaukt priekšlikumu (Lieta C-13/14), kurā atkārtoti apstiprināti konkrēti nosacījumi, kas jāizpilda Komisijai, cita starpā, lai ievērotu pienākumu norādīt Eiropas Parlamentam un Padomei atsaukšanas pamatojumu un ievērotu kompetences piešķiršanas, institucionālā līdzsvara un lojālas sadarbības principus, kas noteikti LES; saistībā ar to paredz Parlamenta prasību pret Padomi un Komisiju saskaņā ar LESD 263. pantu;
43. stingri atbalsta Komisijas mērķi pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 par divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu; atzinīgi vērtē Komisijas patlaban veikto darbu un tās nodomu iesniegt jaunu likumdošanas priekšlikumu 2016. gada pirmajā pusē; atgādina par steidzamo vajadzību regulēt komerciālu divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu un novērst potenciāli bīstamu IKT produktu un pakalpojumu eksportu uz trešām valstīm; aicina Komisiju iekļaut efektīvus aizsargpasākumus, lai nepieļautu, ka šie eksporta kontroles pasākumi negatīvi ietekmē pētniecību, tostarp zinātnisko un IT drošības pētniecību, kas netiek veikta noziedzīgos nolūkos;
44. uzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, ir sasniegusi savas robežas un tā ir jāaktualizē, kā to FEMM komiteja nesen apstiprinājusi Záborská ziņojumā; aicina Komisiju sagatavot likumdošanas priekšlikumu, ar kuru aizstātu spēkā esošos tiesību aktus, kas nav efektīvi un nav piemērojami, jo, neraugoties uz neskaitāmām kampaņām, izvirzītajiem mērķiem un veiktajiem pasākumiem pēdējo gadu laikā, no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības joprojām ir nemainīgi lielas;
45. prasa, lai priekšlikums par komercnoslēpumiem, kas patlaban apspriež JURI komitejā, tiktu atsaukts, jo nav analizēta tā ietekme uz pamattiesībām un iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme, īpaši attiecībā uz MVU; turklāt uzsver, ka esošajā veidā šis priekšlikums rada juridisku nenoteiktību attiecībā uz tiesībām piekļūt informācijai un darbinieku mobilitāti, un tā nepilnības un neskaidro formulējumu ir iespējams izmantot ļaunprātīgi, lai pretrunā sabiedrības interesēm pārāk aizsargātu komerciālu informāciju;
46. uzskata, ka ES tirdzniecības politikas stratēģijas visaptverošā pārskatīšanā būtu jāņem vērā faktiskais neto ieguldījums nodarbinātībā un izaugsmē un jāuzlabo tās saskaņotība ar ES attīstības mērķiem, prioritātēm, klimata mērķiem, vides prioritātēm un cilvēktiesību standartiem; turklāt mudina Komisiju mainīt savu praksi attiecībā uz pilnīgu un demokrātisku tādu dokumentu publiskošanu, kurus izmanto sarunu procesā;
47. atzinīgi vērtē tādu pieeju Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, kas balstīta uz stimuliem un šo valstu panākumiem un diferenciāciju, un aicina Komisiju šajā sakarā izveidot mehānismus, ar kuriem īstenot principu „vairāk par vairāk”, kas nozīmē arī „mazāk par mazāk” tām valstīm, kas neizrāda vēlmi iesaistīties konstruktīvā sadarbībā ar ES, skaidri definējot attiecīgus standartus, indikatorus un kritērijus;
48. pauž nožēlu, ka Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker ir atbalstījis domu, ka nākamo piecu gadu laikā nenotiks turpmāka paplašināšanās; uzskata, ka šāds apgalvojums varētu mazināt ES uzticamību Rietumbalkānu reģiona valstīs, radīt bīstamu precedentu un stratēģiski vājināt Savienības uztveri austrumu kaimiņvalstīs, kas kļūst aizvien nestabilākas; atgādina par lēmumu, kuru ES valstu un valdību vadītāji pieņēma Saloniku Eiropadomes sanāksmē 2003. gadā un kurā minēts, ka visām Rietumbalkānu reģiona valstīm joprojām ir iespējas kļūt par ES dalībvalstīm; atgādina, ka tikai šāda perspektīva var motivēt šīs valstis, ko ģeogrāfiski ieskauj ES dalībvalstis, veikt vajadzīgās reformas un tās saskaņot ar ES tiesību aktu kopumu;
49. aicina Komisiju paplašināt palīdzību, koordināciju, monitoringu un pieredzes un labas prakses apmaiņu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, lai paātrinātu asociācijas nolīgumu reālu īstenošanu un palielinātu šo valstu integrāciju ES politikas jomās;
50. aicina Komisiju novērst ES budžeta līdzekļu izmantošanu aizsardzības vai divējāda lietojuma pētniecībai, kā tas patlaban tiek plānots pētniecības pilotprojektam, kas saistīts ar KDAP; mudina Komisiju aizstāvēt pilnīgi civilu mērķu definīciju attiecīgiem ES fondiem, piemēram, “Apvārsnis 2020” un sociāliem, reģionāliem un struktūrfondiem; atgādina par nepieciešamību Eiropas aizsardzības nozarēs būtiski samazināt neizmantotas jaudas, sliktu pārvaldību, korupciju, fragmentāciju, nepietiekamu pārredzamību; mudina Komisiju izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai pareizi īstenotu Direktīvu 2009/81/EK par publisko iepirkumu, un aicina ieviest turpmākus pasākumus stingru iekšējā tirgus noteikumu ieviešanai;
Trūkstošās iniciatīvas
51. ņem vērā, ka nav skaidri definēts paziņojums par darba programmu 2016. gadam; tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka dažas svarīgas jomas un iniciatīvas tā patlaban esošajā veidā varētu tikt atstātas novārtā; tādēļ aicina Komisiju vēlreiz apsvērt un iekļaut šādus priekšlikumus:
– „sociālā veto tiesības” vai kāds cits mehānisms, lai novērstu ES tiesību aktu stāšanos spēkā, ja to ietekme nodarītu kaitējumu nabadzīgiem iedzīvotājiem, palielinātu nevienlīdzību vai samazinātu sociālās tiesības;
– Darba laika direktīvas pārskatīšana, lai atceltu iespēju noteikt darba nedēļu, kuras vidējais garums ir 48 stundas;
– priekšlikums direktīvai par piekļuvi publiskai informācijai dalībvalstīs;
– priekšlikums regulai par informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu drošumu ES tirgū;
– izmaiņas ES publiskā iepirkuma noteikumos, paredzot, ka attiecīgām iestādēm tiek darīti pieejami informācijas tehnoloģiju produkta vai pakalpojuma pirmkodi;
– priekšlikums pabeigt banku savienības izveidošanu ar ceļvedi kopējai noguldījumu garantiju sistēmai;
– tiesību akta priekšlikums par resursu efektivitātes un kapitāla vienības izmaksu iekļaušanu paplašinātā un pārskatītā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, kas ir simetriskāka un efektīvāka;
– Revīzijas direktīvas pārskatīšana, lai nepieļautu, ka auditoru uzņēmumi sniedz konsultācijas nodokļu jomā;
– Grāmatvedības direktīvas pārskatīšana, lai paplašinātu pienākumu visu nozaru uzņēmumiem maksāt nodokļus darbības valstī un uzliktu uzņēmumiem par pienākumu publiskot nodokļu lēmumus, ko attiecībā uz tiem pieņēmušas dalībvalstis vai trešās valstis;
– jauns tiesību akta priekšlikums par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, lai nodrošinātu Orhūsas konvencijas piemērošanu Savienībā;
– tiesību akta priekšlikums par vides inspekcijām kā galveno instrumentu, ar ko veicināt Savienības vides jomas tiesību aktu pilnīgu piemērošanu;
– harmonizēts un saistošs tiesiskais regulējums par netradicionālo degvielu izpēti un ieguvi ar hidrauliskā frekinga metodi kā attiecīgu Komisijas ieteikumu novērtējuma pēcpasākums;
– paziņojums „Veidojot ilgtspējīgu Eiropas pārtikas sistēmu”, par ko 2014. gada aprīlī vienojās AGRI, ENVI un SANCO ģenerāldirektorātu komisāri;
– endokrīno destruktoru zinātniski pamatoti horizontālie kritēriji, tādējādi bez turpmākas vilcināšanās izpildot Komisijas kavētos juridiskos pienākumus;
– jauns tiesību pamatakts par dzīvnieku labturību, kurā noteikti minimālie ES labturības standarti visu kategoriju dzīvniekiem;
– ES ceļvedis par riteņbraukšanu kopā ar atbalsta un popularizācijas pasākumiem;
– tiesību akta priekšlikums par dažādu veidu atvaļinājumiem (paternitātes, adopcijas, aprūpes un apgādātāja), lai labāk saskaņotu profesionālo, ģimenes un personisko dzīvi, tas varētu arī atbloķēt Padomē iestrēgušo Maternitātes atvaļinājuma direktīvu;
– pašreiz spēkā esošo tiesību aktu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm pārskatīšana, jo tie nav efektīvi un nav piemērojami, un, neraugoties uz neskaitāmām kampaņām, mērķiem un pasākumiem pēdējos gados, vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības aizvien ir lielas;
– visaptveroša Eiropas reakcija uz LGBTI personu pamattiesību problēmām, kas izpaustos kā ES stratēģija/darba plāns cīņai ar homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, uz ko atkārtoti aicinājis Parlaments un dalībvalstis;
– tiesību akta priekšlikums, ar ko ievieš saistošus noteikumus par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi ES uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, lai nodrošinātu piegādes ķēžu pilnīgu pārredzamību, īpašu uzmanību pievēršot tekstilrūpniecības nozarei;
– pēcpasākumi, lai nodrošinātu, ka Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plāns saglabā aktualitāti un risina jaunas problēmas, kas saistītas ar nelikumīgu mežistrādi, pārvēršot mežaudzes par lauksaimniecības zemi, tostarp priekšlikums par ES rīcības plānu attiecībā uz atmežošanu;
– spēkā esošā labas administratīvās prakses kodeksa pārveidošana par juridiski saistošu regulu, lai ES nostiprinātu pamattiesības uz tās institūcijās, iestādēs, birojos un aģentūrās sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu pienācīgu administrēšanu;
– iniciatīva, ar ko nosaka kritērijus sarunu sākšanai par 23. un 24. sadaļu, lai sagatavotu šo sadaļu atvēršanu pievienošanās sarunās ar Turciju;
– priekšlikums par kopēju nostāju attiecībā uz Starptautiskās Krimināltiesas Kampalas grozījumu ātru ratifikāciju visās dalībvalstīs, kuros definēts agresijas noziegums;
– tiesību akta priekšlikums par Eiropas mēroga aizsardzību informatoriem, kuri ir atklājuši pārkāpumus pret Eiropas tiesību aktiem un/vai iedzīvotājiem;
Īsumā par darba metodi
52. mudina Komisiju nepārprotami paust nodomu respektēt abu likumdevēju iestāžu vienlīdzīgo statusu, īpaši ņemot vērā, ka Parlaments dod ieguldījumu centienos samazināt normatīvo slogu, kā gadījumā ar augu reproduktīvo materiālu (COM/2013/0262 – 2013/0137 (COD); iesaka Komisijai neizmantot iespējamo bloķēšanu Padomē, lai apietu Parlamenta nostāju;
53. uzsver savus iebildumus pret jebkādu jaunu iestāžu nolīgumu, kas varētu apdraudēt Līgumā paredzēto Parlamenta lomu, noteikt Komisijas darba kārtību Parlamentam un Padomei, iesniegt likumdevējiem „eksperta” novērtējumu visos posmos un pakārtotos demokrātiski pieņemtos politiskos lēmumus par citām tādām prioritātēm kā administratīvā vienkāršošana vai regulatīvā sloga mazināšana;
54. uzskata, ka Komisijas politiskās pamatnostādnes nevar būt vienīgais pamats, nosakot daudzgadu prioritātes, jo pretējā gadījumā likumdevējs pieredzētu, ka darba kārtību nosaka tikai kolēģija;
55. mudina Komisiju pastiprināt centienus uzraudzīt to, kā dalībvalstis transponē un piemēro ES tiesību aktus, īpaši saistībā ar sašaurināto leģislatīvo programmu; aicina labāk un sistemātiskāk iesaistīt dalībvalstu parlamentus;
56. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.