REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2016. gada darba programmas sagatavošanu
1.7.2015 - (2015/2729(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Vicky Ford ECR grupas vārdā
B8‑0661/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2016. gada darba programmas sagatavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka 2014. gada 16. decembra paziņojumu par Komisijas darba programmu 2015. gadam,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības dalībvalstis pieredz ievērojamu konkurētspējas krīzi, jo globālā ekonomikas vide kļūst arvien sarežģītāka; tā kā tikai konkurētspējīgas ekonomikas spēs radīt darbvietas, celt savu iedzīvotāju dzīves līmeni un nodrošināt tādu labklājību, kas dos iespēju nākotnē veikt ieguldījumus un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus; tā kā nolūkā sasniegt vērienīgos mērķus, kas izvirzīti nodarbinātības, izaugsmes, ieguldījumu un Eiropas ekonomikas globālās konkurētspējas jomā, ir vēl stingrāk jāpievēršas brīvas un godīgas konkurences veicināšanai;
B. tā kā citos pasaules reģionos ir straujāka izaugsme un pieaugošs ražīgums un inovācija;
C. tā kā eurozonas dalībvalstu valsts parāda krīze ievērojami kaitējusi Eiropas ekonomikai un radījusi lielas grūtības miljoniem tās iedzīvotāju,
D. tā kā Eiropai ir jābūt pārliecinātai par to, ka tai vajadzīga ekonomika, kas var nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, lai nākamajām paaudzēm veidotu darba vietas, nevis parādus,
E. tā kā politiskās prioritātes ir jāsaskaņo ar pieejamajiem finanšu resursiem;
F. tā kā ES politikas virzienu un rīcības mērķim — ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes pamatprincipus — ir jābūt tādas savu dalībvalstu rīcības atbalstīšanai un veicināšanai, kuras nolūks ir risināt konkurētspējas krīzi;
G. tā kā Eiropas Savienības iedzīvotāji nepārprotami vēlas dzīvot Savienībā, kura veicina savu dalībvalstu sadarbību jomās, kur tā var dot pievienoto vērtību, bet citādi atsakās veikt pasākumus, kurus būtu vērts atstāt dalībvalstu, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu, ģimeņu un atsevišķu iedzīvotāju ziņā,
1. atzinīgi vērtē Komisijas sākotnējos centienus par prioritāti izvirzīt pasākumus, kas veicinās darbvietu izveidi, izaugsmi un ieguldījumus; aicina Komisiju saglabāt mērķtiecību šo mērķu sasniegšanā un 2016. gada darba programmā izvirzīt vērienīgus reformu plānus; atzinīgi vērtē Komisijas Regulējuma uzlabošanas pasākumu kopuma plašo tvērumu, kurā ietilpst pasākumi, kuru nolūks ir samazināt birokrātiju, veicināt konkurētspēju un sniegt mazajiem uzņēmumiem nepieciešamo; uzsver, cik nozīmīgi ir radīt vidi, kurā uzņēmēji un uzņēmumi spētu radīt jaunas darbvietas, saglabāt darbvietas Eiropā un atgūt no Eiropas uz ārvalstīm pārvietotās darbvietas; uzsver, cik svarīgi ir izveidot vidi, kur var attīstīties inovācijas un privātā sektora ieguldījumi; uzskata, ka politikas veidotājiem ir jānodrošina, ka tiesību akti veicina inovācijas, novērtējot riska pārvaldību reglamentējošo tiesību aktu ietekmi uz inovācijām;
2. uzsver, ka ievērojami samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem var tikai, samazinot tiesību aktu priekšlikumu skaitu un attiecīgi lielāko uzmanību veltot galvenajām prioritātēm; aicina Komisiju 2016. gadā īstenot šādu pieeju un pēc iespējas samazināt tiesību aktu priekšlikumu skaitu; aicina Komisiju 2016. gadā veikt turpmākas darbības, lai samazinātu birokrātiskā sloga izmaksas, izvirzot uzdevumu līdz 2030. gadam samazināt slogu par 50 % un izvirzīt mērķi tiesību aktu izpildes izmaksu samazinājumam; prasa izveidot neatkarīgus novērtējumus nolūkā izmērīt jauno priekšlikumu radīto administratīvo slogu un ar tiem saistītās izmaksas;
3. pauž stingru pārliecību par to, ka darbs ir jākoncentrē uz dažām galvenajām prioritātēm, un aicina Komisiju nepieņemt nebūtiskas iniciatīvas; uzsver, cik būtiski ir galveno uzmanību pievērst jomām ar lielu Eiropas pievienoto vērtību saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai apzinātu veidus, kā šos principus var īstenot efektīvāk; aicina Komisiju skaidri apņemties izvērsti novērtēt valstu parlamentu un — attiecīgā gadījumā — reģionu parlamentu viedokļus gadījumos, kad tiek paustas bažas; šajā sakarā atbalsta Komisijas centienus sadarboties ar valstu parlamentiem un — attiecīgā gadījumā — reģionu parlamentiem likumdošanas procesa sākotnējos posmos, kā arī stingrāku sarkanās kartītes procedūru nolūkā panākt, ka tiek pilnībā ievērots subsidiaritātes princips;
4. uzsver, cik nozīmīgi ir visiem turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem piemērot obligātu MVU pārbaudi, lai nodrošinātu, ka šī nozare, kas ir tik būtiska Eiropas ekonomiku turpmākajai attīstībai un uzplaukumam, tiktu stimulēta, nevis apgrūtināta; aicina no visām apgrūtinošām tiesību aktu prasībām, ciktāl iespējams, atbrīvot mikrouzņēmumus, jo īpaši, lai iedrošinātu jaunus uzņēmumus un uzņēmējus;
5. prasa attiecībā uz visiem turpmākiem tiesību aktu priekšlikumiem ieviest obligātu konkurētspējas pārbaudi, lai garantētu to, ka visu ierosināto iniciatīvu novērtēšanā viens no pamatkritērijiem būtu galvenā mērķa sasniegšana, proti, Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšana globālajos tirgos;
6. atkārto, cik svarīgi ir attīstīt ietekmes novērtējumu izmantošanu — šie ietekmes novērtējumi jāveic visā politikas ciklā, un tiem vajadzētu būtu „dzīviem dokumentiem”, respektīvi, tie jāaktualizē, kad ar likumdošanas procesu tiek ieviesti jauni un būtiski grozījumi; uzsver, ka rūpīgos ietekmes novērtējumos būtu jāietver pilnīgs novērtējums par atbilstību subsidiaritātes principam tāpēc, ka ir būtiski celt iedzīvotāju uzticēšanos, jo iedzīvotāji uzskata šo principu par vienu no galvenajiem demokrātiskā procesa aspektiem; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu ietekmes novērtējumu efektīvu un neatkarīgu pārbaudi, jo īpaši prasa nošķirt Regulējuma kontroles padomi no Komisijas, lai panāktu tās patiesu neatkarību, tādējādi sasniedzot izvirzīto mērķi, respektīvi, nodrošināt neatkarīgu ietekmes novērtējumu veikšanu un ES tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu;
7. prasa regulāri novērtēt, pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot esošos politikas virzienus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst nākotnes un strauji mainīgas tehnoloģiskās un ekonomiskās vides vajadzībām;
8. stingri atbalsta pasākumus, kuru nolūks ir apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver vajadzību efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, tai skaitā pilnībā iesaistot dalībvalstis ar nepareizu vadību un krāpšanu saistītu problēmu risināšanā; uzsver, cik svarīgi ir veikt sistemātiskus, regulārus un neatkarīgus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem izdevumiem tiek panākts vēlamais rezultāts, turklāt izmaksu ziņā lietderīgā veidā; aicina Komisiju 2016. gadā publicēt zaļo grāmatu par to, vai Eiropas Savienībā papildus Revīzijas palātas jau veiktajam darbam būtu jāievieš iestāde, kas būtu pamatota uz Apvienotās Karalistes Budžeta līdzekļu atbildīga izlietojuma iestādes („Office of Budgetary Responsibility”), Francijas Publisko finanšu augstās padomes („Haut Conseil des finances publiques”) vai ASV Valdības pārskatatbildības biroja („Government Accountability Office”) modeli; pauž nožēlu par to, ka jaunajā Komisijā tā arī nav ieviests pilnas slodzes budžeta kontroles komisāra amats, kā to vairākkārt ir prasījis Eiropas Parlaments, un prasa 2016. gadā šo situāciju pārskatīt;
9. uzsver, ka, lai veidotu uz ārējiem sakariem orientētas, konkurētspējīgas Eiropas ekonomisko struktūru, kas spēj radīt materiālu labumu, samazināt patēriņa preču cenu un radīt jaunas darbvietas, ir būtiski noslēgt jaunus tirdzniecības nolīgumus; uzskata, ka strauja virzība saistībā ar vērienīgu, līdzsvarotu un visaptverošu transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, kurā tiek ievēroti ES sociālie, vides un patērētāju tiesību aizsardzības standarti, ir priekšnoteikums jaunu izaugsmes iespēju nodrošināšanai; prasa 2016. gadā sarunās par tirdzniecības nolīgumiem turpināt virzību;
2. DAĻA: KONKRĒTI PRIEKŠLIKUMI DARBA PROGRAMMAI
”Jauns impulss darbvietu izveidei, izaugsmei un investīcijām”
10. uzsver, ka konkurences politikas īstenošanai, pilnībā ņemot vērā valstu atšķirības, ir būtiska loma vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā, kas veicina inovācijas, produktivitāti, darbvietu radīšanu un visu dalībnieku investīcijas visā vienotajā tirgū un visos uzņēmējdarbības modeļos, tostarp MVU; prasa Komisijai nodrošināt pretmonopolu, valsts atbalsta un uzņēmumu apvienošanās kontroles noteikumu ievērošanu, lai panāktu iekšējā tirgus sekmīgu darbību;
11. atgādina, ka daudzās jomās vislabāko progresu iespējams panākt ar nenormatīviem pasākumiem, tostarp tirgus virzītiem risinājumiem un konkurences un vienotā tirgus jomā jau pieņemto tiesību aktu efektīvu izpildi;
12. uzsver subsidiaritātes un proporcionalitātes principa nozīmīgumu, aicina Komisiju nodrošināt LESD 9. panta stingru interpretāciju un nepieļaut to, ka šo pantu izmanto par pamatojumu darba un sociālo tiesību aktu harmonizācijai ES līmenī;
13. uzsver vajadzību nodrošināt to, ka kritēriji Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalsta saņemšanai vajadzības gadījumā tiek saskaņoti ar esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē ES TEN-T, CEF un struktūrfondu un Eiropas investīciju fonda darbību;
14. atzinīgi vērtē Regulējuma uzlabošanas pasākumu kopumu kā svarīgu posmu ceļā uz regulējuma sloga samazināšanu un mudina šajā virzienā rīkoties vērienīgāk, lai likvidētu šķēršļus uzņēmumu attīstībai un darbvietu izveidei; atbalsta ieceri īstenot Komisijas Regulējuma uzlabošanas pasākumu kopuma pasākumus nolūkā samazināt birokrātiju, veicināt konkurētspēju — tostarp paredzot prasību par konkurētspējas pārbaudi —, un apmierināt mazo uzņēmumu vajadzības;
15. tomēr prasa nošķirt Regulējuma kontroles padomi no Komisijas, lai panāktu tās patiesu neatkarību, tādējādi sasniedzot izvirzīto mērķi, respektīvi, nodrošināt neatkarīgu ietekmes novērtējumu veikšanu un ES tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu;
16. uzsver, cik svarīgi ir veikt rūpīgus deleģēto un īstenošanas aktu ietekmes novērtējumus, lai novērtētu to pieņemšanas iespējamās sekas;
17. mudina Komisiju tās ietekmes novērtējumos un esošajos ES tiesību aktos ieviest digitālo dimensiju, lai nodrošinātu, ka tie ir gatavi digitālajam laikmetam, tehnoloģiski neitrāli un ilgtspējīgi nākotnē, kā arī atbalsta inovācijas un MVU;
18. aicina Komisiju apņemties sasniegt tiesību aktu izpildes izmaksu samazinājuma mērķi;
19. uzskata, ka labāka regulējuma principi būtu jāpiemēro lēmumiem gan par sekundārajiem, gan primārajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju un tās aģentūras vajadzības gadījumā deleģētajiem un īstenošanas aktiem pievienot obligātu ietekmes novērtējumu, tostarp publicējot tiesību akta projektu un rīkojot pārredzamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pārredzamību attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un mudina to panākt, ka šāda prakse tiek ieviesta visā likumdošanas procesā;
20. atbalsta REFIT darba grupas ieviešanu, kas var dot spēcīgu un pozitīvu ieguldījumu ES tiesību aktu praktiskās īstenošanas uzlabošanā un administratīvā un regulatīvā sloga un tādu neparedzētu seku uzraudzībā un risināšanā, kuras rodas, nodrošinot ES līmenī paredzētu pienākumu izpildi;
21. uzsver, ka REFIT darba grupai vajadzētu būt efektīvai, un tai būtu jāpanāk ātra reakcija un jāveicina iespēju radīšana dažādās nozarēs; uzsver, ka Komisijai būtu aktīvi jāapspriež darba grupas dalībnieku priekšlikumi un ka Komisijai tie būtu jāizskata saskaņā ar principu „ievēro vai paskaidro”;
22. uzskata, ka minētā darba grupa varētu kļūt par platformu uzņēmumiem vai kolektīvām grupām, kas darbojas gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai sniegtu ieguldījumu, kas atbalstītu labāka regulējuma principu ievērošanu vai veicinātu birokrātijas samazināšanu regulējumā, ko piemēro attiecīgajās nozarēs;
23. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu neturpināt dienestu savstarpējo apspriedi, ja nav saņemts labvēlīgs Regulējuma kontroles padomes (RKP) atzinums; tomēr norāda, cik nozīmīga ir konsekvence un ka galīgajam priekšlikumam un ietekmes novērtējumam ir jābūt konsekventiem, tādēļ tajos jāatspoguļo jebkuras dienestu savstarpējās apspriedes posmā ieviestās izmaiņas; tāpēc uzskata, ka ir būtiski svarīgi pievienot RKP labvēlīgu atzinumu galīgajam kolēģijai iesniegtajam tiesību akta priekšlikumam, nevis tikai iepriekšējos posmos iesniegtajiem projektiem;
24. uzskata, ka RKP priekšrocības varētu vēl labāk izmantot, ja šī struktūra būtu kopīga visām trim iestādēm un piedalītos ne tikai Komisijas sagatavošanas darbā, bet arī ietekmes novērtējumu analīzes izstrādē visā likumdošanas procesā;
25. uzsver, cik svarīga ir Komisijas klātbūtne Parlamenta komiteju sanāksmēs nolūkā iesniegt katru priekšlikumu un tam pievienoto ietekmes novērtējumu; uzsver, ka atšķirību gadījumā šajā procesā jāietilpst debatēm par novērtējumu, ko veikusi Parlamenta Ietekmes novērtēšanas nodaļa;
26. uzsver Parlamenta Ietekmes novērtēšanas nodaļas svarīgo lomu attiecībā uz būtisku Komisijas sākotnējā priekšlikumā veiktu izmaiņu novērtēšanu;
27. norāda, ka ietekmes novērtējuma un subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaudes veikšanas vajadzībām papildus varētu noteikt pārejas periodu, kas sāktos pēc sarunu beigām, bet beigtos pirms galīgā balsojuma;
28. pauž bažas, ka sarunas ar sociālajiem partneriem nerisinās atbilstīgi ES labāka regulējuma programmā paredzētajam tempam; aicina Komisiju kopā ar sociālajiem partneriem savās sarunās ietvert labāka regulējuma līdzekļus, lai paplašinātu ietekmes novērtējumu izmantošanu, un Komisijas Ietekmes novērtējuma padomei nosūtīt visas vienošanās, kurās ierosināti tiesību akti;
29. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka jebkādas turpmākas Komisijas ierosinātas iniciatīvas vai tiesību aktu pārskatīšana veselības un drošības jomā balstās uz uzticamiem zinātniskiem pierādījumiem; aicina Komisiju izvērtēt, kādi varētu būt ilgtermiņa ieguvumi, izvēloties nenormatīvu pieeju, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta labāku norādījumu sniegšanai, darba devēju izglītošanai un darbinieku iesaistīšanai noturīgu pārmaiņu panākšanā;
30. aicina Komisiju noteikt par prioritāriem pasākumus, kuri jāveic jomās, kas atzītas par tādām, kurās ir desmit tiesību akti (tostarp direktīva par darba laiku un direktīva par pagaidu darba aģentūrām), kas visvairāk apgrūtina MVU („Top Ten”);
31. izceļ Komisijas Ceturkšņa pārskatu par nodarbinātību un sociālo situāciju (2015. gada marts); aicina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai izskaustu esošās darba tirgus nepilnības ES, atbalstītu un veicinātu apstākļus, kas ļauj pastāvēt elastīgākiem darba nosacījumiem, un veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;
32. aicina Komisiju steidzami izstrādāt Darba laika direktīvas ietekmes novērtējumu;
33. norāda uz jaunāko tendenci, ka uzņēmumi pārceļ atpakaļ uz Eiropu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, un uz iespējām, ko šī tendence sniedz darbvietu radīšanai; aicina Komisiju apsvērt, kā ES varētu palīdzēt uzņēmumiem izmantot iespējas, ko sniedz darbvietu pārcelšana atpakaļ uz Eiropu;
34. aicina Komisiju pastiprināt centienus atsaukt tiesību aktu priekšlikumus, kas nav guvuši atbalstu Padomē, un šajā sakarā uzskata, ka ir pareizi atsaukt direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atzīstot dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus, kas pārsniedz ES tiesību aktu obligātās prasības; pauž nožēlu, ka priekšlikumā direktīvai par drošību un veselības aizsardzību darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, uzmanība tika pievērsta tikai obligātam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, atstājot novārtā ar drošību un veselības aizsardzību darbā saistītus aspektus;
35. atzinīgi vērtē priekšlikumu REFIT darba grupai veikt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas normatīvās atbilstības pārbaudi digitālajam laikmetam un aicina Komisiju nodrošināt, ka pārskatīšana tiek veikta rūpīgi, ievērojot regulējuma uzlabošanas principus un paredzot iespēju veikt plašu un savlaicīgu apspriešanos ar sabiedrību, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek ņemts vērā patērētāju un nozares ieinteresēto personu viedoklis;
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi.
36. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri atsaukt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu priekšlikumu; atzinīgi vērtē ieceri ierosināt mērķtiecīgus kopīgus noteikumus attiecībā uz digitālo saturu, un norāda uz priekšlikumu ieviest iespēju izvēlēties mītnes valsti, kā arī mērķtiecīgus harmonizācijas pasākumus kā pārrobežu tirdzniecībai pastāvošo šķēršļu mazināšanas mehānismu, tomēr uzstāj, ka ir nepieciešama uz pierādījumiem pamatota pieeja un apspriešanās ar ieinteresētajām personām, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz aizsardzību, ko pašlaik patērētājiem nodrošina valstu tiesību aktiem, un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, ja tiešsaistē veikti darījumi neatbilst līguma nosacījumiem;
Finanšu regulējums un kapitāla tirgu savienība
37. uzsver, cik būtiska ir konkurētspējīga finanšu pakalpojumu nozare, kas patērētājiem piedāvā noderīgus produktus un pārredzamu informāciju; uzsver, ka tādējādi tiks palielināta patērētāju uzticība finanšu pakalpojumu produktiem;
38. atzinīgi vērtē Komisijas plānu izvērtēt finanšu regulas vispārējo ietekmi; mudina Komisiju, īstenojot REFIT iniciatīvu, atcelt liekus un/vai novecojošus tiesību aktus;
39. atzinīgi vērtē ideju par kapitāla tirgu savienību (KTS), bet vienlaikus sagaida savlaicīgu un saskaņotu apspriešanos noslēgumu; uzsver vajadzību tiesību aktiem ekonomikas jomā veikt kumulatīvās ietekmes novērtējumu, lai apzinātu tiesību aktu nekonsekvences gadījumus, kas radītu šķēršļus KTS, īpaši apsverot ietekmi uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem; aicina visiem papildu tiesību aktu priekšlikumiem veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, nodrošinot, ka priekšlikumi tiek izteikti tikai tad, ja to paredzamo ietekmi nevar panākt ar nenormatīviem līdzekļiem;
40. prasa arī turpmāk galveno uzmanību pievērst izaugsmei draudzīgai fiskālajai konsolidācijai; pauž pārliecību, ka ieguldījumu veicināšana nav jāuzskata par alternatīvu nepieciešamām strukturālām reformām;
41. aicina Komisiju atzīt, ka dalībvalstīs pastāvošā uzņēmējdarbības modeļu un finanšu tirgu daudzveidība var būt priekšrocība, kuru, iespējams, ir vērts aizsargāt Eiropas kopīgo interešu vārdā; uzsver, ka visā finanšu regulējumā ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;
42. sagaida priekšlikumu par izšķirīgi svarīgu tirgus infrastruktūru atveseļošanu un noregulējumu, lai nodrošinātu ieguldītāju aktīvu pienācīgu aizsardzību šajās struktūrās; norāda, ka šo iestāžu stresu palielina procesi, kuru rezultātā divpusēji tirgoti produkti globālu saistību ietvaros nonāk daudzpusējā tirgus infrastruktūrā; tādēļ piekrīt, ka sistēmas kopējās interesēs sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm ir nepieciešama pienācīga vadība un stingra riska pārvaldība;
43. uzskata, ka, lai vienkāršotu pārrobežu ieguldījumu plūsmu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz to, lai novērstu administratīvos šķēršļus;
Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
44. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija un dalībvalstis ir paveikušas, lai aktīvi atbalstītu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu oāžu izmantošanas, balstoties uz ESAO pieredzi nodokļu labas pārvaldības atbalstam visos attiecīgajos starptautiskajos forumos;
45. uzskata, ka nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, un tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst, ka dalībvalstis ir atbildīgas par valstu nodokļu sistēmām; uzsver, ka jebkādi turpmāki priekšlikumi ir jāvērtē, ņemot vērā darbības, kas īstenotas pasaules līmenī nodokļu jomā, un ka tiem ir jābūt saskaņā šīm darbībām;
46. norāda, ka attiecīgās informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir vēlama, un aicina dalībvalstis iesaistīties, lai nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
47. uzskata, ka cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas var uzlabot, efektīvāk izmantojot pašreizējās ES struktūras krāpniecības ar PVN maksājumiem apkarošanas uzlabošanai, piemēram, palielinot to struktūru skaitu, kam ir piekļuve informācijai par PVN, ar ko apmainās Eurofisc vai Eiropols;
Pētniecība un kosmosa politika
48. uzsver, ka jāturpina īstenot pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, īpašu uzmanību pievēršot centieniem pasaules līmeņa pētniecību pārvērst konkrētos ražojumos un pakalpojumos, kas varētu palīdzēt atjaunot Eiropas ekonomikas konkurētspēju;
49. atzīst programmas Galileo un Copernicus par kosmosa virzības programmām ar ES pievienoto vērtību; aicina Komisiju efektīvi izmantot DFS piešķirtos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu sekmīgu infrastruktūras izveides pabeigšanu un popularitātes iegūšanu lietotāju vidū/ienākšanu tirgū;
50. pauž bažas par direktīvu par Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu komerciālos nolūkos, jo tai ir nepietiekams pamatojums un tā var radīt slogu augstas izšķirtspējas satelītdatu Eiropas tirgum; aicina Komisiju vēlreiz apsvērt, vai šī ierosinātā direktīva nebūtu jāatceļ;
Transporta infrastruktūra
51. uzsver nepieciešamību turpināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) un pamattīkla koridoru virzību kā prioritāti, lai izveidot saikni starp visu ES reģionu transporta tīkliem un novērstu tādas problēmas kā atbilstošas infrastruktūras trūkumu, pieejamību un zemu savietojamību starp ES austrumu un rietumu daļu; uzsver, cik nozīmīgi ir pilnībā īstenot rīcības programmu NAIADES II, pievēršot īpašu uzmanību infrastruktūras uzlabošanai, inovācijām un tirgus liberalizācijai, jo iekšējo ūdensceļu un iekšzemes kuģniecības turpmāka attīstība Eiropā ir būtiski svarīga;
52. sagaida skaidrojumu par aviācijas tiesību aktu paketes priekšlikumiem un uzsver, ka šiem tiesību aktiem vajadzētu atbilst paredzētajam mērķim, lai aviācijas nozare varētu gūt labumu, proti, spētu izveidot darbvietas, mazināt ietekmi uz vidi un samazināt sadedzinātās degvielas daudzumu un biļešu cenas, un šādi sniegtu iespēju ES aviācijas nozarei konkurēt pie vienādiem nosacījumiem; uzsver, cik būtiski svarīgi ir paātrināt Eiropas Vienotās gaisa telpas ieviešanu (tai skaitā turpmāku SESAR attīstīšanu un funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) izveidi);
53. atzīmē Komisijas nodomu atsaukt priekšlikumu par lidlauka pakalpojumiem un uzsver, ka dažās lielākajās ES lidostās vēl joprojām pastāv monopoli, un šī situācija būtu jārisina, pienācīgi ņemot vērā tās dalībvalstis, kur šādi pakalpojumi jau ir liberalizēti; aicina iecerēto liberalizācijas un konkurences līmeni sasniegt ar pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanu lielajās ES lidostās, jo tas uzlabos lidostu darbības efektivitāti un kvalitāti un samazinās maksu lidostas lietotājiem un pasažieriem; tomēr uzsver, ka jaunajos priekšlikumos nevajadzētu ietvert sociālos aspektus un tiem nevajadzētu paredzēt lidlauka pakalpojumu kvalitātes minimuma standartus;
54. piekrīt, ka jāatceļ novecojušais priekšlikums par aviācijas drošības nodevām; pauž šaubas par šā priekšlikuma nākotni, vienlaikus piekrītot, ka aviācijas drošības nodevām vajadzētu būt taisnīgām un samērīgām, ņemot vērā ar šo jomu saistītās daudzās grūtības, tostarp jautājumus par direktīvas darbības jomu, saistību ar izmaksām un valsts finansējumu; uzskata, ka kopīgie principi drošības nodevu iekasēšanai Kopienas lidostās būtu jāsaskaņo ar Lidostas maksu direktīvu; atgādina, ka kohēzijas politika, kuras kopsummā pašlaik aptver vairāk nekā vienu trešdaļu no ES budžeta, pašlaik ir ES lielākais ieguldījumu instruments, un atzīst tās pozitīvo ietekmi uz reģionālo atšķirību mazināšanu Eiropas Savienībā, ja to vienlaikus papildina ar politiskajām, institucionālajām un infrastruktūras reformām;
Reģionālā attīstība
55. uzskata, ka šajā Eiropas Komisijas darba programmas laikposmā reģionālās attīstības fondiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm veikt grūtās un vienlaikus būtiskās ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai palielinātu konkurētspēju;
56. norāda uz Komisijas apņēmību uzlabot struktūrfondu īstenošanu, izmantošanu un efektivitāti un pēc iespējas drīzāk un vienmērīgāk īstenot jaunos 2014.‑2020. gada plānošanas perioda struktūrfondu noteikumus; uzsver, cik svarīga ir gan vienkāršošana nolūkā veicināt piekļuvi šiem fondiem, gan arī pārkāpumu un krāpšanas novēršana;
57. uzsver to, ka Eiropas Komisijas jauno pilnvaru izmantošana, respektīvi, struktūrfondu maksājumu pārplānošanas vai apturēšanas pieprasīšana, varētu negatīvi ietekmēt reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu finansiālo situāciju; šajā sakarā atgādina, ka par ES kohēzijas politikas programmu īstenošanu atbildīgās iestādes nav atbildīgas par budžeta deficītu valsts līmenī, un tās par to nebūtu jāsoda;
58. atbalsta Eiropadomes apstiprināto instrumentu — pienācīgi mērķtiecīgu makroreģionālo stratēģiju (MRS) — īstenošanu nolūkā efektīvāk izmantot esošos finanšu resursus un uzlabot Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu līdzekļu iedarbīgumu; norāda, ka MRS var palīdzēt risināt kopīgās problēmas, ar kurām saskaras noteikti ģeogrāfiskie apgabali, un tādējādi šim nolūkam nebūs jāveido jaunas, lielas iestādes;
59. mudina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstu centienus pārvarēt digitālo plaisu un nodrošināt ātrdarbīga platjoslas pieslēguma pieejamību pilsētās un lauku apvidos, tādējādi veidojot uzņēmējdarbībai, MVU un darbvietu izveidei labvēlīgāku vidi, un nodrošinot attālo piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp izglītībai un apmācībai, apvidos, kur sabiedriskā transporta infrastruktūra ir vāji attīstīta;
”Savienots digitālais vienotais tirgus”
60. pieņem zināšanai nesen iesniegto Digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai un tai pievienoto iniciatīvu ceļvedi; atbalsta digitālā vienotā tirgus noteikšanu par prioritāti, ņemot vērā iespējas, ko digitālās darbības var radīt nodarbinātības, jauno uzņēmumu izveides un inovāciju jomā, un atzīst ES rūpniecības digitālās pārveides nozīmi darbvietu radīšanā, produktivitātes sekmēšanā un ES uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanā un līdz ar to izaugsmes sekmēšanā;
61. atgādina, ka nesenā pagātnē jauni tiesību aktu priekšlikumi ir iestrēguši; iesaka Komisijai pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu izstrādes analizēt paraugpraksi dalībvalstu līmenī, būt atvērtai pret pasākumiem, kas ierosināti pēc nozares iniciatīvas, pievērsties esošo tiesību aktu īstenošanai, vajadzības gadījumā modernizēt esošos valstu un Eiropas tiesību aktus, mērķtiecīgi likvidējot atlikušās nepilnības, un pieņemt jaunus tiesību aktus tikai tad, ja tie ir absolūti nepieciešami;
62. uzskata, ka Digitālā vienotā tirgus stratēģijas prioritātei ir jābūt birokrātijas un nepamatotu vai nesamērīgu regulatīvu vai neregulatīvu šķēršļu likvidēšanai nolūkā pilnībā izmantot rūpniecības digitālās pārveides un pārrobežu e-komercijas potenciālu; uzskata, ka nolūkā stiprināt patērētāju uzticēšanos digitālo preču un pakalpojumu iegādei Eiropas Savienībā varētu apsvērt iespēju īstenot mērķtiecīgākus pasākumus;
63. atzīst Komisijas apņēmību atraisīt digitālās ekonomikas potenciālu, koncentrējot darbu trijos virzienos, izvirzot mērķi uzlabot attiecīgo tehnoloģiju pieejamību patērētājiem un uzņēmējiem, uzlabot vidi digitālo pakalpojumu izstrādei un e-sabiedrības un e-pārvaldes attīstībai; vienlaikus uzsver to, ka likumdevējiem ir jācenšas radīt ES līmeņa pamata struktūru, nevis piedāvāt universālu plānu ES ekonomikai; uzsver digitālo tirgu starptautisko raksturu un vajadzību sadarboties ar pasaules līmeņa regulatoriem attiecībā uz konkurētspēju, drošību un drošumu;
64. iesaka noteikt Eiropas IKT standartus, saskaņojot tos ar starptautiskiem standartiem un pasaulē atzītām tehniskajām specifikācijām, un vajadzības gadījumā popularizējot tos kā starptautiskus standartus;
65. atbalsta Komisijas centienus pabeigt darbu pie ES datu aizsardzības regulas; šajā sakarībā aicina, lai visas datu aizsardzības tiesību aktu reformas būtu samērīgas, vienkārši izpildāmas un aizsargātu gan patērētājus, gan tiesības uz privātumu, kā arī dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem, ekonomikai un inovācijām; uzsver vajadzību nodrošināt to, lai digitālo komerciālo datu komerciāla izmantošana atbilstu gan rūpniecisko, gan personas datu un privātuma aizsardzībai;
66. atbalsta brīvu, atvērtu un pārredzamu internetu, atzīstot vajadzību īstenot pasākumus, kas atbalstītu tehniskās prasības; sagaida telekomunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un norāda uz vajadzību laikus pārskatīt universālā pakalpojuma direktīvu; atzīst, ka konkurences politikas stūrakmens ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visiem uzņēmējiem un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas uz patērētāju un konkurentu rēķina nepieļaušana; norāda arī uz dalībvalstu kompetenci attiecībā uz spektra politiku un tāpēc aicina Komisiju analizēt iespēju īstenot produktīvus neregulatīvus pasākumus, kas uzlabotu sadarbību un ļautu Eiropas Savienībā efektīvāk īstenot frekvenču spektra piešķiršanu;
67. uzsver ievērojamās bažas attiecībā uz nodokļu pasākumiem digitālajā ekonomikā, it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN); atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ierosināt kopīgu ES līmeņa vienkāršošanas pasākumu (PVN slieksni), lai palīdzētu mazajiem e-komercijas uzņēmumiem;
Autortiesības
68. atzinīgi vērtē centienus attīstīt un modernizēt ES intelektuālā īpašuma tiesību aktus, jo īpaši autortiesību jomā, lai tos pielāgotu digitālajam laikmetam; uzsver nepieciešamību risināt digitālā pirātisma negatīvo ietekmi uz vērtību un nodarbinātību radošajās un kultūras nozarēs;
69. uzsver, ka patērētājiem būtu jāspēj visā ES saskaņā ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem piekļūt likumīgi pieejamam saturam, un autoriem būtu jāsaņem pienācīgs atalgojums, bet ka obligātās ES licences nav patērētāju izvēlei un tiesību subjektiem piemērots risinājums, un ka būtu jāizpēta arī iespēja izmantot uz tirgu balstītus risinājumus; uzskata, ka autortiesībām būtu jāsaglabā sava galvenā funkcija, respektīvi, iespēju nodrošināšana autoriem gūt atlīdzību no tā, ka viņu radītos darbus izmanto citas personas;
70. aicina īstenot mērķtiecīgu pieeju, kas būtu balstīta uz uzticamiem pierādījumiem, cita starpā, uz juridisko un ekonomisko analīzi, tostarp dialogu ar ieinteresētajām personām, kurā tiktu saglabāts līdzsvars starp patērētāju, lietotāju, autoru un tiesību subjektu interesēm, un veicināts radošums un uzņēmība, kas ir būtiski kultūras un radošo nozaru un Komisijas nodarbinātības un izaugsmes programmas elementi; uzsver vajadzību ievērot subsidiaritāti un kultūru daudzveidību; šajā sakarā uzsver to, ka modernizācijas vai reformu priekšlikumiem nevajadzētu apgrūtināt reģionu un Eiropas kultūras popularizēšanas tradicionālo metožu būtisko ieguldījumu, un ka pārmaiņām šajā jomā ir jāatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, uz kuriem balstās autortiesību pamatprincipi;
71. uzsver, ka izaugsmes veicināšanā izšķirīga nozīme būs autortiesību izpildei un ka tāpēc kā prioritāte ir jāizvirza komerciāla mēroga autortiesību pārkāpumu apkarošana; šajā sakarā uzskata, ka nedrīkstētu atstāt bez ievērības visu iesaistīto pušu, tostarp IP sniedzēju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lomu autortiesību pārkāpumu novēršanā;
72. aicina Komisiju palīdzēt nodrošināt Marakešas nolīguma drīzu ratificēšanu nolūkā veicināt grāmatu pieejamību personām ar redzes traucējumiem; tomēr norāda, ka ir nepieciešams lielāks progress satura pieejamības veicināšanā personām ar invaliditāti, ne tikai personām ar redzes traucējumiem;
73. mudina pārskatīt tā dēvēto „drošības zonu” koncepciju kas pašlaik no tiesību aktu ievērošanas autortiesību jomā un atbildības par to atbrīvo uzņēmumus, kas nodarbojas ar datu pasīvu mitināšanu; norāda, ka attīstītas interneta infrastruktūras laikmetā šāda prakse var nelabvēlīgi ietekmēt tiesību subjektus, vājinot to pozīcijas sarunās par licencēm ar digitālajām platformām, tādējādi samazinot mākslinieku ieņēmumus un ietekmējot nozares ilgtspējību un izaugsmi;
”Noturīga enerģētikas savienība ar klimata pārmaiņu politiku, kas vērsta uz nākotni”
74. atzinīgi vērtē vērienīgo ieceri izveidot enerģētikas savienību un uzskata, ka ES līmeņa politikas ciešāka saskaņošana šajā jomā sniedz iespējas mazināt sadrumstalotību, kuras dēļ pagātnē vienlaikus tika īstenoti vairāki konfliktējoši politikas virzieni;
75. uzsver energoapgādes pieejamības, ilgtspējas un drošības svarīgumu; uzskata, ka konkurences politika ir būtiski svarīga atsaistes veicināšanā un pašreizējās tirgus sadrumstalotības risināšanā; norāda, ka valsts atbalsts šajā jomā regulējams tāpat kā jebkurā citā nozarē;
76. atzinīgi vērtē centienus ieviest ilgtspējīgas energoefektivitātes programmas un uzsver, cik svarīgs ir Parlamenta ziņojums par Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu, kas nodrošinās labāku izpratni par pasākumiem, kas ieviesti dalībvalstīs, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt to, lai energoefektivitātes prasības būtu rentablas galapatērētājiem;
77. sagaida sīkāku informāciju un konkrētus priekšlikumus par enerģētikas savienību un uzskata, ka iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana ir uzskatāma par tās centrālo pīlāru nolūkā veicināt drošību, dažādošanu un konkurētspējīgas cenas, uzlabojot pārrobežu infrastruktūru un starpsavienojumus;
78. uzskata, ka uz tirgu balstīti mehānismi ir jāpapildina ar reāliem un vērienīgiem un solidaritātes mehānismiem, tādiem kā efektīvāka ES līmeņa un pārrobežu krīžu pārvaldība, sašķidrinātas dabasgāzes, gāzes uzglabāšanas un reālās jaudas rezerves mehānismu labāks izmantojums, tostarp Gāzes piegādes drošības regula, kas tiks pārskatīta 2015. gada beigās;
79. aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties, lai noteiktu, kur varētu panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem, atzīstot, šajā jomā iepriekš izteikto priekšlikumu sensitīvo raksturu; tomēr atzīst, ka Komisija pēc uzaicinājuma jau var piedalīties ar enerģiju saistītās sarunās ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešām valstīm; aicina Komisiju izstrādāt gan priekšrocību grantējošu, gan ierobežojošu nolīguma klauzulu sarakstu, piemēram, eksporta aizlieguma un galamērķa klauzulas;
80. mudina Komisiju nodrošināt to, ka vietējo enerģijas resursu attīstība ir būtiska enerģētikas savienības daļa; tomēr atgādina Komisijai, ka dalībvalstis pašas ir atbildīgas par savu energoresursu struktūras noteikšanu un ka turpmākajā dekarbonizācijas un emisijas samazināšanas politikā ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt energoapgādes drošību un diversifikāciju, un nav pieļaujams ilgtspējības jautājumus risināt izolēti, kā tas ir bijis līdz šim;
81. ņemot vērā notikumus Ukrainā uzsver, ka energoapgādes drošība jāuzlabo, veicot virkni pasākumu un izmantojot dažādus risinājumus, piemēram, piegādātāju diversifikācija, energoefektivitātes uzlabošana, lai samazinātu patēriņu, vietējo enerģijas avotu plašāka izmantošana, kā arī būtiski ieguldījumi infrastruktūrā;
82. saistībā ar enerģētikas savienības stratēģisko attīstību norāda uz vienošanos, kas panākta 2014. gada oktobra Eiropadomes sanāksmē un attiecas uz klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, un jo īpaši to, ka nav noteikti saistoši atjaunojamās enerģijas mērķi katrai dalībvalstij, jo pašreizējie mērķi ir izrādījušies neelastīgi, dārgi un kavējuši ieguldījumus citos zema oglekļa satura enerģijas tehnoloģiju veidos, piemēram, oglekļa uztveršanā un uzglabāšanā (CCS); tomēr uzstāj, ka saistībā ar šo satvaru ir obligāti jāsaglabā noteikumi to rūpniecības nozaru aizsardzībai, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks;
83. atzīst, ka vietējie enerģijas avoti var dot pamatīgu ieguldījumu ES enerģētiskajā drošībā un mazoglekļa ekonomikas izveidē; šajā ziņā uzskata, ka enerģētikas savienībai ir jāatspoguļo ES vajadzība izmantot visus dalībvalstu rīcībā esošos energoavotus, kuru izmantošana rada nelielu vai samazinātu oglekļa emisiju apmēru, ievērojot to tiesības pašām lemt par savu energoresursu struktūru un savu resursu — gan fosilo, gan atjaunojamo, gan kodolenerģijas resursu — izmantošanu;
”Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”
84. atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot labvēlīgāku vidi darbvietu radīšanai ES; uzsver, cik būtiskas ir strukturālās reformas, kas vajadzīgas šādu aspektu risināšanai: prasmju neatbilstība, uzņēmējdarbība, demogrāfija, tirgus pieejamība, finansējuma pieejamība, darba tirgus neelastība, administratīvās izmaksas un birokrātijas samazināšana;
85. vēlreiz uzsver, cik būtiski ir pilnveidot vienoto tirgu, lai novērstu šķēršļus brīvai tirdzniecībai, un aicina Komisiju, īstenojot labāku regulējumu, galveno uzmanību pievērst tam, lai izveidotu labvēlīgu Eiropas uzņēmējdarbības vidi, samazinātu birokrātiju, likvidētu regulatīvo slogu un šķēršļus ieguldījumiem un mudinātu jaunus tiesību aktus pieņemt tikai tik, cik nepieciešams;
86. uzsver, ka jādara vairāk, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus; uzskata, ka izšķirīga nozīme ir tam, lai visā Savienībā turpinātu novērst šķēršļus ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem;
87. atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu visiem REFIT pasākumiem, kurus plānots īstenot nolūkā samazināt regulatīvo slogu; aicina Komisiju ievērot tās paziņojumā izklāstītās saistības;
88. uzsver, cik būtiski ir visus regulatīvos un likumdošanas priekšlikumus balstīt uz pierādījumiem, ko snieguši uzņēmumi, citi eksperti un ieinteresētās puses; sagaida, ka Komisijas priekšsēdētājs izskaidros notikumu gaitu saistībā ar tā jauno augsta līmeņa zinātnisko padomdevēja grupu; vēlreiz atgādina, ka zinātniskām konsultācijām ir jābūt neatkarīgām un pietiekami pamatotām, lai no likumdevējiem un ierēdņiem prasītu atbildību par lēmumiem un priekšlikumiem;
89. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu izveidot REFIT platformu, lai vestu iesākto dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par ES tiesību aktu uzlabošanu saistībā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu; jūt Komisijas atbalstu, jo tā ir stingri apņēmusies mazināt dalībvalstīm un mazajiem uzņēmumiem uzlikto regulatīvo slogu un apstiprinājusi, ka tiks atsaukti 73 vēl nepieņemtie likumdošanas priekšlikumi; uzskata, ka daudzās politikas jomās viss ir jāsāk no jauna; brīdina, ka gadījumos, kad priekšlikumi tiek atsaukt, lai tos aizstātu ar jauniem, šīs jaunās iniciatīvas attiecīgi nedrīkst radīt lielāku slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
”Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība”
90. atzīmē, ka nesenajos ekonomiskajos pētījumos ir norādīts uz lēnas izaugsmes rādītājiem un zemu inflāciju, kas ir ieilgusi problēma eurozonā salīdzinājumā ar valstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces; prasa veikt eurozonas ekonomiskās situācijas padziļinātu analīzi; prasa eurozonas dalībvalstu ekonomikas atveseļošanos salīdzināt ar dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces, kā arī ar trešām valstīm un reģioniem;
91. prasa stingri ievērot „saistību nepārņemšanas” klauzulu; atgādina ECB par tās mandāta darbības jomu, kas attiecas tikai uz monetāro politiku;
92. atzīmē, ka saskaņā ar valsts suverenitātes un subsidiaritātes principu ESM un fiskālais pakts nav iekļaujami Kopienas metodē;
93. uzsver, cik būtiski ir uzraudzīt pašreizējo banku savienības tiesību aktu īstenošanu un veicināt dialogu ar nozares ekspertiem, lai novērtētu pieņemto tiesību aktu ietekmi un efektivitāti; uzsver, ka, pirms tiek apsvērta kāda jauna papildu tiesību akta pieņemšana, ir jāveic detalizēts ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze;
94. uzsver, cik būtiska ir konkurētspējīga finanšu pakalpojumu nozare, kas patērētājiem piedāvā noderīgus produktus un pārredzamu informāciju; uzsver, ka tādējādi tiks palielināta patērētāju uzticība finanšu pakalpojumu produktiem;
”Pārdomāts un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV”
95. mudina Komisiju atvēlēt pietiekamus resursus, lai turpinātu vērienīgu tirdzniecības programmu ar tirdzniecības partneriem visā pasaulē, tostarp strādāt, lai pabeigtu sarunas par plašu, visaptverošu un līdzsvarotu transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, vienlaikus norādot, ka tirdzniecības politikai nav jāaprobežojas tikai ar šo jomu, bet ir jāaptver visi daudzpusējie, vairākpusējie un divpusējie tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi, par kuriem Komisija pašlaik ved sarunas;
96. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt ES tirdzniecības un ieguldījumu politiku, tostarp ierosināto uzsvaru uz tās ieguldījumu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā visā ES; prasa, lai šī pārskatīšana būtu plaša, stratēģiska un tālredzīga, aptverot visus tirdzniecības un ieguldījumu politikas aspektus, tostarp divpusējās, vairākpusējās un daudzpusējās sarunas un autonomus pasākumus, galveno uzsvaru liekot uz tirdzniecības attiecību veidošanu ne tikai ar lielām jaunattīstības valstīm un svarīgākajiem stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē, bet arī ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm, ar kurām ES pašlaik nav padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgumu;
97. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt dalībvalstīm direktīvu projektus, ar ko modernizēt pašreizējos nolīgumus ar Meksiku, Čīli un Turciju, un prasa, lai šīs direktīvas ietvertu vērienīgus noteikumus par tirgu savstarpēju atvēršanu, daudzās nozarēs risinot tādus jautājumus kā tarifi, beztarifu šķēršļi un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, ietverot finanšu pakalpojumus, profesionālos pakalpojumus, apdrošināšanu, publisko iepirkumu, ķīmiskās vielas, pārstrādātu pārtiku, enerģijas tirdzniecību, intelektuālo īpašumu un automobiļu rūpniecību, kā arī citus jautājumus;
98. pauž nožēlu, ka Komisija nav apņēmusies atsaukt priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi ES publiskā iepirkuma iekšējam tirgum, kam daudzas dalībvalstis iebilst, jo daudzi to uzskata par protekcionistisku pasākumu, kas, ja to īstenotu, varētu radīt būtiskas tirdzniecības problēmas ar atsevišķiem tirdzniecības partneriem, tostarp, iespējams, atbildot uz šādu pasākumu, tiktu slēgts tirgus ne tikai publiskā iepirkuma jomā, bet arī citās būtiskākajās nozarēs; uzskata, ka Komisijas izklāstītos jautājumus labāk varētu risināt, vedot divpusējas sarunas par dziļiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai mudinot arī citas valstis pievienoties Nolīgumam par valsts iepirkumu (GPA);
99. ar bažām norāda, ka uz priekšu nevirzās sarunas par ES un Indijas BTN, un prasa Komisijai darīt vairāk, lai pārvarētu pašreizējo strupceļu sarunās;
100. prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu par to, lai dalībvalstis parakstītu CETA nolīgumu;
101. uzsver, ka vienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) joprojām ir būtisks ES tirdzniecības politikas mērķis, un aicina Komisiju strādāt, lai panāktu vienošanos PTO 10. ministru sanāksmē, kas notiks 2015. gada decembrī Nairobi; aicina Komisiju pēc iespējas drīz pabeigt pašreizējās daudzpusējās sarunas par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), informācijas tehnoloģiju nolīgumu un ekoloģisko preču nolīgumu, kas, ja sarunu iznākums ir sekmīgs, būs stimuls, kas nepieciešams, lai nostiprinātu pašreizējos tirdzniecības liberalizācijas centienus PTO;
102. ir nobažījies par Komisijas pieprasījumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt atzinumu par ES nolīgumu ar Singapūru un attiecīgi par to, ka šāda procedūra uz ilgu laiku aizkavēs nolīguma stāšanos spēkā, vienlaikus vēršoties pret jebkādiem centieniem ierobežot dalībvalstu parlamentu pilnvaras iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procedūrās;
103. atgādina, ka ikvienam TTIP nolīgumam pilnībā ir jāatbilst UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un ka pusēm ir jābūt tiesīgām pieņemt vai saglabāt spēkā ikvienu pamatotu pasākumu attiecībā uz kultūras un valodu daudzveidības veicināšanu, kā tas noteikts attiecīgajos Līguma pantos; uzskata, ka ar kultūru saistītas atrunas ir būtiskas, taču joprojām ir nobažījies, ka kultūras īstenā jēdziena un vērtības nepareiza interpretācija, to kļūdaini jaucot ar radošo nozari kopumā, var liegt ES radošajai nozarei piekļuvi jauniem tirgiem, kā arī gūt labumu no skaidrākiem noteikumiem, piemēram, attiecībā uz Eiropas producentu intelektuālā īpašuma pienācīgu aizsardzību ASV;
”Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās”
104. pilnībā atbalsta cīņu pret pārrobežu noziedzību un korupciju; tomēr pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Padomes stingrajiem iebildumiem un nopietnām bažām par proporcionalitāti, juridisko pamatu, subsidiaritāti un pamattiesībām, Komisija nav atsaukusi priekšlikumu par Eiropas Prokuratūras izveidi;
105. pilnībā atbalsta Komisijas saistības palīdzēt novērst draudus ES valstu iekšējai drošībai saistībā ar iekšējās drošības stratēģijā minēto ārvalstu kaujinieku un terorisma problēmu; šajā ziņā mudina Komisiju par prioritāru noteikt direktīvas par ES pasažieru datu reģistru (PDR) faktisku pieņemšanu; uzsver, ka ES ir jāvēršas pret aizvien lielāko pašmāju terorisma apdraudējumu, ko rada „ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tās dzīvo vai kuru valstspiederīgie tās ir, dodas uz citu valsti, lai tur veiktu, plānotu vai sagatavotu terora aktus, apmācītu teroristus vai izietu teroristu apmācību, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem;
106. prasa Komisijai apņēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību tiešsaistē; prasa Komisijai uzvērt vajadzību izvērst starptautisku sadarbību ar ES stratēģiskajiem partneriem un tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē nolūkā apkarot bērnu pornogrāfiju; uzsver, ka starptautiskā sadarbība un transnacionālas izmeklēšanas darbības šajā jomā ir jāuzlabo, īstenojot sadarbības nolīgumus un veicinot starptautisko datu apmaiņu par šiem noziegumiem un likumpārkāpējiem, tostarp arī ar Eiropola līdzdalību; aicina Komisiju veikt padziļinātu analīzi par pašreizējo politikas satvaru bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanai, un šo analīzi sagatavot kā ziņojumu par Direktīvas 2011/93/ES īstenošanu;
107. atzinīgi vērtē iekšējās drošības stratēģijā izklāstītos Komisijas priekšlikumus par cīņu pret kibernoziegumiem; atzīmē, ka teroristu organizācijas aizvien biežāk izmanto internetu un saziņas tehnoloģiju, lai plānotu uzbrukumus, izplatītu propagandu un vāktu līdzekļus; aicina Komisiju mudināt interneta un sociālo mediju uzņēmumus sadarboties ar valdībām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai cīnītos ar šo problēmu, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības un privātuma vispārējo principu ievērošanu;
108. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus cīņai pret radikalizāciju un tās novēršanu ES; prasa, lai pretterorisma stratēģijas pamatā būtu daudzlīmeņu pieeja, ar ko visaptveroši risinātu tādus pamatfaktorus kā radikalizācija, sociālās kohēzijas un iekļautības veicināšana, politiskā un reliģiskā iecietība, tiešsaistē paustās musināšanas uz terora aktiem analizēšana un pretpropagandas izvēršana, atturēšana izbraukt no valsts nolūkā pievienoties teroristu organizācijām, rekrutēšanas un iesaistīšanās bruņotos konfliktos novēršana, teroristu organizāciju un personām, kuras vēlas šādām organizācijām pievienoties, sniegtā finanšu atbalsta shēmu izjaukšana, vajadzības gadījumā nodrošinot saukšanu pie atbildības un sniedzot tiesībaizsardzības iestādēm piemērotus instrumentus, kas tām ļautu veikt savus pienākumus, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības;
109. aicina Komisiju nostiprināt Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN) un izstrādāt iniciatīvas, ar ko risināt radikalizācijas cēloņus un sekmēt kopienu integrāciju, iecietību, izglītības un deradikalizācijas programmas un sociālos pasākumus, vienlaikus strādājot pie tiesībaizsardzības un tiesvedības jautājumiem, un aicina mudināt dalībvalstis apmainīties ar labāko praksi šajā jomā;
110. aicina Komisiju novērst teroristu individuālu pārvietošanos, pastiprinot kontroli uz ārējām robežām, sistemātiskāk un efektīvāk pārbaudot ceļošanas dokumentus, novēršot ieroču nelegālu tirdzniecību, identitātes krāpniecisku izmantošanu un nosakot riska zonas; gaida Komisijas jaunos priekšlikumus par viedrobežu paketi;
111. aicina Komisiju veikt pasākumus, ar kuriem uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām; aicina Komisiju sniegt atbalstu, lai uzlabotu, aktivizētu un paātrinātu vispārējo apmaiņu ar tiesībaizsardzības informāciju un padarītu efektīvāku operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, plašāk izmantojot tādus noderīgus pašreiz pieejamos instrumentus kā kopējās izmeklēšanas grupas, teroristu finansējuma izsekošanas programma un pasažieru vārdu reģistru (PNR) nolīgumi, kā arī lietderīgāk un efektīvāk apmainīties ar attiecīgajiem datiem un informāciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības principus;
112. aicina Komisiju sniegt atbalstu, lai ES varētu aktīvi veicināt dialogu ar globālu partnerību cīņai pret terorismu, cieši sadarbojoties ar tādiem reģionāliem partneriem kā Āfrikas Savienība un Arābu valstu līga, jo īpaši ar Sīrijas un Irākas kaimiņvalstīm un valstīm, kas stipri cieš no šā konflikta, piemēram, Jordāniju, Lībiju un Turciju, kā arī šajā sadarbībā ietvert ANO un NATO un konkrēti ANO Terorisma apkarošanas komiteju;
113. aktīvi mudina Komisiju par prioritāriem noteikt un izstrādāt konkrētus pasākumus, ar kuriem novērst kaunpilno mūsdienu verdzību, jo īpaši attiecībā uz bērniem;
114. stingri atbalsta pasākumus, ar kuriem izbeigt visu veidu diskrimināciju, un atbalsta politiku, kas ģimeni atzīst par sabiedrības pamatu un kas par prioritārām atzīst bērna intereses saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti 1989. gadā pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā par bērna tiesībām; atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību veicināt sieviešu dalību darba tirgū;
115. uzsver, cik būtiski ir pārskatīt Briseles II regulu;
”Virzība uz jaunu migrācijas politiku”
116. atbalsta vajadzību ieviest stingru, bet taisnīgu pieeju ES migrācijas politikai; pilnībā atbalsta Komisijas aicinājumu cīnīties pret ES migrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu;
117. atgādina Komisijai, ka dažas dalībvalstis ir ļoti nobažījušās par to, ka iedzīvotāji no citām dalībvalstīm ļaunprātīgi izmanto sociālos pabalstus; uzsver, ka sociālās sistēmas un labklājības maksājumi pilnībā ir dalībvalstu kompetencē; tomēr atgādina, ka dalībvalstīm ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips;
118. atbalsta vajadzību migrāciju saistīt ar ES ārējo politiku; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par prioritāti noteikt sadarbību ar trešām valstīm, tostarp Subsahāras Āfriku, Ziemeļāfriku un Tuvo Austrumu reģioniem, izmantojot atpakaļnosūtīšanu, pārvietošanas programmas un migrācijas pārvaldības nolīgumus ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm; atbalsta arī Komisijas priekšlikumu sniegt turpmāku atbalstu humānās, politiskās un apmācības palīdzības veidā;
119. aicina Komisiju novērst trūkumus attiecībā uz ieslodzījuma apstākļu un patvēruma procedūru kvalitāti Eiropas Savienībā, jo abi šie faktori būtiski ietekmē iespējas efektīvi un sekmīgi risināt migrācijas spiediena radītās problēmas; lai šo mērķi sasniegtu, atbalsta Komisijas priekšlikumus dalībvalstīm, kuras pirmās saskaras ar migrācijas problēmu, sniegt lielāku palīdzību, izmantojot Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO);
120. pilnībā atbalsta Komisijas prasību veikt stingrus pasākumus pret cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem gan ES, gan trešās valstīs un ar izglītošanu un apmācību sniegt palīdzību trešām valstīm, lai uzsvērtu riskus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;
121. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu apsvērt to, kā nākotnē uzlabot Frontex un EASO lomu, pilnvaras un līdzekļus, lai risinātu migrācijas spiedienu un problēmas, ar ko saskaras ES, ņemot vērā gan drošības saglabāšanu pie ārējām robežām, gan cilvēku bojāejas jūrā novēršanu;
122. prasa Komisijai veikt pilnīgu analīzi par ES līdzekļu un finansējuma izlietošanas efektivitāti migrācijas un patvēruma jomā, jo īpaši par iekšlietu līdzekļu izlietošanu saistībā ar tādām jomām kā patvērums, integrācija, robežkontrole un atpakaļnosūtīšana;
123. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt atpakaļnosūtīšanas sistēmas efektivitāti attiecībā uz tiem patvēruma meklētājiem, kuriem patvērums ir atteikts; tomēr mudina Komisiju pēc pašreizējo pasākumu izvērtēšanas un pārskatīšanas iesniegt priekšlikumu par straujas atpakaļnosūtīšanas politiku, ar ko, piemēram, šajā satvarā iekļautu lielāku palīdzību no Frontex;
124. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt divas atsevišķas stratēģijas par migrāciju, lai pilnībā nošķirtu likumdošanas prasības un rīcību attiecībā uz likumīgo un ekonomisko migrāciju, patvērumu un bēgļiem;
125. ir nobažījies par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz pārvietošanu un pārapmetināšanu un prasa Komisijai pārskatīt priekšlikumus, pamatojoties uz obligātu rīcību un obligātu sadali ārpus pašreizējām Eiropas patvēruma tiesību procedūrām;
”Spēcīgāks globālais dalībnieks”
126. atzīst dalībvalstu suverēnās tiesības pieņemt vienpusīgus lēmumus ārlietu, drošības un aizsardzības politikas jomā un attiecīgā gadījumā mudina izveidot vienotu atbildes reakciju, izmantojot Eiropadomes struktūru, lai kopīgi risinātu pašreizējos un jaunos apdraudējumus un problēmas, ar nosacījumu, ka šāda reakcija nedublē citu organizāciju rīcību; turklāt norāda, ka gadījumā, ja ES ir jāieņem vienota nostāja, tās pamatā ir jābūt dalībvalstu vienprātībai;
127. atkārtoti apstiprina savu apņemšanos nevis konkurēt, bet strādāt papildinošā un sadarbības garā ar tādām organizācijām kā ANO, NATO un G20, lai nodrošinātu, ka ES un tās dalībvalstis efektīvi risina pašreizējās un jaunās ārpolitikas un drošības problēmas, jo īpaši ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; vēlreiz apstiprina savas saistības pret NATO un Transatlantisko aliansi, kas ir Eiropas drošības un aizsardzības politikas stūrakmens; noraida Komisijas priekšsēdētāja priekšlikumus izveidot Eiropas armiju un atgādina par saistībām dot jaunu sparu NATO un nodrošināt, ka aizsardzības politika paliek katras valsts kompetencē;
128. mudina dalībvalstis ciešāk sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai apkarotu ekstrēmistu grupējumu radīto apdraudējumu, nodrošinātu ilglaicīgu mieru un stabilitāti konflikta zonās un aizsargātu iekšējo drošību;
129. uzskata, ka brīvības aizsardzībai un veicināšanai, atbalstam mūsu sabiedrotajiem un zvēriskuma novēršanai ir jāpaliek kā galvenajam ārpolitikas mērķim, ietverot to reliģisko un mazākumtautību grupu tiesību aizsardzību, kas cieš no vajāšanas;
130. turpina atbalstīt starptautisko partneru darbu, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti, mieru un politiskās reformas dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs, un atbalsta to valstu centienus, kas vēlas veidot ciešākas saites ar ES, ietverot pieteikumu iesniedzējas valstis, kas strādā, lai izpildītu kritērijus dalībai ES, tostarp veic ekonomiskās, politiskās un sociālās reformas un ievēro cilvēktiesības un tiesiskumu;
131. mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un trešām valstīm un veikt virkni izmērāmu pasākumu, lai izskaustu sievietēm un meitenēm kaitīgu praksi, tostarp bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), goda slepkavības, piespiedu sterilizāciju, izvarošanu konfliktu apgabalos, nomētāšanu ar akmeņiem un visus citus nežēlību veidus; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai uzlabotu palīdzību šādas nežēlīgas rīcības upuriem;
Attīstības politika
132. aicina Komisiju palielināt centienus sekmēt labu pārvaldību un tiesiskumu un palielināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas attīstības partnerībās; aicina Komisiju attīstības finansēšanā par lielāko prioritāti noteikt visaptverošas stratēģijas un rīcības plānu izstrādi, ar ko jaunattīstības valstīs risināt tādas problēmas kā nelegāla kapitāla plūsmas, naudas atmazgāšana, nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un endēmiska korupcija;
133. atgādina, ka mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir labklājības radīšanas un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks visu valstu tirgus ekonomikā, kuri jaunattīstības valstīs rada 90 % darbvietu un ienākumus un spēj nodrošināt ilgtspējīgu pamatu vietējo resursu mobilizēšanai; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus pasākumus, ar ko atbalstīt mikrouzņēmumus un MVU, un galveno uzmanību pievērst darbam ar partnervalstu valdībām, lai īstenotu uzņēmējdarbības vides reformas, samazinātu pārmērīgu regulatīvo slogu, ieviestu pasākumus korupcijas un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai un izveidotu publisko finanšu pārvaldību un efektīvas valsts iestādes, kas visi ir izšķirīgi pasākumi, ar kuriem piesaistīt investīcijas, sekmēt inovāciju un attīstīt privāto sektoru;
134. aicina Komisiju galveno uzmanību pievērst nestabilām valstīm un izstrādāt stratēģijas miera veidošanai un valsts atjaunošanai; uzsver, ka obligāti ir jāiesaistās strukturālās un ilgtermiņa partnerībās, kas par prioritāru nosaka tiesiskuma ieviešanu un demokrātisku iestāžu izveidi šajās valstīs;
”Demokrātisku pārmaiņu Savienība”
Budžeta jautājumi
135. atgādina par Komisijas 2010. gada budžeta pārskatu, kurā kā vienu no pamatprincipiem noteica ES pievienoto vērtību; prasa, lai šis princips būtu pamatā visiem izdevumiem, kas jāveic arī efektīvi, rezultatīvi un lietderīgi, vienlaikus ievērojot LES 5. pantā minēto subsidiaritātes principu, kas nostiprināts 1. protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropa Savienībā;
136. uzskata, ka ES budžetam vajadzētu būt skaidri vērstam uz palīdzību dalībvalstīm strukturālo problēmu pārvarēšanā, jo īpaši saistībā ar konkurētspējas samazināšanos un no tā izrietošo bezdarba pieaugumu; prasa samazināt ES administrēšanas izdevumus, lai ES budžets kļūtu patiešām efektīvs;
137. ir pārliecināts, ka ar gadskārtējo budžeta procedūru saistītais lēmumu pieņemšanas process ir jāpārskata, jāvienkāršo un jāpadara pārredzamāks; uzskata, ka Parlamentam nav jānosaka budžeta apmērs, bet gan jāpievērš uzmanība tam, kurām budžeta sadaļām un kā ES līdzekļi tiek izlietoti;
Institucionāli jautājumi
138. atgādina Komisijai par tās priekšsēdētāja Ž. K. Junkera solījumiem pieņemt taisnīgu risinājumu attiecībās ar Apvienoto Karalisti un citām dalībvalstīm, kuras vēlas atgūt suverenitāti konkrētās jomās; prasa Komisijai sākt sarunas, iekļaujot šo jautājumu nākamās starpvaldību konferences darba kārtībā, un turpināt tās līdz brīdim, kad šādas sarunas varēs pabeigt; uzskata, ka nenotiks reālas demokrātiskas pārmaiņas, kamēr netiks ņemti vērā Vācijas Konstitucionālās tiesas 2009. gada 30. jūnija spriedumā ietvertā analīze un secinājumi;
139. pauž bažas par pārredzamības trūkumu Eiropas Savienības Tiesā (EST); tāpēc aicina EST ļaut tās tiesnešiem paust atšķirīgus viedokļus saskaņā ar pašreizējo praksi citās starptautiskajās tiesās, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā vai ASV Augstākajā tiesā;
140. atzīmē EST sniegto atzinumu par nolīgumu attiecībā uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECHR); apšauba, vai ir vērtīgi turpināt ES pievienošanos ECHR, ņemot vērā papildu sarežģītību un nenoteiktību, kas radīsies no divām konkurējošām jurisdikcijām konvencijas un hartas tiesību jomā; joprojām uzskata, ka šī pievienošanās nav jāuzskata par ES prioritāti, ka ECHR reforma ir jāapsver tās līgumslēdzējām pusēm, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu, turklāt par prioritāti nosakot cilvēktiesību jomu, un ka tiesas jebkurā gadījumā labi aizsargā pamattiesības, piemērojot mūsu valstu konstitūcijas, kas ir tiesību hierarhijas virsotnē;
141. aicina Komisiju nodrošināt, ka iedzīvotāju iniciatīvas netiek patvaļīgi vai dogmatiski noraidītas, bet tām tiek sistemātiski sekots līdzi, iesaistot Parlamentu;
142. norāda, ka gadījumos, kad valstu parlamenti izmanto dzeltenās kartītes procedūru, laba prakse būtu tāda, ja Komisija atsauktu tiesību aktu, kas ir radījis iebildumus;
Vides jautājumi
143. uzskata, ka ieguldīšana pārejā uz aprites ekonomiku un tās stimulēšana ir pilnībā savienojama ar Komisijas darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas programmu un, samazinot ES atkarību no importētām izejvielām, var radīt situāciju, kurā labumu gūst visas iesaistītās ieinteresētās personas; pauž nožēlu, ka nesen tika atsaukts likumdošanas priekšlikums par atkritumiem, un mudina Komisiju ievērot savas saistības līdz 2015. gada beigām iesniegt jaunu vērienīgu priekšlikumu, kurā ņemtas vērā atšķirīgās dalībvalstu atkritumu apsaimniekošanas spējas, lai sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, īstenojot noslēgtās ķēdes ražošanu, ilgtspējīgu produktu attīstību, atkritumu hierarhijas stingru piemērošanu un izveidojot otrreizējo izejvielu tirgu;
144. pieņem zināšanai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam termiņa vidusposma pārskatu un Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas atbilstīguma pārbaudes iekļaušanu REFIT programmā, ar bažām atzīmējot secinājumus Komisijas ziņojumā „Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā” un Eiropas Vides aģentūras apkopojuma ziņojumu „Eiropas vide — situācija un apraksts 2015. gadā” (SOER 2015), kurā secināts, ka daudzām aizsargātām sugām un biotopu veidiem ir nelabvēlīgs saglabāšanas statuss un ka Eiropa varētu nesasniegt savu vispārējo 2020. gadam izvirzīto mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu; mudina Komisiju veikt visaptverošu un pārredzamu novērtējumu un veicināt visu spēkā esošo bioloģiskās daudzveidības tiesību aktu labāku īstenošanu; pamatojoties uz termiņa vidusposma pārskata un atbilstības pārbaudes rezultātu, aicina Komisiju — ja tā uzskata par nepieciešamu — modernizēt un uzlabot spēkā esošos tiesību aktus un nodrošināt, ka netiek pazemināts pašreizējais bioloģiskās daudzveidības aizsardzības līmenis;
145. atzīmē Komisijas darbu pie priekšlikuma par zinātniski pamatotiem kritērijiem attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām ķimikālijām (EDC), kā tas prasīts Augu aizsardzības līdzekļu regulā un Biocīdu regulā, un uzsver, ka šāda zinātniski pamatota pieeja ir ārkārtīgi būtiska; uzskata, ka EDC kritēriju noteikšanā ir jābalstās uz pierādījumiem gan saistībā ar endokrīnās sistēmas izraisītu darbību, gan kaitīgo ietekmi, ko izraisa konkrētais endokrīnās sistēmas darbības veids; uzskata, ka visiem ierosinātajiem likumdošanas priekšlikumiem ir jābūt proporcionāliem, balstītiem uz pierādījumiem, jāsniedz lielāka skaidrība un jāpanāk konsekventa pieeja riska pārvaldības procedūrām, saistībā ar tiem ir jāveic rūpīga ietekmes analīze un jānodrošina plašāka ieinteresēto personu iesaiste;
146. atzīmē Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka F. Timmermana apņemšanos turpināt darbu pie priekšlikuma direktīvai par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) un iesniegt priekšlikumu grozījumus, lai atspoguļotu sinerģiju ar 2030. gada enerģētikas un klimata paketi un samazinātu administratīvo slogu, ņemot vērā gan to, cik svarīgi ir risināt gaisa kvalitātes jautājumu, lai ņemtu vērā nopietnās bažas par sabiedrības veselību, gan arī steidzami rīkotos nolūkā sasniegt 2020. gada robežvērtības, par kurām ir panākta starptautiska vienošanās; aicina Komisiju nodrošināt, ka saistībā ar visiem turpmākiem grozījumiem stingri tiek ievērota lietpratīga regulējuma programma un veicināta labāka īstenošana; prasa, lai ikviens turpmākais lēmums grozīt sākotnējo priekšlikumu neradītu nevajadzīgu kavēšanos;
Kultūras politika
147. aicina Komisiju vēlreiz apsvērt programmas „Radošā Eiropa” vajadzību saskaņā ar subsidiaritātes principiem un šo programmu rūpīgi izvērtēt, detalizēti norādot, kādu vērtību tā sniedz visiem ES iedzīvotājiem;
148. atbalsta to, ka ir jāveicina standartu un augstākās izglītības kvalifikāciju pielīdzināmība, izmantojot Boloņas procesu; uzsver, ka ir jāpaver iespēja padziļināt sadarbību un labākās prakses apmaiņu tālākizglītības jomā un jāveido saiknes starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, lai visā ES pēc 2016. gada arodizglītībā un apmācībā iegūtu prasmes, kas vajadzīgas izaugsmes panākšanai un darbvietu radīšanai;
Kopējā zivsaimniecības politika
149. aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā uz priekšu virzās lomu izkraušanas pienākuma īstenošana, kā tas noteikts kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 15. pantā; atzīmē, ka pirmais gada ziņojums Parlamentā ir jāiesniedz līdz 2016. gada 31. maijam, par ko vienošanās panākta Kopotajā regulā;
150. mudina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar atbalstu mazapjoma zvejai, tradicionālo zvejas metožu saglabāšanu un lielāku valsts un reģionāla mēroga kontroli pār zivju krājumiem un zvejas praksi;
151. piekrīt tam, ka ir pamatīgi jāpārskata Tehnisko pasākumu regula; mudina Komisiju šādu regulu ierosināt pēc iespējas drīz; mudina Komisiju, veicot pārskatīšanu, apsvērt iespēju atcelt elektroimpulsu zvejas aizliegumu;
152. uzsver savas bažas par to, ka Komisija turpina iesniegt priekšlikumus tiesību aktiem, kas neatbilst reģionālajai pieejai, par ko panākta vienošanās KZP 3. pantā;
153. pauž nožēlu, ka Fēru salu karoga kuģu nozvejotais makreļu īpatsvars, salīdzinot ar kopējo makreļu zvejas apjomu, ir palielinājies par 8 %; uzsver, ka vairāki Fēru salu karoga kuģi ir aizturēti par iebraukšanu atsevišķu dalībvalstu 12 jūras jūdžu piekrastes robežās;
Kopējā lauksaimniecības politika
154. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), taču vēlreiz norāda, ka vienkāršošanai ir jābūt plašākai par likumdošanas sakārtošanu un galvenā uzmanība jāpievērš daudzajiem regulatīvajiem apgrūtinājumiem, ar kādiem saskaras lauksaimnieki visā ES; uzsver, ka jaunākā KLP reforma un tās īstenošana dalībvalstu administratīvajās struktūrās ir būtiski palielinājusi KLP sarežģītību;
155. atzīmē Komisijas apņemšanos pārskatīt zaļināšanas pasākumus saistībā ar tiešajiem maksājumiem pēc tam, kad pagājis pirmais piemērošanas gads, taču aicina Komisiju to veikt kā termiņa vidusposma pārskatīšanu un attiecināt uz visiem KLP aspektiem; uzskata, ka šī termiņa vidusposma pārskatīšana ir jāveic, lai padarītu KLP taisnīgāku un mazāk apgrūtinošu lauksaimniekiem un dalībvalstu administratīvajām struktūrām un palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem kļūt konkurētspējīgākiem globālajā tirgū;
156. mudina Komisiju nodrošināt, ka saistībā ar KLP pārvaldību tiek piemērots proporcionalitātes un elastīguma princips, ietverot savstarpējā atbilstīguma pārbaudes, un lauksaimniekiem tiek dots laiks, kurā pielāgoties un risināt būtiskās grūtības, ar kādām saskaras daudzas dalībvalstu administratīvās struktūras, cenšoties šīs reformas īstenot;
157. uzsver iespējas, kādas nolūkā stimulēt eksporta izaugsmi ES lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē sniedz jaunu tirgu veidošana, nodrošinot eksportētājiem taisnīgu piekļuvi un palielinot ES īpatsvaru globālajā tirgū; tomēr uzsver, ka nedrīkst kompromitēt vai pazemināt ES ļoti augstos pārtikas nekaitīguma un sanitāros standartus, kam ir izšķirīga nozīme ES patērētāju uzticības panākšanā; aicina Komisiju nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirdzniecības darījumos, ko ES cenšas noslēgt ar trešām valstīm, apzinot un par sensitīviem uzskatot vairākus produktus, kas var neizturēt pārmērīgu regulatīvo spiedienu, piemēram, gadījumos, kad regulatīvie nosacījumi un ar ražošanu saistītās izmaksas ES ievērojami atšķiras no tām, kas tiek piemērotas potenciālo tirdzniecības partneru valstīs;
158. aicina Komisiju palīdzēt lauksaimniekiem tirgus krīžu paredzēšanā, informējot par mainīgajiem tirgus nosacījumiem un izmantojot pēc iespējas precīzākus un reālā laika datus;
159. uzsver, ka ir jārisina nelīdzsvarotība pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši nolūkā panākt taisnīgumu un pārredzamību attiecībās starp primārajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, piegādātājiem un izplatītājiem, un aicina Komisiju analizēt nelīdzsvarotību pārtikas piegādes ķēdē un primāro ražotāju ilgtspējīgo lomu šajā ķēdē;
160. uzsver, ka ir jāinovē Eiropas lauksaimniecība un jāuzlabo laboratoriju pētījumu praktiskā īstenošana lauksaimniecības uzņēmumos un visā pārtikas piegādes ķēdē; tāpēc aicina Komisiju ievērot savas saistības piešķirt no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” EUR 3,8 miljardus, lai izpildītu sabiedrības 2. uzdevumu „Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika”;
161. uzsver, ka Komisijai ir jāturpina darbs saistībā ar pašreizējām sekām, ko Eiropas lauksaimniekiem radījis Krievijas embargo; aicina Komisiju strādāt pie visaptverošas stratēģijas, kas tai ļautu agrīnāk, efektīvāk un rezultatīvāk rīkoties turpmāko šādu krīžu gadījumā;
162. aicina Komisiju izvērtēt cukurbiešu un cukurniedru tirgu pēc tam, kad 2017. gadā tiks atceltas cukura kvotas, ietverot ietekmi uz patērētājiem; mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest pasākumus, ar kuriem risināt situāciju ES cukurbiešu un cukurniedru nozarē pēc kvotu atcelšanas; atzīst, ka fundamentālie un lietišķie pētījumi cukura nozarē, kurus atbalsta zināšanu nodošana, ir viens no izšķirīgajiem komponentiem, ar ko panākt progresu tirgus virzītā cukura nozarē visā Eiropā;
o
o o
163. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.