REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2016. gada darba programmu
1.7.2015 - (2015/2729(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Sophia in ‘t Veld ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0656/2015
B8‑0662/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2016. gada darba programmu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, jo īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā Eiropai gan uz iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiem ir jāreaģē ar skaidru skatījumu, mērķtiecību, vadību, vērienu un drosmi, lai demonstrētu savu spēju piepildīt mūsu pilsoņu cerības, nodrošinot viņiem izredzes un radot uzticību, padarot ES par patiesi demokrātisku politisku savienību, parlamentāru demokrātiju un darbības lauku, kurā pilsoņi savu kontinentu var vadīt un veidot tā, lai saglabātu un nostiprinātu savu dzīves līmeni;
B. tā kā Komisijas loma ir veicināt Savienības vispārējās intereses, nākt klajā ar atbilstošām iniciatīvām, nodrošināt Līgumu piemērošanu, pārraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu un tās nodrošināšanu, veikt koordinācijas, izpildvaras un pārvaldības funkcijas un ierosināt tiesību aktus;
C. tā kā Eiropai ir nepieciešama stipra Komisija ar skaidri orientētu un vērienīgu darba programmu, ar kuru apmierināt ES un tās pilsoņu faktiskās vajadzības;
D. tā kā ES ir saskārusies ar ilgu ekonomisko krīzi, kuras laikā vērojama zema izaugsme un darbvietu izveides un investīciju trūkums, ko nav iespējams pārvarēt bez Eiropas integrācijas būtiskas padziļināšanas, kur vien tas ir pamatoti, it īpaši iekšējā tirgū un ekonomikas un monetārās savienības kontekstā, pastiprinot demokrātisko kontroli un pārskatatbildību;
E. tā kā ilgtspēja un ekonomiskā izaugsme ir saderīgas un var būt savstarpēji pastiprinošas un tā kā Komisija ir mudināta ilgtspēju padarīt par savas darbvietu izveides un izaugsmes programmas stūrakmeni;
F. tā kā Eiropas konkurētspējas zaudēšana globālajā ekonomikā, augstais bezdarba līmenis, it īpaši nepieņemami augstais jauniešu bezdarba līmenis, demogrāfiskās pārmaiņas, it īpaši pieaugošā sabiedrības novecošana, Eiropas Savienībai rada vēl nepieredzētus izaicinājumus;
G. tā kā ES līmeņa lēmumiem par budžeta līdzekļu izmantošanu ir jāatbilst ES politikas prioritātēm ne tikai apjoma, bet arī elastības un līdzsvarotības ziņā, arī attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas paredz vairākus elastības mehānismus, tostarp pārskatīšanas klauzulu, lai ES budžetu varētu pielāgot neparedzētiem apstākļiem;
1. DAĻA
1. mudina Komisiju pilnībā izmantot savas iniciatīvas tiesības, lai Savienībai nodrošinātu skaidru politisku vadību, uzstāt, lai valdību vadītāji neatsakās no saviem Eiropas Padomē pieņemtajiem lēmumiem, un it īpaši panākt vienotā tirgus izveides pabeigšanu, kā arī sagatavot stratēģisko ceļvedi fiskālajai savienībai, ekonomikas savienībai un politikas savienībai, kā arī ārējai darbībai; aicina Komisiju īstenot drosmīgu monetārās savienības uzbūves reformu programmu un atgādina, ka Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. pantu ir tiesības nākt klajā ar Līgumu grozīšanas priekšlikumiem;
2. atzinīgi vērtē piecu priekšsēdētāju ziņojumu un priekšlikumus par eurozonas dziļāku nostiprināšanu, it īpaši eurozonas kases izveidi, bet pauž nožēlu par ierosinātā grafika nepietiekamo vērienu; Grieķijas krīzes kontekstā mudina Komisiju izvirzīt priekšlikumu pēc iespējas ātrāk;
3. atzinīgi vērtē Komisijas koncentrēšanos uz t. s. lielajām tēmām un tās virzību uz labāku regulējumu, taču uzstāj, ka lielo tēmu noteikšana vispirms ir jāapspriež ar Parlamentu, ka leģislatīvo dokumentu atsaukšanai jāatbilst objektīviem kritērijiem un jābūt pamatotai ar attiecīgu ietekmes novērtējumu un ka leģislatīvo priekšlikumu atmešanai tāpēc vien, ka dalībvalstis nespēj uzņemties atbildību un panākt vienprātību, nevajadzētu vienai no likumdevējām iestādēm faktiski piešķirt bezdarbības veidā īstenojamu veto funkciju; atgādina, ka labāks regulējums nenozīmē vienkāršu atsaukšanu, bet gan vairāk regulējuma, kur tas nepieciešams, un mazāk, kur tas nav nepieciešams, un ka labāka likumdošana attiecas ne tikai uz rezultātu, bet arī uz procesu, kam ir jābūt pilnīgi demokrātiskam un pārredzamam; aicina priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku nodrošināt, ka klasteru struktūra komisāru kolēģijā ir efektīva;
4. atzinīgi vērtē to, ka sāktas sarunas par jaunu iestāžu nolīgumu par labāku regulējumu; uzskata, ka tam vajadzētu uzlabot Komisijas izstrādāto tiesību aktu projektu kvalitāti, nostiprināt tās ietekmes novērtējumus par tiesību aktu projektiem, kā arī ļaut, kad vien iespējams, izmantot regulas, nevis direktīvas un iekļaut turpināmības klauzulas, lai ES tiesību akti tiktu regulāri pārskatīti, tādējādi izvairoties no pārmērīgas reglamentēšanas; aicina Komisiju šajā sakarā izveidot ES pārskatu, lai apzinātu valsts līmenī pievienotos noteikumus un publicētu pārmērīgos noteikumus;
5. atzinīgi vērtē Komisijas jauno praksi, kas tai ļauj pieprasīt dalībvalstīm, kad tās ziņo Komisijai par saviem transponēšanas pasākumiem, pamatotos gadījumos iesniegt skaidrojošos dokumentus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem; taču vēlreiz aicina ieviest obligātās atbilstības tabulas par direktīvu transponēšanu;
6. atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto Eiropas programmu migrācijas jomā un attiecīgos likumdošanas priekšlikumus, kā arī saistītos 2015. un 2016. gada budžeta korekciju priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt migrācijas programmā noteikto mērķu pienācīgu īstenošanu, taču atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu budžeta atbalstu ES attiecībām ar izcelsmes un tranzīta valstīm;
7. vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, ar kuru tiktu risinātas pašreizējās neatbilstības un nepilnības LES 2. panta piemērošanā un kurā būtu paredzētas cilvēka cieņas ievērošanas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtības, kas ir ES pamatā, kā arī iekļauts saistošs instruments, kurš balstītos uz objektīvu rādītāju kopumu un ļautu automātiski un pakāpeniski reaģēt uz tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī; atgādina, ka rezultātā būs jānodrošina efektīva cilvēktiesību ievērošana, panākot atbilstību visiem Līguma noteikumiem, it īpaši t. s. demokrātijas klauzulai;
8. aicina Komisiju izmantot vienotāku starpiestāžu un starpnozaru pieeju;
9. aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kā uzlabot informācijas apmaiņu un palielināt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām, jo īpaši steidzīgi iesniegt leģislatīvo priekšlikumu par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, lai saskaņotu brīdināšanas kritērijus un noteiktu pienākumu brīdināt par personām, kas notiesātas vai tiek turētas aizdomās par terorismu;
10. aicina Komisiju mobilizēt tehniskos un finanšu resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un vervēšanu internetā; šajā sakarā jo īpaši aicina piešķirt Eiropolam visus līdzekļus, kas vajadzīgi, lai varētu uzturēt terorisma apkarošanas centru un vienību ziņošanai par interneta saturu;
11. aicina Komisiju izskatīt un ierosināt lielākas Eiropas prokurora pilnvaras, kas ietver noteiktus smagu pārrobežu noziegumu veidus, piemēram, terorismu un organizēto noziedzību;
12. aicina Komisiju uzsvērt izaugsmi un darbvietas, kas ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatelements, un aicina arī lielāku uzsvaru likt uz jaunatnes mobilitātes, īpaši māceklības, finansēšanu un sekmēšanu, lai nodrošinātu pieejamo prasmju maksimālu atbilstību vienotajā tirgū piedāvātajām darbvietām;
13. aicina sniegt jaunu impulsu attiecībā uz pārredzamības un dokumentu pieejamības ceļvedi, nodrošinot tādu politikas savienību, kura pamatotos uz parlamentāru demokrātiju, kas tiek īstenota pārredzamā veidā un nodrošinot pārskatatbildību Eiropas Savienībā un dalībvalstīs, un aicina iecelt par pārredzamību atbildīgo amatpersonu, kuras pārziņā būtu šā darba pārraudzība; šajā sakarā atgādina Parlamenta prasības ieviest ES administratīvās tiesības;
14. aicina Komisiju nodrošināt, ka visi turpmākie tiesību akti tiek pakļauti pamattiesību pārbaudei un visi spēkā esošie tiesību akti, it īpaši tie, kurus piemēro visām ES shēmām attiecībā uz datu liela mēroga vākšanu, apstrādi, nodošanu un uzglabāšanu, — ex ante pārbaudei; šajā sakarā uzstāj, lai Komisija veic pilnīgu un detalizētu juridisko novērtējumu par to, kādas sekas ir Tiesas spriedumam apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, ar kuru tika atcelta datu saglabāšanas direktīva;
15. pauž nožēlu par to, ka, lai gan Komisijas priekšsēdētāja Ž.-K. Junkera politiskās pamatnostādnes paredz priekšlikumu efektīvākai ekonomikas un monetārās savienības ārējai pārstāvībai pilnvaru laika pirmajā gadā, 2015. gada darba programmā sīkāka informācija par šo jautājumu nav sniegta, un aicina šo informāciju sniegt par 2016. gadu; aicina Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 138. panta 2. punktu izmantot savas iniciatīvas tiesības un ierosināt „attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu [eurozonas] vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs”;
16. uzsver, ka darbvietu izveide un izaugsme ir jāveicina arī ar vērienīgas tirdzniecības programmas palīdzību, lai padarītu pieejamus trešo valstu tirgus un dažādotu eksportu;
17. uzsver, ka ES ir stingri jāapliecina sava klātbūtne pasaules arēnā, īstenojot efektīvu ārpolitiku, ar kuru būtu iespējams reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem, ar ko mums šodien nākas saskarties;
18. aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu un saskaņotu ārlietu un drošības politikas stratēģiju, kuras pamatā būtu cilvēktiesības un pamatbrīvības, stiprināt ES lomu pasaulē attīstības, miera nodrošināšanas un uzturēšanas, humānās palīdzības sniegšanas un cilvēktiesību globāla mēroga veicināšanas jomā;
19. mudina Komisiju izdarīt grozījumus fiskālās jomas tiesību aktos, it īpaši, ņemot vērā Lux Leaks atklāto informāciju, un veikt vērienīgus pasākumus, piemēram, ieviest vienotu konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, nevis tikai pieprasīt pārredzamību attiecībā uz iepriekšējiem lēmumiem par nodokļiem, un aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus vienotā tirgus un ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšanai;
20. vēlreiz pauž dziļas bažas par neizpildīto maksājumu uzkrājumu; atzinīgi vērtē Komisijas, Padomes un Parlamenta kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, kura mērķis ir 2016. gadā samazināt uzkrājumu līdz ilgtspējīgam līmenim — aptuveni EUR 2 miljardiem; atgādina Komisijai, ka tā ir apņēmusies rūpīgi pārbaudīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu, izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu un nodrošināt caurviju prognozes par maksājumiem pa izdevumu kategorijām, tostarp novērtējumu par neapmaksāto rēķinu un neapmaksāto saistību dinamiku;
21. atzinīgi vērtē vienošanos par ESIF, vienlaikus atgādinot, ka tā īstenošana būs atkarīga no daudziem pamatnosacījumiem, it īpaši no tā, vai dalībvalstis īstenos strukturālas reformas, tostarp darba tirgus, pensiju sistēmu un veselības aizsardzības jomā, vai netiks vājināts Stabilitātes un izaugsmes pakts, vai tiks sperts būtisks solis uz priekšu dalībvalstu kontrolē joprojām esošo tirgu, piemēram, enerģijas tirgu, telekomunikāciju tirgu, digitālā tirgus un kapitāla tirgu, liberalizācijā, atvēršanā un unificēšanā un vai ar atlasītajiem projektiem tiks veicināta pareizo prioritāšu finansēšana; mudina iesaistīt privātos partnerus un privātos investorus, kas ir izšķiroši svarīgi; uzsver šo nozaru darbvietu izveides potenciālu; tajā pašā laikā aicina īstenot pilnīgu ESIF demokrātisko kontroli ES līmenī; aicina Komisiju nodrošināt, ka viss finansējums, ko novirza no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, rada tikpat lielas vai lielākas investīcijas attiecīgi pētniecībā un inovācijā, digitālajā infrastruktūrā, transportā un enerģētikā, un aicina Komisiju izmantot 2016. gada obligātās pārskatīšanas sniegto iespēju sagatavot abu programmu kompensāciju daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas laikā;
22. atzinīgi vērtē digitālā vienotā tirgus stratēģijas pieņemšanu un aicina to īstenot vēl vērienīgāk; ir pārliecināts, ka Eiropa nodrošina skaidru pievienoto vērtību, veicinot uzņēmējdarbību un zināšanu ekonomiku, kā arī novēršot nevajadzīgus šķēršļus; atgādina, ka likumdošanas darbībai šajā jomā jābūt vērstai uz nākotni un balstītai uz atvērtu internetu; uzskata, ka tās mērķim vajadzētu būt arī veicināt inovāciju un pavērt jaunas iespējas ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem, līdz ar to veidojot darbvietas; uzsver, ka šajā jomā sasniegtais progress tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus;
23. aicina minētās reformas papildināt ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta stratēģiju, labāku infrastruktūru un projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, kas ir ļoti svarīgi vienotā tirgus darbībai;
24. atkāroti uzsver, ka Septītā vides rīcības programma ir juridiski saistošs akts, kas Komisijai nosaka par pienākumu atbilstoši rīkoties, lai īstenotu tās prioritāros mērķus, proti, aizsargāt un palielināt Eiropas dabas kapitālu, padarīt Savienību par resursu ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku un pasargāt iedzīvotājus no spiediena, kas saistīts ar vidi, un riskiem viņu veselībai un labklājībai; sagaida, ka Komisija minētos mērķus pilnībā atspoguļos savās prioritātes un neaizkavēs nevienu darbību, kas nepieciešama to sasniegšanai;
25. aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā šīs rezolūcijas 2. daļā iekļautās Parlamenta nostājas attiecībā uz konkrētām nozarēm;
2. DAĻA
Nodarbinātība, izaugsme un investīcijas
26. aicina izstrādāt stingru Eiropas rūpniecības politiku, kas ne tikai veicinātu izaugsmi un darbvietu izveidi, bet arī būtu priekšnoteikums augstākā līmeņa Eiropas pētniecībai, izstrādei un inovācijai, vienlaikus veicinot IKT kā pamattehnoloģijas, lai ekonomiskās, sociālās un vides problēmas pārvērstu par konkurētspējas priekšrocībām;
27. atzinīgi vērtē pasākumu paketes ieviešanu, kuras mērķis ir panākt, ka jaunieši bez darba un ilgstoši bezdarbnieki atrod darbu, bet uzsver, ka ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai vajadzīgi strukturāli risinājumi un reformas; atzinīgi vērtē Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai pieejamo priekšfinansējumu, gaida Komisijas novērtējuma ziņojumu par to, kā tiek īstenota šī iniciatīva, kuras mērķis ir panākt, ka jaunieši bezdarbnieki atrod darbu, un mudina koncentrēties uz prasmju un darbvietu prasību neatbilstības novēršanu, tostarp ar lielāku mobilitāti; aicina Komisiju sekmēt atlikušo Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas līdzekļu izlietošanu, kā arī nodrošināt, ka dalībvalstis izmantos Eiropas Sociālo fondu, īstenojot 2014.–2020. gada kohēzijas politiku EUR 350 miljardu apmērā, lai samazinātu ekonomikas, sociālās un teritoriālās atšķirības starp Eiropas reģioniem, palielinātu to konkurētspēju, risinātu klimata pārmaiņu un energoatkarības problēmas;
28. norāda, ka ESI fondi var sniegt ievērojamu ieguldījumu izaugsmes, darbvietu izveides un investīciju veicināšanā; tāpēc aicina nodrošināt nepieciešamo saskaņotību un koordināciju ar ESIF (Junkera plāns) un citām ES finansētām programmām;
29. uzsver, cik svarīgs ir kohēzijas politikas atbalsts MVU, kas ir ES izaugsmes un nodarbinātības pamatā, un aicina izveidot sinerģijas starp kohēzijas politikas līdzekļiem, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME) un programmu „Apvārsnis 2020”;
30. aicina Komisiju atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības — ņemot vērā to pienākumus un valstu specifiku —, lai nostiprinātu to lomu visaptverošu pasākumu izstrādē ar mērķi panākt ekonomikas izaugsmi un radīt ilgtspējīgas darbvietas;
31. atzinīgi vērtē Komisijas iesaisti un apņēmību attiecībā uz pilsētprogrammu un aicina turpināt tās īstenošanu, jo ES izaugsmes, nodarbinātības un ilgtspējas aspektā urbānā dimensija ir pašā ES politikas centrā;
32. uzskata, ka EUR 110 miljardi 2014.–2020. gada kohēzijas politikas līdzekļu, kas paredzēti investīcijām pētniecībā, inovācijā, IKT, MVU konkurētspējā un pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, ir būtiski nolūkā piesaistīt investīcijas, kas valstīm un reģioniem palīdzētu atraisīt jaunu izaugsmes potenciālu un kāpināt produktivitāti un konkurētspēju; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt pārdomātas specializācijas stratēģiju konsekventu īstenošanu;
33. aicina sekmēt videi draudzīgas investīcijas, tostarp ar stratēģiskā investīciju plāna starpniecību, un stabilu ilgtermiņa politikas satvaru, lai veicinātu resursu ziņā efektīvu mazoglekļa ekonomiku, pastiprinot ES CO2 emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas mērķus, kuru īstenošanas nolūkā ir vajadzīgas investīcijas Eiropas elektrotīklā un jākoncentrējas uz atjaunojamo energoresursu pilnīgāku izmantošanu;
34. pauž vilšanos par to, ka 2015. gada darba programmā tika atsaukta atkritumu jomas pakete, un aicina steidzīgi pieņemt visus jaunās aprites ekonomikas paketes elementus, kas jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; atgādina, ka saskaņā ar Komisiju ir gaidāms, ka šī pakete būs vērienīgāka par iepriekšējo priekšlikumu un ietvers gan mērķrādītājus atkritumu jomā, gan produktu politikas pasākumus;
35. aicina veikt plašus pēckontroles pasākumus sakarā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu un Komisijas ziņojumu „Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā”, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu pilnīgu stratēģijas īstenošanu; šajā kontekstā uzsver, ka Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas — Eiropas bioloģiskās daudzveidības politikas pamata — plānotās atbilstības pārbaudes ir jāveic tā, lai Eiropā nostiprinātu dabas aizsardzību un tiktu veicināta ES bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšana;
36. aicina iesniegt priekšlikumus nolūkā attīstīt kultūras un radošo nozaru potenciālu radīt darbvietas un sekmēt izaugsmi; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir īstenot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), un mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās rīcības plānu par IĪT pārkāpumu apkarošanu, tostarp pārskatīt IĪT piemērošanas direktīvu, kas neatbilst digitālā laikmeta apstākļiem un nav pietiekama tiešsaistes pārkāpumu apkarošanai, kā arī saskaņā ar zaļo grāmatu par maksājumu atmaksas un līdzīgām sistēmām, kas varētu nodrošināt ES mēroga tiesības atgūt naudu, kas neapzināti izdota par viltotām precēm; aicina Komisiju pastiprināt ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pilnvaras un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu IĪT īstenošanas jautājumos;
37. atkārto, ka darbvietu izveide un izaugsme būtu jāveicina arī ar tirdzniecību, novēršot nevajadzīgus šķēršļus, padarot pieejamus ārvalstu tirgus un dažādojot ES eksportu;
38. aicina Komisiju nākt klajā ar zaļo grāmatu par nevienlīdzību un tās nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos; mudina Komisiju politiska risinājuma ierosināšanas procesā vispirms analizēt un novērtēt šo problēmu un nekavējoties rīkoties, lai apturētu šo tendenci;
39. aicina Komisiju novērst vienotā tirgus šķēršļus, lai uzlabotu uzņēmumu, it īpaši MVU, iespējas piesaistīt finansējumu un izveidotu labāku, investīcijām labvēlīgāku regulatīvo vidi; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš jaundibinātu uzņēmumu apstākļu uzlabošanai gan regulējuma, gan kapitāla pieejamības aspektā;
40. aicina steidzīgi pieņemt zinātniskus kritērijus, pēc kuriem identificēt vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, saskaņā ar pieņemtajiem ES tiesību aktiem;
41. mudina Komisiju nākt klajā ar ES rīcības plānu, kā apkarot noziegumus pret dzīvo dabu un savvaļas sugu nelikumīgu tirdzniecību, tostarp noteikt skaidrus mērķus un termiņus; uzsver, ka noziegumi pret dzīvo dabu ir ceturtā plašākā nelikumīgā darbība pasaulē aiz narkotiku tirdzniecības, viltošanas un cilvēku tirdzniecības un ka ES ir būtisks nelikumīgi tirgotu sugu tranzīta mērķis;
42. aicina iesniegt priekšlikumus par kultūras un radošo nozaru potenciāla attīstību; aicina Komisiju, pieņemot deleģētos aktus, izstrādāt paraugprakses norādījumus par kultūras mantojuma projektu īstenošanu kohēzijas politikas kontekstā;
43. aicina Komisiju rīkoties, lai skolu un augstskolu programmās nostiprinātu multikulturālu, nediskriminējošu un iekļaujošu izglītību un Eiropas pilsonības vērtības, tādējādi aizsargājoties pret populisma, eiroskepticisma un ekstrēmisma izplatīšanos jauniešu vidū (saskaņā ar Eiropas izglītības ministru vienošanos Parīzes deklarācijā), tajā pašā laikā atgādinot, ka izglītība un pilsonība atjauno Eiropas saikni ar tās iedzīvotājiem un palielina kopīgo Eiropas vērtību lomu;
Savienots digitālais vienotais tirgus
44. uzskata, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijas galvenajai prioritātei vajadzētu būt iespējai uzņēmumiem jau no izveides dienas izmantot priekšrocības, ko sniedz tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem cilvēku, un aicina Komisiju to ņemt vērā, ierosinot jaunas iniciatīvas;
45. uzskata, ka Komisijai vajadzētu rīkoties vēl vērienīgāk nekā digitālā vienotā tirgus stratēģijā un, nākamreiz pārskatot telekomunikāciju noteikumus, ierosināt izveidot vienotu Eiropas telekomunikāciju regulatoru un telekomunikāciju vienoto tirgu, kas pieliktu punktu viesabonēšanas maksām, nostiprinātu tīkla neitralitāti tiesību aktos un ietvertu jēgpilnus pasākumus spektra politikas lielākai saskaņošanai;
46. uzstāj, ka svarīga ir tīklu pieejamība, un uzsver, ka šajā kontekstā steidzami jārisina pietiekamas jaudas, platjoslas pieslēgumu un spektra jautājumi — ne vien ar ilgtermiņa investīcijām, bet arī ar labāku koordināciju un ES pievienoto vērtību;
47. uzskata, ka, lai Eiropas iedzīvotāji uzticētos digitālajam vienotajam tirgum savas ikdienas dzīves digitalizācijas ietvaros, svarīga ir gan patērētāju, gan pamattiesību aizsardzība;
48. uzskata, ka vienotā digitālā tirgus stratēģijai jātiecas pavērt jaunas iespējas iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm un sekmēt inovāciju; šajā sakarā uzsver, ka kultūras un radošās nozares nodrošina līdz 4,5 % no ES IKP un līdz 8,5 miljoniem darbvietu un ne tikai ir svarīgas kultūras daudzveidības aspektā, bet arī būtiski veicina sociālo un ekonomisko attīstību visā ES;
49. aicina vairāk saskaņot autortiesību regulējumu un uzlabot autortiesību pārvaldību, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi radošajam saturam, tādējādi panākot juridisko noteiktību, bet reizē arī aizsargājot autoru un izpildītāju tiesības; aicina Komisiju visas leģislatīvās iniciatīvas, kuru mērķis ir modernizēt autortiesības, balstīt uz neatkarīgiem pierādījumiem par ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, jo īpaši attiecībā uz šīs nozares MVU, zināšanu un kultūras pieejamību un potenciālajām izmaksām un ieguvumiem;
50. aicina Komisiju ne tikai izstrādāt vērienīga digitālā vienotā tirgus sniegtās iespējas, bet līdzīgā kārtā attīstīt un nostiprināt atvērtā interneta sabiedrisko vērtību un izmantot jaunas piekļuves iespējas attiecībā uz informāciju, izglītību, pētniecību, kultūru, vārda brīvību, inovāciju un citiem sabiedriskajiem labumiem; atzinīgi vērtē to, ka ir izsludināta Eiropas brīvas datu plūsmas iniciatīva, kurai jānovērš esošie šķēršļi vienotā datu tirgus darbībai;
51. uzsver nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, lai tie būtu konkurētspējīgi; uzsver, cik svarīgi ir uzņēmumiem un patērētājiem tiešsaistē nodrošināt tādu pašu aizsardzību, kāda tiem pienākas tradicionālajos tirgos;
52. uzsver, ka ir steidzami jārisina galvenie stratēģijā aplūkotie jautājumi, jo īpaši attiecībā uz:
• digitālajiem līgumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir par materiālām vai nemateriālām precēm; šajā jomā ir vajadzīga vērienīga pieeja, lai patērētāju rīcībā būtu Eiropas mēroga noteikumi, nevis 28 dažādas pieejas;
• mākoņdatošanu, lai veicinātu tās izmantošanu, novērstu patērētāju norobežošanu un risinātu tādas problēmas kā datu pārnesamība, pakalpojumu sniedzēju atbildības trūkums un starptautisko tiesību aktu nekonsekvence;
• patērētāju diskrimināciju tiešsaistē, jo īpaši daudzās ES tiesību aktu jomās vērojamo diskrimināciju uz valstspiederības vai dzīvesvietas pamata;
• kiberdrošību, ņemot vērā to, ka Eiropas publiskā sektora iestādes un uzņēmi ir aizvien vairāk pakļauti kibernoziegumiem un dalībvalstis nav izstrādājušas vienotu pieeju šai steidzami risināmajai problēmai;
• ierobežojumiem un šķēršļiem e-maksājumu un e-autentifikācijas jomā, it īpaši attiecībā uz mobilajiem maksājumiem;
• sūtījumu piegādi;
• lietisko internetu, tostarp integrētu privātuma aizsardzību, datu aizsardzību un datu īpašumtiesībām;
• taisnīgu piekļuvi interneta platformām un elektroniskajām komunikācijām;
53. aicina Komisiju pastiprināt centienus sekmēt konkurences apstākļus gan tiesību turētājiem, gan starpniekiem, jo īpaši, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību;
54. aicina izstrādāt Eiropas stratēģiju ES IKT nozares nostiprināšanai, nodrošinot brīvu un godīgu konkurenci un ļaujot Eiropas uzņēmumiem izmantot konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz ES privātuma aizsardzība, un aicina izstrādāt arī Eiropas stratēģiju interneta demokrātiskai pārvaldībai un ES tiesību aktos nostiprināt tīkla neitralitāti;
55. uzsver, ka Komisijai ir jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nolūkā nodrošināt, ka ES izmanto savu ekonomisko un politisko ietekmi, lai interneta pārvaldības forumos cīnītos par atvērto internetu un pamattiesībām;
Enerģētikas savienība un klimata pārmaiņu politika
56. uzsver, ka enerģijas piegādes drošība, dekarbonizācija, ilgtspēja un pieejamas un konkurētspējīgas enerģijas cenas ir galvenie enerģētikas savienības mērķi, ko var sasniegt ar labāku ES rīcību šādās jomās: konkurencē balstīts iekšējais enerģētikas tirgus, lielāka energoefektivitāte, enerģijas tirgu un tīklu pielāgošana atjaunojamiem energoresursiem, spēcīga Eiropas pārvaldības sistēma, pētniecības un inovācijas veicināšana, jaunu investīciju nodrošināšana un vienota ES sarunu pozīcija attiecībā pret trešām valstīm;
57. uzsver, ka ir steidzami un svarīgi vērsties pret pieaugošajiem draudiem, ko rada rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, jo lielāka rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem ārkārtīgi ietekmētu dalībvalstu veselības aprūpes budžetus un uzņēmumu izmaksas par slimības atvaļinājumiem;
58. aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu par ES rīcības plānu, kā Savienībā īstenot Pasaules Veselības organizācijas rīcības plānu cīņai pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem;
59. aicina izstrādāt leģislatīvos priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, attiecībā uz nozarēm, uz kurām neattiecas ETS; norāda, ka tas jo īpaši nozīmē arī pārskatīt Kopīgo centienu lēmumu un iesniegt priekšlikumu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) un par lauksaimniecībā radītajām emisijām; uzsver, ka ir nepieciešams visaptverošs transporta nozares dekarbonizācijas satvars, tostarp jānosaka automobiļiem paredzēts mērķis laikam pēc 2020. gada un jāpopularizē ilgtspējīgas modernās biodegvielas un elektriskie transportlīdzekļi;
60. aicina Komisiju pārstrādāt subsīdiju mehānismus, lai atvieglotu enerģijas tirgus integrāciju un pakāpeniski likvidētu videi kaitīgas subsīdijas, jo īpaši attiecībā uz fosilo kurināmo;
61. aicina eiropeizēt ES energoinfrastruktūru, arī attiecībā uz standartiem, pētniecību un inovāciju, un izstrādāt īpašu investīciju programmu attiecībā uz enerģētikas viedtīklu, kura balstītos uz publiskiem un privātiem līdzekļiem;
62. uzsver, cik svarīga enerģētiskās drošības palielināšanā un ES klimata mērķu sasniegšanā ir energoefektivitāte; aicina Komisiju izvirzīt leģislatīvu priekšlikumus par energoefektivitāti 2030. gada klimata un enerģētikas politikas kontekstā un pilnībā izmantot ES ekodizaina tiesību aktu potenciālu;
63. uzskata, ka vispārēju problēmjautājumu risināšanā prioritāte jāpiešķir uz tirgu balstītiem risinājumiem, piemēram, energoefektivitātes palielināšanai ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, patiesi ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstīšanai ar investīcijām pētniecībā un izstrādē un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, nodrošinot ES šajā svarīgajā ekonomikas nozarē vadošo lomu pasaulē;
Integrēta un efektīva transporta nozare
64. aicina Komisiju nodrošināt TEN-T politikas labāku pārraudzību un pareizu īstenošanu no plānošanas posma līdz īstenošanai; aicina Komisiju pirms TEN-T politikas pārskatīšanas sagatavot vispusīgu īstenošanas ziņojumu un prognozes;
65. aicina noteikt godīgas un efektīvas cenas par ilgtspējīgu transportu un pārskatīt Eirovinjetes direktīvu un ar to saistīto sistēmu, lai Komisijas autotransporta paketes ietvaros popularizētu Eiropas elektronisko autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, tostarp attiecībā uz autoceļu nodevu iekasēšanu pēc nobrauktā attāluma;
66. aicina Komisijas autotransporta paketes ietvaros pārskatīt Regulu (EK) Nr. 561/2006 attiecībā uz smago kravas automobiļu un autobusu vadītāju braukšanas un atpūtas laiku, lai koriģētu pašreizējos noteikumus un saskaņotu regulas izpildi dažādās dalībvalstīs;
67. aicina pieņemt konkrētus pasākumus ar mērķi nodrošināt efektīva sabiedriskā transporta pieejamību, izstrādāt pārdomātus un inovatīvus risinājumus un mobilizēt finanšu resursus ilgtspējīgai un savstarpēji savienotai pilsētas transporta sistēmas infrastruktūrai;
68. aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pieņemta aviācijas pakete, tostarp aviācijas konkurētspējas stratēģija, pārskatīta Eiropas Aviācijas drošības aģentūras regula ((EK) Nr. 216/2008) un pārskatīta Regula (EK) Nr. 868/2004 par negodīgas cenu noteikšanas praksi aviācijā, kā arī drošā un ilgtspējīgā veidā aviācijas tirgus tiek atvērts tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS), un strādāt pie starptautisko nolīgumu slēgšanas;
69. aicina ieviest pasākumus ar mērķi atvieglot formalitātes, kas jāievēro kuģiem, kuri kuģo starp ES ostām, un attīstīt jūras maģistrāļu potenciālu, par prioritāti izvirzot īstas Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem („zilās zonas”) izveidi;
Lauksaimniecības un zivsaimniecības politika
70. uzsver, cik svarīga loma ilgtspējīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei var būt izaugsmes veicināšanā, darbvietu izveidē un vides standartu uzlabošanā; aicina Komisiju vienkāršot KLP īstenošanu un samazināt birokrātiju, lai palielinātu tās efektivitāti, mazinātu lauksaimnieku administratīvo slogu un pavērtu iespējas inovācijai, bez kuras nav iespējama progresīva, konkurētspējīga Eiropas lauksaimniecības nozare, kas, izmantodama mazāk resursu, saražotu vairāk;
71. atkārto, ka nolūkā nodrošināt jaunās kopējās zivsaimniecības politikas tūlītēju un pareizu īstenošanu Komisijai ir steidzami jāizvirza leģislatīvie priekšlikumi par atjaunotu daudzgadu pārvaldības plānu pieņemšanu attiecībā uz zivju krājumiem un par jauna tehnisko pasākumu satvara izveidi;
72. uzskata, ka nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir uz jūras veiktas organizētās noziedzības izpausme, kas smagi ietekmē vidi un sociālekonomisko situāciju; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus pret valstīm, kas nesadarbojas, un visām organizācijām, kas iesaistītas NNN zvejā;
Vienotais tirgus ar nostiprinātu darbaspēka mobilitāti
73. uzskata, ka Komisijas vienotā tirgus stratēģijai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem būtu jānodrošina, ka vienotais tirgus ir piemērots tiem, kas sniedz vislielāko ieguldījumu ES ekonomikā, t. i., MVU un pašnodarbinātajiem; uzskata, ka var būt jāpārskata direktīvas un regulas, kuras izrādījušās nepiemērotas maziem uzņēmumiem vai par kurām pieņemšanas laikā nav veikti MVU testi;
74. gaida Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas īstenošanas un ietekmes mērķtiecīgās pārskatīšanas rezultātus; uzsver, cik svarīgi ir līdzsvarot pārrobežu pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu ar īslaicīgi darbā ārvalstīs norīkotu darba ņēmēju tiesību pienācīgu aizsardzību; uzsver, cik liela loma norīkotajiem darba ņēmējiem ir ES ekonomikā prasmju un darbaspēka trūkuma novēršanas ziņā; taču uzskata, ka Darba ņēmēju norīkošanas direktīva būtu jānošķir no dalībvalstu pasākumiem, kas nosaka citu dalībvalstu uzņēmumu minimālo algu; uzsver, ka šādiem dalībvalstu pasākumiem nevajadzētu būt pretrunā cilvēku pārvietošanās brīvībai un preču un pakalpojumu aprites brīvībai;
75. aicina Komisiju turpināt darbu pie nodokļu maksājumu vienkāršošanas attiecībā uz pārrobežu darījumiem gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, vairāk izmantojot standartizētas Eiropas PVN un citu nodevu veidlapas un pastiprinot aizpildīšanas prasību digitalizāciju;
Virzība uz drošu un veselīgu darba vidi ar labāka regulējuma palīdzību
76. atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā tiks pārskatīts pašreizējais stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā; taču norāda, ka esošo tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs joprojām sagādā grūtības, jo īpaši MVU, kuriem ir grūti ievērot dažas regulatīvās prasības; aicina Komisiju atvieglot arodveselības un darba drošības tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši MVU, nodrošināt, ka dalībvalstis labāk panāk tiesību aktu izpildi, un vienkāršot esošos tiesību aktus;
Ekonomikas un monetārā savienība
77. aicina izvirzīt priekšlikumu par eurozonas vienotu ārējo pārstāvību starptautiskajās institūcijās un forumos;
78. aicina Komisiju veikt pasākumus ar nolūku panākt, ka dalībvalstis labāk īsteno konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, un paātrināt un panākt strukturālo reformu īstenošanu, kuru mērķis ir modernizēt ES ekonomiku, izmantojot sešu un divu tiesību aktu kopumos paredzētos rīkus;
79. prasa izveidot Eiropas parāda dzēšanas fondu, kas balstītos uz konkrētu nosacījumu piemērošanu;
80. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par Eiropas maksātnespējas procedūru valstīm, lai nodrošinātu tirgus disciplīnu, un par riska darījumu ierobežojumu un valsts parāda riska svērumu ieviešanu attiecībā uz tādiem valsts parādiem, ko vairs nevar uzskatīt par bezriska parādiem;
81. aicina Komisiju paātrināt darbu pie ES kapitāla tirgu unificēšanas un mudina Komisiju īstu kapitāla tirgus savienību izveidot līdz 2019. gadam;
Brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV
82. mudina Komisiju turpināt cīnīties par to, lai tiktu noslēgtas sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, nolūkā Eiropas uzņēmumiem palielināt piekļuvi tirgum un panākt pret tiem vienādu attieksmi, nodrošināt regulatīvo sadarbību, lai ES nozarēm un uzņēmumiem, it īpaši MVU, transatlantiskā tirdzniecība būtu vieglāka, lētāka un ar mazāku birokrātijas slogu, un nodrošināt starptautiskās šķīrējtiesas pārredzamību, atbildību un leģitimitāti; aicina Komisiju arī turpināt darbu pie jaunu un pārskatītu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas ar trešām valstīm un pie plašākas pasaules mēroga brīvās tirdzniecības izveides kopumā, it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros;
Tiesiskuma, drošības un pamattiesību telpa
83. uzstāj, ka visaptveroša ES un ASV datu aizsardzības nolīguma noslēgšanai un drošības zonas principu pārskatīšanai ir jābūt atbilstīgai un tā nedrīkst pieļaut nekādas juridiskās nepilnības, pamatojoties uz vērienīgu ES datu aizsardzības paketi, kas veido jaunu ES līmeņa tiesisko regulējumu par personas datu aizsardzību;
84. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbloķētu horizontālās direktīvas priekšlikumu par diskriminācijas novēršanu, un izstrādāt visaptverošus Eiropas atbildes pasākumus attiecībā uz pamattiesību problēmām, ar kurām saskaras LGBTI personas, proti, izstrādāt ES ceļvedi cīņai pret homofobiju un diskrimināciju uz seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes pamata;
85. aicina Komisiju turpināt un pastiprināt centienus uzlabot procedūras, kā identificēt kibermedniekus un kā no viņiem pasargāt bērnus;
86. aicina Komisiju pārskatīt regulu „Brisele IIa” par dalībvalstu ģimenes tiesību normu kolīziju jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu aizgādību un starptautisko bērnu nolaupīšanu;
87. aicina Komisiju izvirzīt tiesību akta priekšlikumu par ES administratīvo tiesību tuvināšanu;
88. aicina Komisiju aizstāt ar jaunu atsaukto priekšlikumu par Eiropas tirdzniecības noteikumiem;
89. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma un prioritātes attiecībā uz terorisma apkarošanu, pārrobežu organizēto noziedzību un kibernoziedzību; vēlreiz aicina pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Eiropas Drošības programmas ietvaros padziļināti izvērtēt attiecīgo esošo ES instrumentu darbības efektivitāti un atlikušās šīs jomas nepilnības;
90. mudina Komisiju turpināt virzīties uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ņemot vērā Tiesas atzinumu par šo jautājumu un atrisinot atlikušos juridiskos sarežģījumus;
91. aicina 2010.–2015. gada vīriešu un sieviešu līdztiesības stratēģiju aizstāt ar spēcīgu, pastāvīgu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības stratēģiju;
92. aicina Komisiju ar lielākā mērā proaktīvu pieeju atbalstīt pienācīgu integrācijas politiku dalībvalstīs, kura atbilstu Eiropas vērtībām, veicinātu pastāvīgo iedzīvotāju politisko līdzdalību, jo īpaši Eiropas un vietējās vēlēšanās, un novērstu Eiropas Savienībā bezvalstniecību;
Eiropas politika patvēruma un migrācijas jomā
93. vēlreiz aicina pieņemt visaptverošu pieeju patvēruma un migrācijas politikai, lai izveidotu drošus un likumīgus ceļus, kā ES var nokļūt patvēruma meklētāji, un lai padarītu ES par pievilcīgu mērķi gan kvalificētiem, gan nekvalificētiem ārvalstu migrantiem, kā arī saskanīgu pieeju — tostarp ES attīstības politikā —, kā novērst nelikumīgās migrācijas pamatcēloņus un apkarot migrantu kontrabandistus;
94. aicina iesniegt pārskatītu priekšlikumu par zilo karti gan kvalificētiem, gan mazkvalificētiem ārvalstu migrantiem, kā noteikts Eiropas programmā migrācijas jomā;
95. aicina pārstrādāt Frontex regulu, lai paredzētu dalībvalstu obligāto ieguldījumu un paplašinātu pilnvaras, pamatojoties uz cilvēku meklēšanu un glābšanu; aicina pārskatīt un paplašināt pašreizējās Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pilnvaras, lai tam piešķirtu lielākā mērā operatīvu lomu patvēruma pieteikumu apstrādē;
96. aicina Komisiju aizstāt Dublinas sistēmu un ierosināt juridisko pamatu jaunai Eiropas pārcelšanas sistēmai, kuras ietvaros bēgļus pārceltu no vienas dalībvalsts uz citu un kuru koordinētu uzlabots EASO;
97. aicina Komisiju iesniegt jaunu, līdzsvarotu un pārdomātu viedrobežu paketes priekšlikumu, lai aizstātu atsaukto priekšlikumu;
Demogrāfisko pārmaiņu stratēģija
98. aicina pieņemt strukturētu ilgtermiņa ES stratēģiju, kas risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītos sarežģījumus, jo visās dalībvalstīs sabiedrība aizvien vairāk noveco; aicina Komisiju šajā sakarā rūpīgi pievērsties nākotnē gaidāmajiem trūkumiem un neatbilstībām ES darba tirgū un padziļināti izskatīt, kā šādas problēmas varētu risināt visā ES, inter alia — mērķtiecīgi gatavojoties tam, kādas prasmes nākotnē būs vajadzīgas, un panākot, ka prasmes labāk atbilst darba tirgū pieejamām darbvietām, kā arī pastiprinot darbaspēka mobilitāti;
Spēcīgāka globālā dalībniece
99. aicina Komisiju proaktīvi veicināt mieru un stabilitāti, ņemot vērā to, ka pasauli skar aizvien vairāk krīžu un vardarbīgu konfliktu, jo īpaši ES kaimiņvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka pašreiz tiek pārskatīta kaimiņattiecību politika, kuras mērķim jābūt nostiprināt ES spējas risināt lielos ģeopolitiskos un drošības sarežģījumus, ar ko mums nākas saskarties; uzsver, ka tirdzniecība, ekonomiskās saiknes, mobilitāte, migrācija un enerģētiskā drošība ir tikai daži no daudziem starpnozaru jautājumiem, kam jāpievēršas jaunā un nostiprinātā kaimiņattiecību politikā, un ka visos aspektos galvenajam kopsaucējam jābūt cilvēktiesību, starptautisko tiesību un pamatbrīvību veicināšanai un ievērošanai;
100. aicina ciešāk sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, lai ar pievienošanos saistītais reformu process nezaudētu savu centrālo nozīmi; uzsver, ka dalībvalstīm un tām kaimiņvalstīm, ar kurām ir noslēgti padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi, jāsniedz papildu tehniskais atbalsts, lai visas puses ievērotu un pilnīgi un ātri īstenotu šos nolīgumus; uzsver, cik svarīgi ir pilnīgi īstenot asociācijas nolīgumus ar Austrumu partnerības valstīm, un uzsver, ka šajās valstīs ir nepieciešamas dziļākas politiskās un ekonomiskās reformas;
101. uzsver, ka, lai ES būtu vērā ņemama dalībniece starptautiskajā arēnā, tai sava būtiskā maigā vara ir jāpapildina ar stingro varu, papildinot NATO, un tādēļ ir nepieciešama vērienīga programma, lai palielinātu Eiropas bruņoto spēku integrāciju un savstarpējo atbilstību, it īpaši tāpēc, ka tas var ievērojami samazināt izmaksas un līdz ar to ES varētu nepārsniegt budžeta ierobežojumus, ievērojot NATO saistības 2 % no IKP atvēlēt ļoti spēcīgu Eiropas bruņoto spēku izveidei un uzturēšanai; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties jaunas ES ārlietu un drošības stratēģijas izstrādē; aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus par Eiropas aizsardzības tirgu dziļāku integrāciju Eiropas aizsardzības spējās;
102. mudina Komisiju apstiprināt Eiropas Konsensa attīstības jomā procesu, kas nodrošina kopīgu izpratni un redzējumu attiecībā uz Savienības un tās iestāžu un dalībvalstu attīstības politiku;
103. norāda, ka ebolas krīze apliecina, cik steidzami ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, kā praksē īstenot 2010. gada paziņojumu „ES loma veselības jomā pasaules mērogā”, un mudina Komisiju sākt rīcības programmu par veselību pasaulē, ņemot vērā epidēmijas, piemēram, ebolu; aicina Komisiju arī pieņemt iniciatīvas, ar kurām tiktu uzlabota zāļu pieejamība mazāk attīstītajās valstīs;
104. aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju un rīcības plānu, kā jaunattīstības valstīs risināt nelikumīgu kapitāla plūsmu un sistēmiskas korupcijas problēmas, kas ir prioritāte satvarā laikposmam pēc 2015. gada;
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
105. mudina Komisiju intensīvāk un pamatīgāk aizsargāt Savienības finanšu intereses un pabeigt aizkavētās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai reformas;
Daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana
106. atgādina Komisijai par tās juridisko pienākumu līdz 2016. gada beigām iesniegt pārskatu par daudzgadu finanšu shēmas darbību un vēlreiz aicina Komisiju pievienot šim budžeta pārskatam leģislatīvu priekšlikumu par Regulas (EK, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, pārskatīšanu;
Labāka saziņa
107. aicina Komisiju padziļināti izskatīt savu saziņas politiku nolūkā nodrošināt, ka nākotnē sabiedrība saņem informāciju tieši, nevis tiek sagaidīts, ka tā informāciju meklēs pati īpašos Eiropas informācijas kanālos; turklāt uzskata, ka Pilsoņu iniciatīvas regula ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas tiešās līdzdalības demokrātijas izveidi, un tāpēc vēlas, lai Komisija aktīvi veicina šo procesu un uzlabo tā samērā birokrātiskās un ilgās procedūras;
_____________________
108. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.