Procedūra : 2015/2729(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0663/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0663/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.5
CRE 09/07/2015 - 12.5
PV 16/09/2015 - 13.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0323

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 181kWORD 109k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0656/2015
1.7.2015
PE559.026v01-00
 
B8-0663/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām


par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2016. gada darba programmu (2015/2729(RSP))


Enrique Guerrero Salom S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2016. gada darba programmu (2015/2729(RSP))  
B8‑0663/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2015. gada darba programma. Jauns sākums” (COM(2014)0910) un tā 1.–4. pielikumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.     tā kā bezdarba, nevienlīdzības un nabadzības augstais līmenis un zemie sociālie standarti joprojām ir galvenās problēmas, ar ko saskaras Eiropas pilsoņi;

B.     tā kā stratēģija „Eiropa 2020” joprojām ir labs pamats, lai izveidotu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā, un tās mērķus ir plānots apstiprināt līdz 2015. gada beigām, bet tās īstenošanas instrumenti ir jāpilnveido un jāstiprina;

C.     tā kā Komisijas turpmākajās darba programmās būtu jārisina tādi 21. gadsimtam raksturīgi uzdevumi kā klimata pārmaiņas, enerģētiskā neatkarība, resursu efektivitāte, pāreja uz digitālo sabiedrību, globālā konkurence, dzimumu līdztiesība un nevienlīdzības palielināšanās, vienlaikus ņemot vērā Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas;

D.     tā kā Eiropas Savienība kā politiska koncepcija atrodas vēsturiskā pagrieziena punktā un tā kā ekonomikas un finanšu krīze ir novedusi ES pie politiskas krīzes, gandrīz visās dalībvalstīs vairojot ekstrēmismu,

1.      ņemot vērā, ka ES galvenais uzdevums ir atgūt pilsoņu uzticību un paļāvību un ka tā būtu jāuzskata par cerību avotu un ilgtspējīgas izaugsmes, darbavietu un lielākas sociālās kohēzijas virzītājspēku, mudina Komisiju izmantot visas savas pilnvaras, lai tā būtu viens no vadošajiem spēkiem Eiropas integrācijas padziļināšanā, un izstrādāt darba kārtību, lai nodrošinātu, ka Eiropa stiprina savas ekonomikas atveseļošanos, veidojot taisnīgāku un iekļaujošu vienoto tirgu, vairāk veidojot kvalitatīvas darbavietas un samazinot sociālo nevienlīdzību;

Sociālā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā, atbalstot ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu

2.      uzsver, ka bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un sievietēm, un ka ES ekonomikas atveseļošanās joprojām ir nestabila; atzinīgi vērtē sarunās par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) iegūto rezultātu un mudina to pilnībā īstenot; sagaida, ka EIB un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk apstiprinātu virkni riskantāku investīciju projektu, kas veicina patiesu un stabilu ekonomikas atlabšanu un līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot ekonomisko konverģenci un vienotā tirgus integrāciju, nodarbinātību un sociālo kohēziju un dzimumu līdztiesību visā ES; uzsver savas prasības, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, demokrātisko pārskatatbildību un atbilstību investīciju vadlīnijām; aicina Komisiju jo īpaši pievērsties ESIF ietekmei uz ES sociālo un reģionālo konverģenci un nosacījumiem, ievērojot sešu un divu tiesību aktu kopumos paredzētos ierobežojumus valstīm, kurām investīcijas nepieciešamas vairāk, attiecībā uz pievienošanos šim instrumentam; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ESIF ietekmi uz budžetu pēc tā pieņemšanas;

3.      stingri iesaka līdzsvarot Eiropas semestra procesu 2016. gadā, lai nodrošinātu tā pilnīgu izmantošanu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai; aicina Komisiju ierosināt jaunu sociālo paktu, tostarp efektīvāk piemērot galvenos nodarbinātības un sociālos rādītājus konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izstrādē un minimālos sociālos standartus, kas palīdz veicināt strukturālo konverģenci, un atsākt trīspusējās viedokļu apmaiņas par algu līmeņa attīstību; prasa Komisijai atjaunot vienotā tirgus integrācijas ziņojumu, kas būtu jābalsta uz nozarēm raksturīgiem rādītājiem, un iekļaut īpašu sadaļu attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, kā arī iekļaut dzimumu dimensiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

4.      atkārtoti aicina izstrādāt konkrētu grafiku un rīcības plānu ar mērķi uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, piemēram, direktīvu par paternitātes atvaļinājumu vismaz 10 dienu ilgumā, 2010. gada direktīvas par vecāku atvaļinājumu pārskatīšanu un neleģislatīvus pasākumus, lai veicinātu elastīgu darba laika režīmu; pauž nožēlu par to, ka ierosinātā direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu var tikt atsaukta, un tādā gadījumā prasa iesniegt likumdošanas iniciatīvu ar mērķi pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85/EEK; aicina Komisiju pieņemt jaunu atsevišķu stratēģiju par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropā 2015.–2020. gadā, kuras mērķis līdztekus citām prioritātēm būtu radīt vienlīdzīgas iespējas, novērst diskrimināciju, radīt jaunas darbvietas, samazināt atalgojuma, nabadzības un pensiju atšķirības starp dzimumiem, apkarot vardarbību pret sievietēm, ratificējot Stambulas Konvenciju, un veicināt sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā un uzņēmējdarbībā;

5.      mudina Komisiju sekot līdzi „piecu priekšsēdētāju ziņojuma” īstenošanai un iesniegt vērienīgu plānu par to, kā izvirzīt visus nepieciešamos pasākumus ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izturētspējas palielināšanai un pārveidot to par pamatu labākai koordinācijai, konverģencei un solidaritātei, lai varētu sasniegt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā izvirzītos mērķus, tostarp attiecībā uz EMS līmeņa fiskālajām spējām un banku savienības izveides pabeigšanu; prasa steidzami īstenot Parlamenta rezolūciju par ekonomikas pārvaldību, sākot ar Eiropas semestra racionalizēšanu un sarunām par iestāžu nolīgumu; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir pabeigt un līdzsvarot EMS; prasa Eiropas Stabilizācijas mehānismā (ESM) izmantot Kopienas metodi, aizstāt „trijotni” ar Kopienas uzraudzības struktūru, pēc divu tiesību aktu kopuma apstiprināšanas pārvaldīt valsts parādu un paplašināt strukturālas reformas jēdzienu, šādu pasākumu finansēšanas iespējas un to integrāciju Eiropas semestrī; prasa arī diskutēt par dinamiku, kas veicina ziemeļu–dienvidu sadalījumu Eiropas Savienībā un jo īpaši monetārajā savienībā, kā arī par šķēršļiem Eiropas ekonomikas izaugsmei;

6.      atzinīgi vērtē to, ka ir publicēta jauna nodokļu politikas pakete, un aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu sistēmu, kuras pamatā ir princips, ka nodokļus maksā tajā valstī, kur tiek gūta peļņa, nepieļaujot iekšējā tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci; uzskata, ka šajā programmā būtu jāietver tiesību aktu priekšlikumi par prasību daudznacionāliem uzņēmumiem obligāti ziņot par katru valsti atsevišķi, Eiropas nodokļu identifikācijas numuru (TIN), nodokļu oāžu definīciju un ES melnā saraksta izveidi ar mērķi tās izskaust, un priekšlikumi, kas vajadzīgi, lai tuvinātu leģislatīvu vienošanos par kopējo konsolidēto uzņēmumu nodokļa bāzi; uzskata, ka būtu arī jāpielāgo ES attīstības un sadarbības programma un jāmodernizē nosacījumi, lai efektīvi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta ieteikumus, kas minēti normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā un TAXE komitejas patstāvīgajā ziņojumā, lai nodrošinātu fiskālo taisnīgumu;

7.      atkārtoti prasa iesniegt priekšlikumu 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvai par uzņēmumu juridisko adrešu pārrobežu pārcelšanu, kas nodrošinātu, ka nodokļus maksā tajā dalībvalstī, kurā tiek gūta peļņa, un ka tiek saglabātas darbinieku līdzdalības tiesības;

8.      aicina Komisiju pārskatīt un stiprināt konkurences politikas mehānismus un resursus un valsts atbalstu tādās jomās kā banku savienība, ES nodokļu politika un reģionālā politika;

9.      atbalsta kapitāla tirgu savienības attīstīšanu, vienlaikus norādot uz vajadzību nodrošināt sistēmisko finanšu risku nepalielināšanos un izstrādāt tam nepieciešamo infrastruktūru, lai veicinātu nebanku kreditēšanu un ilgtermiņa investīcijas reālās ekonomikas atbalstam, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur tas visvairāk nepieciešams; mudina Komisiju nodrošināt lielāku atbalstu finanšu darījumu nodokļa īstenošanai ciešākas sadarbības ietvaros; prasa pastiprināt Eiropas uzraudzības iestādes, tostarp palielināt to rīcībā esošos līdzekļus, kam jābūt samērīgiem aizvien pieaugošajam uzdevumu apjomam; gaida Komisijas ziņojumu par Eiropas kredītreitingu aģentūras izveides lietderību un iespējām to atbalstīt; sagaida likumdošanas pasākumus, lai uzlabotu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu pārredzamību;

10.    sagaida, ka Komisija 2016. gada sākumā uzsāks būtisku un visaptverošu pārskatīšanu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam un ieviesīs maksājumu plānu, par ko joprojām norit sarunas, lai novērstu pašreizējās un pastāvīgās problēmas, ko rada nesamaksāto rēķinu uzkrāšanās; mudina Komisiju lielā mērā ņemt vērā secinājumus, ko sagatavos Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, kuras darbu paredzēts pabeigt 2016. gada sākumā, un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem tās pilnvaru laikā;

11.    sagaida, ka Komisija pārskatīs tabakas nolīgumus; uzskata, ka priekšlikums par procesuālo garantiju kontrolieri Krāpšanas apkarošanas birojā (OLAF) (2014/0173) būtu jāsaglabā, jo to var uzskatīt par vienu no pamatelementiem, gatavojoties Eiropas Prokuratūras izveidei;

12.    atkārtoti prasa vispusīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu; turklāt uzskata, ka cīņai pret nestabilu nodarbinātību ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm; aicina Komisiju izstrādāt direktīvas par netipisku nodarbinātību un pārstrukturēšanu; stingri uzsver darba apstākļu pasliktināšanos transporta nozarē, jo īpaši autotransporta un aviācijas nozarē, un aicina Komisiju nekavējoties pievērsties šim jautājumam; pauž cerību, ka garantijas jauniešiem īstenošana, tostarp atbalsts no Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, sāks nest augļus, un pauž gatavību atbalstīt visas ierosmes, tostarp finanšu iniciatīvas, lai stiprinātu šo ES programmu; aicina Komisiju nākt klajā ar „bērnu garantijas” shēmu (līdzīgi kā garantija jauniešiem), lai nodrošinātu, ka neviens bērns netiek atstāts novārtā un ka ikvienam bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, bezmaksas izglītību, pienācīgu mājokli un atbilstošu uzturu; aicina Komisiju izstrādāt arī priekšlikumu par sociālās aizsardzības minimumu, nodrošinot pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni cilvēka mūža laikā, jo īpaši izmantojot pamatienākuma shēmas, piekļuvi izglītībai un mājoklim par pieņemamu cenu, vispārēju piekļuvi piemērotai veselības aprūpei un vispārēju piekļuvi pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei; uzstāj uz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošo Maternitātes atvaļinājuma direktīvu;

13.    aicina Komisiju nodrošināt, ka izglītība un apmācība joprojām ir tās augstākā prioritāte, koncentrējoties uz pieejamību un līdztiesību, modernizāciju un kvalitatīvas ES izglītības un apmācības sistēmas veicināšanu, īpaši uzsverot aktuālākos jautājumus, piemēram, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un pamatiniciatīvu īstenošanu, pašlaik un turpmāk darba tirgū nepieciešamo prasmju izvērtēšanu, profesionālās izglītības un apmācības un duālās izglītības veicināšanu, kvalitatīvas stažēšanās un prakses atbalstīšanu, Erasmus+ programmu, mūžizglītību un mediju lietotprasmi visiem;

14.    aicina Komisiju turpināt veicināt kultūras un radošās nozares un atbalstīt un veicināt Eiropas kultūras mantojuma gada noteikšanu un sagaida, ka Komisija nāks klajā ar ilgi gaidīto pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu;

15.    aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus par Enerģētikas savienības izveidi, lai īstenotu enerģētikas pāreju, kas veicinās izaugsmi un darbvietu radīšanu un nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropai; uzsver, ka Enerģētikas savienības pamatā vajadzētu būt energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un viedās infrastruktūras veicināšanai, kas ļaus Savienībai samazināt energoatkarību no dārgās fosilās degvielas importa, palielinās mūsu ģeopolitisko neatkarību un ilgtermiņā sniegs lētākus risinājumus, nodrošinot pieejamas enerģijas cenas mājsaimniecībām un uzņēmumiem; uzskata, ka pilsoņiem vajadzētu būt Enerģētikas savienības uzmanības centrā, un sagaida Komisijas paziņojumu par enerģētisko nabadzību un attiecīgu rīcības plānu;

16.    aicina Komisiju veidot patiesu digitālo vienoto tirgu un ierosināt inovatīvu un iekļaujošu Digitālo savienību; aicina Komisiju integrētas stratēģijas ietvaros izvirzīt skaidras prioritātes un sinerģijas, paredzot skaidrus likumdošanas ieteikumus un finanšu iespējas un līdzekļus, lai izveidotu digitālo ekonomiku, kurā Eiropa var uzņemties vadošo lomu pasaulē, uzņēmumi var darboties pāri robežām, patērētāju un pilsoņu tiesības ir aizsargātas un publiskā pārvalde var virzīties uz modernizāciju, efektivitāti un iekļautību; uzsver nepieciešamību atbalstīt digitālās nozares attīstību, kas nodrošinās, ka ikvienam eiropietim ir pieejams ātrs interneta pieslēgums, pārvaldīt pāreju uz digitālajām tehnoloģijām rūpniecības nozarē un nodrošināt nepieciešamās digitālās prasmes; turklāt aicina Komisiju pārskatīt ES autortiesību noteikumus un veicināt elektronisko komunikāciju un tīklu tehnoloģiju drošību, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem; stingri atgādina Komisijai, ka vērienīga Digitālā savienībā nebūs iespējama bez pienācīga mehānisma investīciju veicināšanai uz vietas;

17.    aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus un pasākumus, lai stiprinātu ES iekšējo tirgu, cita starpā: jaunu iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem; īstenot Pakalpojumu direktīvu, Direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Publiskā iepirkuma paketi; analizēt, novērtēt un, iespējams, iesniegt tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz digitālajām platformām vienotajā tirgū; pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi, tostarp iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par pārrobežu B2C līgumiem un sadarbīgo ekonomiku; patērētāju tiesību īstenošanu, tostarp pārskatot Negodīgas komercprakses direktīvu un Maldinošas reklāmas direktīvu; mudina Komisiju ES tirdzniecības politikā konsekventi attīstīt vienotā tirgus ārējo dimensiju, lai veicinātu ES konkurētspēju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus izvairoties no negodīgas konkurences ar precēm un produktiem, kas neatbilst ES drošuma, vides un sociālajiem standartiem;

18.    gaida turpmākos pasākumus pēc Komisijas Zaļās grāmatas par iespējamo ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem;

19.    prasa izveidot vērienīgu ES rūpniecības politiku, kas ļautu radīt jaunas preces un pakalpojumus un ar inovācijas palīdzību pārstrukturēt ražošanas procesus, lai modernizētu ES rūpniecību un ieviestu uz zināšanās balstītu, digitālu, mazoglekļa un resursefektīvu ekonomiku;

20.    uzsver vajadzību izstrādāt vērienīgu priekšlikumu, lai pārskatītu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) (2021/30) ar mērķi noteikt oglekļa cenu atbilstošā līmenī, kā arī vajadzību nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai īstenotu 2030. gada klimata un enerģētikas satvaru tajās nozarēs, uz ko neattiecas ETS, un prasa izstrādāt vērienīgu priekšlikumu paketi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem;

21.    aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti pilsētās un ilgtspējīgu transportu, izmantojot tehnoloģisko inovāciju un alternatīvās degvielas ar mērķi nodrošināt efektīva sabiedriskā transporta pieejamību, attīstīt viedus un inovatīvus risinājumus un mobilizēt finanšu resursus tīrām pilsētu transportsistēmu infrastruktūrām;

22.    aicina Komisiju apsvērt pašreizējās problēmas vides un veselības jomā, kur vides stāvoklis nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, un iesniegt priekšlikumus par plānotajām stratēģijām, it īpaši par zinātniski pamatotiem horizontāliem kritērijiem attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, kā minēts 7. vides rīcības programmā, tādējādi bez turpmākas kavēšanās izpildot Komisijas juridiskās saistības, kurām termiņš ir nokavēts;

23.    aicina Komisiju pabeigt pārskatīt regulu par CO2 emisijām no automobiļiem un iesniegt vērienīgu priekšlikumu par mērķi laikposmam pēc 2020. gada; turklāt sagaida, ka tiks pārskatīta Degvielas kvalitātes direktīva, lai panāktu transporta degvielas dekarbonizāciju laikposmā pēc 2020. gada, tostarp sagatavojot priekšlikumus par ilgtspējības kritērijiem attiecībā uz biomasas izmantošanu enerģijas ieguvei;

24.    mudina Komisiju uzraudzīt un īstenot darbības programmas (DP) un pārskatīt stratēģiju „Eiropa 2020”; uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai izmantotu sinerģijas starp ESIF un citiem fondiem, un ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi un ESIF varētu darboties savstarpēji papildinoši, nevis traucējoši, jo tiem ir līdzīgi mērķi; prasa izpētīt sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) un programmu „Apvārsnis 2020”;

25.    aicina Komisiju pastiprināt riska pārvaldības rīkus dažādās lauksaimniecības nozarēs (piemēram, piena nozarē) un iesniegt priekšlikumu, lai cīnītos pret pārtikas izšķērdēšanu; prasa izveidot ciešāku saikni starp pētniecību, lauksaimniekiem un ražotājiem;

26.    aicina Komisiju saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku ierosināt jaunu tehnisko pasākumu regulējumu un daudzgadu plānus zvejas pārvaldībai, kā arī iesniegt priekšlikumu pārskatīt Kontroles regulu;

Holistiska pieeja migrācijas un patvēruma jomā

27.    atzinīgi vērtē Komisijas nesenos priekšlikumus, kuru mērķis ir izveidot solidaritātes un sloga sadalīšanas mehānismus, lai pienācīgi reaģētu uz ārkārtas humanitārajām problēmām, un pauž stingru atbalstu padziļinātai vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmu izskatīšanai;

28.    aicina Komisiju turpināt darbu pie tiesību aktu priekšlikumiem par pārmitināšanas mehānismu un pastāvīgas pārcelšanas mehānismu, lai panāktu taisnīgāku sadali attiecībā uz tiem, kam ir skaidri nepieciešama starptautiskā aizsardzība ES teritorijā; uzsver, ka ir svarīgi ievērot cilvēktiesības un atgriešanās politiku; tādēļ sagaida, ka tiks novērtēta un, iespējams, pārskatīta Dublinas III regula;

29.    atbalsta Komisijas vērienīgo un globālo redzējumu attiecībā uz legālo migrāciju, izmantojot ceļvedi, kurā risinātas Savienības ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas un pašreizējie trūkumi attiecībā uz darba tirgu un prasmēm; prasa sagatavot līdzīgu ceļvedi kā attiecībā uz migrācijas darba kārtību, tostarp jaunus tiesību aktu priekšlikumus par nozaru darbaspēka migrāciju, piemēram, par mājkalpotājiem; prasa pārskatīt Zilās kartes direktīvu;

ES ietekmes nostiprināšana pasaulē

30.    atgādina savu viedokli, ka, lai gūtu rezultātus, Komisijai būtu jāpārskata kaimiņattiecību politika, izmantojot vispusīgu un konsekventu pieeju attiecībā uz ārējo darbību un iekšpolitiku; šajā sakarā uzsver, ka imigrācijas politika ir ne tikai robežkontroles jautājums, bet attiecas arī uz attīstības sadarbību, drošību un cilvēktiesībām, ņemot vērā, ka sociālā nevienlīdzība un nabadzība bieži vien ir konfliktu un nelegālās migrācijas pamatcēloņi;

31.    ir pārliecināts, ka ES paplašināšanās ir jāsaglabā darba kārtībā, izvirzot par prioritāti un objektīvi novērojot reformas kandidātvalstīs, lai saglabātu to motivāciju un ES spēju izplatīt savas vērtības;

32.    uzsver, ka Komisijai Eiropas gadā attīstībai ir jāsasniedz taustāmi rezultāti Āfrikā, un aicina Komisiju izstrādāt un īstenot turpmāko rīcības plānu attiecībā uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību ar mērķi nodrošināt konsekvenci un turpināt kopīgi īstenot apņemšanos ievērot humānās palīdzības pamatprincipus — cilvēcību, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību; prasa pieņemt pārskatītu Dzimumu līdztiesības rīcības plānu attīstības jomā;

33.    uzsver, ka ir svarīga ES nostāja, kas ir starptautisko sarunu par klimatu priekšplānā jau gandrīz divdesmit gadu, un nepieciešamību ES uzņemties stingru vadību turpmākajās sarunās, gatavojoties COP21 konferencei Parīzē un radot stimulu ceļā uz stabilu, vispārēju, taisnīgu un juridiski saistošu nolīgumu; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu pēcpārbaudi saistībā ar konferenci Parīzē un iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu nolīguma savlaicīgu ratificēšanu;

34.    atgādina, ka līdzsvaroti tirdzniecības nolīgumi var paredzēt noteikumus par globalizāciju; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas standarti netiktu apdraudēti, un uzsver, ka tirdzniecībai ir sava loma, apkarojot nabadzību un veicinot attīstību citās valstīs;

35.    sagaida, ka Komisija pienācīgi ņems vērā Parlamenta nostāju par TTIP; aicina Komisiju pirms 2020. gadā plānotās pārskatīšanas regulai par pārejas pasākumiem divpusējiem investīciju līgumiem radīt nepieciešamos instrumentus papildu pasākumiem, kas jāveic, izstrādājot ES investīciju politiku saskaņā ar koncepcijas dokumentu „Ieguldījumi, TTIP un ne tikai”;

36.    uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt Divējāda lietojuma regulu, jo īpaši ņemot vērā novērošanas tehnoloģiju eksportu, kas jau agrāk ir veicinājis cilvēktiesību apspiešanu, un atbloķēt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu un starptautisko iepirkumu instrumentu;

Demokrātiskāka, atvērta un pārskatatbildīga ES

37.    aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, lai izveidotu ES rezultātu apkopojumu par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, lai katru gadu novērtētu situāciju visās dalībvalstīs saistībā ar pamattiesībām un atbilstību ES vērtībām, kas minētas LES 2. pantā;

38.    aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par Eiropas apcietināšanas ordera reformu, tostarp samērīguma pārbaudi, standartizētu konsultāciju procedūru, labākām noziedzīgu nodarījumu definīcijām, obligātiem neizpildes iemesliem, efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un procesuālām garantijām;

39.    sagaida, ka Komisija iesniegs iniciatīvas, lai stiprinātu cīņu pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, dzimumorientācijas vai identitātes, reliģijas vai ticības, invaliditātes vai vecuma dēļ; aicina Komisiju jo īpaši izdarīt spiedienu uz Padomi, lai atbloķētu pretdiskriminācijas direktīvu, par ko jau atkārtoti ir pausti aicinājumi; aicina Komisiju iesniegt ceļvedi par LGBTI tiesībām un nākt klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu par diskriminācijas novēršanu un romu integrāciju dalībvalstīs;

40.    atgādina, ka datu aizsardzības reformai ir jābalstās uz paketes pieeju, aicina Komisiju un Padomi turpināt darbu pie vienošanās, kas attiecas gan uz direktīvu, gan regulu, un atkārtoti aicina atcelt Droša patvēruma nolīgumu;

41.    norāda, ka Komisija ir publicējusi jaunu drošības programmu, bet prasa, lai pirms jebkādu jaunu drošības pasākumu ieviešanas tiktu veikts visaptverošs novērtējums par pašreizējo pasākumu izmantošanu un lietderību;

42.    mudina Komisiju ievērot tās plānus un iesniegt priekšlikumu par publisko dokumentu satura atzīšanu, lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un, kā jau iepriekš vairākkārt paziņots, iekļaut viendzimuma laulības;

43.    aicina Komisiju pastiprināt centienus nodrošināt ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, vienlaikus ņemot vērā juridiskos argumentus, ko nesen izvirzīja Eiropas Savienības Tiesa;

44.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par labāku regulējumu, kas ir svarīgs instruments savlaicīgiem un pamatotiem politikas lēmumiem; piekrīt viedoklim, ka labāks regulējums var palīdzēt nodrošināt, lai pasākumi pamatotos uz pierādījumiem un būtu labi izstrādāti, lai tie nodrošinātu taustāmus un ilgtspējīgus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā un lai tiktu sasniegti mērķi attiecībā uz konkurētspēju, izaugsmi un darbvietām; sagaida, ka Komisijas attieksme pret abām likumdevējām iestādēm būs vienāda attiecībā uz informāciju un dokumentiem, ko tā sniedz visā likumdošanas procedūru gaitā;

45.    atgādina savu viedokli, ka labāks regulējums nav jāuztver kā līdzeklis, ar kura palīdzību atcelt regulējumu vai mazināt prioritātes tādas jomās kā sociālā un vides aizsardzība un pamattiesību ievērošana, un ka tam nevajadzētu radīt apgrūtinošus mehānismus vai atļaut tehniskiem novērtējumiem dominēt pār politisku izvēli;

46.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst sociālo partneru tiesības slēgt konvencijas (līgumiskās attiecības un nolīgumus), kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 155. pantā, uz ko nevajadzētu attiecināt turpmāku apspriešanos ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējumu sagatavošanu;

47.    aicina Komisiju pildīt solījumu atbildēt uz informācijas pieprasījumiem attiecībā uz lūgumrakstiem trīs mēnešu laikā vai norādīt iemeslus, ja termiņu nevar ievērot, un meklēt veidus, kā palīdzēt Parlamenta Lūgumrakstu komitejai saistībā ar valstu iestādēm, lai dalībvalstis ātrāk un atbilstošāk reaģētu uz lūgumrakstiem; sagaida, ka Komisija veiks pasākumus Eiropas pilsoņu iniciatīvas instrumenta veicināšanai, lai padarītu to par vērtīgu politiskā dialoga instrumentu;

48.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika