REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Burundi
1.7.2015 - (2015/2723(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Maria Heubuch, Judith Sargentini, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Igor Šoltes, Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0657/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par Burundi,
– ņemot vērā paziņojumu par stāvokli Burundi, ko ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāji sniedza 2015. gada 17. jūnijā,
– ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2015. gada 29. jūnija paziņojumu par Burundi,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības augstākā līmeņa sanāksmes 2015. gada 13. jūnija deklarāciju par Burundi,
– ņemot vērā Austrumāfrikas valstu kopienas augstākā līmeņa sanāksmes 2015. gada 31. maija deklarāciju par Burundi,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu, ko pēc pārskatīšanas parakstīja 2000. gada 23. jūnijā,
– ņemot vērā 2000. gada 28. augusta Arušas Miera un samierināšanās vienošanos,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu (ACDEG),
– ņemot vērā 2013. gada marta ceļakarti attiecībā uz Burundi;
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Burundi nesenā vēsturē ir piedzīvojusi pilsoņu karu, plaši izplatītu politisko vardarbību, mazattīstību un nabadzību;
B. tā kā 2000. gada Arušas Miera un samierināšanās vienošanās iesāka izlīguma procesu un nodrošināja relatīvas stabilitātes periodu neatkarīgi no plaši izplatītas politiskās vardarbības uzliesmojumiem;
C. tā kā prezidents Pierre Nkurunziza patlaban kandidē uz trešo prezidentūras termiņu, kas tiek plaši uzskatīts par Arušas vienošanās un Burundi Konstitūcijas pārkāpumu;
D. tā kā paziņojums par viņa kandidēšanu un gatavošanās vēlēšanām bija cieši saistīta ar Burundi opozīcijas, cilvēktiesību aktīvistu, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un plašsaziņas līdzekļu nežēlīgu apspiešanu, tostarp tika noslepkavots opozīcijas vadītājs Zedi Feruzi;
E. tā kā parlamenta un pašvaldību vēlēšanas Burundi notika 2015. gada 29. jūnijā un prezidenta vēlēšanām ir jānotiek 2015. gada 15. jūlijā, un tās abas opozīcija boikotē;
F. tā kā jūnijā notika uzbrukumi vēlēšanu iecirkņiem, parādot cik nestabilā situācijā notiek šīs vēlēšanas;
G. tā kā sadursmēs starp policijas spēkiem un opozīcijas pārstāvjiem kopš 2015. gada 26. aprīļa dzīvību zaudējuši vismaz 27 cilvēki;
H. tā kā jauniešu bruņoti grupējumi, kas saistīti ar valdošo partiju, sistemātiski terorizē un apdraud cilvēkus, kas uzskatāmi par opozīcijas atbalstītājiem vai kritiski noskaņotiem pret valdību;
I. tā kā aptuveni tūkstotis demonstrāciju dalībnieku ir apcietināti un joprojām turēti ieslodzījumā gan cietumos, gan citos aizturēšanas centros;
J. tā kā gandrīz 100 000 Burundi iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm;
K. tā kā Lielo ezeru reģions vairāk nekā 20 gadus cieš no politiskās nestabilitātes un bruņotiem konfliktiem, un ir vērā ņemams risks, ka iekšējie konflikti var izplatīties arī uz kaimiņvalstīm;
L. tā kā daudzi prezidenta kritiķi ir devušies trimdā, tostarp viceprezidents Gervais Rufyikiri, Burundi parlamenta priekšsēdētājs Pie Ntavyohanyuma, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Sylvere Nimpagaritse un Burundi lielākās NVO Maison Shalom dibinātāja Maggy Barnkitse — viņiem visiem tika draudēts pēc tam, kad viņi iestājās pret prezidenta Nkurunziza trešo termiņu;
M. tā kā valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi ir ķērušies pie etniskā naida kurināšanas reģionā, kurā joprojām jūtamas Ruandas 1994. gada genocīda sekas;
N. tā kā ANO, Āfrikas Savienība (ĀS) un Austrumāfrikas valstu kopiena (EAC) ir aicinājušas atlikt vēlēšanas, ņemot vērā pašreizējo nestabilo situāciju un to, ka opozīcijas spēki nevar brīvi veikt savas kampaņas;
O. tā kā ES ir atsaukusi savu vēlēšanu novērošanas misiju no Burundi, un tā kā EAC un ĀS ir atturējušās no misiju nosūtīšanas;
P. tā kā Āfrikas Savienība apliecināja gatavību nosūtīt uz Burundi cilvēktiesību novērotājus un militāros ekspertus, bet saņēma Burundi varas iestāžu atteikumu ielaist viņus valstī;
Q. tā kā Eiropas Attīstības fondā laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam Burundi ir paredzēti EUR 432 miljoni;
1. ir ārkārtīgi nobažījies par stāvokli Burundi, kas atkal var novest pie pilsoņu kara un vēl lielākas nestabilitātes jau tā nemieru nomocītajā Lielo ezeru reģionā;
2. uzskata, ka 2015. gada 29. jūnijā notikušās vēlēšanas nebija brīvas un taisnīgas, ka Burundi varas iestādes traucēja opozīcijas spēku kampaņai, nepieļaujot publiskas demonstrācijas un draudot opozīcijas politiķiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā rezultātā daudzi devās trimdā, un uzskata, ka Burundi varas iestādes prezidenta Nkurunziza vadībā vēlēšanu organizēšanas gaitā vairākkārt acīmredzami pārkāpa Burundi Konstitūciju;
3. uzskata, ka prezidenta Nkurunziza kandidēšana trešajam termiņam ir nepārprotams Arušas vienošanās pārkāpums, kurā noteikts, ka prezidentu "ievēl uz piecu gadu termiņu, kuru var atkārtot vienreiz. Neviens nevar būt prezidenta amatā vairāk kā divus termiņus";
4. nosoda Burundi opozīcijas spēku nežēlīgo apspiešanu, teroru, ko veic valdošās partijas jauniešu militārais grupējums Imbonerakure, kā arī plašsaziņas līdzekļu slēgšanu;
5. mudina Burundi varas iestādes nodrošināt, ka šie notikumi tiek pilnībā izmeklēti un vainīgie tiek saukti pie atbildības;
6. prasa nekavējoties atbruņot militāro grupējumu Imbonerakure;
7. uzskata, ka galvenais atbildīgais par Burundi politiskās situācijas pasliktināšanos ir prezidents Pierre Nkurunziza, un aicina viņu nekavējoties iesaistīties nopietnā dialogā ar Burundi opozīcijas spēkiem, lai rastu risinājumu pašreizējai krīzei; šādam risinājumam ir jābūt pamatotam ar Arušas Miera un samierināšanās vienošanos;
8. aicina prezidentu Nkurunziza un Burundi varas iestādes nekavējoties atlikt prezidenta vēlēšanas;
9. atgādina par Burundi saistībām saskaņā ar Kotonū nolīgumu — ievērot cilvēktiesības, demokrātiskās vērtības un tiesiskumu; atgādina, ka šīs tiesības ir noteiktas arī Burundi Konstitūcijā;
10. aicina Burundi varas iestādes ievērot un aizsargāt visu Burundi iedzīvotāju pamattiesības, tostarp vārda brīvību un opozīcijas atbalstītāju pulcēšanās brīvību, nekavējoties atļaut atsākt plašsaziņas līdzekļu darbību, dot iespēju trimdā esošajiem opozīcijas vadītājiem atgriezties valstī, bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un izbeigt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iebiedēšanu;
11. mudina Burundi varas iestādes nekavējoties atļaut ierasties valstī ĀS cilvēktiesību novērotājiem un militārajiem ekspertiem, kā arī netraucēt viņu darbam;
12. atzinīgi vērtē EĀDD 2015. gada 29. jūnija paziņojumu, brīdinot, ka pret Burundi varas iestādēm varētu tikt vērsti Kotonū nolīguma 96. pantā paredzētie pasākumi, un aicina EĀDD un Padomi steidzami pieņemt lēmumu un sākt tā īstenošanu;
13. pieprasa šajos pasākumos iekļaut mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, pret tiem, kuru darbības varētu būt novedušas vai varētu novest pie vardarbības, represijām un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un/vai varētu kavēt politiska risinājuma meklēšanu atbilstīgi ĀS un EAC ierosinājumiem;
14. aicina ES, EAC un ĀU neatzīt tās valdības leģitimitāti, kura tiks izveidota pēc nepilnīgā vēlēšanu procesa;
15. atzinīgi vērtē un atbalsta ANO, Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas valstu kopienas starpniecības centienus;
16. ir ļoti nobažījies par nepārtrauktajām bēgļu straumēm uz kaimiņvalstīm, un atkārtoti apliecina savu atbalstu humanitārajām organizācijām, kas darbojas šajā reģionā un nodrošina bēgļiem visnepieciešamāko, kā arī izsaka atzinību uzņēmējvalstu varas iestādēm par atvērto un izprotošo attieksmi pret tiem, kas meklē glābiņu šajās valstīs;
17. pauž visdziļākās bažas par naida kurināšanas atsākšanos dažos ar valdību cieši saistītos plašsaziņas līdzekļos un uzskata, ka par to un iespējamām sekām atbildīgs ir prezidents Nkurunziza; aicina Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru cieši uzraudzīt šos plašsaziņas līdzekļus saistībā ar etniskā naida kurināšanu, kā arī uzraudzīt politisko vadītāju runas;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, ES dalībvalstu valdībām, ANO Drošības Padomei, Āfrikas Savienībai un Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, kā arī Dienvidāfrikas valdībai.