Procedūra : 2015/2697(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0679/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0679/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 173kWORD 95k
6.7.2015
PE559.048v01-00
 
B8-0679/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8‑0566/2015 un B8‑0567/2015, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par Eiropas Drošības programmu (2015/2697(RSP))


Monika Hohlmeier PPE grupas vārdā
Helga Stevens ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Drošības programmu (2015/2697(RSP))  
B8‑0679/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6., 7.un 21. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70.–73., 75. un 82.–88. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.–50., 52. un 53. pantu,

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu par Eiropas Drošības programmu (COM(2015)0185),

–       ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT) 2014. gadā,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI(1),

–       ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par ES iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(2),

–       ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem(3),

–       ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa plenārsēdē notikušās debates par Eiropas Drošības programmu,

–       ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Eiropas Drošības programmu (O–000064/2015 – B8–0566/2015 un O–000065/2015 – B8–0567/2015),

–       ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā draudi Savienības iekšējai drošībai ir kļuvuši sarežģītāki, kompleksāki, starptautiski, strauji mainīgi un plūstoši, un pārsniedz jebkuras atsevišķai dalībvalsts spēju ar tiem cīnīties, un tāpēc vairāk nekā jebkad ir nepieciešama saskaņota, visaptveroša un koordinēta ES mēroga atbilde;

B.     tā kā Eiropas iedzīvotāju drošības un brīvības nodrošināšana ir Savienības un dalībvalstu kopīga atbildība un tādēļ nepieciešami visu dalībvalstu, ES iestāžu un aģentūru un tiesībaizsardzības iestāžu koordinēti un saskaņoti centieni, kas vērsti uz kopīgiem mērķiem un prioritātēm, un kuros tiek ievēroti kopīgi principi;

C.     tā kā valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā noteikts LES 4. pantā;

D.     tā kā drošība ir pamattiesības, kā noteikts Pamattiesību hartā, un tā kā šīs pamattiesības ir īpaši apdraudētas;

E.     tā kā svarīgai daļai drošības programmā vajadzētu būt tam, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta visu noziegumu upuru atbalstam un aizsardzībai visā ES;

F.     tā kā ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp drošības iekšējiem un ārējiem aspektiem,

1.      atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto Eiropas Drošības programmu 2015.–2020. gadam un tajā noteiktās prioritātes;

2.      uzskata — ņemot vērā ES pašlaik piemeklējušās problēmas, sakarā ar četrām tūlītējām prioritātēm ir jāveic gan koordinētas darbības valstu, ES un pasaules līmenī, gan arī tām jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas Drošības programmā 2015.–2020. gadam, proti, terorismam, radikalizācijai, kibernoziegumiem un organizētajai noziedzībai, jo tās rada visnopietnākos draudus Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai;

3.      visstingrākajā veidā uzsver, ka drošības pasākumos vienmēr pilnībā jāievēro pamattiesības un tiesiskums, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Eiropas Drošības programmu turpināt balstīt uz pamattiesību ievērošanas, pārredzamības un demokrātiskās pārraudzības principiem;

Cīņa pret terorismu

4.      pauž atbalstu programmas pasākumiem cīņai pret terorismu un radikalizācijas novēršanai; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Frans Timmermans paziņojumu Parlamentā, ka Komisija saskaņos pieejamos finanšu resursus ar programmas prioritātēm; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka attiecīgajām ES aģentūrām ir pienācīgi cilvēku un finanšu resursi, lai izpildītu jau esošos un vēl papildu uzdevumus saskaņā ar programmu; gatavojas rūpīgi pārbaudīt un novērtēt to, cik nepieciešams nākotnē būtu Iekšējās drošības fonds ES un valstu līmenī;

5.      uzsver, ka centienos novērst ārvalstu kaujinieku radīto apdraudējumu un terorisma draudus kopumā ir jāizmanto daudzlīmeņu pieeja, ar ko visaptveroši risinātu tādus pamatfaktorus kā radikalizācija, sociālās kohēzijas un iekļautības veicināšana un reintegrācijas atvieglošana, popularizējot politisko un reliģisko iecietību, tiešsaistē paustās musināšanas uz terora aktiem analizēšana un pretpropagandas izvēršana, atturēšana izbraukt no valsts nolūkā pievienoties teroristu organizācijām, rekrutēšanas un iesaistīšanās bruņotos konfliktos novēršana, teroristu organizāciju un personām, kuras vēlas šādām organizācijām pievienoties, sniegtā finanšu atbalsta shēmu izjaukšana, attiecīgos gadījumos nodrošinot saukšanu pie atbildības un sniedzot tiesībaizsardzības iestādēm piemērotus instrumentus, kas tām ļautu veikt savus pienākumus, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības;

6.      ņemot vērā nesenos teroristu uzbrukumus Briselē, Parīzē, Kopenhāgenā un Saint-Quentin-Fallavier, atgādina steidzamo nepieciešamību Savienībai labāk izvērtēt draudus ES drošībai un cīņā pret terorismu koncentrēties uz tūlītēji risināmām prioritārām jomām — nostiprināt ES robežu drošību, uzlabot spējas ziņošanai par interneta saturu, cīnīties pret nelegālu šaujamieroču apriti un uzlabot informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības un izlūkošanas dienestiem;

7.      atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu pabeigt darbu pie ES pasažieru datu reģistra (PDR) sistēmas izveides; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments ir apņēmies līdz gada beigām pabeigt darbu pie ES PDR direktīvas; aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās ES struktūras aktīvi veicināt šā tiesību akta pieņemšanu, lai nodrošinātu ES ar efektīvu un iedarbīgu instrumentu cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem;

8.      atgādina, cik svarīgi ir izsekot teroristu tīklu un organizētās noziedzības grupu finanšu plūsmas un izjaukt tās, tostarp plūsmas, kurām neizmanto SWIFT sistēmu; atzinīgi vērtē centienus, lai nodrošinātu godīgu un līdzsvarotu līdzdalību ASV vadītajā Teroristu finansēšanas izsekošanas programmā (TFTP), un atkārtoti pauž savu atbalstu tai;

9.      pauž nožēlu, ka Eiropas Drošības programmā nav konkrētāku pasākumu, lai efektīvāk risinātu radikalizācijas problēmu Eiropā; īpaši aicina ES pastiprināt centienus, lai apkarotu radikalizāciju internetā un tīmekļa vietņu vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu radikālu ideoloģiju izplatīšanai Eiropā; jo īpaši pēc nežēlīgās un barbariskās galvas nociršanas Francijas iedzīvotājam uzsver satraucošos draudus, ko rada radikalizācija Eiropā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropolā izveidota vienība ziņošanai par interneta saturu, lai atbalstītu dalībvalstis to centienos sadarbībā ar nozares pārstāvjiem identificēt un likvidēt vardarbīga ekstrēmisma saturu tiešsaistē, kā arī aicina Komisiju nodrošināt papildu līdzekļus vienības darbībai;

10.    uzsver steidzamo nepieciešamību aktīvāk novērst radikalizāciju un veicināt deradikalizācijas programmas, valsts un vietējā līmenī nostiprinot un iesaistot vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai apturētu ekstrēmistu ideoloģiju izplatīšanos; aicina Komisiju stiprināt ES Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno visus dalībniekus, kuri iesaistīti pret radikalizāciju vērstu kampaņu izstrādē un deradikalizācijas struktūru izveidē un ārvalstu kaujinieku atgriešanās procesu sagatavošanā, un tieši vērsties pret ekstrēmistu ideoloģijām, piedāvājot pozitīvas alternatīvas;

11.    aicina Komisiju ierosināt definīciju jēdzienam “ārvalstu kaujinieki”, un, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā 2178(2014) ierosināto definīciju, par tādiem uzskatīt personas, kuras dodas uz konfliktu zonām ar mērķi pievienoties teroristu organizācijām, lai attiecīgā gadījumā tiesu iestādes varētu par šo pārkāpumu saukt pie atbildības un sodīt un lai šādu rīcību varētu kvalificēt kā smagu kriminālnoziegumu visā ES;

12.    pauž nožēlu, ka Komisija nav izvirzījusi konkrētus priekšlikumus, tostarp izmantojot mērķtiecīgas pētniecības programmas, lai identificētu un analizētu stratēģijas, ko lieto t. s. ārvalstu kaujinieku vervētāji, jo viņi izmanto ļoti sarežģītus tehnoloģiskos rīkus, komunikācijas stratēģijas un mērķtiecīgu propagandu, lai piesaistītu neapmierinātus un neaizsargātus jauniešus, rosinātu viņus pievienoties teroristu organizācijām un veikt noziegumus, vai arī lai iesaistītu viņus radikalizācijas procesos;

13.    pilnībā atbalsta Komisijas prioritāri izvirzīto uzdevumu palīdzēt dalībvalstīm vairot savstarpējo uzticēšanos, pilnībā izmantot esošos informācijas apmaiņas instrumentus un veicināt pārrobežu operatīvo sadarbību starp kompetentajām iestādēm; uzsver šādas pārrobežu operatīvās sadarbības svarīgumu, jo īpaši pierobežas reģionos;

14.    atzinīgi vērtē Komisijas pievēršanos robežu pārvaldības jautājumam kā būtiskam aspektam pārrobežu noziedzības un terorisma novēršanā; uzsver, ka ES robežu drošība būtu jāpastiprina ar sistemātiskām pārbaudēm esošajās datubāzēs, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2016. gada sākumam iesniegt pārskatīto priekšlikumu par viedrobežām;

Kibernoziegumi un ar IT līdzekļiem veicināti noziegumi

15.    uzsver, ka kibernoziegumi un ar IT līdzekļiem veicināti noziegumi rada nopietnus draudus ES iedzīvotājiem, un tādēļ ir nepieciešama jauna pieeja tiesībaizsardzībai digitālajā laikmetā; uzsver, ka iedzīvotāju drošība tiešsaistē ir jānodrošina tādā pašā līmenī kā bezsaistē; atgādina, ka jaunu tehnoloģiju attīstība palielina noziedzības ietekmi mēroga un ātruma ziņā, un tādēļ mudina Komisiju nodrošināt tiesībaizsardzības iestādes ar juridiskām un tehniskām iespējām, lai efektīvi novērstu šos noziegumus, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības; atbalsta Eiropas Kibernoziedzības centra (EC3) budžeta un personāla palielināšanu un jaunu un spēcīgu instrumentu izstrādi kibernoziedzības apkarošanai;

16.    atzinīgi vērtē EC3 paveikto cīņā ar smagiem starptautiskiem kibernoziegumiem un ar IT līdzekļiem veicinātiem noziegumiem; uzsver EC3 nozīmīgo lomu, sniedzot atbalstu dalībvalstīm, jo īpaši cīņā pret bērnu seksuālo izmantošanu; atgādina par Komisijas paziņojumiem, kuros tā solīja nodrošināt EC3 ar nepieciešamajiem speciālistiem un budžetu, lai uzlabotu Eiropas sadarbības jomas, kam nav pievērsta uzmanība kopš centra izveides 2013. gadā;

17.    aicina Komisiju uzsākt atbilstošu izpratnes un gatavības kampaņu par riskiem, kas saistīti ar nopietniem kibernoziegumiem, lai uzlabotu noturību pret tiem;

18.    aicina Komisiju pilnībā izvērtēt jau esošos pasākumus cīņai pret bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē un novērtēt, vai ir vajadzīgi papildu likumdošanas instrumenti, kā arī pārbaudīt, vai Eiropolam ir pietiekama pieredze, resursi un personāls, lai varētu cīnīties pret šo šausminošo noziedzības veidu;

Organizētās noziedzības apkarošana

19.    uzsver to, cik smags likumpārkāpuma veids ir organizētā noziedzība, jo īpaši saistībā ar cilvēku tirdzniecību, tostarp piespiedu prostitūciju, orgānu tirdzniecību, bērnu seksuālo izmantošanu un darba verdzību; atgādina par ārkārtējo vardarbību un brutalitāti, ko noziedznieki izmanto pret īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un migrantiem; atzinīgi vērtē esošo regulējumu un piekrīt nepieciešamībai izstrādāt stratēģiju laika posmam pēc 2016. gada, kurā pilnībā tiktu iesaistīts Eiropols un Eirojusts, ņemot vērā to kompetenci šajā jomā;

20.    atzīst, ka cīņai pret organizēto noziedzību ir nepieciešama spēcīga Eiropas rīcība un tāpēc atbalsta Komisijas apņemšanos risināt šo jautājumu; aicina Komisiju it īpaši pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm cīņā ar cilvēku tirdzniecību, un jo sevišķi migrantu nelikumīgu transportēšanu, lai izvairītos no jaunām traģēdijām Vidusjūrā;

21.    uzsver kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) nozīmi tādu īpašu gadījumu izmeklēšanā, kuriem ir pārrobežu raksturs, aicina dalībvalstis izmantot šo veiksmīgo rīku daudz regulārāk un izskatīt iespējas, kā to varētu izmantot efektīvāk, jo īpaši pierobežas reģionos, lai risinātu tādas problēmas kā narkotiku tirdzniecība, piespiedu prostitūcija un cilvēku tirdzniecība, kā arī noziedzīgu motociklistu bandu darbība;

22.    pauž nožēlu, ka visos attiecīgos pārrobežu gadījumos vēl sistemātiski netiek izmantoti tādi instrumenti kā noziedzīgi iegūtu aktīvu iesaldēšana un konfiscēšana, un prasa pastiprināt dalībvalstu un Komisijas centienus šajā jomā;

23.    uzskata, ka līdzās ES instrumentiem organizētās noziedzības un terorisma apkarošanai Eiropas Drošības programmā jāiekļauj arī aizsardzības mehānismi šajos smagajos noziegumos cietušajiem, lai nepieļautu vēlreizēju kļūšanu par noziedzīga nodarījuma upuri; norāda, ka upuru aizsardzība būtu jāuzskata par svarīgu instrumentu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, jo tā sūta skaidru vēstījumu likumpārkāpējiem, ka sabiedrība nepadosies vardarbībai un jebkurā gadījumā aizsargās upurus un viņu cieņu;

24.    uzsver, ka efektīvu rezultātu sasniegšanai ES iestādēm un dalībvalstīm jāpievērš uzmanība programmas pienācīgai īstenošanai, un šajā sakarībā pauž gandarījumu par Komisijas nodomu iesniegt Parlamentam un Padomei atjauninātu un regulāru informāciju par īstenošanas gaitu;

25.    atbalsta Komisijas aicinājumu aktīvāk īstenot starpnozaru pieeju, kas savstarpēji apvienotu vairāk aģentūru; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un pastiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām;

26.    atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka jānovērtē Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) nepieciešamība un iespējamā pievienotā vērtība, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi valstu policijas reģistros iekļautajai informācijai, un pilnībā atbalsta dalībvalstu grupas pilotprojektu, kas plānots, lai izveidotu mehānismus, kuri nodrošinās automātisku pārrobežu meklēšanu valstu norādēs, pamatojoties uz rezultatīva/nerezultatīva meklējumu principu; uzsver to, cik svarīga ir pārrobežu piekļuve informācijai, jo īpaši pierobežas reģionos;

27.    pauž gandarījumu par Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka drošības politikas iekšējā un ārējā dimensija ir cieši saistīta; uzsver nepieciešamību vēl vairāk stiprināt saikni un sinerģiju starp tām; aicina vēl vairāk saskaņot ārējos un iekšējos instrumentus, jo īpaši, risinot horizontālos uzdevumus, piemēram, terorisma apkarošana, terorisms, organizētā noziedzība, ārvalstu kaujinieki, kiberaizsardzība, kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, kā arī migrācija; aicina panākt papildu sinerģiju starp ES politikas virzieniem un sadarbību attiecībā uz trešām valstīm (Eiropas Ārējās darbības dienestu) un brīvības, drošības un tiesiskuma jomas dalībniekiem (Eiropolu, Frontex, Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)), lai risinātu pašreizējo apdraudējumu radītās sarežģītās iekšējās un ārējās problēmas;

28.    atzinīgi vērtē Padomes 2015. gada 18. maija lēmumu, kurā augstā pārstāve aicināta ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm līdz 2015. gada beigām nākt klajā ar kopēju satvaru, kurā būtu ietverti īstenojami priekšlikumi, lai palīdzētu novērst hibrīda veida apdraudējumu un veicinātu ES un tās dalībvalstu, kā arī partneru izturētspēju; aicina Padomi veidot ciešāku sinerģiju starp ES drošības iekšējo un ārējo dimensiju; aicina ciešāk sadarboties visām attiecīgajām ES struktūrām un aģentūrām, dalībvalstīm un citām starptautiskām organizācijām, jo īpaši NATO, lai veidotu labāku situācijas izpratni un agrīnās brīdināšanas mehānismus cīņai pret hibrīdkara draudiem, citstarp tādās jomās kā kiberaizsardzība, stratēģiskās komunikācijas, robežu drošība un energoapgādes drošība;

29.    piekrīt Komisijai, ka ir svarīgi atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar apmācību, pētniecību un inovāciju un CEPOL svarīgo darbu šajā jomā; uzskata, ka tiesībaizsardzības amatpersonu apmācībai un viņu apmaiņas programmām ir būtiska nozīme, lai vēl vairāk veicinātu valstu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvu sadarbību un šo iestāžu sadarbību ar Eiropolu; uzskata, ka jāveic vairāk investīciju ar drošību saistītā pētniecībā un inovācijā;

30.    norāda, ka ātri mainīgās drošības situācijas dēļ ir vajadzīga elastīga un pielāgojama pieeja un programmā izklāstīto prioritāro pasākumu regulāra pārskatīšana, un aicina Eiropadomi regulāri novērtēt apdraudējumu Eiropas Savienībai;

31.    ar nožēlu atzīmē, ka programmā nav paredzēti pietiekami konkrēti pasākumi, lai nostiprinātu drošības sistēmas tiesiskuma dimensiju; atkārto aicinājumu turpināt attīstīt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp labāk izmantojot savstarpējās tiesiskās palīdzības instrumentus;

32.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0032.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika