Procedūra : 2015/2747(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0719/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0719/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.12
CRE 09/07/2015 - 12.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0276

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 161kWORD 69k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0716/2015
7.7.2015
PE564.697v01-00
 
B8-0719/2015

iesniegts, noslēdzot debates par priekšsēdētāja paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par Srebreņicas notikumu pieminēšanu (2015/2747(RSP))


Gianni Pittella, Tanja Fajon, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Afzal Khan, Martina Werner, Jakob von Weizsäcker, Neena Gill, Daniele Viotti, Ulrike Rodust, Enrico Gasbarra, Hugues Bayet, Evelyne Gebhardt, Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Brando Benifei, Jeppe Kofod, Constanze Krehl, Flavio Zanonato, Tibor Szanyi, Theresa Griffin, Kati Piri, Liisa Jaakonsaari, Agnes Jongerius, Costas Mavrides, Roberto Gualtieri, Jutta Steinruck, Maria Grapini, Tonino Picula, Ana Gomes, Pier Antonio Panzeri, Arne Lietz, Elena Valenciano, Anneliese Dodds, Miltiadis Kyrkos, Vincent Peillon, Francisco Assis, Julie Ward, José Blanco López, Miriam Dalli, Doru-Claudian Frunzulică, Vilija Blinkevičiūtė, Krystyna Łybacka, Marc Tarabella, Nicola Caputo, Luigi Morgano, Miroslav Poche, Eric Andrieu, Goffredo Maria Bettini, Zigmantas Balčytis, Elena Gentile, Péter Niedermüller, Demetris Papadakis, Pavel Poc, Damiano Zoffoli, Sergio Gutiérrez Prieto, Christel Schaldemose, Biljana Borzan S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Srebreņicas notikumu pieminēšanu (2015/2747(RSP))  
B8-0719/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūlija(1) un 2009. gada 15. janvāra(2) rezolūcijas par Srebreņicu,

–       ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā parakstīto un 2015. gada 1. jūnijā spēkā stājušos Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–       ņemot vērā normas, kas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un kurās atzītas ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un personas brīvību un drošību, un uz domas, pārliecības un ticības brīvību,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā 2015. gada 11. jūlijā aprit 20. gadadiena kopš genocīda un etniskās tīrīšanas, kas tika pastrādāta Bosnijas kara laikā Srebreņicā un tās apkaimē;

B.     tā kā šie noziegumi, ko pastrādāja toreizējā Serbu Republikas (Republika Srpska) prezidenta Radovana Karadžiča virsvadībā esošās un ģenerāļa Ratko Mladiča komandētās Serbu Republikas armijas vienības, ir nesens atgādinājums par to, cik bīstami ir galēji nacionālisma paveidi un sabiedrībā valdoša neiecietība, kas vēl vairāk saasināta karadarbības apstākļos;

C.     tā kā Srebreņicas traģiskie notikumi izdzīvojušajiem atstāja dziļas emocionālas rētas un radīja paliekošus šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas etnisko grupu politiskās samierināšanās centieniem;

D.     tā kā šī masu slepkavība, ko Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) nosauca par genocīda aktu, notika zonā, ko ANO pasludināja par drošu, un tāpēc tā ir simbols starptautiskās sabiedrības nespējai iejaukties konfliktā un reāli aizsargāt nevainīgus civiliedzīvotājus;

E.     tā kā ES balstās uz mierīgas līdzāspastāvēšanas un tās dalībnieku lojālas sadarbības principiem; tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas apvienošanās kustības virzītājspēkiem ir vēlme nepieļaut karu un noziegumu pret cilvēci atkārtošanos Eiropā,

1.      piemin un godina visus Srebreņicas un Potočari pastrādāto nežēlīgo noziegumu upurus; pauž neviltotu solidaritāti ar upuru ģimenēm;

2.      pauž stingru pārliecību par to, ka šādi šausminoši noziegumi nekad vairs nedrīkst atkārtoties;

3.      uzsver, ka genocīdu un noziegumu pret cilvēci nepieļaušana un efektīva sodīšana par tiem būtu jāuzskata par vienu no ES un starptautiskās sabiedrības svarīgākajām prioritātēm;

4.      uzsver to, ka ārkārtīgi nozīmīgs reģiona nākotnei ir samierināšanās process, bet Bosnijas un Hercegovinas integrācijas procesam Eiropā — labas kaimiņattiecības starp Bosniju un Hercegovinu un tās kaimiņvalstīm; atkārtoti norāda uz ICTY paveiktā darba nozīmīgumu šajā sakarā; uzsver to, ka Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem pārstāvjiem ir jāpieņem pagātne, lai kopā sekmīgi strādātu nolūkā sasniegt labāku nākotni visiem valsts iedzīvotājiem; uzsver to, cik nozīmīga loma šajā grūtajā procesā ir kaimiņvalstīm, reliģiskajām organizācijām, pilsoniskajai sabiedrībai, mākslai, kultūrai, plašsaziņas līdzekļiem un izglītības sistēmām;

5.      mudina izstrādāt izglītības un kultūras programmas, kas veicina izpratni par šādu nežēlīgu noziegumu cēloņiem un uzlabo informētību par vajadzību sargāt mieru un veicināt cilvēktiesības un iecietību starp reliģiskajām kopienām;

6.      uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt samierināšanos un pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process; aicina Padomi un Komisiju šā genocīda akta gadadienas priekšvakarā atgādināt par ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai, konsekventi sekmēt lielāku reģionālo sadarbību un sniegt atbalstu pievienošanās procesā;

7.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un tās autonomo sastāvdaļu pārvaldei, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV C 157 E, 6.7.2006., 468. lpp.

(2)

OV C 46 E, 24.2.2010., 111. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika