Procedūra : 2015/2833(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0837/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0837/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 10/09/2015 - 8.4
CRE 10/09/2015 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0317

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 178kWORD 106k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0832/2015
7.9.2015
PE565.805v01-00
 
B8-0837/2015

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par migrāciju un bēgļiem Eiropā (2015/2833(RSP)) Eiropas Parlaments,


Judith Sargentini, Ska Keller, Jean Lambert, Ulrike Lunacek, Benedek Jávor, Bart Staes, Michel Reimon Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrāciju un bēgļiem Eiropā (2015/2833(RSP))  
B8‑0837/2015

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–       ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–       ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–       ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai pievienoto protokolu,

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā(1),

–       ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai(2),

–       ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm(3),

–       ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. maijā publicēto Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2015)0240),

–       ņemot vērā Apvienotās ārlietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. aprīļa desmit punktu rīcības plānu par migrāciju,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes īpašā samita 2015. gada 23. aprīļa secinājumus par bēgļu krīzi Vidusjūrā,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–       ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos ziņojumus, jo īpaši 2015. gada maijā publicēto ziņojumu „Mobilitātes izmantošanas iespējas vienas paaudzes laikā — turpmāki pasākumi saistībā ar reģionālo pētījumu par Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām”,

–       ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) ikgadējo ziņojumu par patvēruma situāciju Eiropas Savienībā 2014. gadā,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā globālās bēgļu krīzes rezultātā nepieredzēti liels skaits cilvēku meklē patvērumu ES; tā kā šķiet, ka bēgļu skaita pieplūdums turpināsies, jo aiz Eiropas robežām aizvien pieaug nestabilitāte sakarā ar konfliktiem un kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, būtisku vardarbības un terorisma pieaugumu, kā arī postošo klimata pārmaiņu ietekmi, un tā kā tas vēlreiz liecina par steidzamu nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai glābtu to cilvēku dzīvību, kuri bēg no savām valstīm un ir briesmās, un par nepieciešamību dalībvalstīm ievērot to starptautiskās saistības, tostarp attiecībā uz glābšanas pasākumiem jūrā;

B.     tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem 2800 sievietes, vīrieši un bērni ir pasludināti par mirušiem vai pazudušiem 2015. gadā, kad viņi mēģināja sasniegt drošību Eiropā; tā kā organizācijas „Ārsti bez robežām” 2015. gada 5. augusta paziņojumā ir norādīts, ka ļoti trūkst atbilstošu meklēšanas un glābšanas operāciju; tā kā bēgļi un migranti zaudē savu dzīvību arī ceļā, šķērsojot Eiropu; tā kā pēdējā mēneša laikā 71 sieviete, vīrietis un bērns tika atrasti miruši smagajā kravas automašīnā ceļā no Ungārijas uz Austriju;

C.     tā kā ES un tās dalībvalstis efektīvi piespiež bēgļus un migrantus vērsties pie nelegāliem kontrabandistiem, jo tiek radīti šķēršļi un aizvērtas ārējās robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju, nenodrošinot legālas ieceļošanas iespējas;

D.     tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Grieķija no 2015. gada janvāra līdz augustam uzņēma 229 460 pa jūru un sauszemi ieradušās personas un Itālija no 2015. gada janvāra līdz jūlijam uzņēma 115 500 pa jūru ieradušās personas; tā kā saskaņā ar Frontex datiem Ungārija no 2015. gada janvāra līdz jūlijam Ungārija piedzīvoja 150 000 cilvēku ierašanos;

E.     tā kā 2015. gada jūlijā ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē tika iesniegti 123 294 pieteikumi starptautiskajai aizsardzībai, un šis skaitlis pirmo reizi pārsniedza 100 000 un kopumā bija par 28 % lielāks nekā 2015 gada jūnijā;

F.     tā kā saskaņā ar Frontex datiem līdz šim 2015. gadā izcelsmes valstis, no kurām nāk visvairāk patvēruma meklētāju, ir Sīrija, Afganistāna, Eritreja un Irāka; tā kā lielākajai daļai cilvēku, kuri no šīm valstīm bēg uz Eiropu, tiek piešķirta aizsardzība;

G.     tā kā pēdējā Eiropadomes sanāksmē, kura notika 2015. gada 25. un 26. jūnijā, un nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notika 2015. gada 20. jūnijā, neizdevās panākt vienošanos par saistošu pārdales mehānismu cilvēku pārvietošanai un pārmetināšanai, un tika pieņemts lēmums par brīvprātīgu mehānismu; tā kā dalībvalstis nespēja panākt vienošanos par 40 000 vietu piešķiršanu, lai pārvietotu bēgļus no Grieķijas un Itālijas, un uzņēmās nodrošināt tikai 32 256 vietas;

H.     tā kā 2015. gada 3. septembrī Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands vienojās par nepieciešamību izveidot pastāvīgu un obligātu mehānismu bēgļu sadalei starp visām dalībvalstīm;

I.      tā kā 2015. gada 3. septembrī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks aicināja pārdalīt vismaz 100 000 bēgļus;

J.      tā kā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) aptauja norāda, ka Eiropa ir pasaulē bīstamākais nelegālo migrantu galamērķis, vēlreiz apliecinot, ka ir jādara viss iespējamais, lai glābtu šo briesmām pakļauto cilvēku dzīvības un lai dalībvalstis izpildītu savus starptautiskās aizsardzības pienākumus;

K.     tā kā daudzi pilsoņi ir parādījuši nepieredzēti lietu solidaritāti ar bēgļiem, silti sagaidot viņus un sniedzot ievērojamu atbalstu; tā kā Eiropas iedzīvotāji ar šo attieksmi parāda, ka aizsardzība un līdzjūtības izrādīšana cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga, joprojām ir patiesas Eiropas vērtības;

L.     tā kā pašreizējā situācijā ir īpaši labi redzams apkaunojošais valdības solidaritātes trūkums attiecībā uz patvēruma meklētājiem, tās nepietiekami koordinētā un saskaņotā rīcība; tā kā tas rada haosu un izraisa cilvēktiesību pārkāpumus;

M.    tā kā dažas dalībvalstis un to vadītāji ir aktīvi parādījuši gatavību un vēlēšanos uzņemt bēgļus; tā kā citām dalībvalstīm ir jāseko šim labajam piemēram;

N.     tā kā dažādās atsevišķu dalībvalstu nostājas turpina uzsvērt to, ka ES migrācijas politika ir sadrumstalota 28 daļās; tā kā vienotas patvēruma procedūras un standartu trūkums dalībvalstīs nozīmē to, ka tajās ir dažādi aizsardzības līmeņi, un dažkārt pat nepietiekamas garantijas patvēruma meklētājiem;

O.     tā kā dažu dalībvalstu un galēji labējo partiju vadītāji izmanto pašreizējo situāciju, lai provocētu aizspriedumus pret migrantiem, vienlaikus apsūdzot ES krīzes izraisīšanā, un tā kā tas veicina pret migrantiem vērsto vardarbības aktu skaita pieaugumu;

P.     tā kā saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju cilvēki var meklēt patvērumu citā valstī neatkarīgi no tā, kura ir viņu izcelsmes valsts, ja viņiem ir pienācīgi pamatotas bailes no vajāšanas viņu rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ,

1.      pauž dziļu nožēlu un bēdas par pašreizējo bēgļu situāciju un dalībvalstu solidaritātes un atbildīguma trūkumu; uzskata, ka ES un tās dalībvalstu ierobežojošā patvēruma un migrācijas politika izraisa cilvēku nāvi; tādēļ pieprasa nekavējoties mainīt migrācijas un patvēruma politiku, lai novērstu turpmāku dzīvību zaudēšanu;

2.      pauž atzinību pilsoniskās sabiedrības grupām un personām visā Eiropā, kuras lielā skaitā sagaida bēgļus un migrantus, kā arī sniedz tiem palīdzību; ļoti atzinīgi vērtē ievērojamo sabiedrības, tostarp reliģisko organizāciju, NVO un personu, atbalstu, kas aizvien vairāk mudina valdības mainīt to politiku un retoriku; mudina Eiropas pilsoņus saistībā ar bēgļu krīzi turpināt atbalstīt humāno palīdzību un iesaistīties tajā; uzskata, ka šāda rīcība parāda patiesu Eiropas vērtību ievērošanu un vieš cerības par Eiropas nākotni;

3.      uzskata, ka aizvien lielākajai nelīdzsvarotībai dalībvalstu starpā attiecībā uz bēgļu un migrantu ierašanos un viņu galamērķiem nav nākotnes; pauž nožēlu par Eiropadomes nespēju vienoties par saistošu mehānismu par 40 000 bēgļu no Grieķijas un Itālijas ārkārtas pārvietošanu uz citām dalībvalstīm un pauž dziļu vilšanos par to, ka dalībvalstis, neskatoties uz skaidriem Eiropadomes norādījumiem, līdz šim ir apņēmušās nodrošināt tikai 32 256 vietas divu gadu laikā, turpretim tikai Grieķija vien katru nedēļu saskaras ar 23 000 atbraucējiem; atzinīgi vērtē Austrijas un Vācijas lēmumu uzņemt tūkstošiem bēgļu un migrantu, kuri atrodas grūtos un nestabilos apstākļos Ungārijā, un aicina visas dalībvalstis sekot šim politiskās līderības piemēram, kura pamatā ir humānās vērtības;

4.      atzinīgi vērtē Komisijas jaunās iniciatīvas četrkāršot pārvietošanas vietu skaitu, lai atvieglotu situāciju Ungārijā un sniegtu lielāku atbalstu Grieķijai un Itālijai; tomēr uzskata, ka ad hoc risinājumiem ārkārtas situācijās var būt tikai ierobežots efekts; tādēļ apstiprina Komisijas papildu priekšlikumu, ka ārkārtas situācijās jāizmanto pastāvīgas pārcelšanas mehānisms; mudina Padomi ātri un nekavējoties pieņemt abus pasākumus; pauž gatavību strādāt ar jauno ārkārtas pārcelšanas shēmu paātrinātās procedūras ietvaros un pauž apņemšanos vienlaicīgi sekmēt visus pārējos Komisijas ierosinos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis neaizkavē pastāvīgas pārcelšanas shēmu; pauž nožēlu par Padomes nesadarbošanos attiecībā uz iepriekšējo ārkārtas pārvietošanas pasākumu, tādējādi neievērojot Parlamenta ierosinājumus konsultāciju procedūrā; atgādina Padomei, ka Parlaments noteikti atbalsta saistošu pārvietošanas mehānismu, kurā iespēju robežās ņemtas vērā bēgļu vēlmes un kurš pamatā pieprasa iegūt bēgļa piekrišanu pārvietošanai; mudina Padomi ņemt vērā šo ierosinājumu, pieņemot jauno ārkārtas pārvietošanas pasākumu; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt visu šīs jomas iniciatīvu ierosināšanu un pieņemšanu, izmantojot koplēmumu, kā juridiski saistošus aktus, kuros nav paredzēta atteikšanās iespēja; aicina dalībvalstis ātri un labticīgi īstenot šādus tiesību aktus;

5.      uzsver, ka brīva cilvēku pārvietošanās Šengenas zonā ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, ka Šengenas zonai ir bijusi pozitīva ietekme uz simtiem tūkstošu ES pilsoņu dzīvēm, gan padarot ērtāku robežu šķērsošanu, gan sekmējot ekonomiku, un ka pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un ES pilsoniskuma balstiem; nosoda mēģinājumus apdraudēt Šengenas zonas darbību;

6.      atzinīgi vērtē operatīvo atbalstu, kuru Komisija sniegs visvairāk iesaistītajām dalībvalstīm, piemēram, Grieķijai, Itālijai un Ungārijai ar „karsto punktu” palīdzību, apvienojot speciālistus no tādām ES aģentūrām kā FRONTEX, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (ESAO) un Eiropas Policijas birojs (Eiropols), lai palīdzētu dalībvalstīm reģistrēt ierodošos cilvēkus; atgādina dalībvalstīm, ka šādu reģistrācijas centru veiksmīgums ir atkarīgs no to vēlēšanās pārvietot bēgļus no „karstajiem punktiem” uz dalībvalstu teritorijām; atgādina, ka procedūrām tādu personu atgriešanai, kuras neatbilst prasībām par aizsardzību, ir pilnībā jāievēro cilvēktiesību standarti, un ka prioritāte ir jāpiešķir brīvprātīgai atgriešanai, nevis piespiedu atgriešanai;

7.      aicina Komisiju izveidot ievērojamas budžeta iespējas un panākt gatavību 2016. gada budžetā un daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteikumos, kas ļautu ātrāk un nopietnāk atbalstīt ESAO un dalībvalstis saistībā ar bēgļu pieņemšanas un integrācijas pasākumiem, tostarp pārvietošanas shēmu ietvaros;

8.      aicina bēgļu tranzīta valstīs (Vidusjūras reģiona un Rietumbalkānu valstīs) izveidot humānos koridorus bēgļiem, lai sniegtu humāno palīdzību un nodrošinātu pamatvajadzību apmierināšanu un cilvēktiesību ievērošanu;

9.      aicina steidzami pārskatīt Dublinas regulu, visā ES izveidojot pastāvīgu juridiski saistošu patvēruma meklētāju sadales sistēmu dalībvalstu starpā, kuras pamatā būtu taisnīga, obligāta sadale, vienlaikus ņemot vērā pašu patvēruma meklētāju vajadzības un vēlmes; iesaka, lai sistēmā, saskaņā ar kuru patvēruma meklētāji varētu pieprasīt patvērumu dalībvalstī, ar kuru viņus jau saista ģimenes saites, kopienas sakari vai labāka darba izredzes, būtu paredzētas ievērojami labākas integrācijas iespējas; uzskata, ka papildus tam šāda sistēma ļoti samazinātu nelegālo sekundāro pārvietošanos Eiropas Savienībā un vajadzību veikt piespiedu pasākumus, piemēram, patvēruma meklētāju aizturēšanu nolūkā viņus pārvietot atpakaļ uz atbildīgo dalībvalsti; turklāt Komisiju iesniegt priekšlikumus atļaut labvēlīgo lēmumu par patvēruma piešķiršanu abpusēju atzīšanu, starptautiskās aizsardzības statusa ievērošanu visā ES teritorijā un Eiropas kopējā patvēruma dienesta izveidošanu; vienlaikus mudina dalībvalstis piemērot Dublinas regulas noteikumus, neierobežojot to interpretāciju, saskaņā ar solidaritātes principu un pamattiesībām, piemēram, saistībā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem, ģimenes atkalapvienošanu un diskrecionālajām klauzulām; atzinīgi vērtē to, ka Vācija piemēro Dublinas regulas suverenitātes klauzulu bēgļiem no Sīrijas, lai viņi varētu palikt Vācijā, nevis tiktu nosūtītu uz dalībvalsti, kurā viņi ieradās; mudina citas dalībvalstis sekot šim piemēram;

10.    ņem vērā FRONTEX operāciju Triton un Poseidon trīskāršošanu Vidusjūrā, un to ieguldījumu dzīvību glābšanā jūrā; uzskata, ka jāizveido pastāvīga un humanitāra Eiropas meklēšanas un glābšanas sistēma;

11.    atgādina, ka legālas ieceļošanas iespējas Eiropas Savienībā cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, ir ļoti ierobežotas, un pauž nožēlu par to, ka viņiem ir jāvēršas pie nelegālajiem kontrabandistiem un jāizmanto bīstami ceļi, lai iegūtu aizsardzību Eiropā; tādēļ uzskata par svarīgu prioritāti to, lai ES un tās dalībvalstis nodrošinātu drošus un legālus ceļus bēgļiem; aicina Komisiju nākt klajā ar daudz tālejošāku Eiropas pārmetināšanas programmu, ievērojami palielinot līdz šim ieplānoto 20 000 pārmetināšanas vietu skaitu, un aicina dalībvalstis nodrošināt nepieciešamās vietas; atgādina, ka UNHCR cenšas atrast 230 000 pārmetināšanas vietas bēgļiem no Sīrijas; mudina dalībvalstis izveidot privātas sponsorēšanas programmas, kas ļautu NVO vai citām grupām, piemēram, reliģiskām organizācijām, atbalstīt bēgļu pārmetināšanu; aicina dalībvalstis stiprināt ģimeņu atkalapvienošanos, pārvarēt juridiskos un praktiskos šķēršļus ātrākai lēmumu pieņemšanai par ģimeņu atkalapvienošanu un ievērot Komisijas pamatnostādnes attiecībā uz Ģimenes atkalapvienošanās direktīvas burta un gara piemērošanu; uzskata, ka ir jāgroza Vīzu kodekss, iekļaujot vairāk konkrētu kopīgu noteikumu par humanitārajām vīzām; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot jau esošās iespējas humanitāro vīzu izsniegšanai savās vēstniecībās un konsulātos, lai cilvēki, kuriem nepieciešama aizsardzība, varētu droši ieceļot ES, izmantojot prāmi vai lidmašīnu, nevis riskējot ar dzīvību jūrai slikti pielāgotā kontrabandista laivā; aicina dalībvalstis nodrošināt iespēju iesniegt pieteikumu tās vēstniecībās un konsulātos; aicina Komisiju atcelt vīzu režīmu Sīrijai, lai Sīrijas bēgļiem vairs nevajadzētu saņemt vīzu, lai iekļūtu Šengenas zonā;

12.    pauž bažas par Komisijas priekšlikumu paziņot, ka ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, tostarp Rietumbalkānu valstis un Turcija, ir drošas izcelsmes valstis patvēruma nolūkiem; uzskata, ka tādējādi šo valstu pilsoņu procesuālās tiesības patvēruma procedūras laikā tiktu ievērojami ierobežotas; pievērš uzmanību tam, ka uz drošu valstu koncepciju pamatotā pieeja apdraud cilvēktiesības, jo īpaši tādu cilvēku cilvēktiesības, kuri pieder pie neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, minoritātēm vai LGBTI; atgādina, ka 2014. gadā Rietumbalkānu valstu valstspiederīgo vidējais atzīšanas īpatsvars sasniedza gandrīz 5% un dažās dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Itālijā atzīšanas īpatsvars sasniedza 50%; norāda, ka Komisijai cilvēktiesību un pilsonisko brīvību situācija kandidātvalstīs bieži nav prioritāte un ka ir maldinoši pieņemt, ka šajās valstīs vairs nenotiek cilvēktiesību pārkāpumi;

13.    uzsver, ka ES personām, kuras vēlas ierasties Eiropā, ir arī jāpiedāvā legāli veidi, kā ieceļot un palikt ES; norāda, ka šobrīd migrējošiem darba ņēmējiem nav gandrīz nekādu citu iespēju legāli ieceļot ES, kā tikai, iesniedzot pieteikumu patvēruma iegūšanai; aicina ES kandidātvalstīm izveidot darba ņēmēju imigrācijas koridoru, kas nodrošinātu šo valstu iedzīvotājiem vieglāku piekļuvi Eiropas darba tirgum; atgādina, ka sabiedrības novecošanās Eiropā pieprasa izšķirošu rīcību arī migrācijas jomā; uzskata, ka pašreizējā sadrumstalotā ES un tās dalībvalstu pieeja migrācijas regulēšanai ir jāaizstāj ar ES migrācijas kodeksu; aicina dalībvalstis ratificēt un īstenot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

14.    pauž nosodījumu par gadījumiem, kas saistīti ar necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi pret migrantiem un bēgļiem Eiropas valstīs, tostarp dažu tiesībaizsardzības iestāžu un ekstrēmistu grupu naidīgus izteicienus un vardarbīgu rīcību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai apkarotu pret bēgļiem un migrantiem vērstu vardarbīgu rīcību un naidīgus izteikumus; tāpat aicina ES un tās dalībvalstu vadītājus ieņemt skaidru nostāju par labu Eiropas solidaritātei un cilvēka cieņas un bēgļu un migrantu tiesību ievērošanai;

15.    pauž nosodījumu par migrantu aizturēšanu un viņu rīcības, piemēram, nelikumīgas robežu šķērsošanas, kriminalizēšanu; uzskata, ka šī pieeja nepareizi atspoguļo migrantus kā kriminālnoziedzniekus un draudus sabiedrības kārtībai; atgādina, ka dalībvalstis nedrīkst atstāt novārtā savus pienākumus, kas noteikti cilvēktiesību un patvēruma tiesību aktos, attaisnojoties ar to, ka attiecīgās personas ir pārkāpušas spēkā esošos noteikumus, izņemot gadījumus, kad izdarīti ļoti nopietni noziegumi; aicina izbeigt aizturēšanas praksi; uzsver, ka uzņemšanas centru apstākļiem ir pilnībā jāatbilst pamattiesību un ES tiesību standartiem; aicina dalībvalstis nesodīt tos, kuri humānu apsvērumu vadīti brīvprātīgi palīdz migrantiem, tostarp pārvadātājus;

16.    pauž iebildumus pret EUNAVFOR Med operāciju, lai apkarotu preču un cilvēku kontrabandu Vidusjūras reģionā; noraida Augstā pārstāvja iniciatīvu uzsākt otro operācija posmu, kas varētu izraisīt netīšu nāvējoša spēka izmantošanu pret neapbruņotiem migrantiem un bēgļiem; atkārto aicinājumu atturēties no jebkuras rīcības, kas nav paredzēta starptautiskajos tiesību aktos; pauž nožēlu par dažu dalībvalstu pārliecīgi militarizētajiem centieniem atrisināt bēgļu krīzi; uzskata, ka militāra cīņa pret kontrabandistiem, viņu kuģu iznīcināšana, pastiprināta patrulēšana un sienu un žogu veidošana pie ārējām robežām tikai rada lielākas briesmas cilvēkiem, kuri bēg no kara un vajāšanas un cenšas sasniegt Eiropu, kā arī piespiež viņus vēl vairāk vērsties pie kontrabandistiem; turklāt uzskata, ka tas raida nepareizu signālu, proti, ka patvēruma meklētāji ir drošības apdraudējums, kam var stāties pretī ar militāriem līdzekļiem; uzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt piekļuvi ES teritorijai cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība;

17.    aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties apturēt sadarbību nelegālās migrācijas novēršanas un robežkontroles uzlabošanas jomā ar tādām trešām valstīm kā Eritreja un Ēģipte, kuras faktiski atsakās no bēgļiem, un pārtraukt jebkādu finansiālo palīdzību šādiem režīmiem, ņemot vērā ANO un NVO ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem; noraida dalībvalstu priekšlikumus izveidot patvēruma centrus trešās valstīs un iesaistīt Ziemeļāfrikas valstis un Turciju Eiropas meklēšanas un glābšanas operācijās, lai pārtvertu bēgļus un atgrieztu tos atpakaļ Āfrikas vai Turcijas krastā; aicina Komisiju šajā sakarā sniegt Parlamentam vērtējumu par šo priekšlikumu atbilstību starptautiskām tiesībām patvēruma jomā, kā arī vērtējumu par to īstenošanas praktiskiem vai juridiskiem šķēršļiem; prasa, lai Hartūmas procesu aizstātu process, kura pamatā būtu cilvēktiesību pilnīga ievērošana un kurā galvenā vērība būtu pievērsta dzīves apstākļu uzlabošanai, tādējādi novēršot migrācijas pamatcēloņus; mudina Komisiju un Padomi novembrī paredzētajā Valetas samitā galveno uzmanību veltīt šādiem pamatcēloņiem, piemēram, nabadzībai, nevienlīdzībai, netaisnībai, klimata pārmaiņām, korupcijai, sliktai pārvaldībai un bruņotiem konfliktiem; noraida plānus saistīt attīstības palīdzību ar plašāku kontroli uz robežām vai ar trešām valstīm noslēgtiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem; prasa ES, tās dalībvalstis un starptautiskajai sabiedrībai pārskatīt tās ieguldījumu nabadzības un konflikta novēršanā, izmantojot lauksaimniecības, tirdzniecības, ārlietu, miera uzturēšanas un citu politiku; mudina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt savu ieguldījumu konfliktu risināšanā, jo īpaši, lai palīdzētu rast ilgtspējīgus politiskus risinājumus šajās konfliktu skartajās valstīs, piemēram, Irākā, Sīrijā un Lībijā, un sekmēt politisko dialogu, tostarp ar reģionālajām organizācijām, aptverot visus cilvēktiesību elementus nolūkā sniegt atbalstu iekļaujošām un demokrātiskām iestādēm, sekmēt vietējo kopienu noturību, kā arī veicināt sociālo un demokrātisko attīstību izcelsmes valstīs un starp to tautām;

18.    mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt līdzekļus un instrumentus, kas paredzēti reaģēšanai uz humanitārām krīzēm Eiropas Savienības iekšienē un ārpus tās; uzsver, ka humānai atbildei uz bēgļu krīzi ir jābūt daļai no ilgtermiņa plāna, kas ietver humānās palīdzības atbalstu valstīm, kuras robežojas ar bēgļu izcelsmes valstīm, un pasākumus, lai sekmētu to savlaicīgu atjaunošanu un aizsardzības spējas, stiprinātu ar ANO saistīto aģentūru lomu un uzlabotu politisko, sociālo, cilvēktiesību un ekonomisko situāciju jaunattīstības valstīs, kas ir bēgļu izcelsmes valstis un tranzītvalstis;

19.    prasa, lai visas iesaistītās dalībvalstis ātri un pilnībā transponētu un efektīvi īstenotu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tādējādi nodrošinot kopīgus Eiropas standartus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu transponēšanas un īstenošanas procesa uzraudzību;

20.    atgādina, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, kas ir atbildīgā komiteja šajos jautājumos, patlaban sagatavo ziņojumu, kurā tiks atspoguļotas Parlamenta vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas ievirzes migrācijas jomā;

21.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0414.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0105.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0176.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika