REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā
7.9.2015 - (2015/2685(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Tamás Meszerics, Margrete Auken, Bodil Valero, Molly Scott Cato, Alyn Smith, Igor Šoltes, Bart Staes, Pascal Durand, Karima Delli, Klaus Buchner, Judith Sargentini, Ernest Maragall, Jordi Sebastià Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Eleonora Evi, Laura Ferrara, Laura Agea, Tiziana Beghin, Daniela Aiuto, Piernicola Pedicini, Dario Tamburrano, Rosa D’Amato savā vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0836/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu,
– ņemot vērā 2015. gada 20. jūlijā pieņemtos ES Ārlietu padomes secinājumus par Tuvajiem Austrumiem,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni paziņojumus par stāvokli Izraēlā un Palestīnā,
– ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra lēmumu atzīt Palestīnas valsti,
– ņemot vērā to, ka Vatikāns 2015. gada jūnijā atzina Palestīnu,
– ņemot vērā 16 ES valstu ārlietu ministru 2015. gada 13. aprīlī PV/AP nosūtīto vēstuli, kurā tika prasīts ES mērogā ieviest vadlīnijas apmetnēs ražoto produktu pareizai marķēšanai,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu,
– ņemot vērā tās ANO konvencijas cilvēktiesību jomā, kuru dalībvalstis ir Izraēla un Palestīna,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2012. gada 29. novembra balsojumu par Palestīnas atzīšanu par novērotāju valsti, kura nav dalībvalsts,
– ņemot vērā ar vienbalsīgu ES atbalstu 2015. gada 3. jūlijā pieņemto ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju par atbildības un taisnīguma nodrošināšanu attiecībā uz visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem okupētajā palestīniešu teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē,
– ņemot vērā Arābu valstu miera iniciatīvu, ko 2002. gada martā pieņēma Arābu valstu līgas padome,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnija pētījumu "Teritorijas okupācija/aneksija: cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana un konsekventa ES politika",
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ASV vadītās sarunas par Izraēlas un Palestīnas konflikta visaptverošu risinājumu tika apturētas 2014. gada aprīlī un tā kā nav perspektīvu Tuvo Austrumu miera procesa jēgpilnai atsākšanai īsā vai vidējā termiņā saskaņā ar pašreizējiem parametriem;
B. tā kā Izraēlas koalīcijas valdības, kas darbību sāka 2015. gada maijā, pirmie soļi likumdošanā ir apliecinājuši tās nacionālistiskās, apmetņu paplašināšanas un galēji labējās ideoloģiskās tendences, uz ko norāda piespiedu barošanas likuma pieņemšana, stingrāku sodu noteikšana pret akmeņu metējiem un ierosinājums paplašināt nāves soda piemērošanu; tā kā tiek gatavoti likumprojekti, lai ierobežotu Augstākās tiesas pilnvaras, kā arī lai ierobežotu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku publiskās darbības iespējas; tā kā Izraēlas valdība ir paziņojusi par simtiem jaunu apmetņu būvēšanu Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā un ir atsākusi robežmūra būvniecību, neraugoties uz Starptautiskās tiesas 2004. gada spriedumu par šādas rīcības nelikumību;
C. tā kā palestīniešu tiesības Rietumkrastā, proti C daļā un Austrumjeruzalemē, tiek rupji pārkāptas, tostarp viņi cieš no apmetņu veidotāju vardarbības, ūdens aizvadīšanas, stingriem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, māju nojaukšanas un piespiedu izlikšanas no mājokļiem; tā kā Izraēlas cietumos ir ieslodzīti 5 700 palestīnieši, tostarp 160 bērni, 26 sievietes un 400 administratīvi aizturēto; tā kā okupētas teritorijas iedzīvotāju pārvietošana ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; tā kā plānošanas politika tiek izmantota kā līdzeklis, lai padzītu palestīniešus un paplašinātu apmetņu teritorijas; tā kā militārās mācības arī tiek izmantotas kā līdzeklis simtiem palestīniešu piespiedu pārvietošanai, jo īpaši no Jordānas ielejas; tā kā saskaņā ar ANO datiem izraēliešu apmetņu veidotāji kopš 2015. gada sākuma ir veikuši vismaz 120 uzbrukumus palestīniešiem Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā; tā kā saskaņā ar Izraēlas NVO B'Tselem datiem 2015. gada pirmajā pusgadā okupētajās palestīniešu teritorijās Izraēlas drošības spēki ir nogalinājuši 13 palestīniešus un palestīnieši ir nogalinājuši 3 Izraēlas civiliedzīvotājus;
D. tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) sniegto informāciju 2015. gada augustā C zonā un Austrumjeruzalemē tika nojauktas 142 palestīniešu īpašumā esošas būves, tostarp 16 ar līdzekļu devēju finansējumu uzceltas būves; tā kā šīs nojaukšanas dēļ tikai pārvietots 201 cilvēks, tostarp 121 bērns, un citādi skarti 426 cilvēki, tostarp 233 bērni; tā kā šī bija plašākā reģistrētā nojaukšana šajās teritorijās kopš 2013. gada janvāra;
E. tā kā gadu pēc Izraēlas pret Gazu vērstās militārās operācijas Protective Edge, kas prasīja vairāk nekā 2100 palestīniešu un 66 izraēliešu dzīvības (tostarp attiecīgi 1462 un 5 civiliedzīvotāju dzīvības), puses nepakļāvās pienākumam veikt patiesu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem un saukt vainīgos pie atbildības; tā kā ANO izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja šo operāciju, 2015. gada jūnijā secināja, ka gan Izraēla, gan kustība Hamas ir īstenojušas kara noziegumus un ka teritorijā ir nepieredzēti postījumi; tā kā Izraēla atteicās sadarboties ar šo izmeklēšanas komisiju un neļāva tai piekļūt Gazai;
F. tā kā 2014. gada 26. augustā panāktais pamiers nav īstenots, jo īpaši attiecībā uz blokādes atcelšanu; tā kā neviens no 19 000 pilnībā iznīcinātajiem mājokļiem nav līdz šim atjaunots, jo pastāv ārkārtīgi stingri ierobežojumi celtniecības materiālu ievešanai; tā kā 100 000 cilvēku joprojām ir pārvietoti; tā kā 95 % ūdens nav droši dzert; tā kā Gazas nepārtrauktā izolācija katastrofāli ietekmē tur dzīvojošos 1,8 miljonus cilvēku; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) sniegto informāciju Gazas izolācija ir "kolektīvs sods, kas tiek piemērots, skaidri pārkāpjot Izraēlas saistības atbilstīgi starptautiskajām humanitārajām tiesībām"; tā kā UNCTAD 2015. gada 1. septembra ziņojumā ir secināts, ka blokāde ir novedusi pie krasām negatīvām pārmaiņām Gazas attīstības jomā un ka Gaza līdz 2020. gadam varētu kļūt neapdzīvojama;
G. tā kā kopš 2015. gada augusta pamiera vairākas reizes ir konstatēts, ka no Gazas ir izšautas raķetes; tā kā tiek uzskatīts, ka šos uzbrukumus organizējušas salāfistu organizācijas vai citas ar valdošo Hamas konkurējošas kustības; tā kā netika ziņots par šajos uzbrukumos cietušajiem Izraēlā;
H. tā kā 2014. gada aprīlī tika izveidota Hamas un Fatah atbalstīta Palestīnas vienotības valdība, pieņemot Kvarteta principus — atteikšanos no spēka lietošanas, iepriekšējo vienošanos ievērošanu un Izraēlas Valsts atzīšanu, un kuru atbalsta ASV un ES; tā kā pūliņi panākt izlīgumu palestīniešu jautājumā tomēr nav devuši taustāmus rezultātus; tā kā valdība nav spējusi īstenot savu varu pār Gazas joslu; tā kā Palestīnas vadība ir iesaistīta iekšējās cīņās par varu, pēdējā gadījumā Palestīniešu pašpārvaldes (PP) prezidentam Mahmoud Abbas pārtraucot darbību Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PLO) izpildu komitejā un prasot sasaukt Palestīniešu Nacionālās padomes ārkārtas sanāksmi; tā kā Palestīniešu pašpārvalde aizvien vairāk saskaras ar apsūdzībām par patronāžas praksi, autoritārismu, kritiķu arestēšanu, korupciju un publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;
I. tā kā prezidents Mahmud Abbas ir paziņojis par saviem plāniem ar ANO starpniecību noteikt grafiku Izraēlas okupācijas pārtraukšanai Palestīnas teritorijā trīs gadu laikā; tā kā Arābu valstu līga ir atbalstījusi šo rīcības plānu un aicinājusi sarīkot starptautisku konferenci, lai uz Arābu valstu miera iniciatīvas pamata panāktu konflikta pilnīgu noregulējumu; tā kā Francija ANO Drošības padomē vada paralēlus centienus;
J. tā kā kopš Oslo Principu deklarācijas parakstīšanas 1993. gadā līdzekļu devēju kopiena ir investējusi okupētajās palestīniešu teritorijās vairāk nekā EUR 23 miljardus miera un attīstības mērķiem; tā kā šajā pašā laikposmā palestīniešu nevienlīdzības, bezdarba un nabadzības rādītāji ir pastāvīgi pieauguši;
K. tā kā 2014. gada maijā Komisijas uzdevumā veiktajā novērtējumā par ES sadarbību ar okupētajām palestīniešu teritorijām un par atbalstu palestīniešu tautai ir secināts, ka pašreizējais sadarbības modelis ir sasniedzis savu iespēju robežas, jo ES nav izstrādāta paralēla politikas līnija, lai novērstu šķēršļus, kurus radījusi Izraēlas okupācijas un apmetņu politika un politiska šķelšanās Rietumkrastā un Gazas joslā;
L. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jebkurai trešai pusei, tostarp dalībvalstīm, ir pienākums neatzīt apmetnes, neatbalstīt tās un nepalīdzēt tām, kā arī pienākums efektīvi iestāties pret tām;
M. tā kā AP/PV apsolīja līdz 2013. gada jūlijam nākt klajā ar vadlīnijām visai ES attiecībā uz to importēto produktu marķēšanu, kuru izcelsme ir no teritorijām, kas neatbilst Izraēlas robežām pirms 1967. gada; tā kā 2015. gada aprīlī nepārprotams vairākums ES dalībvalstu vēstulē pauda sarūgtinājumu par to, ka AP/PV atkārtoti atliek šo vadlīniju izdošanu, un mudināja viņu rīkoties; tā kā trīs ES dalībvalstis — Apvienotā Karaliste, Dānija un Beļģija — ir izdevušas savas valsts līmeņa brīvprātīgās vadlīnijas,
1. prasa ES atbrīvoties no ilūzijām par faktiski nedarbojošos Tuvo Austrumu miera procesu, kas pašreizējā formātā ir apliecinājis sevi kā dārgi izmaksājušu neveiksmi; prasa panākt vienotu ES pieeju, kas vienlīdz kalpo gan palestīniešu, gan Izraēlas tautas miera un drošības interesēm;
2. aicina ES pārtraukt slēpties aiz ASV vadības, kas ir apliecinājusi apņēmības trūkumu uzsākt ticamu sarunu procesu, balstoties uz pušu līdztiesību un ievērojot starptautiskās tiesības;
3. prasa ES pildīt tās pienākumus kā ietekmīgai dalībniecei un pieņemt vērienīgu un visaptverošu miera iniciatīvu attiecībā uz reģionu, jo īpaši par pamatu ņemot Arābu valstu miera iniciatīvu; šajā sakarībā atzīmē plānus dibināt starptautisku atbalsta grupu, kā tika paziņots ES Ārlietu padomē 2015. gada 20. jūlijā; uzsver, ka ikvienai tās atbalstītai iniciatīvai vajadzētu balstīties uz parametriem, kas noteikti Padomes 2014. gada jūlija secinājumos, un uz pušu saistībām ievērot starptautiskās tiesības un bez nosacījumiem un godprātīgi iesaistīties šajās sarunās;
4. vēlreiz uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu, sarunās vienojoties par galīgo statusu un pārtraucot visas savstarpējās prasības; nosoda visus vardarbības aktus, uzbrūkot un apdraudot abu pušu civiliedzīvotājus; vēlreiz pauž stingru apņēmību garantēt Izraēlas drošību; turpina atbalstīt nevardarbīgas pretošanās politiku, ko veicina palestīniešu pilsoniskā sabiedrība un prezidents Mahmoud Abbas;
5. stingri nosoda nepārtraukto Izraēlas apmetņu paplašināšanu, kas ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un kas palielina palestīniešu aizvainojumu un apdraud divu valstu risinājuma perspektīvas; aicina Izraēlas iestādes nekavējoties pārtraukt apmetņu celtniecības politiku;
6. pauž dziļas bažas par to, ka Izraēla izmanto Palestīnas dabas resursus un veic piespiedu pārvietošanu, jo īpaši C daļā, kas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums; jo īpaši pauž sašutumu par nesenajiem Izraēlas tiesas lēmumiem, ar kuriem atļāva beduīnu kopienu mītņu nojaukšanu un cilvēku piespiedu pārvietošanu Rietumkrastā, lai būvētu ebreju apmetnes; aicina Izraēlas iestādes pilnībā ievērot beduīnu tiesības un nekavējoties atcelt nojaukšanas un izraidīšanas rīkojumus attiecībā uz Susya un Abu Nwar kopienām;
7. pauž dziļu sašutumu par aizvien pieaugošo kolonistu vardarbību, tostarp par 18 mēnešus veca palestīniešu bērna noslepkavošanu ļaunprātīgā dedzināšanā palestīniešu Douma ciematā 2015. gada 28. jūlijā; atzinīgi vērtē Izraēlas vadības plaši pausto nosodījumu par šo noziegumu, lai arī tā lielākoties nav atzinusi šādas kolonistu vardarbības endēmisko dabu, ko gadu desmitiem ir veicinājusi nesodāmība un naida kurināšana;
8. uzskata, ka Izraēlas koalīcijas valdības sastāvs un tās darba programma, tostarp pastiprināta apmetņu paplašināšana, nesodāmības par pārkāpumiem okupētajās teritorijās turpināšanas un palestīniešu piespiedu pārvietošana, būtiski kavē divu valsta risinājuma īstenošanu, un uzsver nepieciešamību ES nekavējoties veikt pasākumus, lai aizsargātu tā dzīvotspēju; aicina ES pierādīt, ka pašreizējai Izraēlas valdībai nav gribas un stimulu īstenot sarunas par šā konflikta pārtraukšanu;
9. aicina ES iestādes un dalībvalstis īstenot to juridiskās prasības par neatzīšanu un piemērot efektīvu un visaptverošu ES politiku par Izraēlas un tās apmetņu nošķiršanu, pamatojoties uz starptautisko tiesību un ES principu stingru ievērošanu;
10. ir pārliecināts, ka šāda nošķiršanas politika ir nepieciešama, lai radītu pozitīvu virzību uz patiesām miera sarunām; uzskata, ka šāda pieeja veicinātu to stimulu struktūras mainīšanu, kura ir pamatā Izraēlas apmetņu būvēšanas politikai, un liktu Izraēlas sabiedrībai un politiskajai elitei pārvērtēt izmaksu un ieguvumu aprēķinus attiecībā uz okupāciju;
11. mudina ES šīs nošķiršanas politikas ietvaros veikt šādus pasākumus:
a. pastiprināt publisko diplomātiju, reaģējot uz apmetņu būvēšanas darbībām, un skaidri norādīt Izraēlas sabiedrībai, ka šāda politika izriet no ES un Izraēlas attiecību intensitātes, plašuma un dziļuma un balstās uz juridisku pienākumu;
b. strikti nepiemērot ES un Izraēlas nolīgumus okupētajām palestīniešu teritorijām (OPT);
c. izdot ES vadlīnijas par apmetnēs ražotu produktu marķēšanu, kurām vajadzētu attiekties uz visu piegādes ķēdi;
d. izveidot stingrāku ES uzraudzības un atbilsmes nodrošināšanas mehānismu attiecībā uz brīvo tirdzniecību, lai nepieļautu, ka Izraēlas preces, kas satur neapstrādātu materiālu no apmetnēm, saņem preferenciālus tirdzniecības tarifus saskaņā ar ES un Izraēlas brīvās tirdzniecības nolīgumu;
e. kā piemēru izmantot ātro un efektīvo ES aizliegumu attiecībā uz produktiem no Krimas un izslēgt Izraēlas apmetņu produktus no ES iekšējā tirgus;
f. veikt to Eiropas uzņēmumu apzināšanu, kuru darbība ir saistīta ar apmetnēm;
g. nākt klajā ar ES mēroga ieteikumu Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem atturēties no jebkādas ekonomiskas līdzdalības uzņēmumos, kuru darbība veicina vai uztur nelegālu apmetņu pastāvēšanu un kuri veic citus starptautisko tiesību pārkāpumus OPT, un mudināt pārtraukt pastāvošās uzņēmējdarbības attiecības ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu garā;
h. veikt konkrētus pasākumus pret apmetņu iemītniekiem, tostarp īstenojot politiku par neiesaistīšanos kontaktos ar viņiem un piemērojot vīzu izsniegšanas aizliegumu tiem, kas ir iesaistīti vardarbības aktos;
i. izstrādāt vadlīnijas Eiropas un Izraēlas struktūru finansiālai sadarbībai, nodrošinot, ka ES investīciju fondi vai bankas neatbalsta uzņēmumus vai fondus, kas darbojas apmetnēs;
j. noraidīt izraēliešu apmetnēs izdoto juridisko dokumentu, piemēram, īpašumtiesību dokumentu un izglītības diplomu, pieņemamību;
k. uzdot Komisijai un EĀDD regulāri novērtēt ES un dalībvalstu mijiedarbību ar Izraēlu un nodrošināt, ka nošķiršanas politika tiek konsekventi piemērota;
l. pārskatīt ES un Izraēlas attiecības saskaņā ar asociācijas nolīguma 2. pantu;
12. prasa visām dalībvalstīm bez nosacījumiem atzīt Palestīnas valsti atbilstoši tās 1967. gada robežām; stingri uzskata, ka Palestīnas valsts atzīšana Eiropas mērogā veicinās miera perspektīvas un sekmēs centienus, tostarp Izraēlas sabiedrības centienus, nodrošināt divu valstu risinājumu;
13. pauž bažas par aizvien biežākiem humānās palīdzības aprīkojuma iznīcināšanas, atņemšanas un konfiskācijas gadījumiem C zonā un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par tās centieniem pieprasīt kompensāciju un garantijas, lai Izraēlas iestādes šādi nerīkotos atkārtoti, turpināt veikt izmeklēšanas C zonā un tur sniegt ES humāno un attīstības palīdzību; šajā sakarībā pieņem zināšanai ES iniciatīvu uzsākt strukturētu dialogu ar Izraēlu par situāciju Rietumkrastā, taču pauž nožēlu par to, ka tajā netiek iekļauts apmetņu jautājums; atkārtoti norāda, ka prasības par kompensāciju piešķiršanu par ES finansētas infrastruktūras sagraušanu ir likumīgas un ka tām nebūtu jābūt atkarīgām no strukturētā dialoga iznākuma;
14. prasa Komisijai atklāt to ES finansēto projektu sarakstu, kuriem 2014. gada konflikta laikā ir nodarījuši kaitējumu Izraēlas militārie spēki, un prasa EĀDD informēt Parlamentu par līdz šim uzsāktajiem pasākumiem pret Izraēlas iestādēm, lai saņemtu finansiālu kompensāciju; jo īpaši prasa sniegt sīku informāciju par Ziemeļgazas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, par kuru ir saņemts līdzfinansējums no ES budžeta un Francijas, Beļģijas un Zviedrijas un kurai konflikta laikā tika radīti nopietni bojājumi;
15. aicina Eiropas Komisiju ievērojami mainīt tās palīdzības paradigmu palestīniešiem, lai nodrošinātu, ka ES palīdzība pilnībā iekļaujas okupācijas politiskajā dimensijā un efektīvi atbalsta palestīniešu pašnoteikšanos, nevis subsidētu Izraēlas īstenoto okupāciju un palielinātu palestīniešu atkarību no līdzekļu devējiem; šajā sakarībā uzsver, cik ļoti būtiski ir atbalstīt palestīniešu tiesības uz savu dabas resursu, konkrēti ūdens, pieejamību; mudina ES paplašināt atbalstu Palestīnas pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp valdības atbildības un korupcijas apkarošanas jomā;
16. aicina visas puses efektīvi īstenot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 2014. gada augusta pamiera nolīgumu; jo īpaši mudina Izraēlas iestādes nekavējoties, bez nosacījumiem un pilnībā atcelt nelikumīgo Gazas joslas blokādi; aicina ES veikt konkrētus pasākumus, lai piespiestu Izraēlu pārtraukt blokādi, jo īpaši — nosakot grafiku; pauž nožēlu par to, ka Izraēla joprojām ierobežo būvniecības materiālu ievešanu Gazā; aicina Izraēlas valdību izbeigt tās patvaļīgo un nepārredzamo praksi veidot divējāda lietojuma materiālu sarakstus un aicina nodrošināt, ka šis "divējāda lietojuma" saraksts atbilst starptautiskiem standartiem, proti, svītrojot no tā kokmateriālus, iekārtas, tērauda stieņus un cementu;
17. nosoda nesenos kaujinieku grupu veiktos raķešu uzbrukumus no Gazas joslas, jo šāda rīcība palielina jaunas vardarbības eskalācijas bīstamību; prasa visām pusēm apņemties panākt vardarbības pārtraukšanu;
18. atzinīgi vērtē ES dalībvalstu vienprātību balsojumā par ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 3. jūlija rezolūciju par atbildības nodrošināšanu un taisnīgumu attiecībā uz visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem okupētajā palestīniešu teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē, un aicina ES nodrošināt ANO neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojumā pausto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, tostarp ieteikumus aktīvi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu saistībā ar OPT;
19. atkārtoti pauž atzinību par to, ka Palestīna ratificēja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; izsaka nožēlu par PV/AP atteikšanos pat atzīt šo nozīmīgo soli ceļā uz atbildības nodrošināšanu turpmāku abu pušu īstenotu pārkāpumu gadījumā; uzskata, ka šāda rīcība klaji diskreditē ES cilvēktiesību politiku un tās vēstījumus par atbildību un starptautisko tiesiskumu;
20. pauž bažas par ziņojumiem par to, ka tiek ierobežotas NVO tiesības Izraēlā, un par pašreizējās valdības aizvien pieaugošiem mēģinājumiem apspiest opozicionāru un neatkarīgu mākslu, tostarp pieņemot likumprojektus, kuru mērķis ir stingri ierobežot NVO darbību; aicina ES diplomātiskās misijas sazināties ar Izraēlas iestādēm par šo aktuālo jautājumu un turpināt atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus šajā valstī;
21. ņem vērā palestīniešu izcelsmes Izraēlas iedzīvotāju pūliņus apvienoties Vienotajā sarakstā un nodrošināt vērienīgu iznākumu pēdējās likumdevēja vēlēšanās; aicina EĀDD un Eiropas Komisiju būtiski pastiprināt atbalstu minoritātēm Izraēlā un sadarbību ar tām un atbalstīt to centienus panākt labāku politisko, ekonomisko un sociālo līdzdalību;
22. pauž nožēlu par to, ka palestīniešu vidū joprojām nav vienotības, un aicina visas palestīniešu puses atsākt centienus, lai panāktu izlīgumu, jo īpaši rīkojot sen novēlotās prezidenta un likumdevēja vēlēšanas; nosoda mēģinājumus kavēt šo potenciāli vēsturisko procesu un aicina Izraēlas iestādes atbrīvot šobrīd aizturētos Palestīniešu likumdošanas padomes 12 locekļus, kā arī visus pārējos palestīniešu politiski ieslodzītos un personas, kas aizturētas administratīvi bez apsūdzības uzrādīšanas; aicina ES veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu izlīgumu, un atbalstīt Palestīnas vienotības valdību;
23. nolemj sagatavot ziņojumu par ieroču un cita drošības aprīkojuma tirdzniecību starp ES dalībvalstīm un Izraēlu un Palestīnu, un par šādas tirdzniecības atbilstību ES kopējai nostājai; aicina ANO noteikt visaptverošu ieroču embargo pret visām iesaistītajām pusēm šajā reģionā, lai novērstu turpmākus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus; uzsver, ka nekādi ES pētniecības pamatprogrammas līdzekļi netiek piešķirti, lai atbalstītu Izraēlas uzņēmumus nolūkā ražot bezpilota lidaparātus;
24. uzskata, ka iecelšana par sūtni Tuvo Austrumu kvartetā bija neveiksmīgs lēmums, un pauž atvieglojumu, ka viņa pilnvaras tika pārtrauktas; plašāk uzskata, ka ES iegūtu, ieceļot emisārus ar uzskatāmām zināšanām par reģionu, politisko autoritāti un nevainojamām ētiskām kvalitātēm;
25. atgādina par savu lēmumu sākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis būtu apvienot Eiropas, Izraēlas un palestīniešu deputātus, lai palīdzētu virzīt programmu mieram un papildinātu ES diplomātiskos centienus;
26. pauž sašutumu par nepārtrauktajiem un neattaisnojamiem Izraēlas iestāžu noteiktajiem aizliegumiem Eiropas Parlamenta deputātiem apmeklēt Gazu; brīdina — ja nekādi uzlabojumi nebūs vērojami līdz 2015. gada 1. novembrim, tiks veikti pasākumi;
27. nolemj nosūtīt ad hoc delegāciju uz Gazu/Palestīnu un Izraēlu, lai novērtētu situāciju uz vietas attiecībā uz ES finansēto projektu bojājumiem C zonā un Gazā, kā arī attiecībā uz iespējām rast ilgtspējīgu risinājumu šim konfliktam;
28. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Kvartetam, Izraēlas valdībai, Knesetam, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas struktūrām.