Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–       ņemot vērā 2015. gada 20. jūlijā pieņemtos ES Ārlietu padomes secinājumus par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–       ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses,

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos/  Komisijas priekšsēdētāja vietniece (turpmāk "augstā pārstāve") 2014. gada novembrī, pildot savus pienākumus, devās pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē uz Izraēlu un Palestīnu un arī bija pirmā augsta ranga ES amatpersona, kas ieradās vizītē pēc Izraēlas jaunās valdības izveidošanas 2015. gada maijā; tā kā augstā pārstāve vairākkārt ir paudusi apņemšanos atjaunot un pastiprināt Savienības lomu miera procesā;

B.     tā kā 2015. gada aprīlī augstā pārstāve iecēla jaunu ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā (turpmāk "ES īpašais pārstāvis");

C.     tā kā Savienība ir lielākā palīdzības sniedzēja palestīniešiem un ir arī Izraēlas lielākā tirdzniecības partnere, kā arī ir nolīgumu par lauksaimniecības produktiem, rūpniecības ražojumiem un zālēm parakstītājpuse;

D.     tā kā tādēļ būtu jāpārtrauc periods, kad Eiropas diplomāti darbojās tikai kā novērotāji;

E.     tā kā Savienība uzskata, ka ir nepieciešams visaptverošs risinājums, lai saglabātu mieru Tuvajos Austrumos;

F.     tā kā Savienība atkārtoti ir paudusi atbalstu divu valstu risinājumam, proti, Izraēlas valsts ar drošām un atzītām robežām miermīlīgi un droši pastāv kaimiņos ar neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, un ir paziņojusi, ka tiks atzītas tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, par kurām vienojušās abas puses, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu;

G.     tā kā ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt palestīniešus un viņu tiesības Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā, un Austrumjeruzalemē, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību;

H.     tā kā vairākās dalībvalstīs pašlaik notiek Palestīnas valsts atzīšanas process;

I.      tā kā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem Izraēla, veidojot apmetnes, rīkojas nelikumīgi un šo apmetņu veidošana ir galvenais šķērslis, kas kavē centienus panākt mieru;

J.      tā kā okupācija ir ilgusi jau 50 gadus un 1993. gadā tika parakstīta Oslo I vienošanās;

K.     tā kā jaunas Izraēlas valdības izveide ir pavērusi iespēju atsākt Tuvo Austrumu miera procesu;

L.     tā kā ANO Drošības padomē tiek īstenoti centieni atsākt miera sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem,

Eiropas miera iniciatīva

1.      uzskata, ka Savienība atrodas pagrieziena punktā, ja tā vēlas uzņemties miera nodrošinātājas lomu šajā reģionā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka augstā pārstāve ir iecēlusi amatā ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā, jo tas ir skaidrs signāls par ES pievēršanos šim reģionam;

2.      uzsver, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadoša loma, lai panāktu visaptverošus, ilgstošus un miermīlīgus risinājumus, kā tas bija gadījumā ar nesen panākto vienošanos par Irānas kodolprogrammu;

3.      atgādina dalībvalstīm, ka to primārais pienākums ir aktīvi iesaistīties vienotas Eiropas nostājas izveidē par to, kā risināt Tuvo Austrumu miera procesu, un atturēties no vienpusējām iniciatīvām, kas vājina Eiropas darbību; uzsver, ka Eiropas valstu un valdību vadītāji nevar aicināt Savienību būt aktīvai šajā reģionā, ja to atšķirīgās nostājas liedz augstajai pārstāvei paust vienotu Savienības nostāju;

4.      uzsver, ka ir jānodrošina visaptverošs un abu pušu leģitīmajām vēlmēm atbilstošs miers, ņemot vērā arī apstākļus, kas reģionā aizvien pasliktinās, un to izraisītās sekas;

5.      tādēļ aicina dalībvalstis sadarboties ar ES īpašo pārstāvi Eiropas miera iniciatīvas izveidē, kura būtu jāsāk tad, ja ANO Drošības padomē neizdotos īstenot centienus pieņemt rezolūciju, ar kuru jāizveido šā procesa sistēma;

6.      mudina augsto pārstāvi un ES īpašo pārstāvi labāk izmantot ES un tās dalībvalstu politiskās attiecības un iestāžu kompetenci, ņemot vērā Eiropas ģeogrāfisko tuvumu Tuvo Austrumu reģionam, vēsturisko saikni un intensīvo apmaiņu ekonomikas jomā ar to, lai nodrošinātu aktīvāku un efektīvāku politisko darbību miera procesā starp izraēliešiem un palestīniešiem un starp arābu valstīm un Izraēlu plašākā kontekstā;

Jauns Kvartets

7.      uzskata, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma Kvarteta mērķu un formāta pārskatīšanā;

8.      šajā saistībā atbalsta augstās pārstāves nodomu ciešāk iesaistīt arābu valstis miera procesā, panākot to līdzdalību Kvarteta darbā, un iecelt ES īpašo pārstāvi par Savienības sūtni Kvartetā;

9.      uzskata, ka Kvarteta mērķi būtu jāpārskata, pievēršot uzmanību konflikta politiskā risinājuma atrašanai;

Savienības tiesību aktu īstenošana

10.    prasa pilnībā un efektīvi īstenot spēkā esošos Savienības tiesību aktus un ES un Izraēlas divpusējos nolīgumus, kā arī saistītos kontroles mehānismus — "tehniskos pasākumus" — tādā veidā, lai neļautu importēt Eiropas tirgū Izraēlas apmetņu produkciju, pamatojoties uz ES un Izraēlas asociācijas nolīgumā paredzētajiem preferenciālajiem noteikumiem;

11.    aicina EĀDD un Komisiju pārbaudīt uz vietas visas apsūdzības par ES finansētu struktūru un projektu iznīcināšanu un bojāšanu okupētajās teritorijās un pārbaužu rezultātus iesniegt Parlamentam;

Savienības kompetenču izmantošana

12.    mudina Savienību sniegt ievērojamu finansiālu palīdzību palestīniešiem un atbalstīt Palestīnas valsts izveidi, tomēr arī labāk kontrolēt ES līdzekļu izlietojumu, lai tos nebūtu iespējams tieši vai netieši novirzīt teroristu organizācijām vai darbībai; prasa palielināt ES finansiālo atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), vienlaikus arī uzsverot nepieciešamību risināt pamatproblēmu saistībā ar palestīniešu bēgļiem;

13.    atzīst, ka Izraēla pašlaik sniedz palīdzību Gazai, un aicina Ēģipti nodrošināt vismaz tādu pašu palīdzības pieejamību;

14.    atkārtoti prasa steidzami rekonstruēt un atjaunot Gazas joslu pēc karadarbības, kas notika 2014. gada vasarā; uzsver, ka ES un starptautiskās sabiedrības prioritātei jābūt humānās palīdzības sniegšanai, un šajā saistībā mudina dalībvalstis pildīt dotos solījumus par atbalstu trīspusējam mehānismam, kas paredzēts rekonstrukcijai nepieciešamo materiālu uzraudzībai un pārbaudei;

15.    atkārtoti aicina Izraēlas iestādes nekavējoties pārtraukt blokādi Gazā un nodrošināt tās šķērsošanas punktu pilnīgu atvēršanu;

16.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei, ES īpašajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, sūtnim Tuvo Austrumu Kvartetā, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam un Palestīniešu likumdošanas padomei.