REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par migrāciju un bēgļu stāvokli
7.9.2015 - (2015/2833(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Richard Howitt, Birgit Sippel, Claude Moraes, Sylvie Guillaume, Vincent Peillon, Josef Weidenholzer, Juan Fernando López Aguilar, Miriam Dalli, Patrizia Toia, Silvia Costa, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Kashetu Kyenge, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Tonino Picula, Miltiadis Kyrkos, Elly Schlein, Flavio Zanonato, Daniele Viotti, Evelyne Gebhardt, José Blanco López, Eric Andrieu, Tanja Fajon, Marju Lauristin, Mercedes Bresso, Enrico Gasbarra, Udo Bullmann, Ana Gomes, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Afzal Khan, Simona Bonafè, Nikos Androulakis, Brando Benifei, Maria Arena, Pedro Silva Pereira, Pervenche Berès, Derek Vaughan, Andi Cristea, Maria Noichl, Liliana Rodrigues, Jonás Fernández, Hugues Bayet, Péter Niedermüller, Roberto Gualtieri, Sergio Gutiérrez Prieto, Demetris Papadakis, Pier Antonio Panzeri, István Ujhelyi, Michela Giuffrida, Tibor Szanyi, Isabelle Thomas, Elena Valenciano, Iris Hoffmann, Momchil Nekov, Kati Piri, Doru-Claudian Frunzulică, Claudia Tapardel, Theresa Griffin, Viorica Dăncilă, Elena Gentile, Matthias Groote, Goffredo Maria Bettini, Isabella De Monte, Gabriele Preuß, Susanne Melior, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Massimo Paolucci, Andrea Cozzolino, Renata Briano, Jutta Steinruck, Nicola Danti, Ricardo Serrão Santos, Caterina Chinnici, Jo Leinen, Lucy Anderson, Miapetra Kumpula-Natri, Arne Lietz, Damiano Zoffoli, Victor Negrescu, Nicola Caputo, Liisa Jaakonsaari, Knut Fleckenstein, Marita Ulvskog, Olle Ludvigsson, Anna Hedh, Jytte Guteland, Iliana Iotova, Javi López, Martina Werner, Neena Gill, Carlos ZorrinhoS&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0832/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolu,
– ņemot vērā 1950. gadā pieņemto Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par migrāciju ES attīstības sadarbībā un 2015. gada 26. maija secinājumus par jaunu globālo partnerību nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības un ES dalībvalstu un iestāžu 2014. gada 28. novembrī pieņemto ES un Āfrikas raga migrācijas ceļa iniciatīvu jeb Hartūmas procesu,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. maijā publicēto Eiropas programmu migrācijas jomā,
– ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par pēdējā laikā notikušajām traģēdijām Vidusjūrā un ES migrācijas un patvēruma politikas nostādnēm[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 23. aprīļa secinājumus,
– ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai[2],
– ņemot vērā runu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs teica, apmeklējot Lampedūzu 2014. gada 2. un 3. oktobrī, lai pieminētu 2013. gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas gadadienu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī un Jordānijā 2013. gada februārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz bēgļiem no Sīrijas, un Bulgārijā 2014. gada janvārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem, jo īpaši — no Sīrijas,
– ņemot vērā debates 2013. gada 9. oktobra plenārsēdē par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,
– ņemot vērā debates, kas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ir notikušas kopš pašreizējā sasaukuma sākuma, jo īpaši 2014. gada 22. jūlija debates par to, kā tiek īstenots paziņojumā par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu minētais, 2014. gada 4. septembra debates par Frontex darbībām Vidusjūrā un par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupu un 2014. gada 24. septembra debates par Komisijas Piekto gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2013. gads) (COM(2014)0288) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2013. gads),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. decembra paziņojumu par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu (COM(2013)0869),
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. maija darba dokumentu par paziņojuma par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu īstenošanu (SWD(2014)0173),
– ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros tā noteica likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā,
– ņemot vērā jaunā Komisijas sastāva politiskās pamatnostādnes, ar kurām priekšsēdētājs Ž. K. Junkers iepazīstināja Parlamenta 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Eiropas imigrācijas politikas nostādnēm,
– ņemot vērā apņemšanās, ko pauda migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs D. Avramopoulos Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2014. gada 30. septembrī rīkotajā viņa uzklausīšanā,
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus „Rīcība migrācijas plūsmas labākai pārvaldībai”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības — kas par to ir atbildīgs?”,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos gada ziņojumus, jo īpaši 2013. gada aprīlī publicēto ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kā arī 2014. gada aprīlī publicēto ziņojumu par migrantu darbaspēka ekspluatāciju,
– ņemot vērā EASO gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2014. gads),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā vasaras periods atkal liecināja, ka migrācija nav īslaicīga problēma, — izskatās, ka bēgļu skaita pieplūdums turpināsies, jo aiz Eiropas robežām aizvien pieaug nestabilitāte sakarā ar konfliktiem Tuvajos Austrumos un Subsahāras Āfrikā un kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, būtisku vardarbības un terorisma pieaugumu, kā arī postošo klimata pārmaiņu ietekmi, vēlreiz liecinot par steidzamu nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai glābtu to cilvēku dzīvību, kuri bēg no savas valsts un ir briesmās, un par nepieciešamību dalībvalstīm ievērot to starptautiskās saistības, tostarp attiecībā uz glābšanas pasākumiem jūrā;
B. tā kā Sīrija, Afganistāna, Eritreja un Irāka ir valstis, no kurām 2015. gada februārī ieceļoja visvairāk patvēruma meklētāju, un tā kā vairāk nekā divām trešdaļām no šiem patvēruma meklētājiem ir tiesības uz patvērumu vai alternatīvu aizsardzību;
C. atsaucoties uz pēdējo Eiropas Padomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmi un pēc tam notikušo Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 20. jūlija sanāksmi Briselē, kuras laikā ES līderi nespēja vienoties par bēgļu pārvietošanas un pārmitināšanas sadales mehānismu un tā vietā vienojās par brīvprātīgu mehānismu;
D. tā kā Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks 2015. gada 3. septembrī aicināja veikt pasākumus vismaz 100 000 bēgļu pārdalīšanai;
E. tā kā pašreizējās ad hoc lēmumu pieņemšanas vietā ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja attiecīgo darbību veikšanai;
F. tā kā dažādu ES dalībvalstu atšķirīgās nostājas turpina liecināt par to, ka ES ir 28 atsevišķas migrācijas politikas ievirzes, tostarp daži apšaubāmi viedokļi, kuru sakarā risinājumi būtu jārod pēc iespējas ātrāk;
G. tā kā pašreizējā situācija bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijas Republikā un Ungārijā norāda uz mulsinošu solidaritātes trūkumu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, nepietiekamu koordināciju un saskaņotas rīcības trūkumu; tā kā šī situācija veicina haosu un pastāvīgus cilvēktiesību pārkāpumus;
H. tā kā dažu dalībvalstu un galēji labējo partiju vadītāji pašreizējo situāciju izmanto, lai sabiedrībā uzkurinātu pret migrāciju vērstu noskaņojumu, vainojot ES minētajā krīzes situācijā, un tas veicina vardarbības pret migrantiem pieaugumu;
I. tā kā vienotu patvēruma procedūru un standartu trūkums dalībvalstīs rada atšķirīga līmeņa aizsardzību un dažos gadījumos pat neatbilstošas garantijas patvēruma meklētājiem,
1. pauž dziļas skumjas un bažas pār pašreizējo humanitāro krīzi;
2. pauž solidaritāti lielajam skaitam bēgļu un migrantu, kuri ir nebeidzamu konfliktu, smagu cilvēktiesību pārkāpumu, uzskatāmu pārvaldības trūkumu un bargu represiju upuri;
3. mudina visas dalībvalstis un visas Eiropas iestādes un aģentūras nekavējoties rīkoties, reaģējot uz krīzi Vidusjūras reģionā un pie visām ES robežām, — šīs rīcības pamatā vajadzētu būt solidaritātei un atbildības taisnīgai sadalei, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80. pantā, un visaptverošai pieejai, ņemot vērā visus faktorus, tostarp drošu un legālu migrāciju, pamattiesību un pamatvērtību ievērošanu, sadarbību ar trešām valstīm un atgriešanos saskaņā ar pamattiesībām un neizraidīšanas principu, saskaņojot ES iekšpolitiku un ārpolitiku, jo īpaši kopējo ārpolitiku un drošības politiku un tirdzniecības un attīstības politiku;
4. aicina visas iesaistītās dalībvalstis ātri un pilnībā transponēt un efektīvi īstenot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tādējādi nodrošinot kopīgus Eiropas standartus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;
5. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Padome nav spējusi īstenot iniciatīvas, ko Komisija ierosināja 2015. gada 13. maijā publicētajā Eiropas programmā migrācijas jomā, izveidojot uzticamu, visai ES saistošu solidaritātes mehānismu, kas aptvertu obligātu pārmitināšanas shēmu kopā ar ārkārtas pārvietošanas pasākumiem starp dalībvalstīm; uzskata, ka šajā kontekstā ir svarīgi ilgtermiņā turpināt pārskatīt un pēc tam pārstrādāt Dublinas regulu, paredzot ES mērogā saistošu, pastāvīgu un obligātu pārvietošanu saskaņā ar taisnīgu pārdales mehānismu; mudina dalībvalstis vienlaikus pilnībā izmantot Dublinas III regulā noteiktos kritērijus, piemēram, klauzulas attiecībā uz nepavadītiem bērniem un ģimenes atkalapvienošanos, kā arī diskrecionārās klauzulas, tādējādi nodrošinot vienotus Eiropas standartus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;
6. uzsver, ka 2014. gadā gandrīz pusei no patvēruma meklētājiem, kuri ieradās Eiropā, piešķīra patvērumu vai alternatīvas aizsardzības statusu, vai arī uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ; minēto iemeslu dēļ uzsver, ka ir plašāk jāizmanto drošas un legālas iespējas un jāpalielina humanitāro vīzu izsniegšana saskaņā ar Vīzu kodeksu, aicinot dalībvalstis plašāk izmantot šādas humanitārās vīzas;
7. paturot prātā to, ka vairākām dalībvalstīm trūkst vajadzīgo cilvēkresursu, uzsver, ka papildus stabilai pārmitināšanas programmai dalībvalstīm būtu jāvienojas par citām legālām iespējām, piemēram, labākām ģimenes atkalapvienošanās iespējām, privātas sponsorēšanas shēmām un elastīgiem vīzu režīmiem, tostarp mācību un darba nolūkā;
8. atgādina, ka tiesības pieprasīt patvērumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām, ko garantē starptautiskie tiesību akti un saistības, kuras ir saistošas visām dalībvalstīm; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm plašāk ir jāizmanto to rīcībā esošās procedūras, kurās noteikts, kā rīkoties attiecībā uz neatliekamiem aizsardzības pieprasījumiem, vairāk izmantojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp attiecībā uz to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas iesniegti attiecīgo dalībvalstu konsulātos trešās valstīs;
9. atgādina, ka migrācija ir globāls un komplekss fenomens, kam vajadzīga arī ilgtermiņa pieeja, pievēršoties tā pamatcēloņiem, tādiem kā nabadzība, nevienlīdzība, netaisnība un bruņoti konflikti; mudina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt savu ieguldījumu konfliktu risināšanā, jo īpaši, lai palīdzētu rast ilgtspējīgus politiskus risinājumus šajās konfliktu skartajās valstīs, piemēram, Tuvo Austrumu valstīs, Sīrijā un Lībijā, un sekmēt politisko dialogu, tostarp ar reģionālajām organizācijām, aptverot visus cilvēktiesību elementus nolūkā sniegt atbalstu iekļaujošām un demokrātiskām iestādēm, sekmēt vietējo kopienu noturību, kā arī veicināt sociālo un demokrātisko attīstību izcelsmes valstīs un starp to tautām; šajā sakarībā mudina Komisiju uzņemties vadošo lomu un apvienot pasaules līderus šā jautājuma kā visas starptautiskās sabiedrības prioritātes risināšanai; ar nepacietību gaida Valetas konferenci par migrācijas jautājumiem kā iespēju konstruktīvam dialogam starp ES, Āfrikas Savienību un svarīgākajām iesaistītajām valstīm, kas kopā var spert izšķirošus soļus migrācijas situācijas pienācīgai risināšanai;
10. aicina izveidot humanitāro koridoru cauri visām bēgļu tranzītvalstīm (gan Vidusjūras reģionā, gan Rietumbalkānos) ar mērķi sniegt humāno palīdzību un nodrošināt, ka tiek apmierinātas lielākā daļa bēgļu pamatvajadzību un ievērotas viņu cilvēktiesības; uzsver, ka humānai atbildei uz bēgļu krīzi ir jābūt daļai no ilgtermiņa plāna, kas ietver humānās palīdzības atbalstu valstīm, kuras robežojas ar bēgļu izcelsmes valstīm, sekmē to savlaicīgu atjaunošanu un aizsardzības spējas, stiprina ar ANO saistīto aģentūru lomu un uzlabo politisko, sociālo, cilvēktiesību un ekonomisko situāciju jaunattīstības valstīs, kas ir bēgļu izcelsmes valstis un tranzītvalstis;
11. aicina Komisiju nodrošināt, ka jauna pieeja migrācijai ir svarīgākais jautājums, izstrādājot jauno attīstības plānu un pieņemot ilgtspējīgas attīstības mērķus ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā, 2015. gada septembrī;
12. aicina Komisiju un priekšsēdētāja vietnieci / Komisijas augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) sasaukt starptautisku konferenci par bēgļu krīzi, piedaloties ES, tās dalībvalstīm, ar ANO saistītajām aģentūrām, ASV, attiecīgajām starptautiskajām NVO un arābu valstīm, cita starpā ar mērķi izveidot vienotu starptautisku humānās palīdzības stratēģiju;
13. aicina dalībvalstis ratificēt Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;
14. ņem vērā EUNAVFOR Med operācijas uzsākšanu, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību Vidusjūras reģionā, īstenojot plašākus centienus krīzes risināšanai un dzīvību glābšanai jūrā, un aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē 2015. gada 3. septembrī PV/AP izteikto priekšlikumu palielināt operācijas spēju rīkoties tāljūrā, lai pārņemtu izmantotos kuģus un atbrīvotos no tiem, kā arī palīdzētu apcietināt kontrabandistus;
15. aicina Komisiju paredzēt ievērojamu budžeta rezervi un gatavību 2016. gada budžetā atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmas noteikumiem, tādējādi nodrošinot ātrāku un būtiskāku atbalstu tām dalībvalstīm, kurās ieceļo visvairāk bēgļu, kā arī atbalstu dalībvalstīm bēgļu uzņemšanai un integrācijai;
16. mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt līdzekļus un instrumentus, kas paredzēti reaģēšanai uz humanitārām krīzēm ES iekšienē un ārpus tās;
17. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai apkarotu pret migrantiem vērstu vardarbīgu rīcību un naidīgus izteikumus; aicina ES un tās dalībvalstu vadītājus ieņemt skaidru nostāju par labu Eiropas solidaritātei, cilvēka cieņas un patvēruma meklētāju tiesību ievērošanai;
18. saprot Eiropas programmā migrācijas jomā paredzētās „karsto punktu” pieejas vērtību, stiprinot operatīvo atbalstu, kad patvēruma prasītāji sākotnēji ierodas, tostarp attiecībā uz ieceļotāju reģistrāciju un sākotnējo apstrādi, risinot jautājumu par to, kā patvēruma meklētāji būtu jāsadala starp dalībvalstīm, un skaidri nosakot efektīvus mehānismus, kuros ņem vērā dzimumu līdztiesības aspektu, cilvēku ar īpašām vajadzībām identificēšanai un nodošanai attiecīgo dienestu pārziņā;
19. aicina Padomi un dalībvalstis rīkoties tagad un atgādina, ka šīs rezolūcijas mērķis ir īstenot Komisijas jau izziņotās iniciatīvas nolūkā vairot solidaritāti un atbildības dalīšanu dalībvalstu starpā, tostarp attiecībā uz jauno priekšlikumu par pastāvīgu pārvietošanas mehānismu, pamatojoties uz LESD 78. panta 2. punktu, un kā pirmo soli pareizajā virzienā palielināt pārvietošanas vietu skaitu, paturot prātā, ka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja patlaban izstrādā ziņojumu, kurā būs izklāstītas Parlamenta vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas ievirzes migrācijas jomā; uzsver, ka bēgļu situācija ir jāuzskata par steidzamu prioritāti, jo, to nerisinot, pastāvīgi turpināsies un palielināsies nelegāla un dzīvībai bīstama jūras šķērsošana, lai nokļūtu ES;
20. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0176.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0105.