REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu
2.10.2015 - (2015/2754(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Linda McAvan Attīstības komitejas vārdā
B8‑0988/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punktu, kas noteic, ka dzimumu līdztiesība ir viens no galvenajiem principiem, kas ir ES dibināšanas pamatā,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu, kurā noteikts princips par politikas saskaņotību attīstībai, ar kuru tiek prasīts attīstības sadarbības jomā mērķus ņemt vēra tādās politikas jomās, kas varētu skart jaunattīstības valstis,
– ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī ar tām saistītos turpmākos noslēguma dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā, 2010. gada 2. martā un 2015. gada 9. martā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālajās sesijās „Pekina +5”, „Pekina +10”, „Pekina +15” un „Pekina +20”, par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,
– ņemot vērā to, ka tiek īstenota rīcības programma, ko pieņēma 1994. gadā Kairā notikušajā Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), kurā starptautiskā sabiedrība atzina un apliecināja, ka seksuālā un reproduktīvā veselība un reproduktīvās tiesības ir būtiski svarīgas ilgtspējīgai attīstībai,
– ņemot vērā ES stratēģiju par vīriešu un sieviešu līdztiesību 2010.–2015. (COM(2010)0491),
– ņemot vērā ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības jomā 2010.–2015. gadam, 2013. gada īstenošanas ziņojumu (SWD 1743/13) un Padomes 2014. gada 19. maija secinājumus par to, un 2014. gada īstenošanas ziņojumu (SWD 2015(11)),
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā un par „Globālu partnerību nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai”,
– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada[1],
– ņemot vērā ES atbalsta novērtējumu dzimumu līdztiesībai un iespēju nodrošināšanai sievietēm partnervalstīs[2],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības jomā atjaunošanu (O-000109/2015 – B8‑0762/2015 un O-000110/2015 – B8‑0763/2015),
– ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies veicināt dzimumu vienlīdzību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visās tās darbībās; tā kā dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ir priekšnoteikums, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus laikposmam pēc 2015. gada, un arī atsevišķs cilvēktiesību jautājums, kas jāievēro neatkarīgi no tā sniegtajām priekšrocībām attīstībai un izaugsmei; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un to nekad nedrīkstētu attaisnot ar reliģiju, kultūru vai tradīciju;
B. tā kā divdesmitgades pārskatā par Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas īstenošanu tika konstatēts, ka progress uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm (GEWE) ir bijis lēns un nevienmērīgs un ka pasaulē neviena valsts nav pilnībā izskaudusi dzimumu nevienlīdzību; tā kā pārskatā konstatēja, ka šo progresa trūkumu pasliktināja pastāvīgi un hroniski nepietiekamais ieguldījums GEWE;
C. tā kā divi no Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), kas nepārprotami attiecas uz sieviešu tiesībām, proti, dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšana (TAM 3) un mātes veselības aprūpes uzlabošana (TAM 5), joprojām plašā mērā paliek nesasniegti; tā kā katru dienu pasaulē aptuveni 800 sieviešu mirst no komplikācijām grūtniecības un dzemdību laikā; un apmēram 222 miljoniem sieviešu jaunattīstības valstīs nav pieejamas drošas un mūsdienīgas ģimenes plānošanas metodes, turklāt vienlaikus samazinās ģimenes plānošanai paredzētās attīstības palīdzības īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo globālo palīdzību veselības aprūpei;
D. tā kā pasaulē lielākā daļa trūkumcietēju ir sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības; tā kā pieaug marginalizētu sieviešu neaizsargātība; tā kā pasaulē 62 miljoni meiteņu neapmeklē skolu;
E. tā kā pasaulē visticamāk katra trešā sieviete kaut kad savas dzīves laikā piedzīvo fizisku un seksuālu vardarbību; tā kā katru gadu 14 miljoni meiteņu tiek izprecinātas piespiedu kārtā; tā kā ES ir apņēmusies atzīt ikvienas personas tiesības bez jebkādas diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības pilnībā kontrolēt un brīvi pieņemt lēmumus par jautājumiem saistībā ar savu seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību;
F. tā kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ziņoja[3] par to, ka ieguldījumi, „lai panāktu lielāku dzimumu līdztiesību, ir ļoti nepietiekami”, neraugoties uz to, ka tās locekļi šim mērķim paredzēto palīdzību trīskāršoja un tās apmērs 2012. gadā sasniedza USD 28 miljardus; tā kā dzimumu aspekta finansējums lielākoties koncentrējas sociālajās nozarēs, atstājot ekonomikas un ražošanas nozares ar nepietiekamiem ieguldījumiem, lai gan ESAO analīze rāda, ka ieguldījumi dzimumu līdztiesībā gūst vislielāko atdevi visos attīstības jomas ieguldījumos;
G. tā kā 2,5 miljardi cilvēku, no kuriem vairākums ir sievietes un jaunieši, joprojām ir izslēgti no oficiālās finanšu nozares;
Pārmaiņas līdz ar GAP 2
1. uzskata, ka GAP 1 izvērtēšanas secinājumi parāda skaidri izteiktu nepieciešamību nodrošināt būtiskas pārmaiņas ES rīcībā attiecībā uz GEWE un to, ka mums nepieciešams, lai EĀDD un Komisija paustu atjaunotu politisko apņemšanos, lai uzlabotu veiktspēju; uzsver, ka ir svarīgi īstenot galvenos ieteikumus, kas sniegti pašreizējā GAP pēcteča izvērtējumā, sākot ar pilnīgiem pārvaldības risinājumiem;
2. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt transformējošu pāreju ar jauno GAP un tādēļ uzskata, ka GAP 2 vajadzētu būt Komisijas paziņojuma veidā, bet nevis tikai kā dienestu darba dokumentam, atvēlot laiku pienācīgai parlamentārajai kontrolei;
3. uzskata, ka GAP 2 būtu jākoncentrē uzmanība uz visiem ES ārpolitikas aspektiem — attīstības sadarbību, humanitāro palīdzību, tirdzniecību, cilvēktiesībām un ārlietām, migrāciju un patvēruma jomu — atbilstoši principam par politikas saskaņotību attīstībai un vienlīdz jāpiemēro jaunattīstības valstīm, kaimiņvalstīm un paplašināšanās valstīm;
4. uzskata, ka GEWE vajadzētu būt ES iestādēm centrālam jautājumam ar skaidri noteiktām pārvaldības kompetencēm gan centrālajā administrācijā, gan ES delegācijās; uzsver, ka delegāciju vadītājiem, nodaļu vadītājiem un augstākā līmeņa vadītājiem jābūt atbildīgiem par GEWE politikas uzraudzību un izvērtēšanu un ziņošanu par to un ka integrētai pieejai dzimumu līdztiesības nodrošināšanai jābūt iekļautai darba aprakstos un apmācībā, ko nodrošina visam personālam;
5. uzskata, ka Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) būtu jānodrošina, lai visi komisāri, kas atbild par ārējo darbību, demonstrētu nepieciešamo vadību, lai nodrošinātu GAP 2 sekmīgu īstenošanu; atzinīgi vērtē Padomes 2015. gada maija secinājumus, kuros uzsvērta dalībvalstu apņemšanās par uz pārmaiņām vērstu programmu attiecībā uz sieviešu un meiteņu tiesībām; uzsver, ka ir nepieciešama papildināmība Komisijas/EĀDD un dalībvalstu rīcību starpā;
6. pauž nožēlu par to, ka Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) 2014. gada pārskatā nav tikusi pievērsta uzmanība integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (GEWE) jautājumiem, un aicina, lai turpmāk GEWE jautājumi tiktu iekļauti visu ar ārējo darbību saistīto Komisijas ģenerāldirektorātu un EĀDD gada pārskatos; aicina visas ES delegācijas iesniegt ikgadēju GAP pārskatu un ES delegācijām iesniegt kopsavilkumu par GEWE rādītājiem to gada pārskatos, termiņa vidusposma pārskatos un valsts līmeņa novērtējumos; uzskata, ka rezultāti būtu jāiestrādā uz rezultātiem vērstā uzraudzībā (ROM);
7. norāda, ka Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) plānošanas dokumentu termiņa vidusposma 2017. gada pārskats ir laba iespēja izvērtēt no ASI finansēto programmu ietekmi uz sievietēm un meitenēm, skaidri noteikt ASI finansēto programmu daļu, kuras dod labumu sievietēm un meitenēm, un veikt nepieciešamo pārdalīšanu, ja tāda izrādītos vajadzīga;
8. atgādina par ES principu par politikas saskaņotību attīstībai un uzsver, ka ir svarīga ES iekšpolitikas un ārpolitikas nostādņu saskaņotība un ir nepieciešams nodrošināt politikas saskaņotību starp jauno GAP un nākamo rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā; uzsver, ka dzimumam jābūt visu cilvēktiesību dialogu starp ES un trešām valstīm sistemātiskai un neatņemamai daļai; aicina EĀDD papildus cilvēktiesību dialogiem ar trešām valstīm izveidot dzimumu līdztiesības dialogus;
9. atgādina, ka pilnīgai koordinācijai centrālo nodaļu, delegāciju un dalībvalstu vēstniecību starpā ir būtiska nozīme, lai varētu sekmīgi īstenot GAP 2, izmantojot valstu profilus attiecībā uz dzimumu un citus rīkus; šajā saistībā uzsver, ka EAF valstu plānošanas pārskatīšana dod iespēju pārliecināties, vai notiek pilnīga GAP 2 īstenošana, un vajadzības gadījumā veikt pielāgojumus;
Datu vākšana un mērķi
10. aicina efektīvāk īstenot stratēģijas un uzstāj, ka ir jāizmanto dzimuma ziņā jutīgi kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji un sistemātiski un savlaicīgi jāvāc pa dzimumiem sadalīti dati attiecībā uz saņēmējiem un dalībniekiem visās darbībās, to veicot kā daļu no uzraudzības un izvērtēšanas procesa; uzstāj, ka dati būtu jādara pieejami sabiedrībai, lai nodrošinātu finanšu pārskatatbildību un pārredzamību; uzskata, ka ziņošana būtu jāpielāgo un jāiestrādā izveidotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmās, piemēram, Komisijas atbildīgā Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu mērīšanas sistēmā; uzsver nepieciešamību ieguldīt valstu statistikā un aicina visas dalībvalstis izveidot dzimuma ziņā jutīgas uzraudzības sistēmas;
11. aicina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības noteikt par prioritāti un ieguldīt kvalitatīvā dzimumu līdztiesības analīzē kā pamatā, uz kuru balstītos valsts līmeņa stratēģija un plānošana; uzskata, ka Es būtu jāpārskata valstu nacionālie indikatīvie plāni no jaunā GAP aspekta;
12. atzīst, ka meiteņu un jaunu sieviešu stāvoklis ir īpaši nelabvēlīgs un viņas ir apdraudētas, un ka ir īpaša uzmanība jāvērš uz to, lai nodrošinātu meiteņu piekļuvi izglītībai, lai viņas varētu dzīvot brīvi bez vardarbības, likvidētu diskriminējošus tiesību aktus un praksi un dotu iespējas meitenēm un jaunietēm globālā mērā;
13. uzsver, ka ir nepieciešami skaidri mērķi un rādītāji, kas piemēroti un sadalīti pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes un citiem faktoriem, un uzlabota budžeta piešķīrumu izsekošana; uzsver, ka mērķiem un uzraudzības metodikai vajadzētu būt pielāgotai pasaules attīstības programmai laikposmam pēc 2015. gada un citām attiecīgām starptautiskām programmām;
14. uzsver, ka ES ir jānorāda un jānodrošina pietiekoši finanšu resursi un cilvēkresursi, lai izpildītu savas apņemšanās attiecībā uz GEWE; uzsver, ka ir svarīgi dzimumu līdztiesības aspektu integrēt publiskajās finansēs, veicot tādu budžeta izstrādi, kura ir jutīga attiecībā uz dzimumu un pievēršas nevienlīdzībai;
Galvenie aspekti attiecībā uz jauno GAP
15. uzskata, ka GAP ir jāpievēršas šķēršļiem, kas kavē pilnībā īstenot ES vadlīnijas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm (VAWG), un pasākumiem to pārvarēšanai; aicina pieņemt visaptverošu ES nostāju attiecībā uz VAWG ar uzlabotiem centieniem un resursiem, lai novērstu un izskaustu visa veida diskriminācijas praksi pret sievietēm, kā arī apkarotu un veiktu kriminālvajāšanu par visa veida vardarbību, ieskaitot cilvēktirdzniecību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu grūtniecību, „gendericīdu”, vardarbību ģimenē un izvarošanu laulībā, bērnu, agras un piespiedu laulības un uz dzimumu balstītu vardarbību konflikta un pēckonflikta situācijās; aicina izstrādāt īpašas ES rīcības, lai nostiprinātu dažādu sieviešu grupu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, migrantiem, sievietēm, kurām ir HIV, un lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI) un personām ar īpašām vajadzībām;
16. uzsver, cik svarīgi ir veicināt meiteņu iespējas iegūt jebkura līmeņa izglītību un novērst dzimumu šķēršļus attiecībā uz izglītību;
17. uzsver, ka ir jāizskauž izvarošanas kā kara un apspiešanas ieroča izmantošana un ka Es ir jāizdara spiediens uz trešo valstu valdībām un visam ieinteresētajām personām, kas iesaistītas reģionos, kur notiek šāda uz dzimumu balstīta vardarbība, lai izbeigtu šo praksi, sauktu pie atbildības vainīgos un strādātu ar izdzīvojušajiem, sievietēm, ko tā skārusi, un kopienām, lai palīdzētu tām rehabilitēties un atlabt;
18. uzsver sieviešu migranšu, bēgļu un patvēruma meklētāju neaizsargātību un nepieciešamību viņām nodrošināt īpašu aizsardzību; aicina veikt īpašus pasākumus, lai pastiprinātu un pilnībā nodrošinātu patvēruma meklētāju (sieviešu) tiesības; aicina apņēmīgi rīkoties Eiropas mērogā, lai pārvarētu pašreizējo migrācijas un bēgļu krīzi, ieskaitot holistisku un dzimuma ziņā jutīgu pieeju migrācijai un patvēruma meklēšanas jautājumam, kas pastāv dalībvalstīs;
19. atzīst veselību par vienu no cilvēktiesībām; uzsver, ka ir svarīga vispārēja piekļuve veselības aprūpei un apdrošināšanai, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un tiesības, par ko tika panākts vienots viedoklis saskaņā ar Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un Pekinas Rīcības platformu; šajā saistībā aicina turpināt centienus uzlabot sieviešu piekļuvi veselības aprūpei un veselības izglītībai, ģimenes plānošanai, pirmsdzemdību aprūpei un seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, proti, pievērsties plašā mērā nesasniegtajam TAM 5 attiecībā uz mātes veselības aprūpi, ieskaitot bērnu un zīdaiņu mirstības samazināšanu; norāda, ka minētā piekļuve palīdz sasniegt visus ar veselību saistītos attīstības mērķus; šajā saistībā atzinīgi vērtē jo īpaši Padomes 2015. gada maija secinājumus;
20. uzsver nepieciešamību radīt labvēlīgu vidi, jo īpaši — nojaucot sociālos un juridiskos šķēršļus sieviešu piekļuvei ražošanas kapitālam, tostarp zemes un dabas un ekonomiskajiem resursiem, veicinot finansiālu integrāciju, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības standartus, dzimumu līdztiesībai atbilstošu sociālo aizsardzību un vienādu atalgojumu par vienādu darbu;
21. uzskata, ka uzņēmumiem ir svarīga loma dzimumu līdztiesības veicināšanā ar darbībām, kas palīdz ekonomisko iespēju nodrošināšanai sievietēm un sieviešu ekonomiskajām tiesībām, piemēram, nodrošinot sievietēm pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vienādu atalgojumu, piekļuvi finanšu un banku pakalpojumiem un iespējas piedalīties vadībā un lēmumu pieņemšanā, kā arī viņas aizsargājot darbā pret diskrimināciju un izmantošanu, un ar dzimuma aspekta ziņā jutīgu korporatīvo sociālo atbildību; šajā sakarībā aicina palielināt atbalstu vietējiem MVU, jo īpaši uzņēmējām, lai dotu iespēju viņām gūt ieguvumus no privātā sektora veicinātas izaugsmes; uzsver pozitīvo lomu, kāda ir mikrofinansējumam, sociālajai uzņēmējdarbībai un alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, savstarpējām sabiedrībām un kooperatīviem, sieviešu ekonomisko iespēju uzlabošanas un iekļaušanas jomā.
22. atzīst, ka ir nepieciešams novērst pret sievietēm vērstu diskrimināciju saistībā ar laulībām vai maternitāti un nodrošināt viņu faktiskās tiesības strādāt;
23. norāda, ka pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un nodrošinātība ar pārtiku viena otru savstarpēji atbalsta; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgas iespējas lauku sievietēm, pievēršoties jautājumam par diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi zemei, ūdenim, izglītībai, apmācībai, tirgiem un finanšu pakalpojumiem; aicina būtiski palielināt publisko ieguldījumu lauksaimniecībā un lauku attīstībā, uzmanību koncentrējot uz nelielajām saimniecībām, lauksaimniecības kooperatīviem un lauksaimnieku tīkliem;
24. uzsver nepieciešamību, lai sievietes tiktu iekļautas un būtu pārstāvētas augošās ekonomikas jomās, kuras ir svarīgas ilgtspējīgai attīstībai, ieskaitot zaļās un aprites ekonomikas nozares, atjaunīgos enerģijas avotus un IKT;
25. atgādina, cik izšķiroša loma ir formālajai izglītībai un ikdienējām mācībām sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanā sociālajā, ekonomikas, kultūras un politikas jomā; uzsver nepieciešamību, lai ES stratēģija izglītībai attīstībā iekļautu spēcīgu dzimumu līdztiesības perspektīvu, jo īpaši šādās jomās: izglītība ilgtspējai, pēckonflikta izlīgums, mūžizglītība un profesionālā izglītība, zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) joma, un mākslas lomu kultūras apmaiņā;
26. uzsver, cik svarīga ir lielāka sieviešu dalība laikposmam pēc 2015. gada paredzētā satvara veidošanā un īstenošanā; prasa lielāku finanšu atbalstu sieviešu tiesību organizācijām, politiskos un spēju uzlabošanas pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt un palielināt pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši sieviešu organizāciju piedalīšanos ieinteresēto personu konsultācijās — vienmēr un vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī;
27. norāda, ka GAP ir jāpievēršas LGBTI personu stāvoklim trešās valstīs un jāietver LGBTI tiesību veicināšana un aizsardzība;
28. uzsver, ka ir svarīgi ar dzimuma ziņā jutīgu tiesību reformu nostiprināt sieviešu juridiskās tiesības un piekļuvi tiesai; uzskata, ka mērķtiecīgs finansējums dzimumu līdztiesībai juridiskajā palīdzībā palīdz nostiprināt tiesiskumu;
29. aicina ES veicināt sieviešu lielāku piedalīšanos miera uzturēšanas, miera veidošanas procesos un ES militārajās un civilajās krīzes pārvaldības misijās; šajā saistībā atgādina par savu aicinājumu ES veicināt ANO Drošības padomes rezolūciju 1325 (2000) un 1820 (2008) par sievietēm un mieru un drošību un aicina visās miera un drošības iniciatīvās iekļaut dzimumu perspektīvas un sieviešu tiesības;
30. aicina ES veicināt cilvēka pamattiesības sievietēm un meitenēm, ka to garantē Vispārējā cilvēktiesību deklarācija; šajā saistībā uzstāj, ka nepieciešams nodrošināt visu sieviešu un meiteņu tiesību uz dzīvību aizsardzību, aktīvi apkarojot kaitniecisku praksi, piemēram, pret dzimumu vērstu genocīdu „gendericīdu”;
31. uzsver, cik svarīgi ir pasākumi sieviešu un sieviešu tiesību organizāciju vadības un piedalīšanās nostiprināšanai sabiedriskajā, kā arī privātajā sfērā; aicina pastiprināt centienus palielināt sieviešu un sieviešu tiesību organizāciju piedalīšanos politiskajā dzīvē, jo īpaši — integrējot šādus centienus visās demokrātijas atbalsta programmās, tostarp Parlamenta visaptverošā demokrātijas atbalsta pieejā (CDSA);
32. uzsver, ka ir nepieciešams iesaistīt vīriešus un zēnus un veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos un atbildību, pievēršoties diskriminējošām sociālajām normām un apkarojot dzimumu stereotipus un pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību;
33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un UN Women.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0059.
- [2] https://ec.europa.eu/europeaid/evaluation-eu-support-gender-equality-and-womens-empowerment-partner-countries-final-report_en.
- [3] https://europa.eu/eyd2015/sites/default/files/users/Madara.Silina/from_commitment_to_action_financing_for_gewe_in_sdgs_oecd.pdf.