REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par radiofrekvenču spektra joslu, ko piešķir 2015. gada Pasaules radiosakaru konference (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim, kura ir nepieciešama tādas uz satelītsakariem balstītas tehnoloģijas izstrādāšanai, kas rada iespējas izveidot lidojumu globālās sekošanas sistēmas
23.10.2015 - (2015/2857(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Michael Cramer Transporta un tūrisma komitejas vārdā
B8‑1094/2015
Eiropas Parlamenta rezolūcija par radiofrekvenču spektra joslu, ko piešķir 2015. gada Pasaules radiosakaru konference (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim, kura ir nepieciešama tādas uz satelītsakariem balstītas tehnoloģijas izstrādāšanai, kas rada iespējas izveidot lidojumu globālās sekošanas sistēmas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā, ka nākamās Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Pasaules radiosakaru konferences (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim, darba kārtībā ir iekļauts jauns punkts par lidojumu izsekošanu,
– ņemot vērā darba dokumentu par gaisa kuģu lidojumu sekošanas un lokalizācijas iespējām „Aircraft Tracking and Localisation Options”, ko ES iesniedza Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 2014. gada 12. un 13. maija multidisciplinārajai sanāksmei par globālo sekošanas tīklu;
– ņemot vērā iepriekš minētās ICAO multidisciplinārās sanāksmes par globālo sekošanas tīklu pieņemtās rekomendācijas,
– ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2014. gada 5. maija Atzinumu 01/2014 par prasību grozījumiem lidojuma parametru reģistrācijas un zemūdens dislocēšanas ierīcēm,
– ņemot vērā vairāku valstu drošības izmeklēšanas iestāžu izdotos drošības ieteikumus[1], lai uzlabotu drošību, atvieglotu informācijas iegūšanu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas vajadzībām un uzlabotu darbību un izmantošanu lidojuma parametru reģistrācijas ierīcēm, kā arī gaisa kuģu atrašanās vietas dislocēšanas ierīcēm pēc nelaimes gadījuma virs ūdeņiem,
– ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012 attiecībā uz prasībām lidojumu parametru reģistratoriem, zemūdens dislocēšanas ierīcēm un gaisa kuģu izsekošanas sistēmām[2],
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par radiofrekvenču spektra joslu, ko piešķir 2015. gada Pasaules radiosakaru konference (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim, kura ir nepieciešama tādas uz satelītsakariem balstītas tehnoloģijas izstrādāšanai, kas rada iespējas izveidot lidojumu globālās sekošanas sistēmas (O‑000118/2015 – B8‑1101/2015),
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ar Air France reisu AF 447 (2009. gada 1. jūnijā) un Malaysia Airlines reisu MH370 (2014. gada 8. martā) notikušās traģēdijas uzsvēra vajadzību ieviest jaunas sistēmas, lai pastāvīgi noteiktu civilās aviācijas gaisa kuģa atrašanās vietu, arī attālos reģionos;
B. tā kā šādas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sekošanas sistēmas atvieglo gaisa kuģa atrašanās vietas noteikšanu lidojuma anomāliju, ārkārtas situāciju gadījumos vai notiekot avārijai;
C. tā kā, ņemot vērā ar reisiem AF 447 un MH370 notikušās traģēdijas, šādu sistēmu darbību nedrīkst traucēt elektriskās strāvas padeves zudums uz gaisa kuģa borta, un nedrīkst būt nekādu iespēju atspējot to darbību lidojuma laikā;
D. tā kā šādas sistēmas ļaus uzlabot meklēšanas un glābšanas operāciju un izmeklēšanas efektivitāti, jo patlaban esošās lidojumu sekošanas sistēmas neaptver visu Zemeslodi;
E. tā kā šīs sistēmas arī var būt nozīmīgs instruments, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un kapacitāti, vienlaikus ievērojami uzlabojot aviācijas drošību un samazinot infrastruktūras izmaksas;
F. tā kā Komisija sadarbībā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA) un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un ieinteresētajām pusēm ir sākusi dažādu tehnisko risinājumu izpēti, pamatojoties uz to raksturlielumiem, un ir ierosinājusi noteikumus par gaisa kuģa lidojumu sekošanas sistēmas pakāpenisku izveidošanu;
G. tā kā no iespējamiem risinājumiem, ko patlaban izmanto un/vai pēta (piemēram, automātiskā atkarīgā novērošana — līgums (ADS-C), gaisa kuģu sakaru adresēšanas un ziņošanas sistēmas (ACARS) datu pārraides augstfrekvences līnija, automātiskā atkarīgā novērošana apraides režīmā (ADS-B) ir tehnoloģijas, ko atbalsta satelītsakari, un ir ļoti daudzsološi;
H. tā kā ADS-B tehnoloģija var palīdzēt ATM ārpus bieži apdzīvotām teritorijām, kurās radaru pārklājums ir ierobežots, nav iespējams vai ir ārkārtīgi dārgs (tostarp okeānu un neapdzīvotās teritorijās);
I. tā kā uz satelītsakariem balstīta ADS-B tehnoloģija izmanto sakarus starp gaisa kuģiem un sakaru satelītiem, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem nodrošina sekošanas iespējas un tā kā šajā nolūkā var būt nepieciešams piešķirt noteiktu radiofrekvenču spektra joslu, kas ir aizsargāta no traucējumiem;
J. tā kā Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) organizētā Pasaules radiosakaru konference (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2. līdz 2015. gada 27. novembrim, ir forums, kurā nosaka, kādas radiofrekvenču spektra joslas tiek piešķirtas konkrētiem radiosakaru pakalpojumiem;
K. tā kā jārīkojas, lai nodrošinātu, ka ADS-B tehnoloģijas ieviešana nekavējas tāpēc, ka laikus nav piešķirta piemērota radiofrekvenču spektra josla,
1. atbalsta Komisijas rīcību, kuras mērķis ir ātri izveidot uz darbības rezultātiem balstītu lidojumu globālo sekošanas sistēmu, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem nodrošinās iespējas pastāvīgi noteikt civilās aviācijas gaisa kuģu atrašanās vietu arī attālos reģionos;
2. uzsver, ka šādas sistēmas darbību nedrīkst traucēt elektriskās strāvas padeves zudums uz gaisa kuģa borta, un nedrīkst būt nekādu iespēju atspējot tās darbību lidojuma laikā;
3. uzskata, ka šāda sistēma būtu jāizveido visu ieinteresēto pušu (piemēram, nozares, aviosabiedrību, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, drošības un glābšanas pakalpojumu sniedzēju, drošības izmeklēšanas iestāžu un starptautisko organizāciju) ciešā sadarbībā;
4. atzīmē, ka uz satelītsakariem balstītas ADS-B tehnoloģijas pamatā ir sakari starp gaisa kuģi un sakaru satelītu, un tā ir viena no daudzsološākajām iespējām izveidot globālo ATM sekošanas sistēmu;
5. uzsver, ka ieviešot ADS-B tehnoloģiju, ir būtiski ņemt vērā gaisa telpas lietotāju vajadzības un nodrošināt savietojamību ar alternatīvām tehnoloģijām, lai tādējādi izvairītos no drošuma un drošības pārkāpumiem;
6. atzīmē, ka uz satelītsakariem balstītai ADS-B tehnoloģijai var būt vajadzīga atsevišķa piemērota radiofrekvenču spektra josla, lai nebūtu nebkādu traucējumu;
7. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamajā Pasaules radiosakaru konferencē (WRC-15), kas notiek Ženēvā no 2015. gada 2. līdz 27. novembrim, tiktu piešķirta radiofrekvenču josla, kura ir nepieciešama tādas uz satelītsakariem balstītas tehnoloģijas izstrādāšanai, kas rada iespējas izveidot lidojumu globālās sekošanas sistēmu;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.