REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gaidāmo aviācijas tiesību aktu paketi
4.11.2015 - (2015/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Ismail Ertug S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1146/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2012. gadā gaisa transporta ekonomikas nozares Eiropā bija tieši saistītas ar 2,6 miljoniem darbvietu un deva vairāk nekā 2,4 % no ES IKP;
B. tā kā kopš 2012. gadā Eiropas aviosabiedrības samazināja vai paziņoja par plāniem samazināt darbvietu skaitu par vairāk nekā 20 000;
C. tā kā ES aviosabiedrību konkurētspēju gan iekšējā un ārējā tirgū ietekmē daudzas problēmas;
D. tā kā ES un tās dalībvalstis ir ieviesušas dažādus juridiskos un finansiālos noteikumus, kuri ietekmē Eiropas aviācijas nozari;
E. tā kā Komisija līdz 2015. gada beigām plāno iesniegt aviācijas tiesību aktu paketi, kurā paredzēts identificēt problēmas ES aviācijas nozarē,
1. uzskata, ka aviācijas tiesību aktu paketei vajadzētu būt tik ļoti nepieciešamajam stimulam ilgtspējīgākai Eiropas aviācijas nozarei, ar to būtu jāuzlabo nozares konkurētspēja, jānostiprina Eiropas aviosabiedrības, lidostas un aeronautikas nozare, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi pasaules tirgū un jāizstrādā Eiropas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģija;
2. aicina Komisiju aviācijas tiesību aktu paketes izstrādē ņemt vērā un tajā iekļaut Eiropas Parlamenta viedokli par pirmajā lasījumā izskatītajiem vienotas Eiropas gaisa telpas 2+ (SES2+) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) tiesību aktiem (T7‑0220/2014 un T7-0151/2014);
3. uzsver, ka aeronautikas nozare dod ievērojamu ieguldījumu ES izaugsmē un nodarbinātībā un tā ir cieši saistīta ar ES aviācijas nozares konkurētspēju (piemēram, nodrošinot pozitīvu eksporta bilanci, videi draudzīgākas tehnoloģijas Eiropas lidaparātiem, SESAR ieviešanu, SES, divpusējus aviācijas drošības nolīgumus, uzturēšanas ķēdes), turklāt šīs nozares apgrozījums ir aptuveni EUR 100 miljardi gadā un ar to tieši saistītas aptuveni 500 000 darbvietas; tādēļ prasa īstenot proaktīvu politiku, lai atbalstītu un attīstītu aeronautikas nozari;
4. uzsver, ka inovācija ir konkurētspējīgas Eiropas aviācijas nozares priekšnoteikums; tādēļ iesaka Komisijai ņemt vērā un atbalstīt inovācijas tādās jomās kā gaisa satiksmes pārvaldība (automatizēta GSK, brīva maršrutu noteikšana), tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS), alternatīvas degvielas risinājumi, gaisa kuģu un dzinēju konstrukcija (labāka efektivitāte, mazāks trokšņa līmenis), lidostu drošība (bezkontakta risinājumi, vienas pieturas drošības sistēma) digitalizācija un multimodāli risinājumi (datorizēti lidlauka pakalpojumi); turklāt iesaka tai sniegt atbalstu globāla mēroga vides risinājumiem, piemēram, globāliem tirgū balstītiem pasākumiem, lai mazinātu starptautiskās aviācijas CO2 emisiju, un atbalstītu reģionālās shēmas (piemēram, aviācijas ETS), lai tās iekļautu globālā sistēmā, kā arī lidostu darbības vides ietekmes mazināšanai (ar vides ietekmi saistīti nodokļu pasākumi) un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem (Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) jaunās izplatīšanas spējas (NDC) iniciatīva, patstāvīgi savienojumi vai integrētas biļetes);
5. uzsver, ka ES aviosabiedrības un lidostas zaudē konkurētspēju salīdzinājumā ar subsidētajiem trešo valstu pārvadātājiem un lidostām; šajā sakarībā prasa īstenot proaktīvu politiku, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībā uz īpašniekiem, kā arī aktīvi mudina dalībvalstis uzlabot valsts infrastruktūru, lai ļautu to aviosabiedrībām konkurēt ar izdevīgākiem noteikumiem;
6. pauž nožēlu, ka Regula (EK) Nr. 868/2004 par aizsardzību pret negodīgas cenu noteikšanas praksi gaisa satiksmes nozarē ir izrādījusies nepietiekama un neefektīva šajā jomā; prasa Komisijai vēlākais līdz 2015. gada novembrim sniegt analīzi par tās neīstenošanas iemesliem; aicina Komisiju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 868/2004, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ES ārējā aviācijas politikā, nostiprinātu ES aviācijas nozares konkurētspēju, efektīvāk novērstu negodīgu konkurenci, nodrošinātu savstarpīgumu un likvidētu negodīgu praksi, tajā skaitā subsīdijas un tirgu kropļojošu valsts atbalstu dažām trešo valstu aviosabiedrībām; uzsver, ka mērķim vajadzētu būt politiskās stratēģijas uzlabošanai Eiropas līmenī šā konflikta ātrai atrisināšanai, galvenokārt pamatojoties uz to, ka tiek piemērota pārredzama godīgas konkurences klauzula;
7. atzīmē, ka Eiropas lidostas izjūt ievērojamu konkurences spiedienu gan no aviosabiedrībām, gan konkurējošām lidostām; tādēļ mudina Komisiju ņemt šīs tendences vērā, īstenojot Lidostu maksu direktīvu, lai nodrošinātu ieguvumu visām iesaistītajām personām un pasažieriem;
8. aicina Padomē pielikt lielākus pūliņus, lai apstiprinātu priekšlikumu regulai par laika nišām un tādējādi uzlabotu lidostu veiktspēju, ļaujot netraucēti darboties Eiropas gaisa transportam, jo līdz 2030. gadam paredzama satiksmes plūsmas dubultošanās;
9. uzsver to, cik svarīgas Savienībā ir mazās un reģionālās lidostas un to būtiskā loma ES reģionu kohēzijā; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm sagatavot ES ilgtermiņa stratēģisko plānu par reģionālo lidostu problēmu risināšanu un iespējām Savienībā, jo reģionu kohēzijai jābūt daļai no ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas;
10. uzsver, ka par stratēģisku mērķi jāizvirza sarunas par visaptverošiem aviācijas nolīgumiem ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem un šādas sarunas jāpaātrina vai jāuzsāk; mudina Komisiju cik drīz vien iespējams saņemt visaptverošu pilnvarojumu no dalībvalstīm, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas aviosabiedrībām un lidostām, panāktu savstarpīgumu un ietvertu nolīgumos efektīvu godīgas konkurences klauzulu;
11. atzīmē, ka gaisa transporta nozare netiek regulēta pasaules mērogā, jo tā nav PTO ietekmes jomā; uzsver, ka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ietvaros ir svarīgi pieņemt arī globāli saskaņotus noteikumus aviācijas emisiju un ietekmes uz klimatu samazināšanai; ņem vērā, ka ICAO ir apņēmusies izstrādāt globālu tirgū balstītu mehānismu;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt Eiropas vienotās gaisa telpas ieviešanu, pieņemot SES2+ tiesību aktu kopumu, jo pašreizējā Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība ir liels slogs Eiropas aviopārvadātājiem;
13. atgādina par nepieciešamību aviācijas tiesību aktu paketi saskaņot ar pašreizējiem un turpmākiem tiesību aktiem par pasažieru tiesībām un mudina Padomi nākt klajā ar savu nostāju, jo gan pasažieriem, gan gaisa pārvadātājiem ir ļoti nepieciešami precīzi noteikumi;
14. uzsver, ka Eiropā ir viens no visvairāk liberalizētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, un ka konkurence nedrīkst vājināt sociālos standartus, lai gūtu konkurences priekšrocības;
15. sagaida, ka aviācijas tiesību aktu paketē būs noteikumi par drošību, kas ir tieši saistīta ar darba apstākļiem aviācijas nozarē, jo ES ir jāizmanto visi pieejamie iekšējie un ārējie līdzekļi, lai aizstāvētu Eiropas aviācijas nozari pret negodīgu praksi;
16. prasa uzlabot un saskaņot drošības ķēdi, piesaistot un saglabājot kvalificētu, labi apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, nodrošinot labus darba apstākļus;
17. iesaka MOVE ĢD un EMPL ĢD sadarboties un aviācijas tiesību aktu paketē iekļaut sociālos noteikumus, kā tas tika apspriests Komisijas 2015. gada 4. jūnijā rīkotajā augsta līmeņa konferencē par transporta nozares sociālo programmu;
18. iesaka stingri definēt jēdzienu „galvenā darījumdarbības vieta”, lai darbības licenci valsts izsniegtu tikai tad, ja tajā ir būtisks gaisa transporta darbības apjoms, turklāt saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu un darba tiesību koordinēšanu prasa jēdziena „mājas bāze” definīciju saskaņot ar Regulu (ES) Nr. 83/2014 un Regulu (ES) Nr. 465/2012; iesaka arī saīsināt pārejas periodu un precizēt situāciju par gaisa kuģu apkalpēm, kurām ir vairākas mājas bāzes;
19. iesaka pārskatīt direktīvas par pagaidu darbu piemērošanu, lai kā standarta modeli sekmētu tiešu nodarbinātību un ierobežotu netipiskas nodarbinātības izmantošanu;
20. ierosina veikt pasākumus, lai apkarotu no sociālā viedokļa problemātisku uzņēmējdarbības prakses veidu arvien plašāku izmantošanu, piemēram, t. s. „ērto karogu” un netipisku nodarbinātības veidu, tostarp fiktīvas pašnodarbinātības, pilota pašfinansētu lidojumstundu shēmas un nulles stundu līgumu piemērošanu; uzskata, ka minētie veidi būtu jāaizliedz, jo tie var ietekmēt drošību; aicina pārskatīt definīciju par uzņēmuma galveno uzņēmējdarbības vietu, lai aviosabiedrībām būtu jāpierāda, ka tās valstī veic būtiskas aviācijas darbības;
21. aicina pilnībā īstenot SESAR programmas, kas paredz ciešu sadarbību starp Komisiju, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa pārvadātājiem un lidostām, kā arī to finansiālas saistības; tāpēc prasa ikvienā aviācijas jomā īstenot vispārēju sistēmisku pieeju, kas aptvertu visus lidojuma posmus un sāktos jau uz zemes, un atvēlēt Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai nozīmīgāku lomu Eiropas vienotās gaisa telpas un SESAR vidē, kas ir daļa no ES un EASA sistēmas, ar kuru reglamentē drošumu, drošību, kā arī vides un veiktspējas aspektus;
22. atzinīgi vērtē ieceri paplašināt EASA pienākumu loku un tādēļ sagaida, ka ar grozīto pamatregulu (Regula (EK) Nr. 216/2008) tiks izveidota visaptveroša drošības pārvaldības sistēma un EASA tiks uzticēta atbildība par ES drošības pasākumu, kā arī komerciālo kosmosa transportlīdzekļu un tālvadības gaisa kuģu drošuma aspektiem; aicina Komisiju piešķirt EASA vienotās aviācijas iestādes statusu Eiropā, ņemot vērā plašo pienākumu klāstu, ko tai uzticēs likumdevējs;
23. aicina Komisiju stiprināt EASA starptautisko lomu un nodrošināt tās oficiālo atzīšanu ICAO, lai ES varētu paust vienotu viedokli, kas sniegs augstāku drošības līmeni ES iedzīvotājiem visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un ES aviācijas nozares eksportu;
24. aicina Komisiju atcelt regulatīvos šķēršļus uz satelītiem balstītai gaisa satiksmes uzraudzībai, lai būtu iespējami ES iedzīvotāju dzīvības glābšanas pakalpojumi, un aicināt Starptautisko Telekomunikāciju savienību piešķirt nepieciešamo radiofrekvenču spektru, jo ICAO ADS-B satelītus ir noteikusi par vienu no tehnoloģijām, ko var izmantot gan lidojumu izsekošanai, gan arī gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) mērķiem ārpus visblīvāk apdzīvotām vietām, kur citu veidu zemes ATM uzraudzības metožu iespējas ir ierobežotas; uzsver, ka tas varētu palīdzēt valdībām, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem (ANSP) un aviosabiedrībām Eiropā un visā pasaulē palielināt gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un jaudu, tādējādi samazinot aviācijas emisiju un būtiski uzlabojot aviācijas drošību, vienlaikus pazeminot infrastruktūras izmaksas un nodrošinot Eiropas gaisa telpu ar vēl vienu uzraudzības līmeni, kas varētu papildināt pašreizējo uzraudzību;
25. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu pilotu medicīnisko novērtējumu un tās drošības, iekļuves un izkļuves procedūras, kas attiecas uz kabīnes durvīm, ņemot vērā EASA darba grupas ziņojumā iekļauto riska novērtējumu;
26. uzstāj, ka ir jāīsteno nevis reaģējoši, bet uz risku balstīti drošības pasākumi saistībā ar pasažieru un kravu pārvadājumiem, nodrošinot taisnīgu un līdzsvarotu pieeju attiecībā uz sensitīvo aviācijas drošības jautājumu, lai, no vienas puses, apmierinātu dalībvalstu vajadzības un vēlmes un, no otras puses, izvairītos no neapmierinošas pasažieru pieredzes lidostās, kā arī prasa nostiprināt Aviācijas drošības komitejas (AVSEC) un Ieinteresēto personu padomdevējas grupas aviācijas drošības jomā (SAGAS) sistēmu drošības pasākumu noteikšanai; tāpēc mudina Komisiju veikt priekšizpēti par iespēju Eiropā ieviest tādu pašu iepriekšējas reģistrēšanās sistēmu, kāda jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs;
27. aicina budžeta iestādes saglabāt konkurētspējīgu EASA budžetu, kurā būtu ņemti vērā šie jaunie pienākumi, lai ES gaisa transporta uzņēmumu rīcībā būtu elastīgi un efektīvi instrumenti un tie varētu konkurēt visā pasaulē; turklāt aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt valsts finansiālu atbalstu aviācijas drošībai, kas uzskatāms par normu citos pasaules reģionos, tostarp ASV, un tādējādi ļautu Eiropas lidostām samazināt lidostu maksas un palielināt konkurētspēju;
28. aicina Komisiju risināt visus minētos jautājumus aviācijas tiesību aktu paketē, kas jāiesniedz līdz 2015. gada beigām;
29. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.