Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulu, jo īpaši tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu,

–  ņemot vērā jo īpaši LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro ievilkumu, 6. un 7. punktu, kā arī tos pantus LES un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kuri attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2000. gada 7. decembra Pamattiesību hartu, ko 2007. gada 12. decembrī izsludināja Strasbūrā un kura līdz ar Lisabonas līgumu stājās spēkā 2009. gada decembrī,

–  ņemot vērā 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā(1) un 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu(2),

–  ņemot vērā Vācijas, Nīderlandes, Dānijas un Somijas ārlietu ministru 2013. gada 6. marta vēstuli Komisijas priekšsēdētājam José Manuel Barroso, kurā aicināts izveidot mehānismu, lai veicinātu atbilstību pamatvērtībām dalībvalstīs,

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 21. oktobra plenārsēdē notikušās debates par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām Ungārijā,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus un secinājumus dalībvalstu sanāksmē ar Padomi 2014. gada 16. decembrī par to, kā nodrošināt tiesiskuma ievērošanu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2015. gada 22. janvāra uzklausīšanu par cilvēktiesību stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli Ungārijā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2015. gada 27. novembra paziņojumu pēc viņa vizītes Ungārijā,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu, ko tā sniedza 2015. gada 2. decembra plenārsēdē notikušajās debatēs par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto Ungārijas likumu CXL par masveida imigrāciju,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto Ungārijas likumu CXLII par Ungārijas robežu efektīvu aizsardzību un masveida imigrāciju,

–  ņemot vērā 2015. gada 22. septembrī pieņemto Ungārijas Parlamenta rezolūciju Nr. 36/2015 par ziņojumu Eiropas Savienības vadītājiem,

–  ņemot vērā Komisijas gaidāmo novērtējumu par Ungārijas pamatlikuma Ceturto grozījumu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 1941 (2013) par lūgumu sākt uzraudzības procedūru attiecībā uz Ungāriju, tai sekojošo Rezolūciju Nr. 2064 (2015) un Rezolūciju Nr. 2035 (2015) par žurnālistu drošības nodrošināšanu un plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par stāvokli Ungārijā — turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. jūnija rezolūciju (O-000140/2015 – B8‑1110/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība (LES 2. pants);

B.  tā kā pareizi veiktiem publiskā sektora izdevumiem un ES finanšu interešu aizsardzībai jābūt ES politikas pamatelementiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju nauda tiek izmantota pareizi un efektīvi un palielinātu viņu uzticēšanos;

C.  tā kā tiesiskuma īstenošanai valsts līmenī ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un to attiecīgajām tiesību sistēmām, un tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā noteikts LESD V sadaļā;

D.  tā kā ES Pamattiesību harta aizliedz visu veidu diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

E.  tā kā ir garantētas tiesības uz patvērumu, pienācīgi ievērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas un tās 1967. gada 31. janvāra Protokola attiecībā uz bēgļu statusu noteikumus, kā arī saskaņā ar LES un LESD;

F.  tā kā nesenie notikumi Ungārijā rada bažas par stāvokli attiecībā uz pamattiesībām, demokrātiju un tiesiskumu valstī, jo īpaši saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, cīņu pret neiecietību un diskrimināciju, imigrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesībām, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, izglītības un akadēmisko pētījumu brīvību, vienlīdzīgu attieksmi pret reliģiju un ticību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju ierobežojumiem un šķēršļiem to darbībai, minoritāšu, tajā skaitā romu un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesībām, tiesu varas neatkarību un daudzām satraucošām apsūdzībām par korupciju un interešu konfliktiem, kuri grauj tiesiskumu;

G.  tā kā 2015. gada jūlijā un septembrī Ungārijas parlaments pieņēma virkni tiesību aktu grozījumu, un jo īpaši tie skāra likumu par patvērumu, krimināllikumu, likumu par kriminālprocesu, likumu par robežu, likumu par policiju un likumu par valsts aizsardzību; tā kā Komisijas sākotnējā novērtējumā vairākkārt paustas nopietnas bažas par šo grozījumu saderību ar ES tiesību aktiem un to ietekmi uz migrantu pamattiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu; tā kā 2015. gada 6. oktobrī Komisija nosūtīja administratīvu vēstuli Ungārijas valdībai; tā kā Ungārijas valdība atbildēja uz šo vēstuli 2015. gada 4. novembrī;

H.  tā kā Komisijas paziņojumā 2015. gada 2. decembra plenārsēdes debatēs par stāvokli Ungārijā tika norādīts, ka Komisija ir gatava izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu to, ka gan Ungārija, gan jebkura cita dalībvalsts pilda savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem un ievēro LES 2. pantā noteiktās Savienības vērtības; tā kā Komisija uzskata, ka pašlaik vēl nav izveidojušies nosacījumi, lai vajadzētu piemērot mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai,

1.  atkārtoti atgādina savu nostāju, kas izteikta 2015. gada 10. jūnija rezolūcijā par stāvokli Ungārijā;

2.  atgādina, ka gadījumā, ja kāda dalībvalsts nopietni pārkāpj LES 2. pantā minētās vērtības, var tik piemērota t. s. 7. panta procedūra;

3.  pauž nopietnas bažas par nesen pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem migrācijas, patvēruma un robežu tiesību jomā; pauž nožēlu par pēdējo mēnešu laikā steidzīgi pieņemtajiem pasākumiem, kuru dēļ piekļuve starptautiskajai aizsardzībai kļuvusi ārkārtīgi apgrūtināta vai pat neiespējama, un migranti un patvēruma meklētāji tiek nepamatoti kriminalizēti; pauž bažas attiecībā uz to, kā tiek ievērots neizraidīšanas princips; atkārtoti pauž bažas par to, ka arvien biežāk tiek piemērota patvēruma meklētāju aizturēšana un ka tiek izmantota ksenofobiska retorika, saistot migrantus ar sociālajām problēmām vai drošības riskiem, tādējādi vēl sarežģītāku padarot to jau tā nedaudzo imigrantu integrāciju, kuri izvēlas palikt šajā valstī;

4.  pauž pārliecību, ka visām dalībvalstīm savā likumdošanas un administratīvajā praksē ir jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktiem, un ka visiem tiesību aktiem, tostarp jebkuras dalībvalsts vai kandidātvalsts primārajiem tiesību aktiem ir jāatspoguļo Eiropas pamatvērtības, proti, demokrātijas principi, tiesiskums un pamattiesības, un jābūt saskaņā ar tiem;

5.  pauž nožēlu, ka Padome nav reaģējusi uz notikumiem Ungārijā; mudina Eiropas Savienības Padomi un Eiropadomi organizēt diskusiju un pieņemt secinājumus par stāvokli Ungārijā;

6.  atzīmē, ka pēdējo gadu konstitucionālās, juridiskās un politiskās norises ir radījušas bažas par to, kā Ungārijā tiek ievēroti tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību principi, un ka šīs norises kopumā nepārprotami norāda uz rodošos sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam šajā dalībvalstī; uzskata, ka Ungārijas gadījums ir pārbaudījums Eiropas Savienībai, lai tā pierādītu spējas un gatavību reaģēt uz savu pamatvērtību apdraudējumu un pārkāpumiem kādā dalībvalstī; pauž nožēlu, ka ES bezdarbība varētu būt veicinājusi līdzīgas norises dažās citās dalībvalstīs, piemēram, Polijā, kur arī vērojamas Ungārijas gadījumam līdzīgas satraucošas pazīmes par apdraudējumu tiesiskumam;

7.  pauž nožēlu, ka Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja Ungārijas notikumus vēl arvien neuzskata par pietiekamu iemeslu, lai piemērotu mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai;

8.  norāda, ka soļi pareizajā virzienā ir pienākumu neizpildes procedūras, ko Komisija uzsākusi pret Ungārijas valdību; tomēr atgādina — lai gan pārkāpumu procedūras ir svarīgs instruments dažu tiesiskuma problēmu risināšanai, ar tām var sasniegt vien ierobežotus rezultātus, jo Komisija var sākt šādas procedūras tikai tad, ja pārkāpta kāda konkrēta Kopienu tiesību norma, un ar tām ne vienmēr var efektīvi novērst sistēmiskus pamatvērtību pārkāpumus, kā Komisija to jau norādījusi savā paziņojumā par ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai;

9.  atkārtoti aicina Komisiju aktivizēt pirmo posmu mehānismā tiesiskuma nostiprināšanai, un tādēļ nekavējoties sākt padziļinātas uzraudzības procesu attiecībā uz stāvokli demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā Ungārijā, novērtējot iespējamu smagu sistēmisku to vērtību pārkāpumu, pamatojoties uz kurām Savienība ir dibināta, kā noteikts LES 2. pantā, tostarp novērtējot vairāku tādu pasākumu kopējo ietekmi, kas pasliktina stāvokli demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, un to, vai rodas sistēmisks apdraudējums tiesiskumam minētajā dalībvalstī, kas varētu izvērsties par drošu varbūtību, ka varētu tikt izdarīts smags pārkāpums LES 7. panta izpratnē;

10.  atkāroti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, kas būtu veids, kā panākt, ka tiek ievērota un piemērota visu dalībvalstu parakstītā Harta un Līgumi, pamatojoties uz kopīgiem un objektīviem rādītājiem, un katru gadu bez diskriminācijas un vienlīdzīgi, pievienojot ES Pamattiesību aģentūras novērtējumu, objektīvi novērtēt stāvokli pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā visās dalībvalstīs, kā arī par atbilstošu saistošu un korektīvu mehānismu izveidi, kuri novērstu pastāvošās nepilnības un ļautu automātiski un pakāpeniski reaģēt uz tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem dalībvalstu līmenī;

11.  aicina izveidot spēcīgu un neatkarīgu Eiropas Prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un Eiropas fondu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp Ungārijā; atzīmē Komisijas 2015. gada 14. jūlija lēmumu apturēt vairākus līgumus astoņās ES finansēšanas programmās sakarā ar pārmērīgu ierobežojošo atlases kritēriju izmantošanu publiskā iepirkuma procedūrās Ungārijā; aicina Komisiju turpināt visas izmeklēšanas un pilnībā izmantot visus tiesiskos instrumentus, lai nodrošinātu pārredzamu un pareizu ES līdzekļu izmantošanu Ungārijā, pamatojoties uz ES tiesību aktiem;

12.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 30. novembrī Komisijā reģistrēta Eiropas pilsoņu iniciatīva, kurā Komisija aicināta piemērot LES 7. pantu un prasīt Ungārijas jautājuma izskatīšanu Padomē; uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sagatavot īpašu ziņojumu par Ungāriju saskaņā ar Reglamenta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai pieņemtu pamatotu priekšlikumu, kurā aicinātu Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu un noteiktu, vai pastāv droša varbūtība, ka varētu tikt izdarīts LES 2. pantā minēto vērtību smags pārkāpums;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Ungārijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) OV C 199 E, 7.7.2012., 154. lpp. (2) OV C 33 E, 5.2.2013., 17. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0315. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0227.