REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Burundi
9.12.2015 - (2015/2973(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Victor Boştinaru, Norbert Neuser, David Martin, Maria Arena, Kashetu Kyenge, Elena Valenciano, Juan Fernando López Aguilar, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Doru-Claudian Frunzulică S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1348/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas,
– ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā 2000. gada 28. augusta Arušas Miera un samierināšanās vienošanos attiecībā uz Burundi;
– ņemot vērā Burundi konstitūciju, jo īpaši tā 96. pantu,
– ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu (ACDEG),
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 12. novembra Rezolūciju 2248(2015) par stāvokli Burundi,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka Jan Eliasson, Āfrikas Savienības priekšsēdētājas Nkosazana Dlamini‑Zuma un ES augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini 2015. gada 12. novembra kopīgo paziņojumu par Burundi,
– ņemot vērā Āfrikas Savienība (ĀS) Miera un drošības padomes 2015. gada 13. jūnija, 17. oktobra un 13. novembra lēmumu par stāvokli Burundi,
– ņemot vērā Austrumāfrikas valstu kopienas 2015. gada 31. maija un 6. jūlija paziņojumu par stāvokli Burundi,
– ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2015. gada 17. jūnija paziņojumu par stāvokli Burundi,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 1. oktobra Regulu (ES) Nr. 2015/1755 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi[1],
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta, 18. maija, 22. jūnija un 16. novembra secinājumus par Burundi,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobrī apstiprināto vēstuli, kurā ir pieprasīts sākt apspriedes ar Burundi iestādēm saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Burundi konstitūcijas 96. pantā un Arušas Miera un samierināšanās vienošanās 7. panta 3. punktā ir noteikts, ka prezidents var atrasties amatā ne ilgāk kā divus termiņus; tā kā prezidents P. Nkurunziza ieņem šo amatu jau kopš 2005. gada, atkārtoti viņu ievēlēja 2010. gadā;
B. tā kā Burundi parlamenta un pašvaldību vēlēšanas notika 2015. gada 29. jūnijā un prezidenta vēlēšanas — 2015. gada 21. jūlijā; tā kā starptautiskā sabiedrība uzskatīja, ka abas šīs vēlēšanas nebija pārredzamas, iekļaujošas, brīvas un uzticamas; tā kā šā iemesla dēļ Āfrikas Savienība atteicās sūtīt vēlēšanu novērotājus šo vēlēšanu novērošanai, ES atlika vēlēšanu novērošanas misijas uz Burundi nosūtīšanu un liela daļa no Burundi opozīcijas pieņēma lēmumu šīs vēlēšanas boikotēt;
C. tā kā prezidenta P. Nkurunziza kandidēšana trešajam pilnvaru termiņam un viņa atkārtotā ievēlēšana šajā amatā 2015. gada 21. jūlija vēlēšanās izraisīja šajā valstī dziļāko politisko krīzi kopš pilsoņu kara beigām;
D. tā kā Burundi valdība ignorēja Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas valstu kopienas lēmumus un ieteikumus, kurus tās pieņēma attiecīgi 2015. gada 13. jūnijā un 2015. gada 6. jūlijā un kuru pilnīga īstenošana varētu būt radījusi priekšnoteikumus ticamām un iekļaujošām vēlēšanām;
E. tā kā saskaņā ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) un citu cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju gan pirms, gan pēc vēlēšanām valstī ir notikuši politiski motivēti cilvēktiesību pārkāpumi, ļaunprātīgi cilvēktiesību aizskārumi un vardarbības akti, kas vērsti pret opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un jo īpaši žurnālistiem, tostarp Pierre Claver Mbonimpa, Marguerite Barankitse, Antoine Kaburahe un Bob Rugurika; tā kā ir plaši izplatīts uzskats, ka ne visiem, bet tomēr lielākajai daļai šo pārkāpumu ir saistība ar valsts iestādēm; tā kā Burundi valdībai ir jāuzņemas primārā atbildība par stabilitātes nodrošināšanu Burundi un šīs valsts iedzīvotāju aizsardzību, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;
F. tā kā vairāk nekā 200 000 cilvēku ir tikuši pārvietoti iekšzemē vai ir meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs, jo Burundi ir pasliktinājies politiskais stāvoklis; tā kā 2015. gada jūlijā ES pastiprināja humāno palīdzību un piešķīra vēl EUR 4,5 miljonus palīdzības sniegšanai pārvietotiem iedzīvotājiem;
G. tā kā 2015. gada 26. oktobrī ES pieprasīja sākt apspriedes saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu, lai noskaidrotu, kāpēc netiek ievēroti būtiski šā nolīguma elementi, jo īpaši cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums; tā kā šīs apspriedes sākās 2015. gada 8. decembrī;
H. tā kā politiskais strupceļš Burundi, ko raksturo dialogu starp ieinteresētajām personām trūkums un kā rezultātā pasliktinājās Burundi drošības un ekonomiskais stāvoklis, ļoti negatīvi ietekmē iedzīvotājus un nopietni apdraud stabilitāti šajā reģionā;
I. tā kā starptautiskajai kopienai ir nozīmīga loma, garantējot Arušas vienošanās ievērošanu; tā kā līdz šim visi reģionālie un apakšreģionālie centieni atrisināt krīzi un atjaunot dialogu starp visiem politiskajiem spēkiem nav devuši pozitīvus rezultātus;
J. tā kā 2015. gada 1. augustā politiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība sapulcējās Adisabebā, lai izveidotu Valsts Padomi Arušas vienošanās un tiesiskuma atjaunošanai;
K. tā kā 2015. gada 23. septembrī prezidents parakstīja dekrētu par valsts komitejas Burundi iekšējam dialogam izveidošanu, lai tā sešus mēnešus vadītu attiecīgās sarunas; tā kā pilsoniskā sabiedrība ir paudusi lielas šaubas par šīs komisijas sekmīgu darbību;
L. tā kā ĀS, ES un ASV ir iesaldējušas to valdības un opozīcijas vadītāju līdzekļus, kuru darbības un paziņojumi veicina vardarbību un apgrūtina risinājuma meklēšanu Burundi pastāvošajai politiskajai krīzei, kā arī noteikušas šīm personām ceļojuma aizliegumu;
M. tā kā 2015. gada 17. oktobrī ĀS Miera un drošības padome lūdza pabeigt operatīvās rīcības plānu ārkārtas situācijās izstrādāšanu, lai varētu šajā valstī izvietot, ja situācija to prasa, Āfrikas valstu vadītu misiju vardarbības novēršanai, un vienojās sākt rūpīgu izmeklēšanu par Burundi veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem pret civiliedzīvotājiem vērstajiem pārkāpumiem;
N. tā kā 2015. gada 30. novembrī ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-Moon izteica trīs priekšlikumus Drošības Padomei ar ieteikumu, pamatojoties uz situācijas attīstību, pārskatīt pilnvaras ANO klātbūtnei Burundi; tā kā šie priekšlikumi paredz iespēju nosūtīt miera uzturēšanas misiju, ja situācija to prasītu;
O. tā kā ĀS un citi starptautiskie dalībnieki ir atkārtoti aicinājuši sākt patiesu un iekļaujošu dialogu, kurā būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas, pamatojoties uz Arušas vienošanās un Burundi konstitūcijas ievērošanu, lai rastu vienprātīgu risinājumu Burundi pastāvošajam konfliktam; tā kā ES un ANO atbalsta šo nostāju;
P. tā kā ar pilnīgu ĀS, ES un ANO atbalstu turpinās starpniecības centieni veicināt Burundi iekšējo dialogu, lai rastu vienprātīgu un miermīlīgu risinājumu Burundi pastāvošajai krīzei;
Q. tā kā ES sniedz ievērojamu atbalstu Burundi gada budžetam, kurā apmēram pusi no līdzekļiem nodrošina starptautiskais atbalsts, un nesen ES ir piešķīrusi Burundi EUR 432 miljonus no Eiropas Attīstības fonda 2014. — 2020. gadam;
R. tā kā Burundi varas iestādes, pieņemot Lēmumu 530/1597, apturēja desmit cilvēktiesību organizāciju, proti, ACAT-Burundi, APRODH, AMINA, FOCODE, FORSC, Fontaine-ISOKO, Maison Shalom, PARCEM, RCP un SPPDF darbību un bloķēja to bankas kontus,
1. pauž nopietnas bažas par satraucošo drošības un politisko situāciju Burundi un humanitārās situācijas straujo pasliktināšanos, kā arī par to, kā tas varētu ietekmēt drošību un stabilitāti visā apakšreģionā;
2. nosoda nesenos vardarbīgos uzbrukumus un arvien biežākos cilvēktiesību pārkāpumus un nelikumības, tostarp slepkavības, ārpustiesas nonāvēšanu, personas fiziskās integritātes pārkāpumus, spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un/vai pazemojošu izturēšanos, patvaļīgus arestus un nelikumīgu cilvēku aizturēšanu, vārda un preses brīvības pārkāpumus, kā arī nesodāmības izplatību;
3. aicina nekavējoties izbeigt vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumus un politisko pretinieku iebaidīšanu un nekavējoties atbruņot visas bruņotās grupas, kas saistītas ar politiskajām partijām, stingri ievērojot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;
4. īpaši norāda uz to, ka bruņotajos grupējumos, kas darbojas Burundi, ir iesaistījušies daudzi jaunieši, un aicina starptautisko sabiedrību veltīt īpašu uzmanību viņu reintegrācijai un veicināt šo jauniešu līdzdalību mierīgā politiskā procesā;
5. pieprasa, lai visas puses Burundi atturētos no jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt mieru un drošību šajā valstī; stingri nosoda visus publiskos paziņojumus, kas musina uz vardarbību vai naidu pret dažādām Burundi sabiedrības grupām un kas varētu saasināt pašreizējo spriedzi, un aicina visas attiecīgās puses atturēties no šādu paziņojumu sniegšanas;
6. atgādina Burundi varas iestādēm par to pienākumu nodrošināt drošību valsts teritorijā un garantēt cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības un pamatbrīvības, kā tas paredzēts Burundi konstitūcijā, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā un citos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību instrumentos;
7. šajā sakarībā atgādina, ka ES partnerattiecības ar Burundi reglamentē Kotonū nolīgums un ka visām pusēm ir pienākums ievērot un īstenot šā nolīguma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām; jo īpaši atgādina, ka Kotonū nolīguma 96. pantā ir paredzēta iespēja sākt apspriežu procedūras gadījumos, kad netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES lēmumu pieprasīt apspriežu sākšanu, kā tas paredzēts minētajā pantā;
8. mudina visas puses radīt nepieciešamos nosacījumus, lai atjaunotu uzticēšanos un veicinātu nacionālo vienotību, un aicina nekavējoties atsākt iekļaujošu un pārredzamu dialogu valsts līmenī, piedaloties valdības, opozīcijas partiju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;
9. uzsver, ka šāds dialogs ar mērķi panākt ilgstošu mieru, drošību un stabilitāti un atjaunot demokrātiju un tiesiskumu atbilstu Burundi iedzīvotāju interesēm un tam būtu jābalstās uz Arušas vienošanos un Burundi konstitūciju, kurās ir iekļauta prasība ievērot starptautiskos tiesību aktus un līgumus;
10. stingri nosoda prezidentu P. Nkurunziza, kurš pārkāpa Arušas vienošanos, trešo reizi uzņemoties prezidenta pilnvaras;
11. mudina Burundi varas iestādes veicināt patiesības par masu noziegumiem, kas pastrādāti laikā no 1962. līdz 2008. gadam, noskaidrošanu, īstenojot ar tiesu sistēmu saistītus un nesaistītus pasākumus, piemēram, izveidojot patiesības un izlīguma komisiju un īpašu tribunālu, lai atbalstītu nacionālo izlīgumu;
12. atzinīgi vērtē EAC vadītos starpniecības centienus, kuriem atbalstu sniedz ĀS un ANO, lai sekmētu dialogu starp Burundi ieinteresētajām personām; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos atbalstīt šos starpniecības centienus; mudina Burundi valdību un citas attiecīgās ieinteresētās puses pilnībā sadarboties ar starpnieku;
13. pauž dziļas bažas par upuru skaitu un nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, par kuriem ziņots kopš krīzes sākuma; mudina kompetentās iestādes rūpīgi un nekavējoties izmeklēt šo noziegumu apstākļus un motīvus un nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības; atgādina, ka tie, kuri ir vainīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem vai nopietniem aizskārumiem, nedrīkst palikt nesodīti;
14. aicina atcelt Dekrētu Nr. 530/1597, kas paredz darbības pagaidu apturēšanu desmit cilvēktiesību organizācijām, un nekavējoties atcelt to bankas kontu iesaldēšanu, lai šīs organizācijas varētu brīvi darboties;
15. aicina garantēt drošu atgriešanos trimdā mītošajiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, atjaunot to plašsaziņas līdzekļu darbību, kas tika slēgti pēc 2015. gada 14. maijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsumu mēģinājuma, un atcelt apsūdzības pret žurnālistiem, kuriem izvirzīta apsūdzība par tiešu vai netiešu līdzdalību šajā neveiksmīgajā apvērsumā;
16. atzinīgi vērtē to, ka ĀS ir nosūtījusi cilvēktiesību jomas novērotājus un ekspertus, lai uzraudzītu stāvokli cilvēktiesību jomā, un uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar viņiem, lai atvieglotu viņu mandāta izpildi; turklāt aicina Starptautisko Krimināltiesu izmeklēt iespējamos nesenās krīzes laikā pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus, kas ietilpst tās jurisdikcijā;
17. atzinīgi vērtē mērķtiecīgās sankcijas, ko ES apstiprināja saskaņā ar ĀS pieņemto lēmumu, tostarp nosakot ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu attiecībā uz Burundi iedzīvotājiem, kuru darbības un paziņojumi veicina vardarbības turpināšanos un kavē centienus panākt politisku šīs krīzes risinājumu;
18. aicina ES attiecināt šādas sankcijas visiem tiem, kuru darbības rada draudus mieram un stabilitātei šajā reģionā, kūda uz naidu un ir pretrunā Arušas vienošanai;
19. mudina ES un tās dalībvalstis, ņemot vērā veidu, kādā notika saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu veiktā sabiedriskā apspriešanās, pārorientēt atbalstu, lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību un, ja nepieciešams, pārtraukt jebkāda veida atbalsta sniegšanu Burundi valdībai;
20. pauž nopietnas bažas saistībā ar nepārtraukto Burundi bēgļu plūsmu uz kaimiņvalstīm; atkārtoti pauž atbalstu gan visām humānās palīdzības organizācijām, kas darbojas uz vietas, gan uzņēmējām kaimiņvalstīm; aicina starptautisko sabiedrību un humānās palīdzības organizācijas turpināt sniegt palīdzību visiem tiem cilvēkiem, kuri konflikta dēļ tagad kļuvuši par bēgļiem un pārvietotām personām; atzinīgi vērtē ES apņemšanos palielināt finansiālo atbalstu un humāno palīdzību, lai apmierinātu iedzīvotāju steidzamākās vajadzības;
21. aicina ĀS, ANO un ES nopietni apsvērt reģionālo dimensiju un novērstu turpmāku destabilizāciju reģionā, jo īpaši uzturot pastāvīgu politisku dialogu starp šā reģiona valstīm; mudina ĀS šajā saistībā apsvērt iespēju nosūtīt uz Burundi Āfrikas valstu miera uzturēšanas spēkus, ja stāvoklis drošības un cilvēktiesību jomā Burundi pasliktināsies vēl vairāk;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Burundi valdībai un parlamentam, ĀKK un ES Ministru padomei, Komisijai, Padomei, Austrumāfrikas valstu kopienai un tās dalībvalstu valdībām, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.
- [1] OV L 257, 2.10.2015., 1. lpp.