REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Burundi
9.12.2015 - (2015/2973(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Hilde Vautmans, Louis Michel, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1348/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija rezolūciju[1],
– ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu, jo īpaši tā 96. pantu,
– ņemot vērā Arušas Miera un samierināšanās vienošanos attiecībā uz Burundi,
– ņemot vērā Burundi Republikas Konstitūciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu (ACHPR),
– ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,
– ņemot vērā ANO vēlēšanu novērošanas misijas Burundi (MENUB) 2015. gada 27. jūlija provizorisko paziņojumu,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) 2015. gada 17. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu (ACDEG),
– ņemot vērā provizorisko paziņojumu, ko sniegusi Austrumāfrikas valstu kopienas vēlēšanu novērošanas misija par 2015. gada 21. jūlija prezidenta vēlēšanām Burundi Republikā,
– ņemot vērā ĀKK un EK Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidija 2015. gada 14. jūnija lēmumu valstī izveidojušās situācijas dēļ apturēt asamblejas Burundi vēlēšanu novērošanas misijas darbību,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību, kā arī Padomes 2014. gada jūnija secinājumus, kuros tā apņēmās pastiprināt savu darbu saistībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā ES Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par Burundi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 23. jūlija paziņojumu ES vārdā pēc prezidenta vēlēšanām Burundi,
– ņemot vērā paziņojumu par situāciju Burundi, ko 2015. gada 28. augustā sniedza Āfrikas Lielo ezeru reģiona starptautisko sūtņu un pārstāvju grupa,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 1. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1763 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi[2],
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobrī apstiprināto vēstuli, kurā Burundi ir aicināta apspriesties saskaņā ar procedūru, kas paredzēta ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) 96. pantā, ja netiek ievēroti būtiski nolīguma elementi, proti, cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. novembra secinājumus par Burundi,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 12. novembra Rezolūciju 2248 (2015),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc prezidenta P. Nkurunziza 2015. gada 26. aprīlī paziņojuma, ka viņš kandidēs arī uz trešo pilnvaru termiņu, valstī sākās nemieri, izraisot plašus protestus un neizdevušos valsts apvērsumu 2015. gada 13. maijā; tā kā vairākas augsta līmeņa dažādu institucionālo struktūru amatpersonas, tostarp Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, divi Neatkarīgās valsts vēlēšanu komisijas (CENI) locekļi un Konstitucionālās tiesas vecākais tiesnesis, pēc tam ir atstājušas valsti, paužot bažas par savu drošību; tā kā politiskās spriedzes dēļ simtiem tūkstoši cilvēku bija spiesti pamest valsti; tā kā ES apturēja savas vēlēšanu novērošanas misijas darbību;
B. tā kā vēlēšanas notika, neievērojot demokrātijas principus, un pārkāpa Arušas nolīgumu būtību un noteikumus, un tāpēc opozīcijas partijas un pilsoniskā sabiedrība tās boikotēja; tā kā P. Nkurunziza sāka Burundi prezidenta pilnvaru trešo termiņu, neraugoties uz starptautisko līdzekļu devēju protestiem un ANO vēlēšanu novērošanas misijas Burundi (MENUB) paziņojumu, ka vēlēšanas nebija ne uzticamas, ne brīvas;
C. tā kā kopš 2015. gada 21. jūlijā notikušajām prezidenta vēlēšanām ir strauji pieaugušas valsts represijas un vārda brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumi; tā kā 2015. gada 28. septembrī ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ziņoja, ka kopš septembra sākuma ir satraucoši palielinājies arestu, aizturēšanu un slepkavību skaits, un mudināja valsts iestādes novērst nesodāmību; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad ir teicis, ka “gandrīz katru dienu dažu Budžumburas rajonu ielās tiek atrasti mirušie” un ka “daudzos gadījumos izskatās, ka upuri ir nogalināti ar šāvienu no tuva attāluma. Dažkārt uz ķermeņiem ir redzamas spīdzināšanas pēdas, un parasti, kad viņus atrod, rokas ir sasietas uz muguras”;
D. tā kā Budžumburā pieaugošās politiskās vardarbības un nedrošības rezultātā ir notikušas opozīcijas partiju locekļu, kā arī valdošās partijas biedru mērķtiecīgas slepkavības; tā kā stāvoklis ir pasliktinājies pēc tam, kad par slepkavību mēģinājumu upuriem ir kļuvušas abu pušu augsta līmeņa personas: ģenerālis Adolphe Nshimirimana, tuvs prezidenta P. Nkurunziza līdzgaitnieks, tika nogalināts 2015. gada 2. augustā raķešu uzbrukumā; cilvēktiesību aizstāvis Pierre Claver Mbonimpa tika sašauts un smagi ievainots nākamajā dienā; bijušais bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Jean Bikomagu tika nošauts 2015. gada 15. augustā; Savienības mieram un attīstībai (UPD) preses pārstāvi Patrice Gahungu nogalināja 2015. gada 7. septembrī; Burundi bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Prime Niyongabo izdzīvoja pret viņu vērstā slepkavības mēģinājumā 2015. gada 11. septembrī; un opozīcijas līderes un pret korupciju vērstu kampaņu organizatores Charlotte Umugwaneza ķermeni atrada Gikomas upē 2015. gada 18. oktobrī vienu dienu pēc tam, kad viņu izsludināja par pazudušu;
E. tā kā vardarbība atkal uzliesmoja 3. oktobrī galvaspilsētas Budžumburas ziemeļos Mutakuras, Ķibitokes un Ngagaras rajonos, kuri, kā zināms, ir bijuši centrs pret P. Nkurunziza trešo prezidenta pilnvaru termiņu vērstajai opozīcijai, un rezultātā dzīvību zaudēja astoņi civiliedzīvotāji, un iespējams, ka bojāgājušo bija vēl vairāk; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ziņo, ka ir nogalināti 134 cilvēki un ir reģistrēts simtiem patvaļīgu arestu un aizturēšanu, tostarp 704 aresti tikai kopš septembra sākuma vien; tā kā 215 000 cilvēku ir devušies bēgļu gaitās;
F. tā kā dažādi avoti, piemēram, Starptautiskās Cilvēktiesību federācija (FIDH), Human Rights Watch (HRW) u. c., ir ziņojušas, ka policija ir veikusi ļoti brutālus pasākumus un pārmērīgi un nesamērīgi lietojusi spēku un ka varbūt pat izpildījusi tūlītējus nāvessodus bez tiesas sprieduma; tā kā ANO Cilvēktiesību padome (UNHRC) 2015. gada 2. oktobrī pieņēma rezolūciju par Burundi, aicinot uzraudzīt cilvēktiesību situāciju valstī jau tūlīt un visā 2016. gadā;
G. tā kā Āfrikas Savienības Miera un drošības padome 2015. gada 17. oktobrī ieteica ātrāk īstenot tās plānu nosūtīt karaspēku uz Burundi, ja vardarbība valstī paplašinātos, prasīja izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus valstī un paziņoja, ka sākas visaptveroša izmeklēšana par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbīgu rīcību pret civiliedzīvotājiem Burundi;
H. tā kā Āfrikas Savienība prasa nekavējoties sākt dialogu Kampalā vai Adisabebā, kurā tiktu iesaistīti visas Burundi ieinteresētās personas, tostarp tās, kas nedzīvo valstī, un pilsoniskā sabiedrība; tā kā ES atbalsta šo prasību sākt visaptverošu dialogu un tā kā ANO ģenerālsekretārs ir prasījis rīkot tādu pašu visaptverošu dialogu;
I. tā kā Burundi varas iestādes apgalvo, ka ir gatavas sarunām ar opozīciju, un prezidents 2015. gada 23. septembrī parakstīja dekrētu, izveidojot Burundi iekšējā dialoga valsts komisiju; tā kā tomēr lielākā daļa dalībnieku no opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības, kuri vēršas pret P. Nkurunziza trešo prezidenta pilnvaru termiņu, tiek vajāti, pamatojoties uz apsūdzībām par sacelšanos un līdzdalību 2015. gada 13. maija valsts apvērsuma mēģinājumā; tā kā jaunās Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Pascal Nyabenda paziņoja, ka “valsts apvērsuma organizēšanā un īstenošanā iesaistītie cilvēki (..) dialogā netiks iekļauti”;
J. tā kā — kaut gan vidutāji no Ugandas paziņoja, ka sarunas varētu atsākties novembrī, — Burundi varas iestādes izdeva starptautiskus apcietināšanas orderus pret opozīcijas pārstāvjiem, cenšoties panākt viņu izraidīšanu no trim valstīm — Beļģijas, Nīderlandes un Ruandas;
K. tā kā ar reģionālajiem centieniem izbeigt krīzi valstī līdz šim nav izdevies opozīciju un Burundi valdību nosēdināt pie sarunu galda un NVO nav varējušas darīt savu darbu; tā kā drošības spēku un kaujinieku sadursmes ir kļuvušas par gandrīz ikdienišķu parādību un krasi pieaugusī vardarbība var radīt risku, ka valstī atkal sākas pilsoņu karš,
1. pauž dziļas bažas par politisko un humanitāro stāvokli Burundi un tā ietekmi uz stabilitāti visā apakšreģionā; aicina Burundi varas iestādes novērst turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus; stingri nosoda visus vardarbības aktus un varas ļaunprātīgu izmantošanu un atgādina, ka par šādu vardarbību atbildīgās personas būtu jāsauc pie atbildības un jātiesā; šajā sakarībā atbalsta Starptautiskās krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 6. novembra paziņojumu;
2. nosoda Burundi 13. maijā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu, tāpat kā visus vardarbības aktus un konstitucionālās kārtības pārkāpumus — lai kas arī būtu to veicējs —, un atgādina par ĀS, ES un ANO pausto prasību visām Burundi iesaistītajām personām strīdus atrisināt ar miermīlīgiem līdzekļiem;
3. mudina Burundi valdību ievērot tās reģionālās un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nodrošināt visas iespējas stiprināt ĀS cilvēktiesību novērotāju un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) darbību šajā valstī;
4. mudina visas Burundi iesaistītās puses — valdību, opozīciju un pilsonisko sabiedrību — atjaunot uzticību un iesaistīties iekļaujošā dialogā, lai novērstu turpmāku situācijas pasliktināšanos šajā valstī; atgādina, ka, tikai cenšoties rast vienprātīgu risinājumu būtiskās sarunās, var panākt ilgtspējīgu politisko risinājumu Burundi iedzīvotāju un demokrātijas interesēs, lai palīdzētu šai valstij izkļūt no pašreizējā strupceļa un novērstu pilsoņu kara atjaunošanos, — tā būtu notikumu pavērsiens, kas, protams, negatīvi ietekmētu drošību plašākā Lielo ezeru reģionā un varētu apdraudēt vēlēšanas Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ruandā;
5. atkārto viedokli, ko paudusi Austrumāfrikas valstu kopiena (EAC), Āfrikas Savienība (ĀS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome savā 2015. gada 12. novembra Rezolūcijā 2248 (2015), proti, ka ilgstošu politisku risinājumu Burundi iedzīvotāju interesēs var panākt, tikai risinot dialogu un veidojot vienprātību saskaņā ar Arušas nolīgumu un Burundi Konstitūciju;
6. aicina ES un tās dalībvalstis rīkoties, lai atbalstītu Austrumāfrikas valstu kopienas un Āfrikas Savienības centienus ilgstošu politisku risinājumu panākt, izmantojot Burundi iekšējo dialogu; atzinīgi vērtē ES Padomes pieņemtās sankcijas attiecībā uz četriem Burundi iedzīvotājiem, kuru darbība grauj demokrātiju un kavē centienus panākt politisku krīzes risinājumu;
7. atzinīgi vērtē ES iniciatīvu labvēlīgā gaisotnē atvērt apspriešanai Kotonū nolīguma 96. panta drošības klauzulu, lai panāktu pozitīvu rezultātu, aicinot Burundi varas iestādes piedalīties apspriedēs, kurās meklētu risinājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm, novērstu to, ka netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātiskie principi un tiesiskums, kā arī dotu iespēju ātri vienoties par sākotnējiem deeskalācijas pasākumiem, kuri varētu likt pamatu būtiskam progresam, cenšoties izbeigt krīzi un veidot samierināšanās gaisotni, tādējādi izvairoties no karadarbības;
8. mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt visas Burundi valdībai paredzētās cita veida palīdzības iesaldēšanu līdz brīdim, kad valdības spēki izbeidz pārmērīgi izmantot spēku un nepārkāpj cilvēktiesības, ko konstatēja OHCHR, un ir rasts politisks risinājums, kurš izriet no patiesa Burundi iekšējā dialoga;
9. aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas turpmākos pasākumus, tostarp spēcīgāku ANO klātbūtni Burundi, ja situācija pasliktinātos vēl vairāk;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Burundi valdībai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Austrumāfrikas valstu kopienas valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0275.
- [2] OV L 257, 2.10.2015., 37. lpp.