REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Deitonas miera līguma 20. gadadienu
9.12.2015 - (2015/2979(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Jiří Maštálka, Sofia Sakorafa GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1362/2015
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bosniju un Hercegovinu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Dienvidslāvijas sadalīšanās rezultātā sākās asiņains karš un ārvalstu iejaukšanās Rietumbalkānu reģionā; tā kā notikumi Rietumbalkānu reģionā tajā laikā atspoguļoja arī ES, tās dalībvalstu un starptautiskās kopienas kopumā neveiksmīgos mēģinājumus īstenot šādu krīžu novēršanas politiku;
B. tā kā ar Deitonas līgumu tika izbeigts karš, bet konflikts starp valstī dzīvojošajiem serbiem, horvātiem un bosniešiem tika iesaldēts, nevis atrisināts; tā kā ar Deitonas līgumu izveidotā politiskā sistēma iemūžināja etnisko sašķeltību un sarežģīja lēmumu pieņemšanu;
C. tā kā pārāk sarežģītā un neefektīvā institucionālā struktūra, kopīga redzējuma un politiskās gribas trūkums un etnocentriska attieksme ir nopietni kavējuši progresu valstī; tā kā ieilgušais politiskais strupceļš rada nopietnus šķēršļus valsts stabilizācijai un attīstībai un iedzīvotājiem liedz drošas un pārticīgas nākotnes iespēju;
D. tā kā Bosnijas un Hercegovinas kā valsts funkcionēšanai joprojām ir nepieciešama ārvalstu palīdzība; tā kā vairāk nekā 50 % no Bosnijas un Hercegovinas valsts ieņēmumiem tiek izlietoti pārvaldei dažādos līmeņos; tā kā, no otras puses, Bosnijā un Hercegovinā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem Eiropā (59 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem);
E. tā kā politiskais saspīlējums starp abām autonomajām administratīvajām vienībām un starp trim etniskajām kopienām turpinās un nelabvēlīgi ietekmē Bosnijas un Hercegovinas kā valsts funkcionēšanu; tā kā šī spriedze atspoguļojas valsts tiesu iestāžu darbībā, kas nav pilnībā efektīva, izskatot kara noziegumos apsūdzēto personu lietas un pieņemot galīgos spriedumus; tā kā lielākais šķērslis efektīvā kriminālvajāšanā par kara noziegumiem Bosnijā un Hercegovinā ir sarežģīta un sadrumstalota likumdošanas sistēma;
F. tā kā kara noziegumu izdarītāji nedrīkst izvairīties no taisnīgas tiesas; tā kā izbeigt nesodāmību par kara noziegumiem ir galvenā prasība, kas ļautu Bosnijai un Hercegovinai atgūt sabiedrības uzticību tiesu sistēmai;
G. tā kā Bosnija un Hercegovina joprojām ir starptautisks protektorāts; tā kā ANO augstajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā ir plašas pilnvaras, tostarp likumdošanas un administratīvās pilnvaras; tā kā tas ļauj Bosnijas un Hercegovinas politiķiem izvairīties no politiskās līdzdalības, atbildības un pārskatatbildības;
H. tā kā lielākā daļa Bosnijas politiķu un ārvalstu amatpersonu tagad piekrīt, ka Deitonas miera līgums savu darbu ir paveicis; tā kā rakstiskā apņemšanās, ko pieņēma Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra un parakstīja visu politisko partiju līderi, un ko 2015. gada 23. februārī atbalstīja parlaments, par pasākumiem iestāžu funkcionalitātes un efektivitātes nodrošināšanai, visu pārvaldības līmeņu reformēšanai, samierināšanas procesa paātrināšanai un administratīvās veiktspējas stiprināšanai ir solis ceļā uz konstitucionālu reformu, taču līdz šim nav devusi reālus rezultātus;
I. tā kā Bosnija un Hercegovina saskaras ar tādām problēmām kā bēgļu krīzi, organizēto noziedzību (īpaši narkotiku un cilvēku tirdzniecību) un reliģisko ekstrēmismu; tā kā aizvien lielāks skaits patvēruma meklētāju turpmāk paliks Rietumbalkānos; tā kā tas var palielināt vardarbības iespējamību reģionā, kura jau agrāk eksistējušās problēmas, piemēram, etniskā spriedze, organizētā noziedzība un augsts bezdarba līmenis, nākamajos mēnešos varētu padziļināties,
1. uzsver — lai Bosnijā un Hercegovinā atrisinātu problēmas, ir būtiski panākt stabilitāti un labklājību Balkānu reģionā; uzsver, ka ekonomiskā labklājība un sociālā stabilitāte ir iespējamas tikai tad, ja to pamatā ir neatkarīga, demokrātiska un iekļaujoša sabiedrība un valsts; norāda, ka konstitucionālā reforma, kuras mērķis ir konsolidēt, racionalizēt un stiprināt iestāžu sistēmu, ko izveidoja ar Deitonas līgumu, joprojām ir aktuāls veids, kā pārveidot Bosniju un Hercegovinu par efektīvu, iekļaujošu un pilnībā funkcionējošu valsti; mudina visus politiskos līderus Bosnijā un Hercegovinā un starptautisko kopienu, veikt nepieciešamās pārmaiņas, tostarp risinot jautājumu par valsts dārgo un sarežģīto administratīvo struktūru, kura rada kompetenču pārklāšanos starp centralizēto valsts pārvaldi, autonomajām administratīvajām vienībām, kantoniem un pašvaldībām;
2. uzsver, ka Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju līdzdalībai šajā reformu procesā ir izšķiroša nozīme; tādēļ aicina nekavējoties sākt sarunas ar mērķi izbeigt Bosnijas un Hercegovinas protektorāta statusu;
3. mudina politiskos spēkus visos valsts varas līmeņos turpināt sadarboties un iesaistīties dialogā, lai pārvarētu pašreizējās nesaskaņas; atzinīgi vērtē saistības, ko pauduši visu politisko partiju līderi un atbalstījis parlaments, sākt reformas visos pārvaldības līmeņos un paātrināt izlīguma procesu; aicina šo procesu padarīt pārredzamu un iekļaujošu;
4. uzskata, ka ir būtiski palielināt pilsoniskās sabiedrības lomu politiskajos procesos, dodot tai iespēju paust iedzīvotāju intereses, jo īpaši jaunu cilvēku intereses; pauž nožēlu par to, ka institucionālie mehānismi sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību joprojām ir vāji un kavē plašākas līdzdalības, iekļaujošākas un atsaucīgākas demokrātijas attīstību visā valstī; tādēļ aicina izveidot pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus, kuros piedalītos visas sabiedrības ieinteresētās personas, lai radītu veidu, kā sabiedriski apspriest nozīmīgus likumdošanas lēmumus un kā pieņemt nacionālu stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai;
5. aicina autonomo administratīvo vienību un federālā līmeņa tiesu sistēmu saukt pie atbildības tos, kas vainojami kara noziegumos, un izpildīt to, ko gaida simtiem tūkstošiem karā cietušo, lai veicinātu samierināšanās procesu un visu triju etnisko kopienu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā;
6. aicina attālināties no nacionālistu un etnocentristu retorikas, kuru pauž triju pamatnāciju politiskie vadītāji Bosnijā un Hercegovinā; nosoda jebkādas segregācijas un diskriminācijas izpausmes valstī reliģijas vai etniskās izcelsmes dēļ;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Bosnijas un Hercegovinas 10 apgabalu/kantonu valdībām.