Rezolūcijas priekšlikums - B8-1397/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-1397/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Deitonas miera līguma 20. gadadienu

14.12.2015 - (2015/2979(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Igor Šoltes, Terry Reintke, Davor Škrlec, Ulrike Lunacek, Monika Vana, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Reinhard Bütikofer Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1362/2015

Procedūra : 2015/2979(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-1397/2015
Iesniegtie teksti :
B8-1397/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-1397/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Deitonas miera līguma 20. gadadienu

(2015/2979(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Deitonas miera līgumu, tā vispārējo satvaru un divpadsmit pielikumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2247 (2015)[1], ar kuru tiek atjaunināta atļauja Bosnijā un Hercegovinā uzturēties Eiropas Savienības vadītiem stabilizācijas spēkiem,

–  ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija[2], 2009. gada 15. janvāra[3] un 2015. gada 9. jūlija[4] rezolūcijas par Srebreņicu,

–  ņemot vērā daudzās rezolūcijas par Bosnijas un Hercegovinas progresa ziņojumiem,

–  ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā parakstīto un 2015. gada 1. jūnijā spēkā stājušos Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2005. gada 11. marta atzinumu[5] par Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālo situāciju un Augstā pārstāvja pilnvarām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Deitonas miera līguma teksts 1995. gada 21. novembrī tika parafēts Deitonā, Ohaio; tā kā ar 1995. gada 14. decembrī Parīzē parakstīto Deitonas miera līgumu tika pielikts punkts asiņainākajam konfliktam Eiropā kopš Otrā pasaules kara;

B.  tā kā ANO lēš, ka karā Bosnijā un Hercegovinā dzīvību zaudēja apmēram 100 000 cilvēku, daudzi tūkstoši tika smagi ievainoti un ir desmitiem tūkstošu seksuālas vardarbības upuru; tā kā Bosnijas un Hercegovinas kara dēļ vairāk nekā divi miljoni cilvēku kļuva par pārvietotām personām;

C.  tā kā Deitonas miera līgums bija vajadzīgs, lai pārtrauktu asinsizliešanu, bet diemžēl pretēji daudzo miera procesā iesaistīto pušu gaidām un cerībām ar to neizdevās izveidot patstāvīgu un funkcionējošu Bosnijas un Hercegovinas valsti;

D.  tā kā Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) izveidoja detalizētus, mērenus un praktiskus priekšlikumus, kā reformēt Bosnijas un Hercegovinas Konstitūciju, izmantojot holistisku pieeju;

E.  tā kā 2009. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Sejdić un Finci lietā nolēma, ka pašreiz spēkā esošā Bosnijas un Hercegovinas Konvencija pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju; tā kā 2014. gadā līdzīgs šīs tiesas spriedums bija arī Zornic lietā;

F.  tā kā pietrūka tikai divu balsu, lai pieņemtu tā saucamo 2006. gada aprīļa konstitucionālo grozījumu paketi, kuru atbalstīja visu galveno Bosnijas un Hercegovinas partiju pārstāvji un kurā bija ietverta virkne priekšlikumu, kuriem vajadzēja nostiprināt valsts līmeņa pilnvaras un novērst zināmus trūkumus Bosnijas un Hercegovinas likumdošanas un izpildvarā;

G.  tā kā Deitonas Miera līguma VII pielikums vēl aizvien nav pilnībā īstenots; tā kā joprojām ir vajadzīgs taisnīgs, visaptverošs un ilgstošs risinājums valsts iekšienē pārvietotajām personām, bēgļiem un citiem konflikta skartajiem cilvēkiem, turklāt tas vajadzīgs arī, lai panāktu virzību, uzlabojot to cilvēku sociāli ekonomisko integrāciju, kas ir atgriezušies;

H.  tā kā saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas sniegto informāciju 11 000 cilvēku vēl joprojām skaitās pazuduši un viņu liktenis nav zināms[6],

1.  piemin vēsturisko notikumu — Deitonas miera līguma parafēšanu un parakstīšanu, kas notika attiecīgi 1995. gada 21. novembrī Deitonā un 14. decembrī Parīzē un kas pielika punktu briesmīgam bruņotam konfliktam Eiropas pašā sirdī, kura laikā tika veiktas masīvas etniskās tīrīšanas kampaņas, genocīds un pastrādāti neskaitāmi kara noziegumi;

2.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 1995. gada novembra nav notikuši nopietni drošības vai militāri incidenti, kas varētu apdraudēt Deitonas miera līgumu, un ka šo 20 gadu laikā pakāpeniski uzlabojusies drošības situācija Bosnijā un Hercegovinā, kas tagad uzskatāma par labu;

3.  atgādina, ka Deitonas miera līgumam ir 12 pielikumi, kas patver dažādus militāros aspektus (1.A pielikums), reģiona stabilitāti (1.B pielikums), Konstitūciju (4. pielikums), cilvēktiesības (6. pielikums) un bēgļus un pārvietotās personas (7. pielikums); uzsver, ka līguma 20. gadskārta ir jāuzskata par iespēju novērtēt pielikumu īstenošanas līmeni;

4.  pauž ciešu pārliecību, ka 4. pielikumā iekļautajai Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcijai steidzami nepieciešama reforma, lai valsts varētu darboties visu tās pilsoņu labā un kļūtu iespējama iestāšanās ES; uzsver, ka ekonomiskā labklājība ir iespējama tikai tad, ja tās pamatā ir demokrātiska un iekļaujoša sabiedrība un valsts;

5.  atkārtoti pauž ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas un visu Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvai un turpmākajam pievienošanās procesam; uzskata, ka vislabākais veids, kā veicināt samierināšanos un pārvarēt naidu un nesaskaņas, ir reģionālā sadarbība un Eiropas integrācijas process;

6.  atgādina par saviem iepriekšējiem paziņojumiem, kā reformēt Deitonas līguma Konstitūciju, un uzstāj uz šādiem elementiem:

•  valstij ir jābūt pietiekamām likumdošanas, budžeta, izpildvaras un tiesu varas pilnvarām, lai tā varētu funkcionētā kā ES dalībvalsts, izveidot un uzturēt funkcionējošu vienoto tirgu un veicināt ekonomikas un sociālo kohēziju;

•  valsts pārvaldē iesaistīto administratīvo līmeņu skaitam ir jābūt proporcionālam Bosnijas un Hercegovinas finanšu resursiem un balstītam uz racionālu, saskaņotu un efektīvu pienākumu sadali;

•  būtisko nacionālo interešu aizstāvēšanai Bosnijā un Hercegovinā ir jāatbilst valsts iespējām rīkoties; vajadzīga skaidra, pilnīga un vienlaikus šaura jēdziena „būtiski svarīgas nacionālās intereses” interpretācija, lai novērstu attiecīgā veto instrumenta jebkādu etniski motivētu ļaunprātīgu izmantošanu vienīgi obstrukcionistiskiem mērķiem;

•  padziļināti jāpārskata federālās vienības veto mehānisms, paredzot, ka tas būtu jāpiemēro tikai jautājumos, kuri ietilpst valsts un federālo vienību kopīgā atbildībā;

•  visām mazākumtautību kopienām ir jābūt tādām pašām tiesībām kā pamattautai, un tas ietver uz etnisko izcelsmi pamatotu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tiesībām tikt ievēlētam, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas noteikumus un Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas Komisijas) attiecīgos atzinumus;

7.  aicina visas politiskās partijas šajā procesā piedalīties konstruktīvi un atklāti un izmantot padomus un norādījumus, ko šajā procesā var sniegt Venēcijas komisija; atzinīgi vērtē un atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus ietekmēt konstitucionālo reformu procesu; atzinīgi vērtē 2015. gada septembra Ministru padomes lēmumus par rīcības plānu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Sejdić-Finci un Zornic lietās īstenošanai un komisijas izveidei, kurai tiks uzdots izstrādāt Konstitūcijas grozījumus;

8.  atgādina par pienākumu īstenot Deitonas miera līguma VII pielikumu, lai nodrošinātu iekšzemē pārvietotu personu, bēgļu un citu konfliktā cietušo personu stabilu atgriešanos un viņiem sniegtu taisnīgus, visaptverošus ilgtermiņa risinājumus; ar bažām norāda, ka Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 84 500 iekšzemē pārvietoto personu; aicina efektīvi īstenot pārskatīto stratēģiju attiecībā uz Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikumu;

9.  aicina pārtraukt sabiedrību šķeļošus nacionālistiskus un uz valsts sadalīšanu aicinošus izteikumus, kas polarizē sabiedrību un ir pretrunā Deitonas miera līguma pašiem pamatiem; pauž dziļas bažas par 2015. gada 25. aprīlī austrumu Sarajevā Neatkarīgo Sociālo Demokrātu Alianses (SNSD) kongresā pieņemto deklarāciju, kurā cita starpā pausts aicinājums rīkot 2018. gadā referendumu par Serbu Republikas neatkarību; pauž bažas arī par gatavošanos rīkot federālās vienības līmeņa referendumu par valsts līmeņa tiesu varu Serbu Republikā; uzsver, ka saskaņā ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru Serbu Republikai nav atdalīšanās tiesību; atgādina, ka, pieņemot rakstisko apņemšanos, visi politiskie spēki, tostarp SNSD, ir apņēmušies ievērot Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas un tās administratīvo vienību valdībai un parlamentam, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.