Rezolūcijas priekšlikums - B8-0042/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-0042/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kolumbijas miera procesu

13.1.2016 - (2015/3033(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Angel Dzhambazki, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0041/2016

Procedūra : 2015/3033(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0042/2016
Iesniegtie teksti :
B8-0042/2016
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-0042/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kolumbijas miera procesu

(2015/3033(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kolumbiju,

–  ņemot vērā politisko un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andu Kopienu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 15. decembra paziņojumu par vienošanos par konflikta upuriem Kolumbijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 20. janvāra paziņojumu par Kolumbijas miera procesu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējos 50 gados Kolumbijas iedzīvotāji ir cietuši no politiskas vardarbības, ko īstenoja nelegālas bruņotas grupas — gan galēji kreisie spēki (galvenokārt FARC un Nacionālās atbrīvošanas armija (ELN)), gan galēji labējie spēki (pašaizsardzības grupas jeb t. s. paramilitārās grupas);

B.  tā kā šajā bruņotajā konfliktā dzīvību zaudēja vairāk nekā 220 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80 % bija civiliedzīvotāji, un tā kā šī konflikta cilvēkizmaksas ietver vairāk nekā 45 000 piespiedu pazušanas gadījumus, milzīgu skaitu neatklātu seksuālās vardarbības gadījumu un vairāk nekā 6 miljonu cilvēku piespiedu pārvietošanu;

C.  tā kā deviņdesmito gadu sākumā tika panāktas vienošanās ar vairākām partizānu grupām, tostarp M-19, ELP un Quintin Lame bruņoto kustību (Movimiento Armado Quintin Lame), un 2003. gadā, pateicoties Kolumbijas valdības un paramilitāro grupu miera līgumam, 31 000 šo grupu biedru tika demobilizēti un iekļauti reintegrācijas programmā, ko atbalstīja un uzraudzīja Amerikas valstu organizācija (OAS); tā kā tomēr citi paramilitārie kaujinieki pievienojās jauniem noziedzīgiem grupējumiem, iesaistījās nelegālā narkotiku tirdzniecībā un joprojām piekopj vardarbību daudzās valsts daļās;

D.  tā kā 2015. gada 15. decembrī Kolumbijas valdība un FARC vienojās par bruņotā konflikta upuriem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu (iepriekš jau tika panāktas vienošanās par četriem citiem svarīgiem jautājumiem (zemes reforma, nemiernieku politiskā līdzdalība, nelegālās narkotiku tirdzniecības problēma un pārejas tiesiskums); tā kā abas puses kā termiņu galīgā dokumenta parakstīšanai noteica 2016. gada 23. martu,

1.  atkārtoti uzsver savu stingro atbalstu Kolumbijas miera procesam un mudina puses precizēt panāktās provizoriskās vienošanās un novērst tajās nepilnības, it īpaši tās, kas attiecas uz pārejas tiesiskumu un bruņotā konflikta upuriem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, un līdz 2016. gada martam parakstīt galīgo nolīgumu, kurš paredzētu FARC partizānu demobilizācija un viņu ieroču izņemšanu;

2.  aicina puses noteikt mehānismu — kurā piedalītos leģitīmas un uzticamas trešās puses — tiesnešu iecelšanai īpašajās tiesās, kas tiks izveidotas to personu tiesāšanai, kuras tiek turētas aizdomās par tādu noziegumu pastrādāšanu, kuri ir saistīti ar bruņoto konfliktu;

3.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta miera līguma pilnīga īstenošana, bijušo kaujinieku demobilizācija un reintegrācija, tostarp psiholoģiski sociālās programmas, kas paredzētas bērniem karavīriem un no seksuālās vardarbības cietušām sievietēm kaujiniecēm, atmīnēšanas programma, programmas alternatīvai un lauku attīstībai un civilas valsts stiprināšana lauku un pilsētu rajonos, un ka tai ir jāsadarbojas, lai koordinētu sadarbību ar citiem līdzekļu devējiem;

4.  civilajai tiesībaizsardzībai paplašinoties uz pēckonflikta zonām, mudina Kolumbijas valdību pāriet uz jaunu, ierobežotāku bruņoto spēku lomu un nodrošināt, ka policijas un bruņotie spēki pilnībā ievēro pienācīgu tiesas procesu un civilās un politiskās tiesības;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kolumbijas valdībai.