REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par miera procesu Kolumbijā
14.1.2016 - (2015/3033(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Pavel Telička, Johannes Cornelis van Baalen ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0041/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā daudzās rezolūcijas par stāvokli Kolumbijā, tostarp stāvokli cilvēktiesību jomā,
– ņemot vērā 2012. gada 26. jūlijā Briselē parakstīto Daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Eiropas un Latīņamerikas Parlamentāro asambleju (EuroLat) ziņojumu ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) II samitam Briselē par Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) iekšējā konflikta izbeigšanu un ES un CELAC II samita beigās 2015. gada 11. jūnijā pieņemto Briseles deklarāciju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 24. septembra paziņojumu par vienošanos par pārejas tiesiskumu Kolumbijā un viņas 2015. gada 1. oktobra un 2015. gada 4. novembra paziņojumus, ar kuriem Īrijas Republikas bijušo premjerministra vietnieku un bijušo ārlietu un tirdzniecības ministru Eamon Gilmore ieceļ par viņas īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,
– ņemot vērā nesen, 2015. gada 2. decembrī, parakstīto nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu starp Eiropas Savienību un Kolumbiju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ES un Kolumbija kopš 2013. gada uztur ciešas ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības satvaru, kas noteikts Daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kura galīgais mērķis ir radīt alianses, kas neaprobežojas tikai ar tirdzniecību, bet ietver arī miera, cilvēktiesību, demokrātijas un šo valstu iedzīvotāju labklājības stiprināšanu;
B. tā kā Kolumbijas prezidents Juan Manuel Santos 2014. gada 4. novembrī ieradās vizītē Briselē un saņēma toreizējā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini pilnīgu atbalstu;
C. tā kā šīs ciešās attiecības ietver arī starptautisku sadarbību plašu kopēju lietu jomās, tādās kā cīņa par mieru un cīņa pret terorismu un nelegālu narkotiku tirdzniecību;
D. tā kā pēc Vispārējā nolīguma par konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu parakstīšanas 2012. gada 26. augustā Havanā (Kubā) starp Kolumbijas valdību un FARC tika izveidota platforma diskusijām jeb t. s. Dialoga galds (Mesa de Diálogo), tādējādi piepildot Kolumbijas iedzīvotāju vēlmi dzīvot mierā;
E. tā kā Havanā notikušo sarunu dažādajos posmos tika panāktas vienošanās par visaptverošu agrāro reformu, politisko līdzdalību un demokrātisku atvērtību miera veidošanai, risinājumu nelegālo narkotiku problēmai un patiesības sniegšanu bruņotā konflikta upuriem un viņiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu;
F. tā kā 2015. gada 23. septembrī Kolumbijas valdība un FARC paziņoja par tāda nolīguma noslēgšanu, ar kuru izveido starptautiskajām tiesībām atbilstošu īpašu jurisdikciju mieram, lai ievērotu upuru tiesības un sniegtu ieguldījumu stabila un ilgstoša miera veidošanā; tā kā nolīguma puses ir piekritušas ieviest visaptverošu patiesības, tiesiskuma, kaitējuma atlīdzināšanas un neatkārtošanas sistēmu, tostarp izveidot komisiju patiesības noskaidrošanai, līdzāspastāvēšanai un neatkārtošanai, kā arī īstenot vienošanās par konflikta upuriem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un nesodāmības izbeigšanu; tā kā, ņemot vērā šo nolīgumu, abas puses piekrita panākt mieru līdz, vēlākais, 2016. gada 23. martam;
G. tā kā stabila un ilgstoša miera panākšana Kolumbijā, atrisinot iekšējo konfliktu, — kas ildzis vairāk nekā 50 gadus un radījis miljoniem upuru — ir svarīga prioritāte ne tikai Kolumbijai, bet arī Eiropas Savienībai un visai starptautiskajai sabiedrībai; tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 4. novembrī tikās ar īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā Eamon Gilmore, skaidri uzsverot ES prioritāti, proti, atbalsta sniegšanu miera procesam;
H. tā kā līdz šim sasniegto progresu var uzskatīt par konflikta risināšanas pozitīvu piemēru; tā kā miera procesa īstenošanai nepieciešami pastāvīgi pūliņi,
1. atbalsta un ļoti atzinīgi vērtē Kolumbijas valdības un FARC centienus īstenot līdz šim panāktās vienošanās par visaptverošu agrāro reformu, politisko līdzdalību un demokrātisku atvērtību miera veidošanai, risinājumu nelegālo narkotiku problēmai un īpašas jurisdikcijas mieram izveidi, kura ietver komisiju patiesības noskaidrošanai, līdzāspastāvēšanai un neatkārtošanai;
2. nosoda konflikta izraisītās ciešanas; uzskata, ka šādas vienošanās ir izšķirošs solis, lai līdz 2016. gada 23. martam panāktu stabilu un ilgstošu galīgu miera līgumu un nesodāmības izbeigšanu, kas darīs galu pusgadsimtu ilgušajam iekšējam bruņotajam konfliktam un nodrošinās to, ka it īpaši tiek ņemtas vērā konflikta upuru tiesības uz pilnīgu, patiesu un taisnīgu viņiem nodarītā fiziskā, morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu;
3. mudina visas procesā iesaistītās puses turpināt konstruktīvi strādāt pie tā, lai panāktu galīgu konflikta atrisinājumu un vienošanos par ilgstošu un noturīgu mieru pilnīgu īstenošanu;
4. uzsver, cik svarīgs ir darbs pie sociālās samierināšanas programmām, jo tām ir liela nozīme, lai pārvarētu gadiem ilgušo vardarbību, kas ir radījusi milzīgu skaitu upuru;
5. atzīst gan Kolumbijas valdības, gan FARC demonstrētos politiskos centienus, reālismu un neatlaidību, kā arī upuru apvienību, NVO un pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu konfliktējošo uzskatu tuvināšanā un saistību telpas pakāpeniskā izveidē, kas ir ļāvis virzīties uz priekšu sarunās par visu Kolumbijas iedzīvotāju kārotā stabila un ilgstoša miera panākšanu, nodrošinot šāda konflikta neatkārtošanos;
6. atkārtoti uzsver, ka vardarbība nav leģitīma politiskās cīņas metode, un aicina tās atbalstītājus pieņemt demokrātiju ar visām no tās izrietošajām sekām un prasībām un spert pirmo soli šajā virzienā, pastāvīgi noliekot un nododot ieročus un savas idejas un ambīcijas aizstāvot ar demokrātisku noteikumu un tiesiskuma palīdzību;
7. atzīst līdzšinējo svarīgo lomu, kāda ir bijusi Kubai un Norvēģijai kā valstīm galvotājām un Čīlei un Venecuēlai kā miera procesu pavadošajām valstīm, kā arī šo valstu centienus palīdzēt panākt mieru Kolumbijā;
8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 1. oktobra lēmumu iecelt Eamon Gilmore par īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā; apņemas darīt visu nepieciešamo, lai jaunajam īpašajam sūtnim pēc iespējas drīzāk nodrošinātu budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi viņa svarīgās misijas sekmīgai izpildei;
9. atkārtoti pauž gatavību sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai atbalstītu galīgā miera nolīguma īstenošanu, un atkārtoti aicina ES dalībvalstis izveidot trasta fondu pēckonflikta posmam;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES un Latīņamerikas valstu Parlamentārajai asamblejai, kā arī Kolumbijas valdībai un Kongresam.