Procedūra : 2015/3033(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0054/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0054/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 20/01/2016 - 7.8
CRE 20/01/2016 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 663kWORD 87k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0041/2016
14.1.2016
PE575.956v01-00
 
B8-0054/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par miera procesa veicināšanu Kolumbijā (2015/3033(RSP))


Ernest Urtasun, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Tamás Meszerics, Molly Scott Cato, Jordi Sebastià, Igor Šoltes, Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par miera procesa veicināšanu Kolumbijā (2015/3033(RSP))  
B8‑0054/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta daudzās rezolūcijas par situāciju Kolumbijā, tostarp par cilvēktiesībām Kolumbijā, kā arī rezolūcijas par atbalstu iepriekšējiem miera procesiem,

–  ņemot vērā ES un Kolumbijas īpašās politiskās, tirdzniecības un sadarbības saites,

–  ņemot vērā līdz šim Havanā noslēgtos nolīgumus par visaptverošu lauku reformu, politisko dalību un demokrātisko atvērtību miera veidošanai, nelikumīgo narkotisko vielu un upuru tiesību problēmu atrisināšanu, kā arī par tieslietu sistēmu kopumā,

–  ņemot vērā 44. punktu Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Eiropas un Latīņamerikas Parlamentāro asambleju (EuroLat) ziņojumā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) II samitam Briselē par Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) iekšējā konflikta izbeigšanu un 2015. gada 11. jūnijā samita laikā Briselē pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 24. septembra paziņojumu par vienošanos par pārejas tiesiskumu Kolumbijā, kā arī viņas 2015. gada 1. oktobra paziņojumu, ar kuru Eamon Gilmore ieceļ par īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Kolumbija uztur savstarpēji cieņpilnas politiskā dialoga attiecības saskaņā ar 2009. gada 28. novembrī noslēgto saprašanās memorandu un atbilstīgi kopš 2009. gada iedibinātajam politiskajam dialogam cilvēktiesību jomā;

B.  tā kā 2013. gadā ES un Kolumbija uzsāka visaptverošu ekonomisko un tirdzniecības sadarbību atbilstīgi Tirdzniecības nolīgumam, kas noslēgts starp Kolumbiju un Peru un ES un tās dalībvalstīm, un kurā iekļauta cilvēktiesību klauzula (1. pants), un jo īpaši atbilstīgi šā nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgās attīstības sadaļai;

C.  tā kā 2012. gada 19. novembrī Havanā (Kubā) pēc tam, kad tika parakstīts Vispārējais nolīgums par konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera panākšanu, tika uzsāktas Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) apaļā galda diskusijas, īstenojot Kolumbijas tautas vēlēšanos dzīvot mierā un atzīstot īpaši to, ka miera veidošana ir atkarīga no visu iedzīvotāju apvienotiem pūliņiem, ka valstij ir jāveicina cilvēktiesības visā valsts teritorijā un ka taisnīga ekonomiskā un sociālā attīstība ir miera garants un vienlaikus ir priekšnoteikums valsts iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei;

D.  tā kā sarunu vedēji Havanā panāca vienošanos par jaunu Kolumbijas lauku vidi un visaptverošu lauku reformu; par politisko dalību un demokrātisko atvērtību miera veidošanai, kā arī par nelikumīgu narkotisko vielu problēmas atrisināšanu;

E.  tā kā 2015. gada 15. decembrī Kolumbijas valdība un FARC paziņoja par noslēgtu nolīgumu attiecībā uz konflikta upuriem, dēvējot to par Visaptverošu taisnības, tiesiskuma, tiesiskās aizsardzības un neatkārtošanās sistēmu, kurā ietverta īpaša jurisdikcija mieram un saistības cilvēktiesību jomā; tā kā ar šo nolīgumu izveido Komisiju patiesības noskaidrošanai, līdzāspastāvēšanai, neatkārtošanās nodrošināšanai un īpašo Nodaļu to personu meklēšanai, kuras saistībā ar konfliktu vai tā dēļ tiek uzskatītas par bezvēsts pazudušām, kā arī Nodaļu, kas izmeklē un sagrauj kriminālās organizācijas, tostarp tās, kuras ir paramilitāro organizāciju pēcteces;

F.  tā kā šis nolīgums ir būtisks solis stabila un noturīga miera panākšanā, atzīstot visus konflikta upurus, ne tikai kā upurus, bet arī kā pilsoņus, kuriem ir tiesības, īpaši tiesības piedalīties patiesības noskaidrošanā un saņemt kompensāciju par kaitējumu, kas viņiem tika nodarīts bruņotā, sociālā un politiskā konflikta laikā;

G.  tā kā Kolumbijā nepastāv garantijas par darbu, aizsargājot cilvēktiesības, īpaši tiem, kuri aizsargā teritorijas no agrorūpnieciskajiem un ieguves rūpniecības projektiem;

H.  tā kā pilsoniskās sabiedrības miera veicināšanas organizācijām ir būtiska nozīme, jo tās apvieno cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sieviešu organizācijas, lauku kopienas, afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju kopienas, kuras ir izveidojušas daudzas iniciatīvas un iesniegušas priekšlikumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

I.  tā kā process, lai Kolumbijā panāktu stabilu un noturīgu mieru, neaprobežojoties ar to, ka tiek izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais iekšējais bruņotais konflikts, kurš ir radījis miljoniem upuru, ir pirmām kārtām Kolumbijas, bet arī Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības prioritāte, kā to pierāda daudzie dažādu valstu un reģionālu un starptautisku organizāciju, tostarp pašas Eiropas Savienības, paziņojumi, kuros pausts atbalsts miera procesam,

1.  ar gandarījumu atzīmē līdz šim panāktos nolīgumus, kas ir izšķirīgs solis, lai sasniegtu galīgu vienošanos par mieru;

2.  pauž nosodījumu par visām ciešanām, kuras sagādātas konflikta laikā, un uzskata, ka šie nolīgumi ir izšķirošs solis stabilas un noturīgas miera vienošanās panākšanai, kas izbeigtu pusgadsimtu ilgušo iekšējo bruņoto konfliktu un kas pirmām kārtām ievērotu visas konflikta upuru tiesības saņemt pilnīgu, patiesu un taisnīgu tiesisko aizsardzību attiecībā uz fizisko, morālo un materiālo kaitējumu, kā arī garantētu šādu notikumu neatkārtošanos;

3.  atzīst gan Kolumbijas valdības, gan FARC parādītos ievērojamos politiskos pūliņus, reālismu un neatlaidību, tuvinot savas pretējās nostājas un pakāpeniski veidojot telpu kompromisam, kas ir devis iespēju turpināt sarunas;

4.  pauž stingru atbalstu notiekošajām sarunām, kuru nolūks ir iespējami drīz panākt galīgu vienošanos par uguns pārtraukšanu un jebkuras vardarbības pilnīgu pārtraukšanu; šajā ziņā prasa visiem Kolumbijas politiskajiem spēkiem vienoti pielikt pūles minētās vienošanās panākšanai;

5.  aicina šajā notiekošajā procesā iekļaut Nacionālās atbrīvošanas armiju (ELN) vai arī izveidot paralēlu sarunu procesu, kas varētu noritēt uz līdzīgu nosacījumu pamata, jo nebūs iespējams panākt noturīgu mieru, neiekļaujot visus konflikta dalībniekus;

6.  ar īpašu gandarījumu atzīmē vienošanos, kas panākta par Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) vispārējā nolīguma darba programmas 5. punktu (upuri), kurā paredzēts izveidot Komisiju patiesības noskaidrošanai, līdzāspastāvēšanai, neatkārtošanās nodrošināšanai; īpašo Nodaļu to personu meklēšanai, kuras saistībā ar konfliktu vai tā dēļ tiek uzskatītas par bezvēsts pazudušām; īpašo jurisdikciju mieram un konkrētus pasākumus tiesiskajai aizsardzībai un neatkārtošanās nodrošināšanai, kā arī Nodaļu, kas izmeklē un sagrauj kriminālās organizācijas, tostarp tās, kuras ir paramilitāro organizāciju pēcteces;

7.  ar gandarījumu atzīmē, ka Miera nolīgums, šķiet, atbilst starptautiskajām krimināltiesībām un humanitārajām tiesībām un cilvēktiesību jomā piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem un normām, nepieļaujot amnestiju vai apžēlošanu par noziegumiem pret cilvēci un par genocīdu un smagiem kara noziegumiem; un atgādina spēkā esošo starptautisko tiesību piešķirto kompetenci daudzpusējām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un Starptautiskajai Krimināltiesai attiecībā uz starptautisko normu īstenošanas uzraudzību;

8.  uzsver nepieciešamību ieviest efektīvas sistēmas, ka ļautu novērtēt saistību starp noziedzīgu nodarījumu un bruņotu konfliktu, nepieļaujot, ka jurisdikcijas kompetencē tiek iekļauti parasti noziedzīgo nodarījumi, kas nepieder pie bruņota konflikta;

9.  ar gandarījumu atzīmē vienošanos par to, ka tiks izveidota Komisija patiesības noskaidrošanai, līdzāspastāvēšanai, neatkārtošanās nodrošināšanai kā neatkarīgs un objektīvs ārpustiesas mehānisms, lai izveidotu, izejot no upuru perspektīvas, patiesu vēsturisku stāstu notikušo, jo tikai tad, ja pagātnes notikumi tiek aprakstīti patiesi un ņemti vērā visi pienākumi, ir iespējams veidot nākotni, kurā ir panākta samierināšanās, īstenot visu upuru tiesības un izveidot spēcīgas garantijas, ka neatkārtosies šādi notikumi;

10.  tāpat atzīst līdzšinējo garantētāju valstu, proti, Kubas un Norvēģijas lomu un Čīles un Venecuēlas nozīmi, kuras palīdz Kolumbijas miera procesā;

11.  ar gandarījumu atzīmē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 1. oktobra paziņojumu, ar kuru Īrijas Republikas bijušo premjerministra vietnieku un bijušo ārlietu un tirdzniecības ministru Eamon Gilmore ieceļ par Eiropas Savienības īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā; apņemas darīt visu nepieciešamo, lai jaunajam īpašajam sūtnim pēc iespējas drīzāk nodrošinātu budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi viņa svarīgās misijas izpildei; aicina īpašo sūtni tikties ar abu pušu pārstāvjiem un Kolumbijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

12.  atkārto savu vēlmi sniegt visu iespējamo palīdzību, īstenojot galīgo miera vienošanos, un atjauno šajā sakarībā aicinājumu Eiropas Savienības dalībvalstīm radīt trasta fondu, kas paredzēts pēckonflikta posmam; uzskata, ka par šo fondu administrēšanu ir jāvienojas abām pusēm un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jānodrošina tieša piekļuve minētajam fondam, nodrošinot to prioritāšu atspoguļošanu, kuras pauž upuri attiecībā uz taisnīgumu, tiesiskumu un tiesisko aizsardzību, kā arī garantijām par neatkārtošanos, lai veidotu stabilu un noturīgu mieru;

13.  vēlreiz pasludina, ka vardarbība nav politiskās cīņas leģitīma metode, un pieprasa šā uzskata nepiekritējus pieņemt demokrātiju un tās sekas un prasības, no kurām pati pirmā ir galīga attiekšanās no ieročiem; šajā sakarībā aicina ievērot opozīcijas tiesības īstenot savu politisko darbību, neveicot sistemātisku vajāšanu, no kuras tā ir vēsturiski cietusi;

14.  vēlreiz pieprasa Kolumbijas politiskajai sistēmai un tās iestādēm sniegt pilnīgas un pastāvīgas cilvēktiesību ievērošanas garantijas visā valsts teritorijā; vardarbība ir pilnībā jāizskauž valstī, kurā jau piecdesmit gadus ilgušais konflikts dažkārt ir novedis pie neoficiāliem atbildes pasākumiem un dažās valsts iestādēs izveidojusi paradumus, kas neatbilst tiesiskumam un prasībām cilvēktiesību ievērošanā; šajā sakarībā pieprasa aizsargāt Kolumbijas cilvēktiesību aizstāvjus un nodrošināt garantijas tiesībām uz biedrošanās brīvību un miermīlīgiem protestiem; atgādina, ka saskaņā ar vairākiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņotājiem „ikvienas brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamatā ir tiesības miermīlīgi protestēt un kolektīvi paust savu viedokli(1);

15.  uzsver, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs varētu dot ieguldījumu cilvēktiesībās Kolumbijā, uzraugot cilvēktiesību situāciju pēc miera vienošanās noslēgšanas;

16.  aicina Kolumbijas valstis sagraut paramilitārās grupas un šajā sakarībā ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos ieteikumu: „Valstij ir visaptveroši jāreaģē uz vardarbību, ko laikposmā pēc demobilizācijas īsteno grupas, kuras saistītas ar organizēto noziedzību, ņemot vērā sabiedrības drošību, kuru galvenokārt nodrošina policija, nesodāmības apkarošanu ar tiesiskiem līdzekļiem, valsts amatpersonu atbildību, lai izvairītos no korupcijas, un pasākumus nabadzības un atstumtības apkarošanai”;

17.  aicina Kolumbijas valsti nesagatavot tiesību aktus, kuri ir pretrunā tam, kas tika apspriests Havanā, un pieņemt Valsts attīstības plānu panākto nolīgumu īstenošanai un miera izveidei, ņemot vērā teritoriālo aspektu un ievērojot iepriekšējas apspriešanās tiesības, nodrošinot iekšēji pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās tiesības, kā arī zemes restitūciju;

18.  apņemas izveidot jauktu parlamentāru grupu, lai uzraudzītu panākto nolīgumu īstenošanu un cilvēktiesību situāciju Kolumbijā šajā tik nozīmīgajā pēckonflikta posmā;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, pašreizējai ES prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas valdībai un Kongresam.

(1)

http://www.ohchr.org/SP/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=15597&LangID=S#sthash.z9gl94lu.dpuf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika