REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par savstarpējās aizsardzības klauzulu (LES 42. panta 7. punkts)

14.1.2016 - (2015/3034(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Geoffrey Van Orden, Charles Tannock, Angel Dzhambazki, Zdzisław Krasnodębski, Kazimierz Michał Ujazdowski, Anna Elżbieta Fotyga ECR grupas vārdā

B8‑0059/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par savstarpējās aizsardzības klauzulu (LES 42. panta 7. punkts)

(2015/3034(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par iekšējiem un ārējiem terorisma un ekstrēmisma draudiem dalībvalstīm un pasākumiem minēto draudu apkarošanai,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, un jo īpaši VII nodaļas un 51. panta noteikumus,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta 2015. gada 16. novembra paziņojumu, reaģējot uz Parīzē 2015. gada 13. novembrī notikušajiem terora aktiem,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 17. novembrī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus un secinājumus dalībvalstu sanāksmē ar Padomi 2015. gada 20. novembrī par terorisma apkarošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana” (COM(2013)0941),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 13. novembrī Parīzē notika uzbrukumi, kuros tika nogalināti 130 cilvēki — to izdarīja teroristi, kas pasludināja, ka pieder pie tā sauktās „Islāma valsts (IS)” grupējuma; tā kā 2015. gada janvārī bruņoti uzbrucēji nogalināja 17 cilvēkus atsevišķos uzbrukumos Parīzē, tostarp laikraksta „Charlie Hebdo” un ebreju lielveikala telpās;

B.  tā kā Ārlietu padomes 2015. gada 17. novembra sanāksmē Francijas valdība atsaucās uz vēl nekad agrāk neizmantoto Eiropas Savienības „savstarpējās aizsardzības klauzulu” saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu, pieprasot, lai dalībvalstis sniegtu atbalstu tās darbībām pret IS Sīrijā un Irākā un citās drošības misijās pēc nesenajiem uzbrukumiem Parīzē;

C.  tā kā 42. panta 7. punkts uzliek dalībvalstīm par pienākumu piedāvāt atbalstu un palīdzību citai dalībvalstij, kura ir kļuvusi par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā;

D.  tā kā Padomes sanāksmē 17. novembrī visu 27 valstu aizsardzības ministri vienbalsīgi piedāvāja Francijai atbalstu divpusējas sadarbības, atbalsta un palīdzības veidā;

E.  tā kā 42. panta 7. punktā ir noteikts, ka dalībvalstu saistības un sadarbība drošības un aizsardzības jomā „atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai”,

1.  pauž solidaritāti ar Francijas tautu tās cīņā pret terorismu un viennozīmīgi nosoda novembra uzbrukumus Parīzē un agrāk notikušos uzbrukumus 2015. gada janvārī;

2.  izsaka līdzjūtību visu to cilvēku ģimenēm un draugiem, kuri tika nogalināti vai ievainoti Parīzes uzbrukumos;

3.  norāda uz Francijas prezidenta Fransuā Olanda pārsteidzošo lēmumu atsaukties uz 42. panta 7. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, nevis 4. pantu vai 5. pantu Ziemeļatlantijas līgumā; turklāt norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 222. pants bija konkrēti paredzēts teroristu uzbrukumu gadījumam;

4.  uzskata, ka NATO ir un paliek Eiropas drošības un stabilitātes pamats;

5.  aicina visas Eiropas valstis turpināt sniegt visu iespējamo palīdzību cīņā pret terorismu un ieņemt stingru nostāju gan savās valstīs, gan ārzemēs;

6.  atzinīgi vērtē dalībvalstu ciešo sadarbību, kas attiecas uz apmainīšanos ar izlūkošanas datiem un citu savstarpējo palīdzību, kuras mērķis ir novērst turpmākus uzbrukumus;

7.  pauž dziļas bažas par to, ka šajos Parīzes uzbrukumos, šķiet, centrālā loma ir bijusi Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, un tāpēc aicina valstis pastiprināt centiens apkarot radikalizāciju, jo īpaši jauniešu vidū, un kontrolēt ieroču, sprāgstvielu un par terorismu aizdomās turētu personu pārvietošanos;

8.  aicina dalībvalstis koordinēt savu sadarbību drošības un aizsardzības jomā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO), kas „tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai”;

9.  aicina visas dalībvalstis pastiprināt sadarbību NATO ietvaros un ar to, lai atdzīvinātu Aliansi kā galveno instrumentu to starptautiskās drošības un aizsardzības nosargāšanai;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei, NATO ģenerālsekretāram un ANO ģenerālsekretāram.