REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkta īstenošanu
14.1.2016 - (2015/3034(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
B8‑0060/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 2. punkta īstenošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,
– ņemot vērā ES pretterorisma stratēģiju,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. jūnija secinājumus par atjaunoto ES iekšējās drošības stratēģiju laikposmam no 2015. gada līdz 2020. gadam,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu un pasākumu noteikšanu tā īstenošanai ar Padomes Lēmumu 2014/415/ES,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā piektdienas, 2013. gada 13. novembra, naktī Parīzē notika virkne gandrīz vienlaicīgu uzbrukumu, kuros gāja bojā 130 cilvēki un vēl 368 tika ievainoti;
B. tā kā teroristu grupējums Da’esh ir uzņēmies atbildību par šādiem uzbrukumiem un brīdinājis, ka tiem nākotnē sekos vēl citi;
C. tā kā ar Lisabonas līgumu tika ieviests LES 42. panta 7. punkts („savstarpējās aizsardzības klauzula”) un LESD 222. pants („solidaritātes klauzula”) ar mērķi risināt drošības problēmas, kuras sagādā raizes dalībvalstīm;
D. tā kā septiņus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā joprojām nav īstenošanas pasākumu, lai iedzīvinātu 42. panta 7. punktā noteikto savstarpējās aizsardzības klauzulu;
E. tā kā pirmdien, 2015. gada 16. novembrī, abu parlamenta palātu kopīgajā sanāksmē Versaļā prezidents Olands paziņoja, ka “Francijā ir karš”, un ar negaidītu paziņojumu atsaucās uz LES 42. panta 7. punktu;
F. tā kā LES 42. panta 7. punktā ir noteikts, ka „gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem”; tā kā tā bija vēsturē pirmā reize, kad notiek atsaukšanās uz šo klauzulu;
G. tā kā Ārlietu padomes 2015. gada 17. novembra sanāksmē ES aizsardzības ministri pauda vienprātīgu un pilnīgu atbalstu Francijai un savu gatavību sniegt vajadzīgo atbalstu un palīdzību;
H. tā kā, izvēloties atsaukties uz LES 42. panta 7. punktu, nevis LESD 222. pantu (ES solidaritātes klauzulu), Francijas prezidents deva priekšroku striktam starpvaldību risinājumam (LES 42. panta 7. punkts) salīdzinājumā ar ES iestāžu plašāku iesaistīšanos (LESD 222. pants);
I. tā kā pēdējo teroristu uzbrukumi ES teritorijā atklāja, ka pastāv būtiskas nepilnības un nepietiekama informācijas apmaiņa Eiropas izlūkošanas dienestu sadarbībā un koordinācijā;
J. tā kā ES joprojām nav saskaņotas un efektīvas stratēģijas, lai cīnītos ar radikalizācijas pamatcēloņiem, proti, bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, izpratnes trūkumu un sociālo atstumtību gan ES, gan ārpus tās; norāda, ka līdztekus tam, ka netiek atzīti šie radikalizācijas pamatcēloņi, trūkst arī konsekvences ES ārlietu politikā attiecībā uz tām valstīm, kas ir pārāk iecietīgas pret islāma ekstrēmistu grupējumiem, viņu līdzzinātājiem un to līdzekļu devējiem;
K. tā kā reakcijai uz ekstrēmistu vardarbību jābūt mērķtiecīgai, samērīgai un juridiski patiešām efektīvai, un tā kā ikvienā darbībā tādēļ ir pilnībā jāievēro ANO harta, ES Pamattiesību harta un starptautiskie tiesību akti,
1. stingri nosoda Da’esh pastrādātos briesmīgos teroristu uzbrukumus; pauž visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti visiem terora aktu upuriem un viņu ģimenēm;
2. norāda uz Francijas pieprasījumu aktivizēt LES 42. panta 7. punktu, minētā panta militāro raksturu un tā sekām strikti starpvaldību aspektā;
3. uzskata, ka, par spīti tam, ka uzbrukumi bija ārkārtīgi nopietni, un absolūti atsakoties atzīt Da’esh kā suverēnu valsti, Parīzes uzbrukumus nevajadzētu uzskatīt par militāru uzbrukumu, kas ietilpst LES 42. panta 7. punkta darbības jomā;
4. atzinīgi vērtē ES aizsardzības ministru vienprātīgo lēmumu atbalstīt Franciju pēc Parīzes 2015. gada 13. novembra uzbrukumiem; tomēr uzskata, ka LES 42. panta 7. punkta aktivizēšana tai vietā, lai aktivizētu LESD 222. panta solidaritātes klauzulu, kas īpaši paredzēta „terora aktu” gadījumiem, ir neizmantota iespēja, jo tās aktivizēšana, mobilizējot ES iestādes, būtu palīdzējusi uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņu ES līmenī;
5. uzsver, ka cīņā pret terorismu ir vajadzīgs, pirmkārt un galvenokārt, novērst cēloņus, kas izraisa vardarbību un radikalizāciju, un tādēļ ir vajadzīga politika, kuras mērķis ir attīstīt sociālo kohēziju, iekļaušanu, dialogu, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām un reliģijām, kā arī lielāku konsekvenci un saskaņotību ES ārējo attiecību politikā ar trešām valstīm;
6. atkārtoti pauž pārliecību, ka tikai politisks risinājums krīzei Sīrijā, Irākā, Jemenā un Lībijā varētu patiesi izjaukt ekstrēmistu grupējumu darbības, turpretī militārās iejaukšanās bieži vien satur potenciālu saasināt situāciju un pastiprināt radikalizācijas procesus;
7. mudina dalībvalstis pastiprināt informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību izlūkošanas jomā, savstarpēji savienojot dalībvalstu datubāzes un pilnībā izmantojot esošās struktūras, piemēram, Eiropola platformu — drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA), un maksimāli izmantojot citas Eiropola platformas un dienestus;
8. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ierosināt Padomei praktiskus pasākumus un pamatnostādnes, nosakot noteikumus, lai īstenotu savstarpējās aizsardzības klauzulu, saskaņā ar LES 42. panta 7. punktu, precizējot jo īpaši jēdziena „militārs uzbrukums” jomu, to, kādos apstākļos piemēro to, nevis LESD 222. pantā iekļauto solidaritātes klauzulu, un to, kādai jābūt ES iestāžu lomai;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un ANO ģenerālsekretāram.