REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par miera procesu Kolumbijā
14.1.2016 - (2015/3033(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. pantu
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0041/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2015. gada 24. septembra paziņojumu par nolīgumu par pārejas posma tiesiskumu Kolumbijā,
– ņemot vērā to, ka 2015. gada 1. oktobrī ir iecelts ES sūtnis miera procesa īstenošanai Kolumbijā,
– ņemot vērā PV/AP Federikas Mogerīni 2015. gada 16. decembra paziņojumu par nolīgumu par konflikta upuriem Kolumbijā,
– ņemot vērā ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2015. gada 10. un 11. jūnijā Briselē, kā arī Briseles deklarāciju,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. novembra secinājumus par ES atbalstu pārejas posma tiesiskumam,
– ņemot vērā ES solījumu izveidot trasta fondu laikposmam pēc konflikta Kolumbijā, lai tas varētu sākt darbību, tiklīdz būs panākta vienošanās,
– ņemot vērā valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) 2015. gada 23. septembra paziņojumu par vienošanos par pārejas posma tiesiskumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Kolumbijas valdība un valsts lielākā kreisā spārna nemiernieku grupa — Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) — cenšas izbeigt vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušo bruņoto konfliktu un 2012. gada novembrī Kubas galvaspilsētā Havanā sāka formālas miera sarunas;
B. tā kā ir panākta vienošanās par dažiem būtiskiem jautājumiem, tostarp vienošanās par zemes restitūciju, politisko līdzdalību un narkotiku tirdzniecību, un tā kā puses ir noteikušas termiņu, proti, 2016. gada 23. martu, galīgā dokumenta parakstīšanai; tā kā galīgā vienošanās tiks izvirzīta balsošanai Kolumbijas iedzīvotāju referendumā;
C. tā kā bruņotā konflikta laikā ir nogalināti vairāk nekā 220 000 cilvēku un 45 000 ir pazuduši, turklāt 80 % no tiem ir civiliedzīvotāji, un tā kā vairāki miljoni iedzīvotāju vardarbības dēļ ir pārvietoti iekšzemē un konflikta laikā daudzi ir nolaupīti, tikuši apdraudēti vai guvuši ievainojumus no mīnām; tā kā Kolumbija ir pasaulē otrā mīnu problēmas visvairāk skartā valsts aiz Afganistānas — pēdējo 15 gadu laikā mīnas ir nogalinājušas vai ievainojušas vairāk nekā 11 000 cilvēku;
D. tā kā ne vienmēr vardarbības ierosinātāji ir bijuši FARC nemiernieki — daudzus cilvēkus ir nogalinājuši labā spārna paramilitārie spēki, ko sākotnēji izveidoja, lai cīnītos pret FARC; tā kā arvien nopietnāks apdraudējums ir arī noziedzīgie grupējumi, kas cīnās par kontroli pār kokaīna ražošanu Kolumbijā;
E. tā kā otrdien, 15. decembrī, puses parakstīja nolīgumu par sarežģīto jautājumu par to, kā atzīt 50 gadus ilgušo cīņu upurus un kā tiem atlīdzināt zaudējumus; tā kā vienošanās sola atlīdzināt zaudējumus upuriem un izveidot „integrētu taisnīguma, tiesiskuma un zaudējumu atlīdzināšanas sistēmu, kas nepieļautu līdzšinējās situācijas atkārtošanos”, un šai sistēmai jānodrošina satvars, kas ļautu īstenot gan šo vienošanos, gan arī iepriekš 23. septembrī panākto vienošanos attiecībā uz upuriem, tostarp vienošanos par patiesības komisijas izveidi, lai noteiktu, kuras personas veikušas kādus nežēlīgus nodarījumus, un lai izveidotu īpašas tiesas to tiesāšanai, kā arī lai izpildītu abu pušu lūgumu meklēt pazudušos;
F. tā kā 23. septembra vienošanās paredz, ka tiem konfliktā iesaistītajiem kaujiniekiem, kuri atzīs savu vainu smagu noziegumu izdarīšanā, tiks piemērota „brīvības ierobežošana” no pieciem līdz astoņiem gadiem; tā kā, lai tiktu piemērots šāds sods, kaujiniekiem būs jāapņemas iesaistīties sociālā rehabilitācijā, piemēram, nodarbinātībā, mācībās vai studijās, līdz soda izciešanas termiņa beigām; tā kā tiem, kuri nevēlēsies atzīt savu vainu, tiks piemērots ieslodzījums no pieciem līdz astoņiem gadiem „parastos apstākļos”, un tiem, kurus atzīs par vainīgiem noziegumos, bet kuri nevēlēsies sadarboties, varēs piemērot sodu līdz pat divdesmit gadiem ieslodzījumā;
G. tā kā vienošanās ietver arī valdības un partizānu grupu solījumu nodrošināt, ka vardarbība neatkārtosies; tā kā vienīgais jautājums, par kuru vēl jāvienojas, ir tā sauktais konflikta izbeigšanas nolīgums, kas attiecas uz praktiskiem jautājumiem saistībā ar FARC kaujinieku demobilizāciju, atbruņošanu un reintegrāciju Kolumbijas sabiedrībā;
H. tā kā saskaņā ar galvenā prokurora vietnieka ģenerāļa Jorge Fernando Perdomo sniegto informāciju 24 000 Kolumbijas valsts aģentu ir iesaistīti ar karu saistītos noziegumos un varētu izmantot vienošanās par pārejas posma tiesiskumu sniegtās priekšrocības, ja tiks noslēgts miers ar FARC nemierniekiem;
I. tā kā Nicolás Rodríguez, kurš vada Nacionālo atbrīvošanas armiju (ELN), kas ir otrais lielākais nemiernieku grupējums, 26. decembrī paziņoja, ka viņa vadītā partizānu grupa un valdība ir vienojušās par miera sarunu programmu, lai nākotnē noslēgtu miera līgumu; tā kā saskaņā ar valsts iekšlietu ministra sniegto informāciju valdība vēl nav vienojusies ar ELN par miera sarunām,
1. atzinīgi vērtē panākto progresu virzībā uz galīgo miera nolīgumu un īpaši atzinīgi vērtē apņemšanos miera procesā lielāko vērību pievērst upuriem;
2. atzinīgi vērtē garantijas devēju valstu, proti, Kubas un Norvēģijas, nozīmi Havanas sarunās, kā arī citu līdzekļu devēju valstu (Venecuēlas un Čīles) un pārējo valstu nozīmi šā miera procesa atbalstīšanā;
3. atzinīgi vērtē attiecībā uz upuriem noslēgto vienošanos, kas paredz ieviest procedūru „īpaša jurisdikcija mieram”, kura izveidota, lai uzklausītu atzīšanos, tiesātu un sodītu kara noziedzniekus un personas, kas veikušas noziegumus pret cilvēci, kā arī noteiktu zaudējumu atlīdzību upuriem, un atzinīgi vērtē arī paziņojumu, kurā paskaidrots, ka drošības spēki būs daļa no šīs īpašās jurisdikcijas;
4. tomēr uzskata, ka liela daļa nosacījumu vēl nav noteikta un ka joprojām ir dažas bīstamas nepilnības, tostarp šādas:
• nav precīzi noteikts, ko nozīmē „efektīva brīvības ierobežošana” attiecībā uz tiem, kuri atzīstas pastrādātajos noziegumos;
• nav noteikts, kā rīkoties, ja saistībā ar militārpersonu pieļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem tiek pieņemt „kļūdaini pozitīvs” lēmums;
• nav noteikta komandieru atbildība;
• nav noteikts, kā rīkoties attiecībā uz ieslodzītajiem, kuri notiesāti par „politiskiem noziegumiem”, un tiem, kuri notiesāti par narkotiku tirdzniecību un ķīlnieku sagrābšanu;
• nav noteiktas FARC finansiālās atlīdzības upuriem;
• nav noteikts, kādā mērā personas ar „ierobežotu brīvību” var piedalīties politiskajā dzīvē;
• nav noteikta tribunāla tiesnešu iecelšanas kārtība, kā arī
• nav noteiktas sankcijas civiliedzīvotājiem, kas finansējuši paramilitārās darbības;
5. aicina puses pirms galīgā nolīguma parakstīšanas, ņemot vērā novērtējumus, ko sniegusi Starptautiskā Krimināltiesa un Amerikas Cilvēktiesību sistēma, uzlabot precizitāti un novērst nepilnības, lai labāk noteiktu tās jomas, kurās trūkst skaidrības un kuras paver lielākās ļaunprātīgas izmantošanas iespējas;
6. atzinīgi vērtē to, ka puses ir vienojušās, ka netiks piešķirta amnestija par īpaši smagiem noziegumiem, tostarp noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, smagiem kara noziegumiem, ķīlnieku sagrābšanu vai citiem smagiem ar brīvības atņemšanu saistītiem nodarījumiem, spīdzināšanu, piespiedu pārvietošanu, piespiedu pazušanas organizēšanu, nāvessoda izpildīšanu bez tiesas un seksuālo vardarbību, un cildina to kā būtisku soli cīņā pret nesodāmību;
7. uzskata, ka dzimumu apakškomitejas izveide, lai nodrošinātu, ka sarunās tiek ņemta vērā dzimumu perspektīva, kā arī nodrošinātu seksuālās vardarbības upuru un sieviešu tiesību organizāciju vadītāju dalību miera sarunās, ir bezprecedenta gadījums un ka tam jākļūst par iedvesmas avotu citām miera sarunām visā pasaulē;
8. atkārtoti norāda uz ES spēcīgo politisko atbalstu Havanas miera sarunām un atzinīgi vērtē finansiālā atbalsta palielināšanu, ko solījusi Komisija, kā arī nodomu izveidot ES trasta fondu, lai sniegtu atbalstu Kolumbijai laikposmā pēc konflikta; uzskata, ka šāda trasta fonda darbība būs efektīva vienīgi tad, ja ES dalībvalstis un citi starptautiskie līdzekļu devēji atvēlēs tam ievērojamu finansējumu un ja tā darbībā galvenā uzmanība būs pievērsta konflikta upuriem, kā arī miera nolīguma programmu īstenošanai, piemēram, mīnu aizvākšanas projektiem;
9. uzsver, ka laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas izšķiroša nozīme būs pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzskata, ka spēcīgs atbalsts vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp upuru, kopienu, ticības un cilvēktiesību aizstāvju grupām, veicinās miera veidošanu, jo īpaši valsts lauku un attālos reģionos;
10. uzskata, ka īpašs atbalsts būtu jāsniedz etniskajām kopienām, kas nesamērīgi cietušas konfliktā, jo īpaši afrikāņu izcelsmes kolumbiešu un pirmiedzīvotāju kopienām un to pārstāvjiem;
11. atzinīgi vērtē panākto vienošanos jautājumā par nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, kā arī par lēmumu īstenot politiku nelikumīgu kultūraugu izskaušanai un aizstāšanai; uzsver, ka nepieciešami plāni lauku kopienu attīstībai, tostarp programmas, lai lauku reģionus attīrītu no mīnām, un atzinīgi vērtē kārtību, kas paredz, ka attiecībā uz nelikumīgu kultūraugu audzētājiem nepiemēro tādu pašu attieksmi, kādu piemēro attiecībā uz noziedzīgām organizācijām, kuras iesaistītas narkotiku tirdzniecības citos posmos, jo šādiem iedzīvotājiem jādod iespēja reintegrēties Kolumbijas sabiedrībā; aicina sniegt arī atbalstu iedzīvotājiem, kuri cieš no sekām, ko rada glifosāta (kancerogēna viela, ko izmanto kā galveno sastāvdaļu augu apsmidzināšanas līdzekļos) izsmidzināšana no gaisa;
12. uzskata, ka pēc vienošanās panākšanas Kolumbijas valdībai būs jāpiešķir bruņotajiem spēkiem jaunas un lielākā mērā ierobežotas funkcijas; uzskata, ka gan bruņotie spēki, gan arī policijas spēki būs jāapmāca, lai tie apgūtu sabiedrības kārtības nodrošināšanas metodes un ievērotu cilvēktiesības, un jāparedz stingrs uzraudzības mehānisms;
13. uzskata, ka mieru Kolumbijā var nodrošināt vienīgi tad, ja tiek panākta vienošanās arī ar ELN; aicina puses rast risinājumus, lai gūtu panākumus sarunās un sāktu oficiālu sarunu procesu.
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas valdībai un kongresam.